Krievijas Federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un masu komunikācijas jomu uzraudzības dienests Roskomnadzor uz karjeru orientēto sociālo tīklu LinkedIn iekļāvis personu datu pārkāpēju reģistrā un uzdevis to bloķēt, ceturtdien paziņoja Roskomnadzor preses dienests.

«Pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas lēmumu, sociālais tīkls LinkedIn iekļauts personu datu pārkāpēju reģistrā un nodots sakaru operatoriem bloķēšanai,» teikts Roskomnadzor paziņojumā.

Dienesta preses pārstāvis paskaidroja, ka sakaru operatoriem ceturtdienas laikā jāizpilda rīkojums par LinkedIn bloķēšanu.

Kā ziņots, Maskavas pilsētas tiesa 10.novembrī atzina par likumīgu zemākas instances tiesas lēmumu, kas paredz Krievijā bloķēt LinkedIn.

Lēmumu bloķēt tīklu LinkedIn augustā pieņēma Maskavas Tagankas rajona tiesa, kas atzina, ka LinkedIn ir pārkāpis Krievijas likumu, kas noteic, ka Krievijas iedzīvotāju personas dati ir jāglabā Krievijas teritorijā.

Sociālo interneta vietņu Facebook un Twitter lietotāju skaits Latvijā pieaug. Šos sociālos tīklus cilvēki lieto kā personīgos, tā korporatīvos nolūkos, savukārt mazāk izplatīta ir dalība profesionālajos sociālajos tīklos un forumos.

Pasaulē plašāk izmantotā interneta platforma profesionāļiem ir LinkedIn. Personāla atlases speciālists Rihards Briģis teic, ka Baltija kopumā LinkedIn lietotāju vidū Eiropā atrodas topa apakšā. «LinkedIn statistikā valstis tiek izdalītas tad, ja to lietotāju skaits pārsniedz 200 tūkstošus. Baltijas reģionam vieta šajā statistikā nav atvēlēta, kas liek domāt, ka arī kaimiņvalstīs lietotāju ir maz. Ja var ticēt mediju monitoringa vietnes socialbakers.com datiem, Lietuva ir Baltijā vienīgā, kur LinkedIn lietotāju skaits ir pārsniedzis 100 tūkstošus,» viņš stāsta.

Pēc tam, kad hakeri nozaguši vairāk nekā sešu miljonu sociālā tīkla LinkedIn lietotāju paroles, sociālā medija lietotāji saņēmuši arī krāpnieciskas e-psata vēstules, informē BBC.

E-pasti LinkedIn lietotājiem tika rakstīti tā, lai tie izskatītos tāpat kā sociālā tīkla LinkedIn sūtīti. Tajos tika lūgts «apstiprināt» savu e-pasta adresi, noklikšķinot uz linka.

Norādītais links gan neveda lietotāju uz portālu LinkedIn, bet uz vietni, kurā tiešsaitē tiek tirgotas viltotas vielas.

Pirms tam sociālais medijs LinkedIn norādīja lietotājiem, kuru paroles tika nozagtas, ka viņi drīzumā saņems informāciju par to, kā nomainīt savas paroles. Acīmredzot to izmantojuši krāpnieki, nosūtot e-pastu ar pievienotu linku.

Gartner analītiķis Ents Alens (Ant Allen) norādīja, ka socialais tīkls LinkedIn nav rīkojies pietiekami, lai informētu savus lietotājus par notikušo paroļu zādzību.

Sociālā tīkla LinkedIn lietotāju e-pastu adreses nu ir viegli atklājamas arī tiem apmeklētājiem, kas nav konkrētā lietotāja LinkedIn kontaktu lokā. To var izdarīt, izmantojot interneta pārlūka paplašinājumu Sell Hack, vēsta BBC.

Paplašinājums Sell Hack ir pieejams Chrome pārlūkam, un pēc tā uzinstalēšanas pie LinkedIn lietotāju profiliem parādīsies poga «hack in». Tādējādi šī paplašinājuma izmantotāji var uzzināt šī sociālā tīkla lietotāju e-pasta adreses pat, ja LinkedIn abu cilvēku profili nav saistīti. Sell Hack uzstāj, ka šis paplašinājums izveidots mārketinga jomas profesionāļiem un ka visi dati ir publiski pieejami.

