Kosmētikas ražotājs “MADARA Cosmetics” stiprina vadības komandu ar jaunu izpilddirektori – Guntu Šulti, lai ar lielāku vērienu turpinātu eksporta izaugsmi Eiropā, īpaši Francijā, Vācijā un Skandināvijas valstīs, informē “MADARA Cosmetics” valdes loceklis Uldis Iltners.

“MADARA Cosmetics” vadības komandas struktūrā tiks veiktas izmaiņas – izpilddirektores amatā 22. maijā stāsies profesionāla vadītāja ar 20 gadu pieredzi Gunta Šulte, kura pēdējos trīs gadus bijusi globālas kompānijas Skandināvijas un Baltijas valstu vadības komandā ar atbildību par vairāk nekā 300 miljonu eiro vērtu biznesu.

Uzņēmuma līdzdibinātājs un līdzšinējais izpilddirektors Uldis Iltners turpinās darbu valdes locekļa statusā, savukārt ikdienas “MADARA Cosmetics” darba vadības funkcijas pakāpeniski nodos jaunajai izpilddirektorei, lai pats varētu fokusēties uz kompānijas attīstības stratēģijas jautājumiem, kā arī jaunu biznesa projektu attīstīšanu. “MADARA vīzija un ceļš nemainās. Mēs ar Lotti paliksim uzņēmuma valdē, mūsu lomas uzņēmuma pārvaldībā, ilgtermiņa stratēģijas veidošanā un jaunu mērķu izvirzīšanā paliks nemainīgas, bet ar Guntas pievienošanos mēs stiprinām savu spēju mērķu realizēšanā,” pārliecināts U. Iltners.

Kosmētikas ražotāja AS "Madara Cosmetics" parakstījusi līgumu par tai piederošo 100% SIA "Cosmetics Nord" akciju pārdošanu par 1,19 miljoniem eiro uzņēmuma vadības komandai, teikts "Madara Cosmetics" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Pēdējo gadu laikā "Cosmetics Nord" izstrādāja "Selfnamed.com" "print on demand" platformu.

"Cosmetics Nord" akciju ieguvējs ir SIA "SLFNMD", kurā esošajai vadības komandai - Anetei Vabulei un Kristapam Birmanim - pieder 30% kapitāldaļu, savukārt pārējie 70% pieder SIA "Kalvi Capital", kuras īpašnieki vienādās daļā ir Uldis Iltners un Lotte Tisenkopfa-Iltnere, kuru līdzdalība "Madara Cosmetics" ir attiecīgi 23,88% un 23,72%.

Paziņojumā biržai teikts, ka "Selfnamed" nodalīšana noslēdz uzņēmuma pārorientēšanos uz tā pamatdarbību. Uzņēmums turpinās nodrošināt produktu izstrādi un ražošanu "Selfnamed".

Paziņojumā arī teikts, ka būtisks darījuma aspekts ir tas, ka "Selfnamed.com" platformas turpmākai veiksmīgai attīstībai ir nepieciešami papildu ieguldījumi komandas paplašināšanā, tiešsaistes platformas attīstībā un ieviešanā citos tirgos.

Uzņēmums MADARA Cosmetics 30.aprīlī noslēdzis darījumu ar somu uzņēmumu Oy Transmeri Ab par kosmētikas zīmola MOSSA pārdošanu.

MOSSA ir viens no zīmoliem AS MADARA Cosmetics portfelī un tā pārdošanas summa ir 4 miljoni eiro. Šis darījums ir būtisks faktors uzņēmuma nākotnes izaugsmē un investīcijās, kā arī veicina līgumražošanas apjoma palielināšanos.

AS MADARA Cosmetics izpilddirektore Gunta Šulte skaidro: “MOSSA zīmola pārdošanas vērtība izceļ uzņēmuma MADARA Cosmetics komandas profesionalitāti spēcīgu un rentablu zīmolu radīšanā. Varu apliecināt, ka MOSSA zīmola pārdošana iezīmē jaunu uzņēmuma “MADARA Cosmetics” un zīmola MÁDARA attīstības ciklu. Attiecībā uz MÁDARA zīmola attīstību varēsim vēl agresīvāk koncentrēties uz stratēģiskajām prioritātēm, jo īpaši uz ieguldījumu plānu jaunu talantu piesaistē, zīmola atpazīstamības un komandu veidošanā lokāli Francijā, Vācijā, Zviedrijā.”

