Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) ir apkopojis datus par autoīpašniekiem ar vārdiem Jānis un Līga, to izraisītajiem ceļu satiksmes negadījumiem un Bonus – Malus klasēm. LTAB dati liecina, ka vairāku iepriekšējo gadu tendence, ka Jāņi ir neapzinīgāki autoīpašnieki kā Līgas, ir mainījusies, un statistika pierāda, ka, piemēram, pērn proporcionāli vairāk CSNg ir izraisīti tieši ar transportlīdzekļiem, kuru īpašnieces ir Līgas.

Saskaņā ar LTAB datiem, 2014.gadā transportlīdzekļi, kuru īpašnieki ir Jāņi, kopumā izraisījuši 809, bet Līgas – 104 CSNg. «Ja vērtējam šos datus kontekstā ar kopējo Latvijā uz Jāņiem un Līgām reģistrēto transportlīdzekļu skaitu, tad varam secināt, ka pērn transportlīdzekļi, kuru īpašnieki ir Jāņi, proporcionāli pret transportlīdzekļiem, kuru īpašnieces ir Līgas, izraisījuši par 0,8 % mazāk CSNg,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, piebilstot, ka pēc LTAB pieejamiem datiem Latvijā ir reģistrēti 50230 transportlīdzekļi, kuru īpašnieki ir Jāņi un 4245 transportlīdzekļi, kas pieder Līgām.

Ekonomiskā krīze un cerības, ka šogad ziema būs bez sniega, liek daudziem autobraucējiem no prioritāšu saraksta svītrot ziemas riepas. "Iepriekš mēneša laikā pārdevu 800 ziemas riepu komplektu, bet šomēnes tikai desmit," tā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze norādījis kāds ziemas riepu vairumtirgotājs.

Auto riepu veikalā Dalans ziemas riepu tirdzniecība salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri ir sarukusi aptuveni uz pusi. Riepu pircēju apsīkumu, iespējams, var skaidrot arī ar silto rudeni, tomēr speciālisti lēš, ka tirdzniecības apjoms noteikti kritīsies.

Savukārt uzņēmumā Laneks, kas arī nodarbojas ar riepu tirdzniecību, norāda, ka šoruden, salīdzinot ar pagājušo gadu, ziemas riepu tirdzniecības apjoms samazinājies par 60 %. Laneks izpilddirektors Andrejs Ņivins atzīst, ka esošie klienti cenšas izvēlēties pēc iespējas lētākas riepas.

Pēc nelielas pavasara prelūdijas ar pamatīgiem mazumtirdzniecības apjoma pieaugumiem visās Eiropas Savienības un eirozonas valstīs turpinās apjoma kritums, un jūlijā pret pērnā gada jūliju mazumtirdzniecības apjoma sarukums ir 0,9% eirozonā un 0,5% Eiropas Savienībā (ES).

Salīdzinājumā pret jūniju ir neliels uzlabojums par 0,3% kā ES, tā eirozonā, tomēr paredzams, ka jau rudens mēnešos taupības sekas smagi atspoguļosies mazumtirdzniecībā.

Taupa uz pārtiku

Viens no nozīmīgākajiem krīzes rādītājiem ir pārtikas mazumtirdzniecība, kurai pie normālas preču inflācijas un samērīga algu pieauguma vajadzētu augt līdzīgi. Eirozonā 2022. gada jūlijā, salīdzinot ar 2021. gada jūliju, pārtikas mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 2,4%. Eiropas Savienībā pārtikas gadījumā ir 2% samazinājums. Neliela atkāpe no normas ir neliels pieaugums tēriņiem par degvielu. Kopējais secinājums – cilvēki taupa uz ēdienu, bet degviela tomēr jāpērk. Starp citu, rekordaugsti mazumtirdzniecības apjoma samazinājumi ir valstīs ar lielāko vidējo algu. Piemēram, Dānijā jūlijā mazumtirdzniecība sarukusi par 7,7%, Luksemburgā sarukums –6,3%. Slovēnijā visu pēdējo pusgadu kopš februāra turpinās rekordaugsts mazumtirdzniecības apjoma pieaugums, un jūlijā tas veido 25%, seko Malta ar +9% un Polija ar +7,6%.