LinkedIn pārstāvji tam nepiekrīt un ir uzsākuši juridiskas darbības pret šo paplašinājumu, kā arī aicina LinkedIn lietotājus atbrīvoties no tā, ja tas reiz instalēts.

#Uzņēmumu pārstāvjiem, kas grib virzīt savu zīmolu Facebook, jāiegaumē, ka kopienas jeb grupas būs svarīgākas nekā jebkad.

Ziņu par to, ka Facebook mainīs ziņu lentas (timeline – angļu val.) algoritmu, dažādi pasaules interneta resursi aprakstīja ar skaļiem virsrakstiem. Daži to nosauca par giljotīnu medijiem, kam Facebook ir viens no galvenajiem lietotāju «piegādātājiem». Daži savukārt metās apgalvot, ka sociālo mediju vide neatgriezeniski mainīsies un nekas neliecina, ka šīs pārmaiņas būs pozitīvas. LinkedIn un Twitter klusē un turpina ierasto praksi – pagaidām pieturēsies pie jau pārbaudītajiem algoritmiem. Vai tā būs viņu lielā iespēja?

Facebook prioritāri ziņu lentā turpmāk rādīs paziņojumus no draugiem, ģimenes locekļiem un grupām, kam pievienojies konkrētais lietotājs, pieņemot, ka šīs ziņas viņu interesē visvairāk. Sociālā tīkla vadītājs Marks Zakerbergs (Mark Zuckerberg) uzsver, ka tā ir atgriešanās pie «saknēm», tajā pat laikā neapšaubot, ka zīmoliem savu auditoriju sasniegt būs grūtāk nekā jebkad agrāk. Eksperti norāda, ka tuvāko mēnešu laikā zīmoli pieredzēs būtisku kritumu dabīgajā sasniedzamībā jeb «organic reach» un arī kopējais sociālajā tīklā pavadītais laiks samazinās. M. Zakerbergs gan uzskata, ka šis laiks, kas tiks veltīts Facebook, būs pavadīts kvalitatīvi.

Kāda sieviete Aiovas štatā vēlas piedzīt piecus miljonus ASV dolāru no sociālā tīkla LinkedIn, kas pieļāvis viņas paroles un līdz ar to – arī personīgās informācijas – nonākšanu hakeru rokās. Sievieti tiesā pārstāvēs «visvairāk nīstā kompānija Silīcija ielejā», kas iedveš bailes arī daudzos pasaules mēroga uzņēmumos, vēsta Business Insider.

Jau ziņots, ka šā gada jūnijā hakeru uzbrukumā tika nozagtas vairāk nekā sešu miljonu sociālā tīkla LinkedIn lietotāju paroles, kas vēlāk tika publicētas Krievijas kibernoziedznieku lapā.

Keitija Spzirka (Katie Spzyrka) LinkedIn sūdz tiesā, norādot, ka sociālais tīkls nav nodrošinājis solīto tīkla lietotāju aizsardzību. Viņas pusi tiesā pārstāvēs juristu firma Edelson McGuire, ko medijs Business Insider iepriekš aprakstījis kā «Silīcija ielejas nīstāko kompāniju», turklāt juristu firma ir kļuvusi arī gana ietekmīga, tiesā uzvarot vairākus pasaulē atpazīstamus uzņēmumus. Medijs pauž, ka Edelson McGuire «uzbrūk» tādiem uzņēmumiem kā Google, Zynga un Groupon, sūdzoties par salīdzinoši nelieliem pārkāpumiem, piemēram, par to, ka Groupon nav pietiekami skaidri izskaidrojis pārdoto kuponu derīguma termiņu vai par neprecīzu cenu norādīšanu GrubHub ēdienkartēs.

Maskavas pilsētas tiesa ceturtdien atzinusi par likumīgu zemākas instances tiesas lēmumu, kas paredz Krievijā bloķēt uz karjeru orientēto sociālo tīklu LinkedIn, un līdz ar to šis lēmums ir stājies spēkā.

