Kosmētikas ražotāja AS "Madara Cosmetics" parakstījusi līgumu par tai piederošo 100% SIA "Cosmetics Nord" akciju pārdošanu par 1,19 miljoniem eiro uzņēmuma vadības komandai, teikts "Madara Cosmetics" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Pēdējo gadu laikā "Cosmetics Nord" izstrādāja "Selfnamed.com" "print on demand" platformu.

"Cosmetics Nord" akciju ieguvējs ir SIA "SLFNMD", kurā esošajai vadības komandai - Anetei Vabulei un Kristapam Birmanim - pieder 30% kapitāldaļu, savukārt pārējie 70% pieder SIA "Kalvi Capital", kuras īpašnieki vienādās daļā ir Uldis Iltners un Lotte Tisenkopfa-Iltnere, kuru līdzdalība "Madara Cosmetics" ir attiecīgi 23,88% un 23,72%.

Paziņojumā biržai teikts, ka "Selfnamed" nodalīšana noslēdz uzņēmuma pārorientēšanos uz tā pamatdarbību. Uzņēmums turpinās nodrošināt produktu izstrādi un ražošanu "Selfnamed".

Paziņojumā arī teikts, ka būtisks darījuma aspekts ir tas, ka "Selfnamed.com" platformas turpmākai veiksmīgai attīstībai ir nepieciešami papildu ieguldījumi komandas paplašināšanā, tiešsaistes platformas attīstībā un ieviešanā citos tirgos.

Uzņēmums MADARA Cosmetics 30.aprīlī noslēdzis darījumu ar somu uzņēmumu Oy Transmeri Ab par kosmētikas zīmola MOSSA pārdošanu.

MOSSA ir viens no zīmoliem AS MADARA Cosmetics portfelī un tā pārdošanas summa ir 4 miljoni eiro. Šis darījums ir būtisks faktors uzņēmuma nākotnes izaugsmē un investīcijās, kā arī veicina līgumražošanas apjoma palielināšanos.

AS MADARA Cosmetics izpilddirektore Gunta Šulte skaidro: “MOSSA zīmola pārdošanas vērtība izceļ uzņēmuma MADARA Cosmetics komandas profesionalitāti spēcīgu un rentablu zīmolu radīšanā. Varu apliecināt, ka MOSSA zīmola pārdošana iezīmē jaunu uzņēmuma “MADARA Cosmetics” un zīmola MÁDARA attīstības ciklu. Attiecībā uz MÁDARA zīmola attīstību varēsim vēl agresīvāk koncentrēties uz stratēģiskajām prioritātēm, jo īpaši uz ieguldījumu plānu jaunu talantu piesaistē, zīmola atpazīstamības un komandu veidošanā lokāli Francijā, Vācijā, Zviedrijā.”

Investējot vairāk nekā miljonu eiro jaunu, inovatīvu produktu izstrādē un ražošanas iekārtu iegādē un uzstādīšanā, vadošais dabīgās kosmētikas ražotājs Latvijā AS Madara Cosmetics tuvojas projekta „Jaunu produktu ieviešana ražošanā ar samazinātu ietekmi uz vidi zaļo inovāciju jomā AS Madara Cosmetics” noslēgumam.

Lai pilnveidotu ilgtspējīgāku ražošanu, AS Madara Cosmetics ražotnē šogad uzstādīta laboratorijas izmēra vakuuma maisīšanas iekārta, kas paredzēta gan emulsijas tipa produktu, gan dekoratīvās kosmētikas ražošanai. Savukārt, lai nodrošinātu vēl inovatīvāku produktu ražošanu - esošās ražošanas tehnoloģijas ir papildinātas ar vēl vienu vakuuma maisīšanas iekārtu, kas paredzēta emulsijas tipa produktu ražošanai un ir viena no lielākajām produktu ražošanas iekārtām ražotnē ar darba tilpumu līdz pat 1100.