Kosmētikas ražotāja "Madara Cosmetics" apgrozījuma mērķis nākamajam gadam ir samazināts no 27 miljoniem eiro līdz 22 miljoniem eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

"Izmaiņas saistītas ar pārmaiņām tirgu attīstībā globālu politisku un ekonomisku faktoru dēļ, kā arī ar pieaugušo konkurenci tiešās e-komercijas segmentā," skaidro kompānijas pārstāvji.

Tāpat "Madara Cosmetics" pārstāvji norāda, ka atbilstoši pašreiz prognozējam līdzšinējais 27 miljonu eiro apgrozījuma mērķis būtu sasniedzams 2024.gadā.

Tiecas uz 27 miljonu eiro apgrozījumu 

Kosmētikas ražotāja "Madara Cosmetics" koncerna auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija...

Kosmētikas ražotāja "Madara Cosmetics" koncerna apgrozījums šogad pirmajos sešos mēnešos bija 10,212 miljoni eiro, kas ir par 3% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, bet koncerna peļņa samazinājusies 2,4 reizes - līdz 840 489 eiro, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

2022.gada pirmajā pusgadā "Madara Cosmetics" koncerna ieņēmumi no produkcijas pārdošanas Latvijas tirgū pieauguši par 5,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, sasniedzot 2,645 miljonus eiro, kamēr pārējās Eiropas Savienības valstīs produkcija realizēta 6,841 miljona eiro apmērā, kas ir par 6,2% vairāk, bet citu valstu tirgos - 662 100 eiro apmērā, kas ir kritums par 23,8%. Citi koncerna ieņēmumi veidoja 64 200 eiro.

"Novērojam pakāpenisku fizisko tirdzniecības kanālu atlabšanu, turpretī e-komercijas vidē darbojamies paaugstinātas konkurences apstākļos. Uzņēmuma pārdošanas kanālu diversifikācija palīdzējusi veiksmīgi pielāgoties pašreizējām tirgus izmaiņām," teikts kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā.

Tostarp finanšu pārskatā minēts, ka 2022.gada pirmajā pusgadā e-komercija veidoja 33% uzņēmuma mātessabiedrības apgrozījuma, kas ir par septiņiem procentpunktiem mazāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā.

"Tiešās e-komercijas apgrozījuma sarukums pirmajā pusgadā ir skaidrojams lielākoties ar būtisku konkurences pieaugumu e-komercijas segmentā. Pēc globāli straujās e-komercijas nozares attīstības Covid-19 pandēmijas laikā, pašreiz nozares izaugsme ir mērenāka, bet konkurence ir palielinājusies. E-komercijas sniegumu ietekmē arī augošais pieprasījums pēc fiziskajiem tirdzniecības kanāliem un to priekšrocībām pēc pandēmijas ierobežojumu atvieglojumiem," skaidrots vadības ziņojumā.

Tāpat vadības ziņojumā teikts, ka "Madara Cosmetics" lielākais tirgus ārpus Latvijas joprojām ir Somija - 2022.gada pirmajā pusgadā apgrozījums Somijā pieaudzis par 52% un veidoja 2,15 miljonus eiro.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā arī minēts, ka "Madara Cosmetics" turpina īstenot tiešās izplatīšanas stratēģiju ārvalstīs. Šogad tiešās izplatīšanas modelis ieviests Zviedrijā un Dānijā.

"Lai gan rentabilitātes rādītāji ir pasliktinājušies, uzņēmumam ir pietiekami finansiālie resursi, lai pielāgotos jaunajiem tirgus apstākļiem un realizētu dažāda veida attīstības projektus," norādīts vadības ziņojumā.

Jau ziņots, ka "Madara Cosmetics" koncerna auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 19,369 miljoni eiro, kas ir par 20,5% vairāk nekā 2020.gadā, bet koncerna peļņa palielinājās par 6,5%, sasniedzot 3,669 miljonus eiro. Vienlaikus "Madara Cosmetics" mātessabiedrība 2021.gadā strādāja ar 18,914 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 21,3% vairāk nekā gadu iepriekš, un guva 3,476 miljonu eiro peļņu, kas ir pieaugums par 0,6%.