Lēmumu bloķēt tīklu LinkedIn augustā pieņēma Maskavas Tagankas rajona tiesa, kas atzina, ka LinkedIn ir pārkāpis Krievijas likumu, kas noteic, ka Krievijas iedzīvotāju personas dati ir jāglabā Krievijas teritorijā.

Krievijas Federālā sakaru, informācijas tehnoloģiju un masu komunikācijas jomu uzraudzības dienesta Roskomnadzor preses dienestā aģentūru Interfax informēja, ka vietne varētu tikt bloķēta apmēram nedēļas laikā, tiklīdz Roskomnadzor būs saņēmis tiesas lēmuma motivējošo daļu.

Prasību bloķēt LinkedIn Tagankas rajona tiesā bija iesniedzis Roskomnadzor.

LinkedIn pārstāve Maskavas pilsētas tiesas sēdē sacīja, ka Roskomnadzor prasību bloķēt vietni iesniedzis, lai aizstāvētu nenoteikta personu loka intereses, un neesot saņemtas pretenzijas no konkrētiem lietotājiem. Turklāt ar personas datu vākšanu nodarbojas cita juridiskā persona, nevis tā, kas prasībā ir norādīts ka atbildētājs.

Swedbank pēc gadījuma, kad internetā tika publicēts saraksts ar vairākiem tūkstošiem bankas klientu vārdu, papildinājusi internetbankas paroļu politiku.

Kā novēroja Dienas Bizness, šobrīd Swedbank savā internetbankā neļauj lietotājiem izvēlēties vienkāršu paroli, piemēram, 123456. Ievadot attiecīgo skaitļu virkni, parādās uzraksts «Ievadītā parole nevar tikt izmantota, jo satur Jūsu personas datus, vai ir pārāk vienkārša. Lūdzu, izvēlēties citu paroli!» Pēc incidenta, kad internetā tika publicēts saraksts ar vairākiem tūkstošiem Swedbank lietotāju vārdu un uzvārdu, banka ir pārskatījusi un papildinājusi izvēlēto paroļu politiku, DB apstiprināja Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska. Vienlaikus viņa atzina, ka pie drošības jautājumiem tiek strādāts nepārtraukti un bankai ir svarīgi nodrošināt balansu starp drošību un sniegto servisu, proti, lai paroļu politika nebūtu pārmērīgi sarežģīta un lietotājam nebūtu jāpieraksta parole kaut kur uz lapiņas. Naudu internetbankā aizsargā trīspakāpju sistēma, kas iekļauj klienta numuru, klienta izvēlēto paroli un bankas kodu kartes vai kalkulatora kodu, atgādina K. Jakubovska.

Papīra formāta CV ir arvien retāki un viens no veidiem, kā meklēt darbiniekus, ir izmantot virtuālās vides priekšrocības, jo īpaši – vadītāju atlasē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan pagaidām liela daļa Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas biedru neizmanto sociālos tīklus (37%), visbiežāk tiek izmantots LinkedIn (34%), kam seko Facebook (16%) un draugiem.lv (12%), liecina asociācijas biedru aptauja par sociālo tīklu izmantošanu darbinieku atlasē. Kopumā aptaujā piedalījās 73 asociācijas biedri.

«Atlases profesionāļi izmanto dažādus kandidātu meklēšanas un piesaistes resursus un veido saskarsmi ar kandidātiem pašu uzņēmuma karjeras vietnēs, sociālajos tīklos un citur. LinkedIn, Facebook un Twitter ir atlases profesionāļu sociālo tīklu biežākā izvēle. LinkedIn dominē visos atlases posmos. Facebook un Twitter ir spēcīgi atlases procesa sākuma posmos, piemēram, darba devēja tēla veidošanā, un noslēguma aktivitātēs – kandidātu izpētē pirms un pēc intervijām. Sociālā tīkla profils sniedz atlases speciālistiem pārliecību par kandidāta profesionālismu un saderību ar organizācijas kultūru,» saka Irēna Ļeoņenko, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas izpilddirektore.