Projekta ietvaros uzstādītas arī pulverveida vielu jaukšanas iekārta un pūdera presēšanas iekārta, kā rezultātā šobrīd tiek aktīvi turpināts darbs pie minerālā sejas pūdera izstrādes un citiem dekoratīvās kosmētikas jaunumiem, attīstot vaigu sārtumu, izgaismotāju un bronzeru formulas un toņus.

Ar AS "Madara Cosmetics" 12.jūlija padomes lēmumu par valdes locekli apstiprināta un iecelta uzņēmuma izpilddirektore Gunta Šulte, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

G.Šulte pievienojās "Madara Cosmetics" vadības komandai izpilddirektores amatā šogad 22.maijā un turpmāk ieņems arī valdes locekles amatu, paplašinot esošo valdi, kurā darbojas valdes priekšsēdētāja Lote Tisenkopfa-Iltnere un valdes locekļi Uldis Iltners un Tatjana Nagle.

G.Šulte ir profesionāla vadītāja ar 20 gadu pieredzi, kura pēdējos trīs gadus ir bijusi globālas kompānijas Skandināvijas un Baltijas valstu vadības komandā. Viņa pievienojās "Madara Cosmetics" vadības komandai, lai turpinātu uzņēmuma eksporta izaugsmi Eiropā un Skandināvijā.

MADARA Cosmetics jauna izpilddirektore 

Kosmētikas ražotājs “MADARA Cosmetics” stiprina vadības komandu ar jaunu izpilddirektori –...

"Madara Cosmetics" auditētais apgrozījums 2022.gadā bija 17,896 miljoni eiro, kas ir par 5,4% mazāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās 2,8 reizes - līdz 1,229 miljoniem eiro. Vienlaikus "Madara Cosmetics" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 18,696 miljoni eiro, kas ir par 3,5% mazāk nekā 2021.gadā, bet koncerna peļņa samazinājās 3,3 reizes - līdz 1,121 miljonam eiro.

Uzņēmums reģistrēts 2006.gadā, un tā pamatkapitāls ir 377 491,1 eiro. "Madara Cosmetics" lielākie īpašnieki ir Uldis Iltners (23,92%), Lote Tisenkopfa-Iltnere (23,76%), Somijas "Transmeri Group Ab" (22,93%), Liene Drāzniece (6,79%) un Zane Tamane (6,35%). "Madara Cosmetics" akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North".

Kosmētikas ražotāja SIA "SLFNMD", kuras platforma "Selfnamed" nodarbojas ar skaistumkopšanas produktu ražošanu un apdruku pēc pieprasījuma, ir atvērusi jaunu ražotni ASV, Ziemeļkarolīnas štatā, informē kompānijas pārstāvji.

Šī paplašināšanās iezīmē būtisku pavērsienu uzņēmuma globālajā stratēģijā, padarot ASV klientiem vieglāku un pieejamāku ilgtspējīgas kosmētikas zīmolu radīšanu. Pateicoties jaunajai ražotnei, "Selfnamed" varēs ātri piegādāt personalizētus ādas, ķermeņa un matu kopšanas produktus klientiem visā ASV, skaidro kompānijas pārstāvji.

"Selfnamed" 2021.gadā sāka darboties kosmētikas ražotāja AS "Madara Cosmetics" paspārnē un 2023.gadā sasniedza apgrozījuma pieaugumu par 3,6 reizēm. Šogad uzņēmums nodalījās no "Madara Cosmetics" ar mērķi paātrināt "Selfnamed" attīstību.

"Selfnamed" palīdz uzņēmumiem izveidot savas kosmētikas produktu kolekcijas. Uzņēmuma katalogā ir vairāk nekā 100 dabīgi produkti un videi draudzīgs iepakojums, kurus iespējams personalizēt un pasūtīt "Selfnamed" platformā, tādējādi ļaujot klientiem radīt un audzēt tirgum gatavus kosmētikas zīmolus.