Neskatoties uz ekonomikas lejupslīdi valstī, mobilo telekomunikāciju patēriņš turpina pieaugt, taču lietotāji kļuvuši prātīgāki un arvien aktīvāk izmanto uzņēmumu sniegtos īpašos piedāvājumus.

Šādā veidā iespējams ietaupīt vismaz 45% no saviem telekomunikāciju izdevumiem, analizējot Amigo lietotāju patēriņu, secinājis mobilo telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs ZetCOM.

«Prognozēju, ka varētu pieaugt priekšapmaksas mobilo telekomunikāciju lietotāju skaits, jo pieaug arī cilvēku vēlme kontrolēt savus izdevumus,» uzskata ZetCOM valdes priekšsēdētājs Egils Trumpe.

ZetCOM piedāvā mobilo sakaru priekšapmaksas karti Amigo un Amigo pēcapmaksas pakalpojumus. 2007. gadā ZetCOM apvienojās ar Latvijas Mobilo telefonu (LMT), kuras rezultātā 100% ZetCOM daļu ir pārgājušas LMT īpašumā.

Kā iespējamais zemkopības ministrs šobrīd tiek minēts Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs, SIA Piebalgas alus valdes priekšsēdētājs Jānis Dūklavs.

Rozes vietā, iespējams, virzīs Jāni DūklavuTo Db uzzināja no neoficiāliem, bet drošiem avotiem.

Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārā sekretāre Ligita Silaraupa Db apliecināja, ka Dūklavs ir viens no vairākiem kandidātiem, kas tiks apspriesti šodien Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes sēdē. Pēc sēdes varētu būt lielāka skaidrība, kuru kandidātu ZZS virzīs ministra amatam. L. Silaraupa arī norādīja, ka potenciālais ministra amata kandidāts noteikti tiks apspriests ar lauksaimnieku organizācijām. «Viņam jābūt tādam, kurš saprot lauksaimniecību un lauku situāciju,» piebilda L. Silaraupa.

Aizvadītajā nedēļas nogalē Talsu apkārtnē Latvijai tika prezentēta Ford Fiesta R2 rallija automašīna. Šis automobilis rallija trasēs aizstās Eiropā populāro Ford Fiesta ST, kas guvusi daudz uzvaru nacionālajos N3 klases čempionātos.

Jaunais R2 modelis, kura bāze ir jaunākās paaudzes Ford Fiesta ar 1.6 litru benzīna dzinēju, ir daudz sportiskāks un arī ātrāks par iepriekš izmantoto Ford Focus ST. Paredzams, ka jau no nākamā gada šo automašīnu sacensībām izmantos dažādu grupu un interešu rallija braucēji - jaunie sportisti, kuri uzsāk savas gaitas rallijā, pieredzējušie rallisti ar augstām sportiskām ambīcijām, kā arī hobija klašu braucēji visā Eiropā.

Ford Fiesta R2 vēlreiz pasvītro Ford ilggadējo saistību ar ralliju un pasaules trešā lielākā auto ražotāja vēlmi savu ilgtermiņa stratēģiju motoru sportā balstīt tieši uz šo sporta veidu. Tikai pusotru nedēļu atpakaļ Ford paziņoja par savu vēlmi startēt pasaules rallija čempionātā vismaz nākamos divus gadus. Tāpat tika paziņots, ka rallijam izmantotā automašīna būs jaunās paaudzes Ford Fiesta – pasaules čempionāta ātrākajā (WRC) klasē šis auto debitēs 2011. gadā, bet pasaules junioru čempionātam piemērotā Ford Fiesta R2 iegādājama jau šobrīd.

Latvijā Jāņiem pieder 9301 uzņēmumu, bet Līgām – 836, liecina «Lursoft» apkopotā informācija.

Kopumā uzņēmumu īpašnieku vidū atrodami 7860 Jāņi, bet Līgu ir desmit reižu mazāk.

