Atbilstoši Eiropas Savienības komisijas deleģētajai regulai par pastiprinātām prasībām internetbankas karšu izmantošanā, PNB Banka šogad ieviesīs papildu drošības sistēmu internetbankas pakalpojumiem, informē bankas pārstāvji.

Klienti, kuri autorizācijai internetbankā šobrīd izmanto kodu kartes vai SMS-PIN, tiek aicināti pakāpeniski izvēlēties drošākus autorizācijas rīkus.

Pēc PNB Bankas datiem, šobrīd kodu kartes aktīvi izmanto tikai 3% no visiem klientiem, savukārt, lai autorizētos internetbankā ar SMS-PIN - 47%. Jau pagājušajā gadā tika novērota tendence, ka klienti izvēlas drošākus autorizācijas rīkus, vai arī veic maksājumus klātienē, kādā no bankas filiālēm visa Latvijā.

«Lai veicinātu pakāpenisku pāreju uz drošākiem autorizācijas rīkiem, no šī gada 18. marta PNB bankas klientiem, kuri autorizācijai internetbankā izmanto kodu karti, ikdienas norēķinu limits tiks samazināts līdz 20 eiro, bet mēneša limits - līdz 40 eiro. Pārejas periods ieviests, lai mudinātu klientus laicīgi izvēlēties drošus autorizācijas rīkus un neatlikt to uz pēdējo brīdi. Informējam, ka sākot no šī gada 17. jūnija, izmantojot kodu kartes autorizācijai internetbankā, vairs nevarēs veikt maksājumus - tikai pārskatīt kontu izrakstus, lasīt bankas paziņojumus, pieteikt jaunus bankas produktus un tamlīdzīgi,» skaidro PNB Bankas produktu attīstības un pārdošanas departamenta vadītāja Karīna Ribuša - Viļuma.

Turpmāk arī uzņēmumi, kas ir SEB bankas klienti, savā internetbankā varēs piesaistīt citu banku kontus, lai vienuviet pārvaldītu savas finanses.

Līdzīgi kā privātpersonām – pirmie jauno iespēju var izmantot tie uzņēmumi, kuriem jau ir atvērti konti Swedbank.

Vienlaikus uzņēmumiem ir iespēja SEB internetbankā redzēt arī tos savus kontus, kas atvērti SEB bankā un Swedbank citās Baltijas valstīs. Turpinās darbs pie tā, lai SEB bankas internetbankā varētu apskatīt arī citu banku kontus, informē bankas pārstāvji.

Uzņēmējiem šīs izmaiņas tiks ieviestas pakāpeniski līdz oktobra beigām. Sākotnēji uzņēmumi savā internetbankā var apskatīt piesaistīto kontu informāciju – to atlikumus, apstrādei nosūtīto maksājumu statusu, kā arī veikto darījumu vēsturi. Drīzumā plānots attīstīt arī citas funkcijas, piemēram, maksājumu veikšanu. Līdz ar to uzņēmumiem, kas ir SEB bankas klienti, pārskatāmā nākotnē būs iespēja vienā internetbankā pārvaldīt savu līdzekļus, plānot izdevumus un veikt nepieciešamos darījumus no visiem saviem kontiem, kas atvērti arī citās bankās.

No 2015.gada 1.janvāra Latvijas banku plānotās izmaiņas paredz, ka esošais rēķinu automātiskā maksājuma pakalpojums tiks aizstāts ar citu risinājumu. Atsevišķas bankas plāno piedāvāt klientiem e-rēķinu piegādi internetbankā, kur klients varēs izvēlēties rēķina apmaksas veidu (t.sk. automātisku rēķinu apmaksu). Komisijas maksu par plānoto pakalpojumu – papildu e-rēķinu piegādi interneta bankā - turpmāk iekļaus komersanta, pakalpojuma sniedzēja rēķinā klientam.