ASV informācijas tehnoloģiju uzņēmums Microsoft pirmdien paziņoja, ka tas parakstījis vienošanos, lai iegādātos korporatīvo kontaktu sociālo tīklu LinkedIn.

Paredzamā darījuma summa veidos 26,2 miljardus dolāru (23,2 miljardus eiro).

LinkedIn komanda izveidojusi satriecošu biznesu, kas koncentrējas uz pasaules profesionāļu savienošanu, norāda Microsoft vadītājs Satja Nadella.

Abu uzņēmumu publiskotajā paziņojumā teikts, ka LinkedIn saglabās savu atšķirīgo zīmolu, kultūru un neatkarību, bet Džefs Veiners saglabās savu kompānijas vadītāja amatu.

Abi uzņēmumi vēsta, ka ir panākta galīga vienošanās, kas tiks noslēgta šā gada laikā ar "LinkedIn" priekšsēdētāja un kontrolējošā akcionāra Reida Hofmana atbalstu.

Par šo darījumu paziņots laikā, kad Microsoft pārkoncentrē savu darbību no absolūta programmatūras izstrādātāja, bet "LinkedIn" lūkojas pēc iespējām savas izaugsmes veicināšanai.

Uzņēmums Httpool, kurš ir sociālā tīkla LinkedIn pārdošanas partneris vairāk nekā 18 tirgos Eiropā, tostarp Latvijā un Centrālajā Austrumeiropā, Austrijā un Šveicē, šogad LinkedIn partneru globālajā konferencē Partner Connect Httpool ir ieguvis nozarē atzītu apbalvojumu – Partneru čempiona balvu 2021.

Šis apbalvojums tiek piešķirts tam sadarbības partnerim, kurš ir rādījis vislabāko piemēru un darījis visu iespējamo, lai radītu vērtību klientiem.

"Lai gan piedzīvojām lielas uzņēmējdarbības pārmaiņas, mēs nodrošinājām atbalstu saviem klientiem arī šajā pārmaiņu un nenoteiktības pilnajā 2020. gadā. Esam patiesi lepni, ka LinkedIn mūs atzina par čempionu starp saviem partneriem," stāsta Httpool reģionālais vadītājs Baltijā Arnis Ozols.

"Mēs jūtamies pagodināti, ka tādi zīmoli kā Lokalise un Atea Global Services uztic mums savu LinkedIn kampaņu īstenošanu. Httpool arī turpmāk veicinās sadarbības partneru izaugsmi, garantējot veiksmīgus un pārdomātus risinājumus," piebilst A. Ozols.

Vērtējot pēc sieviešu īpatsvara lielākajā profesionālajā biznesa kontaktu sociālajā tīklā «LinkedIn», Latvija ierindojas otrajā vietā pasaulē, informē Latvijas Interneta asociācijai (LIA).

Tas nozīmē, ka Latvijas sievietes aktīvi izmanto digitālos rīkus profesionālajai izaugsmei un biznesa attīstībai.

Kā liecina LIA sniegtā informācija, tad sievietes Latvijā ir aktīvākas «LinkedIn» lietotājas nekā vīrieši - minēto biznesa sociālo tīklu izmanto 97 tūkstoši sieviešu jeb 67% no kopskaita.

Mūsu valsti pasaules mērogā apsteidz tika Lietuva, kur sieviešu īpatsvars starp šī biznesa sociālā tīkla lietotājiem ir 69% jeb 120 tūkstoši. Trešajā vietā ar 11 miljoniem sieviešu jeb 65% no kopējā «LinkedIn» lietotāju skaita šajā valstī ierindojas Ķīna. Salīdzinājumam - vidējā vīriešu un sieviešu proporcija globālā mērogā ir 56% pret 44% par labu vīriešiem.

Eiropas Komisija (EK) otrdien apstiprināja ASV informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Microsoft ieceri pārņemt korporatīvo kontaktu sociālo tīklu LinkedIn, ja vien ASV kompānija ievēros prasības nodrošināt godīgu konkurenci.

EK norāda, ka tā apstiprinājusi šo darījumu pēc tam, kad Microsoft izteica solījumus, tostarp paredzot iespēju personālo datoru ražotājiem un izplatītājiem neuzstādīt LinkedIn operētājsistēmā Windows.