Savukārt 2021.gada pirmajā pusgadā "Madara Cosmetics" koncerna apgrozījums bija 9,911 miljonu eiro apmērā, bet koncerna peļņa bija 2,004 miljoni eiro.

Uzņēmums reģistrēts 2006.gadā, un tā pamatkapitāls ir 377 058 eiro. "Madara Cosmetics" lielākie īpašnieki ir Uldis Iltners (23,92%), Lotte Tisenkopfa-Iltnere (23,76%), Somijas "Transmeri Group Ab" (22,93%), Liene Drāzniece (6,79%) un Zane Tamane (6,35%). "Madara Cosmetics" akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North".

Investējot vairāk nekā miljonu eiro jaunu, inovatīvu produktu izstrādē un ražošanas iekārtu iegādē un uzstādīšanā, vadošais dabīgās kosmētikas ražotājs Latvijā AS Madara Cosmetics tuvojas projekta „Jaunu produktu ieviešana ražošanā ar samazinātu ietekmi uz vidi zaļo inovāciju jomā AS Madara Cosmetics” noslēgumam.

Lai pilnveidotu ilgtspējīgāku ražošanu, AS Madara Cosmetics ražotnē šogad uzstādīta laboratorijas izmēra vakuuma maisīšanas iekārta, kas paredzēta gan emulsijas tipa produktu, gan dekoratīvās kosmētikas ražošanai. Savukārt, lai nodrošinātu vēl inovatīvāku produktu ražošanu - esošās ražošanas tehnoloģijas ir papildinātas ar vēl vienu vakuuma maisīšanas iekārtu, kas paredzēta emulsijas tipa produktu ražošanai un ir viena no lielākajām produktu ražošanas iekārtām ražotnē ar darba tilpumu līdz pat 1100.

Projekta ietvaros uzstādītas arī pulverveida vielu jaukšanas iekārta un pūdera presēšanas iekārta, kā rezultātā šobrīd tiek aktīvi turpināts darbs pie minerālā sejas pūdera izstrādes un citiem dekoratīvās kosmētikas jaunumiem, attīstot vaigu sārtumu, izgaismotāju un bronzeru formulas un toņus.

Ar AS "Madara Cosmetics" 12.jūlija padomes lēmumu par valdes locekli apstiprināta un iecelta uzņēmuma izpilddirektore Gunta Šulte, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

G.Šulte pievienojās "Madara Cosmetics" vadības komandai izpilddirektores amatā šogad 22.maijā un turpmāk ieņems arī valdes locekles amatu, paplašinot esošo valdi, kurā darbojas valdes priekšsēdētāja Lote Tisenkopfa-Iltnere un valdes locekļi Uldis Iltners un Tatjana Nagle.

G.Šulte ir profesionāla vadītāja ar 20 gadu pieredzi, kura pēdējos trīs gadus ir bijusi globālas kompānijas Skandināvijas un Baltijas valstu vadības komandā. Viņa pievienojās "Madara Cosmetics" vadības komandai, lai turpinātu uzņēmuma eksporta izaugsmi Eiropā un Skandināvijā.

MADARA Cosmetics jauna izpilddirektore 

Kosmētikas ražotājs “MADARA Cosmetics” stiprina vadības komandu ar jaunu izpilddirektori –...

"Madara Cosmetics" auditētais apgrozījums 2022.gadā bija 17,896 miljoni eiro, kas ir par 5,4% mazāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās 2,8 reizes - līdz 1,229 miljoniem eiro. Vienlaikus "Madara Cosmetics" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 18,696 miljoni eiro, kas ir par 3,5% mazāk nekā 2021.gadā, bet koncerna peļņa samazinājās 3,3 reizes - līdz 1,121 miljonam eiro.

Uzņēmums reģistrēts 2006.gadā, un tā pamatkapitāls ir 377 491,1 eiro. "Madara Cosmetics" lielākie īpašnieki ir Uldis Iltners (23,92%), Lote Tisenkopfa-Iltnere (23,76%), Somijas "Transmeri Group Ab" (22,93%), Liene Drāzniece (6,79%) un Zane Tamane (6,35%). "Madara Cosmetics" akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North".