Komersanti līdz šim ir ieguldījuši līdzekļus IT sistēmu izveidē un attīstībā, lai atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem nodrošinātu klientiem iespēju saņemt rēķinu bez papildu maksas vienā rēķina piegādes kanālā. Lai arī pēc 2015.gada 1.janvāra plānotajām izmaiņām komersanti varētu atsevišķu banku klientiem piedāvāt ērtību apskatīt rēķinu internetbankā un veikt rēķinu maksājumus automātiski, paredzamas būtiskas papildu investīcijas IT sistēmās, datu apmaiņas nodrošināšanai ar bankām, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Ja šobrīd bankas slēdz vienošanos ar klientu par automātisko rēķinu apmaksu, un komisijas maksu par pakalpojumu klients maksā bankai, jaunajā e-rēķinu piegādes risinājumā atsevišķas bankas komisijas maksu plāno iekasēt no komersanta, kurš pēc bankas klienta pieprasījuma papildu nodrošinās e-rēķina piegādi internetbankā. E-rēķina piegāde nenodrošinās tā apmaksu – to, kādā veidā rēķinu apmaksāt, paliks klienta ziņā. Plānotajai kārtībai komisijas maksu par banku pakalpojumu iekasēt no komersanta nav pamatojuma, jo komersants nav ne pakalpojuma lietotājs, ne labuma guvējs, uzsver biedrība.

Swedbank ir uzsākusi e-rēķinu ieviešanu internetbankā, liecina kredītiestādes sniegtā informācija.

Tiem uzņēmumiem, kas ieviesīs e-rēķinus Swedbank internetbankā šogad, arī pēc 1.janvāra varēs darboties automātiskā rēķinu apmaksa atbilstoši ES regulai. To vidū ir tādi uzņēmumi kā Latvijas Mobilais Telefons (LMT), Latvenergo un citi.

Lai atbilstu ES regulas izmaiņām, no nākamā gada Latvijā vairs nebūs pieejams līdzšinējais automātiskās rēķinu apmaksas risinājums. Swedbank izstrādāja jaunu pakalpojumu – e-rēķinus Swedbank internetbankā. Tas sniedz iespēju saņemt savus rēķinus vienuviet internetbankā, tos pārskatīt un apmaksāt, arī izmantot rēķinu automātisku apmaksu, skaidroja bankas pārstāve Vineta Savicka.

Tiem uzņēmumiem, kas decembrī ieviesīs savu rēķinu piegādi Swedbank internetbankā, klientiem arī pēc 1.janvāra notiks e-rēķinu automātiskā apmaksa. Arī nākamgad uzņēmumi saviem klientiem var ieviest jauno pakalpojumu.

No šodienas "Swedbank" pakāpeniski sāks ieviest biometriju kā pieslēgšanās iespēju arī savā internetbankā.Tas nozīmē, ka klienti varēs izmantot pirksta nospiedumu (Touch ID) vai sejas atpazīšanu (Face ID), lai pieslēgtos internetbankai.

Līdz šim šāda tehnoloģija klientiem bija pieejama "Swedbank" lietotnē, lai pieslēgtos mobilajai lietotnei un veiktu vienu maksājumu līdz 100 eiro.

Turpmāk, arī izmantojot internetbanku, klienti varēs izvēlēties autentifikāciju ar biometriju: ievadīt datorā internetbankas lietotāja numuru un tad savā viedtālrunī autentificēties "Swedbank" lietotnē, izmantojot sejas atpazīšanas (Face ID) vai pirksta nospieduma (Touch ID) nolasīšanas funkciju.

Ar šo jauno iespēju ikdienas vajadzībām, piemēram, lai pieslēgtos savam kontam vai apskatītos bilanci, nebūs nepieciešams izmantot papildu rīkus kā Smart-ID vai kodu kalkulatoru. Drīzumā lietotāji arī internetbankā varēs apstiprināt maksājumus līdz 100 eiro desmit reizes pēc kārtas, izmantojot pierakstīšanos ar biometrijas datiem.

SEB bankas klienti savā internetbankā turpmāk var piesaistīt arī citu banku kontus, kas ļaus vienuviet plānot savas finanses.

Kā pirmie jauno iespēju var izmantot tie SEB bankas klienti, kuriem ir atvērti konti «Swedbank». Sākotnēji jaunais pakalpojums ir pieejams privātpersonām, taču jau tuvākajā laikā – arī uzņēmumiem. Turpinās darbs pie tā, lai SEB bankas internetbankā varētu apskatīt arī citu banku kontus, tostarp arī savus kontus SEB bankā Igaunijā un Lietuvā.