Kosmētikas ražotājs "Madara Cosmetics" dividendēs no pagājušā gada peļņas un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas izmaksās kopumā 2 190 415 eiro jeb 0,58 eiro par vienu akciju, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" par akcionāru sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Tostarp dividendēs no 2023.gada peļņas "Madara Cosmetics" izmaksās 1 694 339 eiro, bet dividendēs no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas - 496 076 eiro.

Akcionāri noteica, ka dividenžu ex-datums jeb datums no kura par iegādātajām akcijām, par kurām tika pieņemts lēmums izmaksāt dividendes, dividendes nesaņems, ir 2024.gada 3.jūlijs. Dividenžu izmaksas datums ir 2024.gada 5.jūlijs.

Tāpat akcionāri nolēma apstiprināt grozījumus uzņēmuma statūtos, nosakot, ka visas akcijas ir dematerializētas.

"Madara Cosmetics" koncerna auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 20,234 miljoni eiro, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2022.gadā, bet koncerna peļņa pieaugusi par 42,5% - līdz 1,597 miljoniem eiro.

AS MADARA Cosmetics dibina meitas sabiedrību Brand Lab Cosmetics SIA, pārvaldot 100% jaundibināmās sabiedrības akciju, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Uzņēmums radīts ar nolūku testēt un ieviest dažādus e-komercijas vidē bāzētus inovatīvu produktu konceptus, tādā veidā spējot vēl ātrāk reaģēt uz industrijas tendencēm.

Brand Lab Cosmetics SIA pamatkapitāls būs 200 000 eiro un tās dibināšanai nepieciešamie dokumenti ir iesniegti Uzņēmumu reģistrā.

Jaundibinātā uzņēmuma valdē strādās AS MADARA Cosmetics valdes loceklis Uldis Iltners un Linda Preinberga, kura arī būs Brand Lab Cosmetics SIA izpilddirektore.

AS MADARA Cosmetics izpilddirektores Guntas Šultes komentārs: “Ar Brand Lab palīdzību spēsim ātrāk testēt dažādas inovatīvu produktu idejas, kas grupas līmenī iedos papildus dinamiku jaunu produktu izstrādē, īpaši jo uz nišu produktu konceptiem lielajos eksporta tirgos.”

AS MADARA Cosmetics ir saņēmusi padomes locekles Sari Hannele Rosin paziņojumu par padomes locekles amata atstāšanu ar 2024. gada 29. novembri, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

AS MADARA Cosmetics informē, ka līdz kārtējai akcionāru sapulcei uzņēmuma padome ir lemttiesīga un turpinās darbu 4 locekļu sastāvā: Anna Ramata-Stunda (priekšsēdētāja), Anna Andersone, Liene Drāzniece un Edgars Pētersons.

"Augsti vērtējam Sari Rosin pienesumu MADARA Cosmetics attīstībā. Sari šo gandrīz 5 gadu laikā ar savu profesionālo pieredzi palīdzējusi un bijusi klāt daudzu būtisku AS MADARA Cosmetics attīstības lēmumu pieņemšanā. Uzņēmuma vārdā saku lielu paldies un augsti vērtēju līdzšinējo sadarbību," saka Gunta Šulte, direktore.

Jaunas padomes vēlēšanas notiks 2025. gada kārtējā akcionāru sapulcē.

Pēdējā gada pieaugums akciju tirgos un ziņu virsraksti par jaunu uzņēmumu iespējamo iešanu biržā liek pamatoti gaidīt uz IPO (uzņēmumu akciju kotēšanas uzsākšana) popularitātes atgriešanos Baltijā tuvākā gada laikā.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka IPO būtiski iekustina biržas aktivitāti, kā arī var sniegt investoriem pieklājīgu atdevi.

Vai ir vērts ieguldīt Baltijas biržas uzņēmumos?