Kosmētikas ražotāja "Madara Cosmetics" koncerna auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 19,369 miljoni eiro, kas ir par 20,5% vairāk nekā 2020.gadā, bet koncerna peļņa palielinājās par 6,5%, sasniedzot 3,669 miljonus eiro, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

"Madara Cosmetics" mātessabiedrība 2021.gadā strādāja ar 18,914 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 21,3% vairāk nekā gadu iepriekš, un guva 3,476 miljonu eiro peļņu, kas ir pieaugums par 0,6%.

2021.gadā "Madara Cosmetics" koncerna ieņēmumi no produkcijas pārdošanas Latvijas tirgū pieauga par 13,9% salīdzinājumā ar 2020.gadu, sasniedzot 4,83 miljonus eiro, kamēr pārējās Eiropas Savienības valstīs produkcija realizēta 12,552 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,7% vairāk, bet citu valstu tirgos - 1,79 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 88,9%.

Citi koncerna ieņēmumi veidoja 194 000 eiro.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā norādīt, ka pērn bija izmaiņas apgrozījuma sadalījumā pa produktu grupām. Sejas produktu īpatsvars samazinājās par diviem procentpunktiem - līdz 55%, savukārt "anti-age" produktu segmenta īpatsvars auga par trim procentpunktiem, sasniedzot 14%. Vienlaikus par trim procentpunktiem saruka īpatsvars ķermeņa produktiem, veidojot 9%, bet viena procentpunkta īpatsvara pieaugums bija gan matu, gan kosmētikas kategorijās, veidojot attiecīgi 8% un 13%.

Kosmētikas ražotāja "Madara Cosmetics" līdzīpašnieki Uldis Iltners un Lote Tisenkopfa-Iltnere reģistrējuši uzņēmumu SIA "Kalvi Capital", liecina informācija Lursoft.

"Kalvi Capital" pamatkapitāls ir 20 000 eiro, un kompānijas īpašnieki vienādās daļās ir Iltners un Tisenkopfa-Iltnere.

Jaunā uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Iltners, bet Tisenkopfa-Iltnere ir valdes locekle.

Uzņēmuma statūtos teikts, ka "Kalvi Capital" darbības mērķis ir holdingkompāniju darbība.

"Madara Cosmetics" koncerna apgrozījums 2022.gada pirmajā pusgadā bija 10,212 miljoni eiro, kas ir par 3% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, bet koncerna peļņa samazinājās 2,4 reizes - līdz 840 489 eiro.

Uzņēmums reģistrēts 2006.gadā, un tā pamatkapitāls ir 377 391,1 eiro. "Madara Cosmetics" lielākie īpašnieki ir Iltners (23,92%), Tisenkopfa-Iltnere (23,76%), Somijas "Transmeri Group Ab" (22,93%), Liene Drāzniece (6,79%) un Zane Tamane (6,35%).

Kosmētikas ražotājs "Madara Cosmetics" dividendēs no pagājušā gada peļņas un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas izmaksās kopumā 2 190 415 eiro jeb 0,58 eiro par vienu akciju, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" par akcionāru sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Tostarp dividendēs no 2023.gada peļņas "Madara Cosmetics" izmaksās 1 694 339 eiro, bet dividendēs no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas - 496 076 eiro.

Akcionāri noteica, ka dividenžu ex-datums jeb datums no kura par iegādātajām akcijām, par kurām tika pieņemts lēmums izmaksāt dividendes, dividendes nesaņems, ir 2024.gada 3.jūlijs. Dividenžu izmaksas datums ir 2024.gada 5.jūlijs.

Tāpat akcionāri nolēma apstiprināt grozījumus uzņēmuma statūtos, nosakot, ka visas akcijas ir dematerializētas.

"Madara Cosmetics" koncerna auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 20,234 miljoni eiro, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2022.gadā, bet koncerna peļņa pieaugusi par 42,5% - līdz 1,597 miljoniem eiro.

Apvienojoties trim ģimenēm, bijušajā zivju ceha teritorijā Pitragā tapusi satikšanās vieta Pitraga Pietura, kas ir tikai sākums šī īpašuma attīstībai.