Microsoft jūnijā paziņoja, ka par 26,2 miljardiem dolāru iegādāsies LinkedIn, īstenojot visu laiku lielāko pārņemšanas darījumu, kas skar sociālo mediju uzņēmumu.

Par šo darījumu paziņots laikā, kad Microsoft pārkoncentrē savu darbību no absolūta programmatūras izstrādātāja, bet LinkedIn lūkojas pēc iespējām savas izaugsmes veicināšanai.

LinkedIn lietotāju skaits visā pasaulē sasniedzis aptuveni 433 miljonus.

Sākotnējie plāni atvērt kafejnīcu Stokholmas centrā māsām Sandijai un Sallijai vainagojušies ar šāda biznesa uzsākšanu Siguldā, kur nesen atklāta kafejnīca "Esi".

Ideja par tās izveidi māsām prātā bija jau sen. Par to, ka tā varētu atrasties Stokholmas centrā, viņas domāja, jo ģimenei tā ir tuva un pazīstama pilsēta ar pavisam citu ritmu un dzīvību.

"Ar māsu sākām meklēt telpas, ideju vizualizācijas, veidot melnrakstu menu, kā arī apgūt zviedru valodu, taču ik dienu bija mazas raizes - kā tad tur būs, vai mūs tur sapratīs, vai valodas barjera nebūs par lielu utt. Bet tad, vienā dienā, māsa Sallija man uzdeva jautājumu: kāpēc mēs skrienam uz Stokholmu, ja mēs varam to izdarīt tepat - Siguldā? Un es sapratu, ka nemaz nebiju par to iedomājusies. Un no šīs dienas, tieši pēc četriem mēnešiem mēs atvērām "Esi" Siguldā," pastāstīja viena no kafejnīcas izveidotājām Sandija Skrastiņa.

Tehnoloģiju attīstība sniedz neiedomājamas iespējas visiem, kas tās prot izmantot, diemžēl tās arī saasina aizvien pieaugošo problēmu – personas datu izmantošanu ļaunprātīgos nolūkos.

Lielākā problēma šādos gadījumos ir tā, ka krāpniekus ir ļoti sarežģīti identificēt un izkrāptos datus vai līdzekļus – atgūt. Krāpnieku izmantotās metodes kļuvušas izsmalcinātākas, pārdomātākas, tiek pielietoti daudzveidīgi un efektīvi paņēmieni, kā rezultātā vairums cilvēku iekrīt ļaundaru izliktajās lamatās.

“Ņemot vērā krāpnieku aktivitāti un shēmošanas metodes, lai izkrāptu no cilvēkiem naudu, arī mēs, “4finance”, vēlamies pasargāt un informēt mūsu klientus, lai viņi nenonāktu krāpnieku nagos. Ceram, ka klienti arvien vairāk pievērsīs uzmanību brīdinājumiem un paziņojumiem, kuri tiek plaši atspoguļoti medijos, sociālajos tīklos, uzņēmumu mājas lapās. Mēs uzņēmumā esam izstrādājuši iekšējo procedūru krāpniecisku gadījumu novēršanai, kā arī veicam ikdienas monitoringu aizdevumu pieteikumiem, un, ja, izvērtējot riskus (ņemot vērā uzņēmuma iekšējos nosacījumus), klienta pieteikums nonāk statusā “aizdomīgs”, papildus veicam biometrisko datu un identifikācijas datu pārbaudi,” pieredzē dalās un ieteikumus personīgo datu pasargāšanai sniedz Agnese Masa, “4finance” klientu apkalpošanas daļas vadītāja.

Vai Tev ir apnicis darbs birojā? Varbūt Tu vēlies gūt papildu ienākumus, strādājot no mājām? Tendences liecina, ka, attīstoties tehnoloģijām, aizvien populārāks kļūst attālinātais darbs. Turklāt tas ir piemērots dažādām profesijām, ne tikai radošās sfēras pārstāvjiem. Aizdevējs Ondo.lv aicina – uzzini, kā atrast piemērotāko ārštata vakanci un noformēt darba devējam saistošu CV!