Starp uzņēmumu vadītājiem Jāņu un Līgu ir mazāk nekā dalībnieku sarakstos. «Lursoft» dati parāda, ka 670 Līgas ir atrodamas 815 uzņēmumu valdēs un padomēs, savukārt 6665 Jāņi vada kopskaitā 8926 uzņēmumus.

Gana daudz Jāņu meklējami arī starp Latvijā reģistrēto uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem. Pēc «Lursoft» aprēķiniem, patiesos labuma guvējus atklājuši aptuveni 40 tūkstoši uzņēmumu, bet 5% no tiem ir Jāņi. Līgas kā uzņēmumu patiesās labuma guvējas norādītas desmit reizes retāk.

«Lursoft» informēja, ka izpētot uzņēmumus, kurus vada Līgas un Jāņi, redzams, ka gan vieni, gan otri ieņem amatus Latvijas lielākās kompāniju valdēs un padomēs.

Elektroniskās identitātes risinājumu Smart-ID Latvijā šobrīd lieto vairāk nekā puse iedzīvotāju.

Igaunijā dibinātās kompānijas SK ID Solutions izstrādātais, starptautiskais elektroniskās autentifikācijas risinājums Smart-ID šogad svin savu piekto gadadienu. Šā gada 10. novembrī pieejami dati rāda, ka Latvijā Smart-ID lietotāju skaits sasniedzis 1 036 884, Igaunijā – 653 923, bet Lietuvā – 1 514 454 personas.

«2019. gadā Smart-ID bija populārākais mobilās autentifikācijas risinājums visā Baltijā. 2021. gadā uzņēmuma SK ID Solutions veiktajā aptaujā secināts, ka Smart-ID Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē kā visuzticamāko autentifikācijas risinājumu. Uzņēmuma veiktā aptauja arī rāda, ka Latvijā pēdējo trīs gadu laikā šī risinājuma popularitāte pieaugusi par 20%,» sacīts SK ID Solutions sagatavotajā informācijā, kurā arī norādīts, ka Smart-ID ir pazīstams kopumā vairāk nekā 40 valstīs.

Ziemas riepu cena ir galvenā mēraukla, pēc kā pircēji izvēlas savam auto atbilstošus ziemas apavus. Lielākie knauzeri Latvijā ir tie, kas brauc ar dārgiem auto, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Izvēloties riepas, pircēji rūpīgi skaita katru eirocentu. Pēc riepu tirgotāju novērojumiem, visbiežāk naudu taupa, izraugoties vasaras riepas, savukārt ziemai autoīpašnieki, apzinoties visus riskus, riepas izvēlas rūpīgāk un nebaidās izdot vairāk naudas par riepām, kas garantēs drošību un sirds mieru. Apzinīgākie esot pieticīgāku rumaku autoīpašnieki, kuriem varbūt rocība nemaz nav tik liela, – ziemas riepām tiek atvēlēts salīdzinoši liels naudas daudzums, kas nereti var veidot pat 1/5 daļu paša automobiļa vērtības. Turpretim labāk situētie ļaudis, kas varētu atļauties iegādāties automobiļus par 50 vai 100 tūkst. eiro, arī uz ziemas riepu iegādi ir tik skopi, ka būtu gatavi uzmontēt uz sava braucamā 20 collu diskiem pašas lētākās un attiecīgi arī zemākās kvalitātes Āzijas ražotāja ziemas riepas, lai tikai ietaupītu. Turklāt šādu gadījumu kļūst ar katru gadu arvien vairāk.

Uzņēmējs Mārtiņš Lauva sācis tiesvedību pret Latvijā zināmo advokātu Jāni Lozi par 1,5 miljonu eiro aizdevuma piedziņu.