Madara Cosmetics līdzdibinātājas Paulas Tisenkopfas, Madara Cosmetics līdzdibinātāja un AS APF Holdings padomes priekšsēdētāja Ulda Iltnera un Rīgas plānošanas reģiona tūrisma speciālista, Dabas tūrisma asociācijas valdes locekļa Edgara Ražinska ģimenes kopīgiem spēkiem sākušas attīstīt īpašumu Pitragā.

“Klasiskais stāsts par to, ka lietas pašas atnāk. Vasarās mēdzu braukt pa veco zvejnieku ceļu, kas ved no Vaides līdz Mazirbei. Braucu garām šim īpašumam, un man šķita, ka, ja tas nonāk pārdošanā, tad tā nu gan ir forša vieta, kurā varētu kaut ko darīt. 2021. gada janvārī man zvanīja Edgars un teica, ka Pitraga īpašums ir tirdzniecībā, devāmies tikties ar īpašnieku un uzreiz arī sarunājām,” atceras U. Iltners.

Dabīgās kosmētikas ražotājs "MADARA Cosmetics" atklājis jauna koncepta veikalu t/c "Galleria Riga", kas jau ir uzņēmuma piektais zīmola veikals galvaspilsētā.

Dabas vērtības, kas caurstrāvo uzņēmumu, ir pamats arī jaunā "MÁDARA" zīmola veikala interjera dizaina konceptā. Interjera dizainā īpaša uzmanība pievērsta dabīgiem, ilgtspējīgiem apdares materiāliem un dabas iedvesmotām interjera detaļām.

"Veidojot jauno interjera konceptu, vēlējāmies radīt "MÁDARA" viesiem dabas ieskautu patvērumu pilsētvidē - vietu, kur iegriezties un gūt padziļinātu izpratni par savu ādu un tās kopšanu, vienlaicīgi uz mirkli patveroties dabā no pilsētas burzmas," uzsver "MADARA Cosmetics" līdzdibinātāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere. "Jaunu veikala dizaina pieredzi aizsākām jau aizvadītajā gadā, atklājot pop-up stendu vienā no prestižākajiem tirdzniecības centriem Parīze "Galeries Lafayette Paris Haussmann", un turpinām to ievest arī mūsu zīmola veikalos Latvijā. Līdz ar jaunā veikala atvēršanu, interjera pārmaiņas piedzīvos arī "MÁDARA" zīmola veikala t/c "Spice", ko pēc rekonstrukcijas atklāsim jau septembra sākumā."

Pēdējā gada pieaugums akciju tirgos un ziņu virsraksti par jaunu uzņēmumu iespējamo iešanu biržā liek pamatoti gaidīt uz IPO (uzņēmumu akciju kotēšanas uzsākšana) popularitātes atgriešanos Baltijā tuvākā gada laikā.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka IPO būtiski iekustina biržas aktivitāti, kā arī var sniegt investoriem pieklājīgu atdevi.

Vai ir vērts ieguldīt Baltijas biržas uzņēmumos?

Pēdējie gadi ir bijuši visai pozitīvi Baltijas biržas indeksam. Tirgotāko Baltijas uzņēmumu indekss Baltic Benchmark pēdējo 5 gadu laikā uzrāda pieklājīgu kopējās vērtības pieaugumu + 52%, apsteidzot, piemēram, STOXX Europe 600 indeksu jeb 600 Rietumeiropas uzņēmumu akciju sasniegtos rezultātus (rādītājs 40%)Protams, runājot par Baltijā kotēto uzņēmumu akcijām, jārēķinās ar tirgus specifiku. Tirgus ir mazāks un seklāks, kas var ietekmēt likviditāti, taču šis aspekts ir lielā mērā atkarīgs no konkrētā emitenta. Vienlaikus Baltijas tirgi nav tik svārstīgi vai atkarīgi no dažādiem kairinājumiem, kā, piemēram, ASV. Turklāt, paši šajā reģionā dzīvojot, labāk “redzam”, pazīstam šos uzņēmumus.

Vadošās Latvijas ražojošo nozaru asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) asi kritizē atsevišķu ministriju ierēdņu nekonsekvenci un bezdarbību saistībā ar finansējuma piešķiršanu jaunu produktu, un tehnoloģiju izstrādei Kompetences centru atbalsta programmas² ietvaros, tādējādi bremzējot tautsaimniecības attīstību un samazinot eksportspēju.