Piesaistot citas bankas kontu, šobrīd var apskatīt tā atlikumu, kā arī veikto darījumu vēsturi, bet drīzumā plānots attīstīt arī citas funkcijas, piemēram, maksājumu veikšanu. Līdz ar to klientiem pārskatāmā nākotnē būs iespēja vienā internetbankā pārvaldīt savu budžetu, plānot izdevumus un veikt nepieciešamos darījumus no visiem saviem kontiem, kas atvērti arī citās bankās.

Swedbank ievieš jaunu iespēju klientiem – pasūtot jaunu karti pa pastu, PIN kodu tagad var saņemt arī Swedbank internetbankā, liecina kredītiestādes sniegtā informācija.

Klienti joprojām varēs izvēlēties saņemt PIN kodu arī pa pastu, bet, piesakot PIN koda saņemšanu internetbankā, kartes piegāde būs ātrāka.

Patlaban iespēja saņemt PIN kodu internetbankā ir privātpersonu debetkartēm. Šobrīd katrs trešais Swedbank klients jauno karti izvēlas saņemt pa pastu.

Svarīgi atcerēties, ka drošības nolūku dēļ kartes PIN kods tiek uzrādīts internetbankā tikai kartes reģistrācijas brīdī. Tas ir jāiegaumē, un pēc kartes reģistrācijas apstiprināšanas informācija par PIN kodu vairs nebūs pieejama – tāpat kā papīra formā PIN kodi ir jāiznīcina pēc to iegaumēšanas.

Lai arī lielākā sabiedrības daļa (95%) zina, kas ir pensiju 2.līmenis, tomēr teju puse jeb 43% Latvijas iedzīvotāju neizprot tā darbību, liecina Swedbank aptauja.

Zīmīgi, ka biežāk izpratnes trūkums ir tieši gados jauniem iedzīvotājiem, līdz 29 gadu vecumam. Vaicāti, kā vēlētos iegūt informāciju par pensiju 2.līmeni, cilvēki primāri norāda, ka labprāt to saņemtu savā e-pastā (46%) vai internetbankā (40%). Pateicoties izmaiņām Valsts fondēto pensiju likumā, šāda iespēja uzrunāt pensiju 2.līmeņa dalībniekus pensiju pārvaldītājiem būs no šī gada 1.jūlija.

Sākot ar 1. jūliju, pensiju pārvaldītājiem būs pieejama informācija par savu plānu dalībniekiem, kas ļaus veiksmīgāk uzrunāt iedzīvotājus un izglītot par riskiem un iespējām, ko sniedz katrs no pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plāniem.

“Plaisa starp informētību un izpratni par pensiju 2.līmeni ir veidojusies gadu gaitā. Viens no iemesliem ir tas, ka līdz šim pensiju 2.līmeņa pārvaldītāji nezināja, kas ir viņu klienti un attiecīgi nevarēja sniegt individuālās konsultācijas. Līdz ar to piemērotākā pensiju 2.līmeņa plāna izvērtēšana bija atstāta pašu iedzīvotāju ziņā. Taču dati rāda, ka šāda pieeja nav bijusi sekmīga, un šobrīd gandrīz puse no visiem pensiju 2.līmeņa dalībniekiem atrodas viņu vecumam nepiemērotā ieguldījumu plānā. Tāpēc veiktās izmaiņas likumā ir ļoti nozīmīgas. Pēc 1.jūlija tie pensiju 2.līmeņa dalībnieki, kuri atrodas viņu vecumam nepiemērotā ieguldījumu plānā, saņems ziņu no sava līdzekļu pārvaldnieka ar aicinājumu mainīt pensiju plānu. Jāatzīmē, ka komunikācija ar pensiju 2.līmeņa dalībniekiem notiks pakāpeniski un var aizņemt vairākus mēnešus. Tāpēc iedzīvotāji var jau tagad paši pārbaudīt savu pensiju 2.līmeņa plānu un izvēlēties savam vecumam atbilstošu,” akcentē Anželika Dobrovoļska, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja.