Pēdējie gadi ir bijuši visai pozitīvi Baltijas biržas indeksam. Tirgotāko Baltijas uzņēmumu indekss Baltic Benchmark pēdējo 5 gadu laikā uzrāda pieklājīgu kopējās vērtības pieaugumu + 52%, apsteidzot, piemēram, STOXX Europe 600 indeksu jeb 600 Rietumeiropas uzņēmumu akciju sasniegtos rezultātus (rādītājs 40%)Protams, runājot par Baltijā kotēto uzņēmumu akcijām, jārēķinās ar tirgus specifiku. Tirgus ir mazāks un seklāks, kas var ietekmēt likviditāti, taču šis aspekts ir lielā mērā atkarīgs no konkrētā emitenta. Vienlaikus Baltijas tirgi nav tik svārstīgi vai atkarīgi no dažādiem kairinājumiem, kā, piemēram, ASV. Turklāt, paši šajā reģionā dzīvojot, labāk “redzam”, pazīstam šos uzņēmumus.

2024. gada trešajā ceturksnī AS MADARA Cosmetics sasniedza konsolidēto (neauditēto) apgrozījumu 4,9 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgā ceturkšņa salīdzināmiem rādītājiem, ir par 20,5 % vairāk, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Savukārt 2024. gada pirmajos 9 mēnešos apgrozījums bija 16,1 miljoni eiro, kas ir par 12,2% vairāk nekā tajā pašā periodā pērn.

Uzņēmums uzrādīja spēcīgu un konsekventu izaugsmi stratēģiskajos tirgos: apgrozījums ES (izņemot Latviju) pieauga par 27%, un to veicināja galvenie tirgi, tostarp Vācija, Francija un Somija.

Pārdošanas apjoms Latvijā pieauga par 14 %, savukārt ārpus ES tirgus rezultāti saglabājās stabili. Šie rezultāti atspoguļo uzņēmuma stratēģiju par prioritāti noteikt MÁDARA zīmola izaugsmi, ko atbalsta stabils divciparu pieaugums gan B2B, gan e-komercijas kanālos. Līdztekus MÁDARA izaugsmes paātrināšanai ir pieaudzis arī kontraktražošanas segments, kurā tagad ietilpst Selfnamed.com un MOSSA.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

SEB banka piešķīrusi 6,1 miljonu eiro aizdevumu SIA “Firma Madara 89 īpašumi”, kas paredzēts jaunu veikalu top! būvniecībai un renovācijai Cēsīs, Jaunpiebalgā, Grundzālē, Aknīstē, Zvejniekciemā un Ādažos.

Jau 2023. gada nogalē un 2024.gada sākumā pircējiem būs pieejami trīs jaunuzcelti veikali –Jaunpiebalgā, Grundzālē un Aknīstē. Atverot jaunos veikalus, šajās pilsētās tiks slēgti šobrīd jau esošie mini top! veikali, kas ir mazāki kvadratūras ziņā, ar mazāku sortimentu un novecojušu infrastruktūru.

Tāpat ieplānoti divi pilnīgi jauni veikali Zvejniekciemā un Ādažos, kuru atvēršana plānota 2024.gada nogalē un 2025.gada sākumā.

Jaunie veikali būs plaši, būvēti izmantojot mūsdienīgus risinājumus, veikali tiks aprīkoti ar energoefektīvām iekārtām un apgaismojumu, tiks izbūvētas arī telpas darbiniekiem, izveidota noliktava un sakārtota preču piegāde. Līdz ar plašāku tirdzniecības zāli tiks piedāvāts plašāks preču klāsts, tostarp vietējā top! gatavie kulinārijas un konditorejas izstrādājumi.

Procentu likmju kāpums mājokļu tirgū ir aktualizējis jautājumu – pirkt vai īrēt. Lai gan pieprasījums pēc mājokļiem saglabājas, darījumi notiek nesteidzīgi kā jauno projektu, tā sērijveida dzīvokļu segmentā.

Šīs un citas nekustamā īpašuma nozares aktualitātes lasāmas jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums, kas pie abonentiem nonāca jau 31.oktobrī, bet mazumtirdzniecībā pieejams no 1.novembra.

Jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums žurnālā lasi:

Apvienojoties trim ģimenēm, bijušajā zivju ceha teritorijā Pitragā tapusi satikšanās vieta Pitraga Pietura, kas ir tikai sākums šī īpašuma attīstībai.