Aizdevuma 1.5 miljonus eiro (1.054 miljoni latu) piedziņas prasību šogad 23. janvārī ierosinājusi Rīgas apgalbatiesas Civillietu tiesas kolēģija. Lai nodrošinātu parāda atmaksu, tiesā ir iesniegta arī M. Lauvas prasība par nodrošinājumu. Tiesas lēmums vēl nav zināms. Aizdevums advokātam, kurš minēts arī Dienas biznesa Latvijas 1000 miljonāru sarakstā, bija jāatmaksā līdz pagājušā gada 31.decembrim

Saskaņā ar Civillikumu, pret galvinieku celt prasību tūliņ var arī tad, ja ir pierādīta galvenā parādnieka faktiskā maksātnespēja. Saskaņā ar Maksātnespējas likumu, fiziskas personas maksātnespējas pazīme ir personas nespēja nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpidles termiņš, un parāds kopumā pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas (9000 Ls). M. Lauva uzskata, ka J. Lozem ir iestājusies maksātnespēja, jo advokāts nespēj pildīt savas saistības.

Šā gada 23. jūnijā vārda dienu svinēs 9 949 Līgas, un 24. jūnijā – 52 007 Jāņi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Šobrīd Latvijā dzīvo 11 636 iedzīvotāji, kuri dzimšanas dienu svin 23. vai 24. jūnijā. No tiem 1 112 jeb 10 % gaviļnieku ir Jāņi un 413 jeb 4 % – Līgas.

Ja agrāk bija populāri Jāņos dzimušam bērnam dot Jāņa vai Līgas vārdu, tad mūsdienās šī tendence vairs nav tik izplatīta.

No visiem 23. vai 24. jūnijā dzimušajiem vīriešiem 1 112 jeb 21 % ir Jāņi. Bet no visām sievietēm, kuras dzimušas Jāņos, 413 jeb 7 % ir Līgas.

No visiem latviešiem, kuri Jāņos svin dzimšanas dienu, 1 055 jeb 33 % ir Jāņi, bet no visām latvietēm 397 jeb 11 % ir Līgas. Populāri Jāņos dzimušo latviešu vārdi ir arī Edgars, Andris, Mārtiņš, Kristīne, Janīna, Inese, Anna, Ilze un Ligita.

Kā zināms, nākamnedēļ vārda dienu svin Latvijā populārākā vīriešu vārda īpašnieki Jāņi, bet lielākā svinēšana notiek dienu iepriekš – Līgu dienā.

Izrādās, ka uz doto brīdi šoferi Jāņi mums ir 31 219, bet vadītājas Līgas – 3908. Gan Jāņiem, gan Līgām pārsvarā pieder vieglās automašīnas, bet pēc tam populārākās viņu vidū ir kravas automašīnas – 46 Līgas un 3955 Jāņi stūrē smagās mašīnas. Izrādās, ka Līgas atšķirībā no Jāņiem ar kuģošanu ir uz Jūs, jo viņām nepieder ne ūdensmotocikli, ne motorlaivas, ne kuteri - vien nieka četru airu laivas, Db.lv informē Alise Kleinberga, VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija Sabiedrisko attiecību speciāliste.

Šogad 150 Jāņi braukuši reibumā un 2 Līgām arī kāja paslīdējusi... Toties Līgas ieliek Jāņiem soda punktu skaita ziņā – pārsvarā gadījies pa vienam, diviem punktiņiem sakrāt, kamēr Jāņu uzkrājumā ir gan 1, gan 2, gan piecpadsmit punkti. Līgām uzskaites punktu liegums nav piemērots, toties 76 Jāņiem gan gadu nāksies būt kājāmgājēju godā.

Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Transportlīdzekļu un to vadītāju reģistra datiem patlaban vadītāju apliecības ir 32081 Jānim un 4788 Līgām.

Tieši pirms vasaras saulgriežiem apkopotā informācija vēsta, ka arī šo vārdu īpašnieki ir pamanījušies «nopelnīt» pārkāpumu uzskaites punktus – gandrīz seši tūkstoši (5928) Jāņu un 337 Līgas par likuma pārkāpumiem kopā «nopelnījuši» 6265 pārkāpumu uzskaites punktus.

Lielākai daļai svētku gaviļnieku ir 1-4 punkti, tomēr likumsargu īpašu vērību izpelnījušies 14 Jāņi, kuri katrs jau uzkrājuši 16 punktus un viņiem ir atņemtas tiesības vadīt transportlīdzekli. Salīdzinot ar Jāņiem, Līgas ir prātīgākas braucējas – maksimālais punktu skaits kādai no Līgām ir sasniedzis desmit.