Atklātā vēstulē Latvijas valsts ministru prezidentam, ekonomikas, finanšu, zemkopības un tieslietu ministrijām tiek prasīts paātrinātā kārtā apstiprināt Ministru kabineta noteikumus, kas paredz nodrošināt šīs programmas darbības un finansējuma nepārtrauktību. Vēstuli parakstījušās nozaru asociācijas aptver uzņēmumus, kas nodrošina vairāk nekā 90% no Latvijā radītās un eksportētās vērtības.

Kompetences centru atbalsta programma ir ļoti nozīmīga Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Tās mērķis ir paaugstināt Latvijas komersantu konkurētspēju, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību jomā. Pateicoties inovācijām tiek radītas jaunas, labi apmaksātas darba vietas, palielinās Latvijas ieņēmumi no eksporta, kas savukārt dod valstij lielāku nodokļu apjomu un spēju nodrošināt budžeta izdevumus. Kompetences centru atbalsta programma ir veiksmīgākā rūpniecisko inovāciju atbalsta programma Latvijā, kura līdz šim ir nodrošinājusi vislielāko devumu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībā.

2024. gada trešajā ceturksnī AS MADARA Cosmetics sasniedza konsolidēto (neauditēto) apgrozījumu 4,9 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgā ceturkšņa salīdzināmiem rādītājiem, ir par 20,5 % vairāk, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Savukārt 2024. gada pirmajos 9 mēnešos apgrozījums bija 16,1 miljoni eiro, kas ir par 12,2% vairāk nekā tajā pašā periodā pērn.

Uzņēmums uzrādīja spēcīgu un konsekventu izaugsmi stratēģiskajos tirgos: apgrozījums ES (izņemot Latviju) pieauga par 27%, un to veicināja galvenie tirgi, tostarp Vācija, Francija un Somija.

Pārdošanas apjoms Latvijā pieauga par 14 %, savukārt ārpus ES tirgus rezultāti saglabājās stabili. Šie rezultāti atspoguļo uzņēmuma stratēģiju par prioritāti noteikt MÁDARA zīmola izaugsmi, ko atbalsta stabils divciparu pieaugums gan B2B, gan e-komercijas kanālos. Līdztekus MÁDARA izaugsmes paātrināšanai ir pieaudzis arī kontraktražošanas segments, kurā tagad ietilpst Selfnamed.com un MOSSA.

AS APF Holdings (APF), uzņēmumu grupai, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības un olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA Alūksnes putnu ferma un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmumu SIA Preiļu putni, pirms šī gada rudenī plānotā sākotnējā publiskā piedāvājumā (IPO jeb Initial Public Offering) ir iecelta jauna padome par kuras priekšsēdētāju ievēlēts Uldis Iltners, bet padomes priekšsēdētāja vietniece būs Eva Berlaus.

Citi padomes locekļi būs Migels Džordao (Miguel Jordao) un Aleksandrs Adamovičs.

“Jauna profesionāļu padome uzņēmumam nodrošinās spēcīgu pārvaldību un vajadzīgās zināšanas gan stratēģijas veidošanā un īstenošanā, gan juridiskos un korporatīvo finanšu jautājumos, gan arī mums svarīgā pētniecībā. Mūsu mērķis ir veidot APF par vienu no vadošajiem putnkopības un pārtikas ražošanas uzņēmumiem visā reģionā, kas radīs vērtību ne tikai akcionāriem, tostarp tiem, kas mums pievienosies IPO laikā, gan arī sabiedrībai un ekonomikai kopumā. Jaunā padome ir svarīgs solis ceļā uz šī mērķa sasniegšanu,” saka Jurijs Adamovičs, APF lielākais akcionārs.

Kosmētikas ražotāja AS "Madara Cosmetics" investējusi 350 000 eiro, lai sāktu jaunu "start-up" projektu "print-on-demand" industrijā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Jaunais projekts dos klientiem iespēju izveidot savu sertificētu kosmētikas produktu līniju vai pasūtīt produktus ar sava zīmola logotipu un personalizētu dizainu, izmantojot pašapkalpošanās tīmekļa platformu "Selfnamed".