Swedbank izstrādājusi jaunu digitālo rīku «Finansējuma luksofors», kas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem visās trīs Baltijas valstīs ļaus internetbankā pārliecināties par tiem pieejamo finansējumu vai arī gūt ieteikumus, kas uzņēmuma finanšu rādītājos un citos parametros būtu jāuzlabo finansējuma saņemšanai nākotnē.

Jaunais rīks palīdzēs uzņēmumiem jau pirms pieteikšanās finansējumam bankā apskatīties savu novērtējumu, kā arī saprast iespējamās darbības, skaidrāk saprotot bankas vērtēšanas kritērijus.

Digitālais novērtējums Swedbank internetbankā bez maksas pieejams vairāk nekā 30 tūkstošiem Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu. Pirms autorizācijas internetbankā jebkurš uzņēmums var uzzināt vispārīgu informāciju par bankas vērtēšanas kritērijiem finansējuma piešķiršanai. Galvenie kritēriji ir kredītvēsture, finanšu rādītāji, paša uzņēmuma dati, sadarbība, kā arī finansējuma mērķa un ķīlas atbilstība savām iespējamām finanšu vajadzībām.

Savukārt pēc autorizācijas internetbankā uzņēmumi varēs ieraudzīt konkrētu atbildi par pieejamo finansējumu atbilstošā krāsā:

SEB klienti savā internetbankā tagad var piesaistīt arī bankas "Citadele" kontus, kas ļauj vienuviet ērti pārskatīt savas finanses.

Pakalpojums bez maksas ir pieejams gan privātpersonām, gan arī uzņēmumiem. Iespēja internetbankā piesaistīt citu banku kontus tiek nodrošināta jau kopš septembra, un līdz šim to izmantojuši vairāk nekā 2500 SEB bankas klientu Latvijā.

Šobrīd klienti internetbankā var piesaistīt savus SEB bankas kontus, kas atvērti Lietuvā un Igaunijā, kā arī bankās “Swedbank”, “Citadele” un “LHV” atvērtos kontus visās Baltijas valstīs.

“Piesaistītie citu banku konti šobrīd ir pieejami tikai skatīšanās režīmā – klienti var apskatīt savu konta atlikumu, kā arī veikto darījumu vēsturi, taču norit darbs, lai attīstītu citas funkcijas, piemēram, maksājumu veikšanu. Līdz ar to klientiem pārskatāmā nākotnē būtu iespēja vienā internetbankā pārvaldīt savu budžetu, plānot izdevumus un veikt nepieciešamos darījumus no visiem saviem kontiem, nemainot internetbankas,” skaidro SEB bankas produktu un kanālu attīstības vadītāja Baltijā Inga Ruduša.

«Swedbank» filiālēs joprojām saglabājas palielināta klientu plūsma, ņemot vērā bankas sākto internetbankas kodu karšu funkcionalitātes ierobežošanu, informēja bankā.

«Joprojām klientu plūsma ir vairāk vai mazāk līdzīga,» norādīja bankā, piebilstot, ka tostarp 10.janvārī stājās spēkā pirmais limita samazinājums internetbankā veiktajiem darījumiem, kas apstiprināti ar kodu karti, daļu klientu mudinot doties uz filiāli.

Tāpat bankā atzina, ka ir grūti prognozēt, vai tuvākajā laikā situācija ar pastiprinātu klientu plūsmu filiālēs mainīsies, jo aizvien vēl apmēram 350 000 «Swedbank» klientu ir kodu kartes. «Lai gan vairums izvēlēsies «Smart-ID», daļai būs jāatrod laiks, lai saņemtu kodu kalkulatoru,» minēja bankā.

Vienlaikus «Swedbank» Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs norādīja, ka gadu mija vēsturiski ir aktīvākais laiks visās «Swedbank» filiālēs, jo klienti steidz nokārtot savas finanšu lietas, tostarp izņemt norēķinu karti, kas ir īpaši aktuāli studentiem, vai apmaksāt sakrājušos rēķinus, kas aktuāli vecākās paaudzes pārstāvjiem, kuri ar internetbanku ir uz jūs, bet šīs ierastās darbības šogad papildina arī Eiropas Savienības komisijas regulas ietekmē notiekošā kodu karšu migrācija - klienti dodas uz filiāli, lai saņemtu kodu kalkulatoru un atbildes uz jautājumiem par «Smart-ID».