Madara Cosmetics līdzdibinātājas Paulas Tisenkopfas, Madara Cosmetics līdzdibinātāja un AS APF Holdings padomes priekšsēdētāja Ulda Iltnera un Rīgas plānošanas reģiona tūrisma speciālista, Dabas tūrisma asociācijas valdes locekļa Edgara Ražinska ģimenes kopīgiem spēkiem sākušas attīstīt īpašumu Pitragā.

“Klasiskais stāsts par to, ka lietas pašas atnāk. Vasarās mēdzu braukt pa veco zvejnieku ceļu, kas ved no Vaides līdz Mazirbei. Braucu garām šim īpašumam, un man šķita, ka, ja tas nonāk pārdošanā, tad tā nu gan ir forša vieta, kurā varētu kaut ko darīt. 2021. gada janvārī man zvanīja Edgars un teica, ka Pitraga īpašums ir tirdzniecībā, devāmies tikties ar īpašnieku un uzreiz arī sarunājām,” atceras U. Iltners.

Vēsturiski ir iegājies, ja uzņēmējam ir nepieciešamība pēc naudas biznesa attīstībai, tas primāri vēršas pie savas bankas. Taču šodien finansējuma iespējas ir daudz plašākas, un ne velti citviet Eiropā un pasaulē banku izsniegtais finansējums pret alternatīvo finansētāju aizdevumu apjomiem uzņēmumiem ir liekams vienādos svaru kausos.

To ietekmē finansējuma pieejamības ātrums, regulatoru prasību izpilde un citi faktori, kas nosaka - kad piemērotāks ir banku un kad nebanku finansējums.

Izpratne par finansējuma piesaistes iespējām ārpus bankām lēnām, bet pieaug arī Latvijā. Arvien biežāk uzņēmumu vadītāji saprot, ka ir jāmāk labi orientēties arī banku finansējuma alternatīvās. Šāds alternatīvais finansējums sevī ietver, piemēram, obligāciju laidienus, ko ir izmantojuši tādi pašmāju uzņēmumi kā Storent, Elko Group, Eco Baltia, akciju pārdošanu biržā, kur kā piemēri minami Madara Cosmetics, Virši, Delfingroup, un alternatīvie aizdevumu sniedzēji, ko izmantojuši tādi uzņēmumi kā Pure Chocolate, Peruza, Gandrs un citi.

Vairāku darbību veikšana paralēli jeb multitaskings nav mans, atzīst SIA Wooly World dibinātāja un Mr.Bunny shop, Mr.Bunny Kitchen līdzīpašniece, miljonāre, UPB akcionāre Madara More.

Toties viņai ir spēja izveidot trīs veiksmīgus biznesus, kuri cits citu papildina, un tāda pati ir arī visu uzņēmumu komanda.

Rada pirmo uzņēmumu

Pirms uzņēmumu dibināšanas uzņēmēja ieguvusi darba pieredzi pasākumu aģentūrā. Strādājusi dažādās pozīcijās - gan kā promotere, gan biroja administratore, gan projektu vadītājas asistente un beigās projektu vadītāja. Savukārt bakalaura un maģistra grādu ieguvusi Banku augstskolā. “Gāju studēt ar domu, ka strādāšu lielā, stabilā finanšu uzņēmumā, bet aizgāju pilnībā citādā, radošākā virzienā,” saka M.More.

Bērnu apģērbu un rotaļlietu uzņēmumu SIA Wooly World (zīmols Wooly Organic) M.More dibināja 2011.gadā, vien 23 gadu vecumā. “Strādāju pasākumu aģentūrā un lasīju ziņās, ka Liepājas biznesa inkubatorā netiek apgūti finanšu līdzekļi, jo uzņēmumi nepiesakās. Man likās - kā tā var būt, jo zināju, ka Rīgā bija mežonīgas rindas. Ar draugiem diskutējām un nolēmām, ka joka pēc kāda ideja jāuzraksta, nedaudz pārveidoju to pašu Banku augstskolas biznesa plānu un iesniedzu biznesa inkubatorā ar ideju šūt filča lāčus, kas varētu būt kā suvenīrs. Man tajā brīdī nebija domas, ka tas būs uzņēmums, kurš dzīvos 10,15, 20 gadus, bet, protams, ka uzņēmums ir tik daudz transformējies un galīgi vairs nav tāds, kādu dibināju,” stāsta M.More.