Uzņēmums piedāvās produktu sortimentu sejas, ķermeņa un matu kopšanai, ko iespējams pasūtīt, sākot no viena gabala. Produktiem joprojām būs "Cosmos" dabīgā un vai organiskā produkta sertifikācija.

Pašapkalpošanās pieredze ietvers dizaina studiju, kurā iespējams ievietot lietotāja zīmola elementus uzlīmju un kastīšu drukas laukumos.

Koncerns 2020.gadā strādāja ar 16,075 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 39,2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga 2,2 reizes un bija 3,445 miljoni eiro.

Latvijas kosmētikas zīmols "Madara" izveidojis "pop-up" tirdzniecības vietu Parīzes tirdzniecības centrā "Galeries Lafayette Haussmann", informē AS "Madara Cosmetics" pārstāve Ramona Sporāne.

Tirdzniecības centrs šogad atklājis jaunu holistiskās skaistumkopšanas un labbūtības stāvu "La Wellness Galerie", kurā pārstāvēts arī zīmols "Madara". Zīmola "Madara" "pop-up" galerija tirdzniecības centrā būs līdz 25.septembrim.

Minētais tirdzniecības centrs ir viens no slavenākajiem pilsētā, kas ik gadu uzņem vairāk nekā 37 miljonus apmeklētāju no Francijas un ārvalstīm.

Kā liecina internetā pieejamā informācija, "Galeries Lafayette" ir franču universālveikalu tīkls, kas ir lielākais Eiropā. Tā vadošais veikals atrodas Parīzē.

Vēsturiski ir iegājies, ja uzņēmējam ir nepieciešamība pēc naudas biznesa attīstībai, tas primāri vēršas pie savas bankas. Taču šodien finansējuma iespējas ir daudz plašākas, un ne velti citviet Eiropā un pasaulē banku izsniegtais finansējums pret alternatīvo finansētāju aizdevumu apjomiem uzņēmumiem ir liekams vienādos svaru kausos.

To ietekmē finansējuma pieejamības ātrums, regulatoru prasību izpilde un citi faktori, kas nosaka - kad piemērotāks ir banku un kad nebanku finansējums.

Izpratne par finansējuma piesaistes iespējām ārpus bankām lēnām, bet pieaug arī Latvijā. Arvien biežāk uzņēmumu vadītāji saprot, ka ir jāmāk labi orientēties arī banku finansējuma alternatīvās. Šāds alternatīvais finansējums sevī ietver, piemēram, obligāciju laidienus, ko ir izmantojuši tādi pašmāju uzņēmumi kā Storent, Elko Group, Eco Baltia, akciju pārdošanu biržā, kur kā piemēri minami Madara Cosmetics, Virši, Delfingroup, un alternatīvie aizdevumu sniedzēji, ko izmantojuši tādi uzņēmumi kā Pure Chocolate, Peruza, Gandrs un citi.

Procentu likmju kāpums mājokļu tirgū ir aktualizējis jautājumu – pirkt vai īrēt. Lai gan pieprasījums pēc mājokļiem saglabājas, darījumi notiek nesteidzīgi kā jauno projektu, tā sērijveida dzīvokļu segmentā.

Šīs un citas nekustamā īpašuma nozares aktualitātes lasāmas jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums, kas pie abonentiem nonāca jau 31.oktobrī, bet mazumtirdzniecībā pieejams no 1.novembra.

Jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums žurnālā lasi:

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Šajos lielas nenoteiktības apstākļos diezgan droši ir tas, ka īpašumu cenas, kas kāpj dažādu faktoru ietekmē, augšupeju piedzīvos arī turpmāk un, iespējams, pierims vien tad, kad pietiekamā apjomā būs uzbūvēti daudzi jaunie projekti un ciemati, pēc kuriem pieprasījums aizvien vēl pārsniedz piedāvājumu kā Rīgā un Pierīgā, tā reģionos.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums, kas pie abonentiem nonāk 26.oktobrī, lasiet:

Darbību uzsācis jauns finanšu nozares uzņēmums - neatkarīgs pensiju pārvaldītājs “Vairo”.

Lai novērstu problēmu, ka vairumam Latvijas iedzīvotāju pensiju 2. līmeņa uzkrājums atrodas nepiemērotā plānā, “Vairo” piedāvā vecumam atbilstošus adaptīvos plānus. Tie caur moderniem un ilgtspējīgiem indeksu fondiem veic ieguldījumus pasaules lielāko uzņēmumu akcijās un automātiski pielāgojas klienta vecumam.