Vai ārštata darbs ir piemērots man?

Plānojot darba vides maiņu, pārdomā, vai attālināts darbs būs piemērots Tavam dzīves ritmam un personībai?

Darbs ārštatā būs Tev kā radīts, ja Tu:

Divas trešdaļas jeb 72 % Latvijas uzņēmumu ieejai internetbankā izmanto vienkāršas vai vidēji sarežģītas paroles, liecina bankas Citadele un tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījums Citadele Index.

21% aptaujāto uzņēmumu atzīst, ka ir nodrošinājušies ar ļoti sarežģītu paroli, piemēram, tādu, kas sastāv no lielajiem un mazajiem burtiem, cipariem un speciālajiem simboliem, un ir vismaz 10 simbolus gara. 7% aptaujāto nevarēja atbildēt uz šo jautājumu.

Lai arī datordrošības jautājums kļūst aktuālāks, pētījums rāda, ka pastiprinās tendence izmantot vienkāršākas paroles. Pirms gada 2% vairāk uzņēmēju atzina, ka izmanto ļoti sarežģītas paroles, bet tagad pētījumā par 8% vairāk uzņēmēju atzina, ka izmanto salīdzinoši vienkāršas paroles, piemēram, tādas, kur netiek izmantoti cipari un speciālie simboli vai arī tiek izmantoti tikai cipari un kas ir salīdzinoši īsas.

Mūsu ieraksti sociālo mediju platformās, atbalstītās un pārsūtītās ziņas, bilžu atlase, cilvēki, kuriem sekojam, – tas viss veido mūsu “digitālo reputāciju”, kas kļūst aizvien nozīmīgāka karjeras veidošanā.

Digitālais “es” pastāsta par kandidātu to, ko darba intervijā tas atturēsies pieminēt, tāpēc sociālo mediju profila analīze potenciālā darba devēja acīs kļūst par vienlīdz nozīmīgu kā saruna ar cilvēku. Un tam ir divi iemesli, – pirmkārt, darba devējs grib pārliecināties, ka savā kolektīvā uzņems cilvēku, kura vērtību sistēma ir līdzīga uzņēmumā vai institūcijā esošajai. Otrkārt, ja darbā tiks pieņemts cilvēks, kurš sociālo mediju platformās uzvedas izaicinoši, darba devējs uzņemas risku savai reputācijai. Tāpēc pārliecība, ka sociālie mediji ir mūsu “privātā telpa” atbilst patiesībai vien daļēji, – jāapzinās, ka jaunajā kolektīvā mēs ienāksim kopā ar savu privāto telpu un mūsu izpausmes tajā var tikt asociētas ar uzņēmumu vai institūciju, kurā strādājam.

«Satīri aiz sava suņa,» šāds uzraksts uz jaunajām suņu atkritumu urnām aicina ādažniekus, kā arī citus suņu saimniekus aizdomāties par apkārtējās vides tīrību un līdzcilvēkiem, kuriem nereti pēc jaukām pastaigām dabā mājās nākas atgriezties ar netīrām apavu zolēm. Lai izvairītos no šādām situācijām, Ādažu novada teritorijā izvietotas 46 suņu atkritumu urnas, informē pašvaldībā.

Pašvaldība pieņēmusi SIA Royal Canin piedāvājumu – par saviem līdzekļiem uzstādīt suņu atkritumu urnas novada teritorijā pašvaldības noteiktajās vietās ar nosacījumu, ka to apkalpošanu pēc tam nodrošinās pašvaldība, kā arī – uz tām būs gan domes, gan arī paša uzņēmuma atpazīstamības zīme.

Līguma ietvaros uzņēmums nodrošina gan urnu uzstādīšanu, gan arī nomainīšanu un labošanu, bet pašvaldība – urnu apkalpošanu (maisu izvešanu, nomainīšanu un papildināšanu.)

Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra spēkos ir rīkoties, lai pasargātu savus personas datus un kontrolētu, kam tie tiek nodoti, stāsta zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāts un partneris Agris Repšs.