Ņemot vērā digitālo pakalpojumu attīstību, pēdējos gados diezgan strauji ir sarucis banku norēķinu grupu un filiāļu skaits; kredītiestādes optimizē arī bankomātu tīklu. Tiesa gan, pagaidām vairākus pakalpojumus bez fiziskas klātbūtnes pie bankas konsultanta saņemt nav iespējams, taču nākotnē situācija varētu mainīties, ieviešot īpašus identifikācijas instrumentus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Patlaban banku speciālisti domā, kā veidot instrumentus, kas ļautu personu identificēt attālināti, un, lai parakstītu iesniegumus vai pieteikumus, nebūtu jādodas uz bankas filiāli.

Piemēram, SEB banka šobrīd strādā pie jaunu iespēju veidošanas internetbankā - Digiportāla, lai klients un banka līgumus varētu parakstīt tiešsaistē, stāsta SEB bankas komunikācijas projektu vadītāja Jeļena Riļejeva. Jau šobrīd SEB bankas klienti var pieteikties dažiem pakalpojumiem internetbankā un arī attālināti parakstīt līgumu. Piemēram, attālināti var pieteikties patēriņa kredītam un studiju kredītam, un pēc pozitīvas atbildes saņemšanas internetbankā var parakstīt arī līgumu. Tāpat internetbankā parakstīt dokumentus jau gandrīz gadu var arī lielie uzņēmumi. Tuvākajā nākotnē plānots, ka Digiportālā klienti varēs parakstīt arī līzinga līgumus, kā arī līgumus par pensiju produktu izmantošanu. Pašlaik dokumentu parakstīšana notiek, izmantojot kodu karti vai kodu kalkulatoru.

Sākot no šā gada rudens SEB bankas klientiem internetbankā būs iespēja redzēt apkopotu informāciju par visiem saviem maksājumu kontiem, kas atrodas dažādās bankās un maksājumu pakalpojumu sniedzējos, informē SEB banka.

Savukārt finanšu tehnoloģiju uzņēmumi varēs nodrošināt jaunus pakalpojumus – konta informācijas un maksājuma ierosināšanas pakalpojumu. To paredz otrās Maksājumu pakalpojumu direktīvas (PSD2) prasības, kas stājas spēkā no šā gada 14. septembra.

Saskaņā ar PSD2 prasībām bankām būs pienākums nodrošināt trešajām pusēm – licencētiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem – piekļuvi nepieciešamajiem datiem, izveidojot šim nolūkam drošu saziņas kanālu. Taču banka norādīja, ka klientu dati joprojām tiks pilnībā aizsargāti un trešajām pusēm būs pieejami tikai tādā gadījumā, ja klients būs devis savu piekrišanu. SEB banka informēja, ka jau šobrīd ir izstrādājusi tehnisko risinājumu direktīvas prasību izpildei un aicina finanšu tehnoloģiju uzņēmumus to pārbaudīt.

Naktī uz 20. septembri no plkst. 00:00-05:30 notiks regulārie Swedbank IT sistēmu uzturēšanas darbi. To laikā var būt pārtraukumi Swedbank internetbankas un karšu darbībā, informē bankas pārstāvji.

Uzlabojumu rezultātā klienti saņems paziņojumus internetbankā par jauniem nedzīvības apdrošināšanas līgumiem, kas tiks iesūtīti internetbankā. Klientiem, kuri saņem ātros paziņojumus par konta atlikumu, summa tiks norādīta eiro valūtā. Klientiem, kuri saņem ātros paziņojumus par darījumiem kontā, nebūs nepieciešams norādīt kontus, par kuriem tie tiks saņemti. Regulārajiem maksājumiem internetbankā varēs norādīt saņēmēja adresi un valsti. Savukārt definēto maksājumu sarakstā būs iespēja grupēt sarakstu pēc visiem tabulā norādītajiem datiem: maksājuma nosaukuma, summas, saņēmēja, tipa un informācijas saņēmējam.

Sistēmu uzturēšanas darbi tiek veikti naktīs, lai minimizētu neērtību iespējamību.