Atklāts trīs reizes lielāks loģistikas centrs Dreiliņi, kas apkalpos lielu daļu veikalu top! Rīgas, Vidzemes un Latgales reģionos, pakāpeniski paplašinot piegādes teritorijas.

Nomas līgums noslēgts starp veikalu tīkla top! partneri SIA “Firma Madara 89” un NORDO Dreiliņi Logistics Park. Šobrīd nodarbināti vairāk nekā 100 darbinieki.

“Jaunā, 13000 kvadrātmetru lielā loģistikas centra pielāgošanā investēts vairāk nekā 1 miljons eiro, kas ietver pārtikas un nepārtikas preču uzglabāšanas zonu ierīkošanu, atsevišķas zonas izbūvi augļiem un dārzeņiem, kā arī svaigajai pārtikai, kur katrai atsevišķi ir regulējama temperatūra. Tāpat arī veikalu komplektēšanas zonas iekārtošanu un tukšās taras zonu. Visa noliktava aprīkota ar energoefektīvu sensoru apgaismojumu, izveidotas pielāgotas telpas darbinieku vajadzībām un iegādāta jauna noliktavas tehnika,” stāsta veikalu tīkla top! valdes locekle un mārketinga direktore Ilze Priedīte.

Par zaļāko zīmolu Latvijā iedzīvotāji nemainīgi atzinuši AS “Latvijas Valsts meži”, kam seko “Silvanols” un TOP3 jaunpienācējs “Madara”, liecina pētījuma “Brand Capital” ietvaros veiktās aptaujas rezultāti.

Tikmēr Baltijas kopējā vērtējumā zaļākie zīmoli ir “Madara”, “The Body Shop” un “Ikea”, pilnībā nomainot pērnā gada uzvarētāju trijnieku. Zaļāko zīmolu tops tiek veidots jau astoto gadu, apkopojot sabiedrības priekšstatus par zīmolu draudzīgumu videi.

“Kā rāda aptaujas rezultāti Latvijā, šobrīd sabiedrības apziņā zaļa domāšana iet rokrokā ar rūpēm par veselību un labsajūtu, ko apliecina “zaļāko” zīmolu TOP 10 iekļuvušo uzņēmumu darbības jomas. Līdz ar līderi “Latvijas Valsts meži” topā ir vairāki skaistumkopšanas nozares zīmoli – “Madara”, “Stenders” un “The Body Shop”, farmācijas zīmoli “Silvanols”, “Grindex” un “Olainfarm”, dzeramā ūdens ražotājs “Venden”, kā arī sadzīves ķīmijas, ķermeņa kopšanas, augu barības un dezinfekcijas līdzekļu ražotājs “Seal” un mēbeļu un mājlietu milzis “IKEA”. Nemainīga tendence – zīmolu “zaļuma” vērtējumā joprojām esam patrioti un dodam priekšroku pašmāju uzņēmumiem,” komentē “Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis.

Uzņēmums Smartpost Itella nodrošina ne tikai paku piegādi, bet savā darbībā liek uzsvaru arī uz augstākā līmeņa loģistikas risinājumu piedāvāšanu e-komercijas uzņēmumiem, palīdzot tiem attīstīt savu darbību un veicināt biznesa mērogošanu. Smartpost Itella noliktavu loģistikas direktors Raivo Roolaid skaidro, kā izvēlēties pareizo loģistikas partneri un kādas tendences un izaicinājumi veidos strauji augošo e-komercijas nozari 2025. gadā.