Jau ziņots, ka šī gada 27. jūlijā Latvijas Banka reģistrēja IPAS “Vairo” (“Vairo”) valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā.

Pieredzējuši Latvijas finansisti un uzņēmēji dibinājuši “Vairo” ar misiju, kuras centrā ir ideja par Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu vairošanu un sabiedrības labklājības sekmēšanu vecumdienās, piedāvājot ērtus rīkus un zināšanas.

Uzņēmējdarbības finansēšanas jomā šobrīd ir aktuāls jautājums: vai uzņēmējiem būtu jāizvēlas tradicionālais bankas aizdevums, vai arī jāizpēta alternatīvo finansētāju joma? Vēsturiski, kad uzņēmēji meklēja papildu finansējumu savam uzņēmumam, viņu pirmā pietura bija uzticamā banka. Tomēr, laikam ejot uz priekšu, banku darbība ir mainījusies, un lēmumu pieņemšanas procesi ir kļuvuši garāki un birokrātiskāki. Daudzos gadījumos bankas finansējums var neatbilst uzņēmuma vajadzībām. Tāpēc gudri uzņēmumu vadītāji ir sākuši apzināties, cik svarīgi ir dažādot savas zināšanas par finansēšanas iespējām, pētot alternatīvas.

Pēdējos gados uzņēmumu finansēšanas spektrs ir ievērojami paplašinājies, ietverot dažādus veidus, piemēram, obligāciju laidienus, akciju pārdošanu biržā un alternatīvu aizdevumu sniedzēju parādīšanos. Capitalia kredīts uzņēmumiem ir viena no alternatīvā aizdevuma iespējām, kas Latvijā finansē uzņēmums jau vairāk kā 15 gadus. Ja Jūs šobrīd meklējat papildu finansējumu savam uzņēmumam, lasiet tālāk, lai noskaidrotu savas iespējas vai arī sazinieties ar Capitalia.

Finansējuma iespējas mūsdienās

1. Obligācijas: Uzņēmumi, kas emitē obligācijas, var piesaistīt plašu investoru loku, no kuriem katrs iegulda daļu nepieciešamā kapitāla. Šāda pieeja ir izdevīga, ja ir nepieciešams lielāks finansējums, kas parasti pārsniedz 3 miljonus eiro. Obligāciju termiņš parasti ir 3 - 4 gadi, un parasti tās nav amortizējamas. Ieguldītāji saņem atmaksu vai nu refinansējot ar jaunām obligācijām, vai izmantojot citus pieejamos uzņēmuma līdzekļus.

Pasniegtas e-komercijas gada balvas labākajiem e-veikaliem Latvijā vienpadsmit dažādās kategorijās. Žūrijas vērtējumā par kopvērtējuma līderi un Grand Prix ieguvēju atzīts uzņēmums VeloSock.

Tāpat noskaidrotas arī iedzīvotāju iemīļotākās iepirkšanās interneta vietnes, kā arī pasniegtas konkursa "E-komercijas zvaigzne 2022" sadarbības partneru simpātiju balvas.

Konkursā žūrijas vērtējumā par līderi kopvērtējumā un Grand Prix ieguvēju atzīts uzņēmums VeloSock, kuru pazīst velo entuziasti visā pasaulē, pateicoties tā ražotajam inovatīvajam produktam – velosipēdu pārvalkiem. VeloSock apbalvots ar īpašu stikla kausu, ko izgatavojis latviešu mākslinieks un dizaineris Artis Nīmanis.

Sekojot pasaules tendencēm, šogad konkursā ieviestas trīs jaunas kategorijas - "Ilgtspēja", "Pieejamība" un "E-komercijas kampaņas". Kategorijā "Ilgtspēja" Zelta apbalvojumu saņēma uzņēmums Burka. Uzņēmums TestDevLab veiktā pieejamības audita rezultātā Zelta apbalvojumu nominācijā "Pieejamība" saņēma interneta veikals Es Mīlu Kafiju. Savukārt kategorijā "E-komercijas kampaņas" augstāko - Sudraba - novērtējumu saņēma Bite un Pranamat.