Latvijas Nacionālā teātra Aktieru zālē 14.maijā plkst.18.30 notiks režisora Mihaila Kublinska jauniestudējuma Aija pirmizrāde, informēja Nacionālā teātra sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva.

Iestudējumu, kura pamatā ir Jāņa Jaunsudrabiņa triloģijas Aija dramatizējums, veido arī scenogrāfs Mārtiņš Milbrets un kostīmu māksliniece Liene Rolšteina.

Lomās: Liene Gāliņa, Mārcis Maņjakovs, Ainārs Ančevskis, Daiga Kažociņa, Ģirts Jakovļevs, Māra Zemdega, Lolita Cauka, Līga Vītiņa, Uldis Norenbergs.

Iestudējums ir režisora 70 gadu jubilejas izrāde.

Lai arī parasti visi Aija dramatizējumi tiek veidoti it kā no Aijas redzespunkta, M. Kublinskim uzvedumā viss centrējas ap Jāni un caur Jāni. Par Jāni un viņa dzīves sievietēm, par Jāni un viņa gribēšanu dzīvot un nespēju izdzīvot.

Starp darba ņēmējiem pelnošākais Jānis pirms nodokļu nomaksas Latvijā saņem 8,4 tūkstošus latu, bet Līga – 5,6 tūkstošus latu, liecina karjeras un darba portāla Irdarbs.lv dati.

Gada laikā veiktajās Irdarbs.lv personāla atlases intervijās uzklausīti 2,3 tūkstoši kandidātu. No tiem 525 bijuši Jāņi un 362 Līgas. Portāla vadītāja Evija Šalte atzīst, ka pēc novērojumiem par šo vārdu īpašniekiem varot teikt tikai to labāko. Darba intervijās satikti tikai pozitīvi noskaņoti Jāņi un ļoti dzīvespriecīgas Līgas. « Ja ticam, ka vārds ietekmē cilvēka dzīvi, tad manā redzējumā Jāņi un Līgas darbu sev atrod veiksmīgi, pēcāk kolektīvos ir labi ieredzēti,» norāda E. Šalte.

Portāls Irdarbs.lv dibināts 2010. gadā un tajā darba devējs var izvietot darba piedāvājumus, bet darba meklētāji var pievienot savu CV. Mēnesī portāls apkalpo aptuveni 2000 vakances. Vismaz vienu pakalpojumu, arī vakances izsludināšanu un pieeju CV datu bāzei, līdz šim izmantojuši vairāk nekā 2500 darba devēji, savukārt vairāk nekā 1000 uzņēmumu izmanto portāla nodrošināto Premium servisa klasi.

Tuvojoties vasaras gaidītākajiem svētkiem Jāņiem, Lursoft tradicionāli, kā ik katru gadu, apkopojis datus par to, cik aktīvi Līgas un Jāņi Latvijā iesaistās uzņēmējdarbībā, un cik bieži vārdi, kas mums saistās ar Jāņiem, tiek izmantoti uzņēmumu un organizāciju nosaukumos.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, nedēļas nogalē vārda dienu svinēs 10 587 Līgas un 58 469 Jāņi. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka patlaban 8 497 Jāņiem pieder kapitāldaļas 11 130 uzņēmumos, un 7 134 stiprā dzimuma pārstāvji ar šādu vārdu ir amatpersonas 9 763 uzņēmumu valdēs.

Savukārt 699 Līgas ir īpašnieces 795 uzņēmumiem un 619 23.jūnija vārda dienas gaviļnieces ieņem amatus 702 uzņēmumos.

Apkopojot datus redzams, ka no vārdiem, kas latviešiem saistās ar Jāņiem, visbiežāk nosaukumos tiek izmantots vārds «Ozols», kas pieminēts 352 uzņēmumu un organizāciju nosaukumos, taču popularitātes ziņā daudz neatpaliek arī vārds «Ozoliņš» (reģistrēti 233 uzņēmumi un organizācijas, kuru nosaukumos ir iekļauts šāds vārds). Retāk uzņēmēji un organizāciju dibinātāji izvēlas nosaukumos ietvert vārdus «Vainags», «Ugunskurs», «Siers».