Trešdien, 28.martā, Saeimas Juridiskā komisija 1. lasījumam virzīja Personas datu apstrādes likuma projektu, kas precizēs jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) piemērošanu Latvijā. To ir vērts zināt, kā uzņēmējiem, tā iedzīvotājiem.

«Mēs ikdienā nepievēršam uzmanību, ka mums prasa nodot personas datus, kad aizpildām pieteikumus mobilā telefona lietotnēm, sociālo tīklu profiliem vai kādu pakalpojumu saņemšanai. Taču faktiski uzņēmumi bieži vāc un apstrādā personas datus dažādām vajadzībām, piemēram, tos izmanto, lai piedāvātu labāku pakalpojumu, veidotu efektīvākas mārketinga kampaņas, kā arī ir gadījumi, kad, pārdodot datus, tiek gūti papildu ienākumi. Tāpēc mūsu datu aizsardzība visupirms, ir mūsu pašu rokās» skaidro Repšs.

CERT.LV (Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija) ir saņēmusi informāciju par vairāk nekā 1000 individuālajām apkures iekārtām, kurām var piekļūt nepiederošas personas un veikt izmaiņas iekārtu iestatījumos, piemēram, atslēdzot apkuri, informē CERT.LV.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija norāda, ka mūsdienu tehnoloģiju laikmetā ātra un nepārtraukta saziņa ir svarīga ikdienas sastāvdaļa. Tas attiecas arī uz mājsaimniecībā esošajām viedajām iekārtām, šajā gadījumā apkures katliem, kurus ērtības labad ir iespējams pievienot internetam, lai tos jebkurā brīdī varētu pārbaudīt no sava viedtālruņa, kā arī attālināti izmainīt iestatījumus, ja tas pēkšņi būtu nepieciešams.

Kiberdrošības uztvere mainās pēc datu zādzības  

Ik dienu sastopamies ar jauniem kiberdrošības risinājumiem, kas ierobežo datu zādzības iespējas,...

Lai nodrošinātu šādu ērtu piekļuvi, iekārtu ražotājs caur interneta pieslēgumu ievāc un apkopo visu informāciju par šo iekārtu, lai tālāk interneta tīmekļa vietnē vai speciālā mobilā lietotnē nodrošinātu iekārtas vadīšanu.

Kontrolētas un sankcionētas piekļuves nodrošināšanai mājās esošajām viedajām iekārtām, kuras tiek uzraudzītas vai vadītas caur interneta pieslēgumu no viedtālruņa, tās ir jāaizsargā ar drošu paroli, kā arī jākontrolē, kuras darbības ir atļauts veikt bez paroles, bet kuru izpildei nepieciešama parole, informē CERT.LV

Krāpniecības riski attālinātajā darbā 

2020. gada pēdējie trīs ceturkšņi aizvadīti pandēmijas Covid-19 ierobežojumu ēnā, aicinot biroju...

Institūcija norāda, ka bieži vien ērtības labad viedās iekārtas sākotnēji ir konfigurētas vai nu bez autentifikācijas (lietotājvārda un paroles), vai ar tukšu paroli. Šādā gadījumā viedajām iekārtām var pieslēgties nezināmi lietotāji, kuri var novērot vai mainīt iekārtu darbību. Iespējams, viedās veļasmašīnas vai ledusskapja gadījumā ietekme ir mazāka, nekā tad, ja tas ir apkures katls, kurš nodrošina visas mājas siltumu gada aukstākajos mēnešos.

Atkarībā no iekārtu ražotāja, lielākajai daļai viedo iekārtu ir iespējams iestatīt paroli, lai nepieļautu nekontrolētu un svešu lietotāju pieslēgšanos tām. Informāciju par paroles iestatīšanu parasti var atrast iekārtas lietotāja rokasgrāmatā, ražotāja mājas lapā, vai caurskatot iekārtas drošības un autentifikācijas iestatījumu iespējas jūsu mobilajā lietotnē vai tīmekļa vietnē, no kuras pārraugāt un vadāt iekārtu.