Koncentrēšanās uz uzņēmējdarbības attīstību

“Mēs kā kvalitātes līderis tirgū redzam, ka daudzi tirgotāji saviem spēkiem cenšas tikt galā ar pārāk daudzām lietām. Tas attiecas uz sagādi, transportēšanu, uzglabāšanu noliktavā, montāžu un piegādēm. Turklāt viņi nodarbojas arī ar klientu apkalpošanu, sūdzību izskatīšanu un risināšanu,” stāsta Smartpost Itella noliktavas loģistikas direktors.

Viņaprāt, lielākā daļa šo darbību nerada komersantam tiešu pievienoto vērtību, bet prasa papildu resursus, kurus nevar ignorēt. “E-veikala īpašnieka uzmanības centrā ideālā gadījumā jāliek uzņēmējdarbības attīstīšana. Tas nozīmē pārdošanas apjoma pieaugumu, tirgus daļas palielināšanos un klientu pieredzes uzlabošanu. Uzticot e-komercijas pasūtījumu izpildi jeb e-fulfillment specializētam pakalpojumu sniedzējam, komersants var pievērsties darbībām, kas rada lielāku vērtību gan viņam, gan viņa klientiem. E-fulfillment pakalpojums ļaus deleģēt partnerim tādus uzdevumus, kā loģistikas plānošana, preču uzglabāšana, komplektēšana, iepakošana, ērtāka un ātrāka piegāde un citus,” stāsta Raivo Roolaid.

E-komercijas gada balvas “E-komercijas zvaigzne 2023” apbalvošanas ceremonijā paziņoti Latvijas labākie un inovatīvākie interneta veikali desmit dažādās kategorijās.

Žūrijas vērtējumā par kopvērtējuma līderi un Grand prix ieguvēju tika kronēts jaunuzņēmums “Selfnamed”, kas klientiem sniedz iespēju izveidot savu sertificētu kosmētikas produktu līniju vai pasūtīt produktus ar sava zīmola logotipu un personalizētu dizainu.

Konkurss “E-komercijas zvaigzne” norisinās jau trešo reizi un šogad tajā saņemti 274 pieteikumi, kā arī gada balvas ietvaros jo īpaši tika runāts par eksportu un tā sniegtajām iespējām. Starptautiska profesionāļu žūrija kā galvenos kritērijus dalībnieku pieteikumos vērtēja dizainu un lietojamību. Šogad konkursa stratēģiskais partneris ir loģistikas uzņēmums “Omniva” un konkursa kopējā balvu fondu vērtība ir 20 000 eiro. Labākie e-komercijas veikali visās kategorijās saņēma Arta Nīmaņa speciāli dizainētas balvas.

No 1. līdz 30. aprīlim Latvijā norisinājās “Komplimentu mēnesis”, kura mērķis ir dot iespēju klientiem novērtēt pakalpojumu sniedzēju darba kvalitāti un izcelt labākās servisa vietas Latvijā.

Vērtējumu uzklausīja un komplimentus saņēma 32 dažādi uzņēmumi, vairāk nekā 500 tirdzniecības un pakalpojumu vietās Latvijā. Komplimentu mēneša laikā savu vērtējumu par pakalpojumiem sniedza 10’692 iedzīvotāji.

“Komplimentu mēneša noslēguma pasākumā izcēlām tikai 10 dalībniekus, bet tādus, kuru pakalpojumu kvalitāte, klientu prāt, tuvinās izcilībai. Proti, piešķīrām 8 zelta komplimentus vietām, kur apkalpošana ir lieliska un pats vērtējums, kā arī vērtējumā iesaistīto klientu proporcija, ir ļoti augsta. Kā arī 2 platīna komplimentus, tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuru vērtējums tuvinājās visaugstākajam iespējamajam,” norāda Raivis Balodis, “Komplimentu mēneša” organizators.