Swedbank Finanšu institūta veiktajā pētījumā noskaidrots, ka galvenais stimuls, kas rosina Baltijas valstu iedzīvotājus izmantot savas zināšanas un prasmes ārpus pamata darba laika, ir iespēja gūt papildu ienākumus – šādu atbildi minējuši 73% Latvijas, 79% Lietuvas un 74% Igaunijas iedzīvotāju, informē Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Savukārt nākamā nozīmīgākā motivācija piepelnīties ir apziņa, ka cilvēks īsteno sevi (nozīmīgi 35% Latvijā dzīvojošo, 37% - Lietuvā un 33% Igaunijā), kā arī iespēja darboties jebkurā vietā un laikā (nozīmīgi 39% Latvijā, 24% Lietuvā un 40% Igaunijā dzīvojošo). Lai aktualizētu iespēju savas prasmes un darboties prieku pārvērst papildu ienākumos, tā uzlabojot savu finanšu situāciju un konkurētspēju, Swedbank Finanšu institūts veicis pētījumu par Baltijas valstu iedzīvotāju papildu ienākumu gūšanas paradumiem, kā arī uzsāk izglītojošu kampaņu Pelnītprieks.

«Kopumā finansiālais aspekts, protams, ir galvenais stimuls meklēt iespējas gūt papildu ienākumus. Tas atspoguļojas gan iedzīvotāju atbildēs, gan arī Baltijas valstu ekonomiskajā attīstībā - Igaunijas iedzīvotāji, kas ir turīgākā Baltijas valsts, mazāk īsteno papildus piepelnīšanos, savukārt visaktīvākie ir Lietuvas iedzīvotāji. Redzam, ka pietiekami liela daļa Latvijas iedzīvotāju labprāt piepelnītos, tāpēc varbūt viss, kas ir nepieciešams, ir neliels iedrošinājums, lai iecere varētu tikt īstenota. Šāds iedrošinājums var būt arī skaidrojošais darbs par iespējām gūt papildu peļņu un ar to saistītajiem aspektiem, dalīšanās ar labajiem piemēriem, kā arī domu un viedokļu apmaiņas veicināšana par iespējām savu darboties prieku pārvērst pelnītpriekā. Tieši to vēlamies īstenot uzsākot Pelnītprieka kampaņu,»uzsver Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Gāzes cenai Rīgas Siltumam pieaugot par 37%, siltums maksās par 23% vairāk, laikrakstam Db norādījis a/s Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Šajā apkures sezonā Rīgas Siltumam pēc Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas datiem ir ceturtais zemākais tarifs valstī 30.61 Ls/MWh, tomēr vasarā tarifs neizbēgami pieaugs, ja piepildīsies Latvijas Gāzes 25. janvāra Db publicētās tarifu prognozes, kas paredz rūpnieciskajiem patērētājiem tarifu pieaugumu 37% apmērā.

Viņš uzskata, ka siltumpatēriņš, visticamāk, Latvijā tuvākajos gados stagnēs. Tas notiks uz ēku siltināšanas un juridisko personu taupības rēķina. «Stiprā sala dienās, kad siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņš tuvojas maksimumam, mēs, enerģētiķi līdz matu galiem saprotam, cik ļoti nepieciešamas modernas un jaunas ražošanas jaudas, jo TEC-2 veco iekārtu darbaspējas strauji izsīkst,» saka Ā. Žīgurs.

Uzņēmēji joprojām taupa uz darba drošības rēķina

To intervijā DB atzīst Sandra Zariņa, Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba aizsardzības nodaļas vadītāja. Lai gan par darbinieku drošību un veselību darbā atbildīgs ir darba devējs, arī darbiniekiem ir jārūpējas par sevi, viņa atgādina.

Vai atšķiras attieksme pret darba drošību vietējā un ārzemju kapitāla uzņēmumos?