CERT.LV iesaka, ja iekārtai nav uzstādīta parole, vai ir parole, kuru neesat paši uzstādījuši (tā ir iestatīta rūpnīcā un šīs rūpnieciski iestatītās paroles atrodamas internetā un tāpēc nav drošas), ir jāuzstāda droša (pietiekami gara un unikāla) parole.

Ja paroli iestatīt neizdodas vai nav skaidrs, kur to var izdarīt, CERT.LV aicina vērsties pie oficiālā ražotāja pārstāvja Latvijā vai sertificēta iekārtu servisa nodrošinātāja, lai saņemtu nepieciešamo atbalstu.

CERT.LV aicina pārbaudīt savas apkures iekārtas un iestatīt tām drošas paroles, lai pasargātu sevi un sev tuvos no stindzinoša pārsteiguma.

Divas trešdaļas jeb 67% Latvijas uzņēmumu ieejai internetbankā izmanto vienkāršas vai vidēji sarežģītas paroles, liecina bankas Citadele un tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS jaunākais pētījums Citadele Index.

23% aptaujāto uzņēmumu atzīst, ka ir nodrošinājušies ar ļoti sarežģītu paroli, piemēram, tādu, kas sastāv no lielajiem un mazajiem burtiem, cipariem un speciālajiem simboliem, un ir vismaz 10 simbolus gara. 10% aptaujāto nevarēja atbildēt uz šo jautājumu.

Ļoti sarežģītas internetbankas paroles visbiežāk izmanto vidējie un lielie uzņēmumi, attiecīgi 39% un 37%. Mikrouzņēmumu vidū vien katrs piektais internetbankas piekļuvei izmanto sarežģītu paroli.

Lielākā daļa uzņēmumu ar datoru un datortīklu drošību saistītos jautājumus risina paši saviem spēkiem, tā atzina 64% aptaujāto. 22% aptaujāto ir līgums ar kādu uzņēmumu, kas atbild par datoru drošību. Izrādās, ka teju katrs desmitais jeb 9% uzņēmumu datortīkla drošības jautājumam nepievērš īpašu uzmanību. 2% atzinuši, ka uzņēmumam nav datoru, bet 3% nevarēja atbildēt uz jautājumu.

Cilvēki nespēj appieties ar savām parolem droši. Pētījumi apliecina, ka viena parole tiek lietota dažādos resursos, tāpat reizēm cilvēks paroli nodot tālāk, pasakot to draugam vai ģimenes loceklim. Tāpat cilvēki paroles aizmirst, un tās tiek nozagtas. Lielākā daļa – cilvēku vienu paroli izmanto visur, tādējādi pakļaujot sevi lielākam riskam, LATA konferencē Drošība un atvērtība stāstīja Relative CC valdes priekšsēdētājs Aigars Jaundālders.

Pasaulē pieaug tīkla pārlūkošana no mobilajām ierīcēm, tostarp mobilajiem telefoniem, un drīzumā sagaidāms, ka šāda veida pārlūkošana pārsniegts interneta sērforšanu no datoriem. Tāpēc drošības joma tikai palielināsies. Pērn vairāk nekā 100 milj. datoru bija cietuši no identitates - paroļu zagšanas, norādīja A. Jaundālders.

Drošības jautājumi ir aktuāli arī banku lauciņā, lai gan bankas ir ieviesušas banku kalkulatorus, tomēr pasaulē ļaundari panākt to, ka cilvēki mēdz paši izpaust savus datus. Piemēram, kad lietotājs saņem zvanu it kā no bankas pārstāvja, un tas lūdz viņam nosaukt paroli un koda kalkulatora datus.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Kaspars Neivalds, Compensa Vienna Insurance Group ADB Latvijas filiāles vadītājs:

Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Compensa savu darbību Latvijā uzsāka no nulles un, ienākot Latvijas tirgū, bija pirmā apdrošināšanas kompānija, kas mainīja privātpersonu īpašuma apdrošināšanas periodu no viena uz trim gadiem. Ierindojamies starp tiem trim uzņēmumiem Latvijā, kas pārstāv Vienna Insurance Group koncernu. Latvijā šī ir nebijusi situācija, kad vienā nozarē ir vairāki uzņēmumi, kas pieder vienam akcionāram.