Igaunijas valsts Rezervju centrs parakstījis līgumus ar mazumtirgotājiem, kas darbojas ar zīmoliem "Coop", "Lidl", "Grossi Toidukaubad", "Rimi" un "Selver", par 27 krīzes veikalu izveidi 12 apriņķos, paziņojis Rezervju centrs.

Pirmajā publiskajā iepirkumā Rezervju centra nolūks bija izveidot krīzes veikalus 61 vietā visā Igaunijā, taču tika saņemti piedāvājumi par nedaudz vairāk nekā pusi no pieprasītajām vietām.

"Krīzes veikalu koncepcija Igaunijā ir jauna, jo gan privātie uzņēmumi, gan valdība dala atbildību par izturētspējas palielināšanu. Rezervju centrs nodrošina veikaliem jaudīgus elektrības ģeneratorus, savukārt mazumtirgotāji iegulda līdzekļus savu tehnisko sistēmu pārkonfigurēšanā, lai liela elektroapgādes pārtraukuma gadījumā veikals, kā arī aptieka un bankomāts, kas atrodas telpās, varētu turpināt darboties, izmantojot alternatīvo enerģiju. Šim sadarbības modelim ir nepieciešams laiks, lai uzņēmumi pielāgotos un izprastu tā darbību," teica Rezervju centra valdes loceklis Prīts Plompū.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Arvien biežāk dzirdam izskanam, ka kāds pašmāju uzņēmums plāno īstenot sākotnējo publisko akciju piedāvājumu jeb citiem vārdiem IPO. Kā piemēru var minēt tādus uzņēmumus kā Virši, Enefit Green, APF Holdings, un nule kā izskanējusi arī ziņa par Kalve Coffee.

Pirmkārt, ir apsveicami, ka uzņēmumi ir paplašinājuši savu redzes loku un kā finansējuma piesaistes iespējas izskata ne tikai finanšu iestāžu piedāvājumus, bet arī biržu. IPO nozīmē, ka uzņēmums akciju kotāciju biržā sāk pirmo reizi, visbiežāk ar mērķi piesaistīt jaunu kapitālu jaunu produktu izstrādei un ieviešanai tirgū, eksporta paplašināšanai, konkurentu vai sadarbības partneru pārpirkšanai. Taču jautājums no potenciālo investoru perspektīvas – vai un cik tas ir izdevīgi ieguldīt naudu IPO?

Kādu atdevi ir radījuši IPO?

IPO piemēri gan pasaulē, gan Latvijā ir dažādi, no tiem citi veiksmīgāki, citi mazāk. Daudz biežāk, protams, dzirdam labos piemērus. Viens no tādiem varētu būt Nvidia IPO, kas savu publisko akciju tirdzniecību īstenoja tālajā 1999.gadā. Ja tajā laikā tiktu investēti 10000 dolāru, tie šodien būtu pieauguši aptuveni līdz ~30 miljoniem dolāru. Lai gan šī atdeve ir iespaidīga, šādi piemēri ir salīdzinošs retums. Turklāt, neieskatoties uz iespaidīgo akcijas vērtību pieaugumu, Nvidia vēsturē bijuši arī periodi, kad uzņēmuma akcijas cena ir sabrukusi vairāk nekā par 50%. Piemēram, no 2021. gada novembra līdz 2022. gada oktobrim Nvidia akcijas cena bija samazinājusies par ~65%. Kritumu tajā laikā noteica satraukums par augošo procentu likmju ietekmi un tehnoloģiju pieprasījuma samazināšanā pēc Covid-19 beigām. Tāpat uzņēmuma akcijas cena krita no 2008. gada finanšu krīzes par ~80%. Tam, lai Nvidia atkarotu savu 2007. gada akcijas cenas virsotni, bija nepieciešami gandrīz deviņi gadi. Lai arī runājot par Nvidia, vienmēr tiek piesaukti spīdoši pieauguma procenti, šo akciju turēšana nemaz tik vienkārša ilgākā termiņā nav bijusi. Līdz ar to šī uzņēmuma veiksmes stāsts ne vienmēr izskatījies tik garantēts, kā varētu šķist tagad.