Jā. Ārzemju kapitāla uzņēmumos uzskata – ja jau likumā tā ir pateikts, tad tā tam arī jābūt. Bez diskusijām. Varbūt vietējā kapitāla uzņēmumiem nav pārliecības, ka konkrētais likums ir uz ilgu laiku, vai arī ir nepatika pret normatīvu aktu izmaiņām.

Direktīvu pamatprasības visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir ieviestas nacionālajā likumdošanā, taču viena lieta gan atšķiras – ārzemēs darba inspekcijas darbiniekiem ir specializācija. Mūsu inspektoriem jāzina darba tiesības, darba aizsardzība, bīstamās iekārtas visās nozarēs, bet biroja darbs un kokapstrāde vai zivju fabrika ir pilnīgi atšķirīgas jomas. Citur inspektoram ir obligāta tehniskā izglītība, dzīves un darba pieredze, specializācija konkrētā sfērā. Pie mums lielākoties strādā juristi, kam tā ir pirmā vai otrā darbavieta, un darba devēji ne vienmēr respektē jaunas amatpersonas profesionālo padomu.

Investīciju un tehnoloģiju analītiķi jau ilgāku laiku pievērš uzmanību cerīgajam ASV uzņēmumam Viridity Energy (VE). Tā darbība energoefektivitātes risinājumu izstrādē sākta tikai 2008. gadā, un riska kapitāla investori to jau novērtējuši kā perspektīvu – aģentūra Bloomberg ziņo, ka tā rīcībā ir 24 miljoni dolāru. 14 miljoni no tiem piesaistīti šogad, ko kompānija plāno ieguldīt jaunu projektu attīstīšanai.

Kompānija progresīvu viedo energotīklu risinājumu jomā sevišķi sadarbojas ar uzņēmumiem un institūcijām ASV ziemeļaustrumos, kur ekoloģiska saimniekošana ir politiskās un ekonomiskās dienaskārtības augšgalā. Tas pats sakāms par VE plāniem Kalifornijā un Teksasā, kas ir reģioni ar politisko apņēmību pāriet no naftas un gāzes atkarības uz atjaunojamajiem energoresursiem.

VE piedāvātie energopatēriņa risinājumi izklausās pēc «nākotnes šodien». Tās programmatūra pastāvīgi kontrolē elektrības cenu viedajā energotīklā, kas lielajiem patērētājiem kā rūpnīcām vai transporta uzņēmumiem var mainīties pa minūtēm. Tāpat tiek analizētas meteoprognozes, paredzot elektrības pieprasījuma un attiecīgi cenas lēcienus brīvajā tirgū. Tas tiek saskaņots ar paša lietotāja iespējām saražot elektroenerģiju – ar savām saules baterijām, ģeneratoriem vai ko citu. Attiecīgi datorizēti tiek pieņemts lēmums par pašu enerģijas ražošanas kapacitāti un tās patērēšanu vai uzkrāšanu.

Pasaules reklāmas tirgus atgūšanās prognozējama, sākot no 2010. gada, liecina ZenithOptimedia jaunākā reklāmas tirgus prognožu un tendenču pētījuma rezultāti.

Pētnieki akcentē, ka krīzes laikā mazumtirdzniecības sektorā reklāmdevēji var piesaistīt patērētājus ar reklāmu, kas demonstrē pirkuma vērtību, kā arī to, ka virknei interneta mediju, kas savu biznesu balstījuši reklāmā, būs jāmeklē citas iespējas.

Centrāleiropas un Austrumeiropas tirgos 2009. gadā reklāmas investīciju apjoms samazināsies par 13.9%, bet pasaules kopējais reklāmas tirgus samazinājums paredzams 6.9% apjomā, liecina pētījuma rezultāti.

Pasaules reklāmas tirgus pakāpeniska atgūšanās esot prognozējama, sākot no 2010. gada.

Kopš 2008. gada decembra prognožu pētījuma rezultātu izziņošanas ekonomiskā situācija dažādās pasaules valstīs ir pieredzējusi būtisku recesiju, kas ietekmējis tirgus datu prognozes, norāda ZenithOptimedia.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?