#Risinājums piemērots kā mazu, tā arī vidēju un lielu uzņēmumu grāmatvedībai.

Swedbank ir ieviesusi Latvijā pirmo internetbankā integrēto grāmatvedības programmatūru - ERPLY Books. Tā ļaus uzņēmumiem uzlabot un vienkāršot grāmatvedības procesus, tajā skaitā rēķinu sagatavošanu un apmaksu, kā arī pārskatu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam, skaidro kredītiestādē.

«Tas atvieglos uzņēmumu grāmatvežu darbu, ļaujot vieglāk organizēt informācijas saņemšanu, maksājumu iesniegšanu un pārskatu veidošanu vienā vidē,» komentē Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ieva Vīgante.

Risinājums piemērots kā mazu, tā arī vidēju un lielu uzņēmumu grāmatvedībai. Savukārt nākotnē, līdz ar atvērto sadarbības platformu jeb Open banking attīstību, e-grāmatvedības risinājumu būs iespējams paplašināt efektīvākam darbam ar rēķiniem un pārskatiem arī citās bankās.

No šodienas, 14. oktobra, Swedbank klienti internetbankā var veikt zibensātrus pārskaitījumus ne tikai starp Swedbank kontiem, bet arī uz citām bankām Latvijā.

Tas nozīmē, ka lielākā daļa maksājumu valsts robežās tagad notiks pāris sekunžu laikā. Ja līdz šim Swedbank klienti internetbankā varēja veikt ļoti ātrus, pēc būtības zibenīgus norēķinus starp Swedbank kontiem, tad tagad arī maksājumi uz citām Latvijas bankām, kuras pievienojušās SEPA zibmaksājumu sistēmai, notiks nekavējoties, informē bankas pārstāvji. Šobrīd tās ir SEB banka un Citadele.

Zibmaksājumi klientiem internetbankā kļūst pieejami līdz ar jaunās maksājumu formas ieviešanu. Lai to izmantotu, klientam internetbankas maksājumu sadaļā jādodas uz izvēlni “Jauns maksājums”. Šajā gadījumā jebkurš pārskaitījums līdz 15 000 eiro uz SEB bankas vai Citadeles kontu pēc noklusējuma tiks veikts kā zibmaksājums. Ir iecerēts, ka drīzā nākotnē būs iespējams veikt zibmaksājumus arī uz ārvalstīm.

"Swedbank" sākusi piedāvāt maksājumu ierosināšanas pakalpojumu no privātpersonu un uzņēmumu kontiem citās bankās.

Tagad "Swedbank Latvija" klienti, kam ir konti "SEB bankā" Latvijā vai arī "Swedbank" konti Lietuvā un Igaunijā, varēs izmantot maksājumu ierosināšanas pakalpojumu, nepametot "Swedbank" internetbanku.

"Mēs saviem klientiem visās Baltijas valstīs nodrošinām Eiropas Savienības otrās Maksājumu pakalpojumu direktīvas sniegtās jaunās banku pakalpojumu iespējas. Pērn kā pirmie piedāvājām iespēju apskatīt citās bankās esošo kontu atlikumu vienuviet – mūsu internetbankā. Tagad šo darbu turpinām, radām klientiem iespēju arī veikt maksājumus no citu banku kontiem, izmantojot "Swedbank" internetbanku," stāsta "Swedbank Latvija" Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

No šodienas nolemts slēgt "Swedbank" filiāles Siguldā, Talsos un Ogrē, kā arī Purvciemā, Rīgā, kas ļaus novirzīt resursus klientu atbalstam aktīvāk izmantotajos kanālos, informē bankā.

Iemesls šo filiāļu slēgšanai ir saistīts ar nelielo klientu pieprasījumu, informē "Swedbank".

Lai stiprinātu gan klātbūtni reģionos, gan sniegtu atbalstu attālināto kanālu darbībai, kur novērojams arī straujāks klientu pieplūdums, banka veidošot jaunus reģionālos konsultāciju centrus - 2022.gadā plānots atvērt centru Daugavpilī, pēc tam plānojot attīstīties arī Liepājā.

Pašlaik jau 90% no visiem "Swedbank" pakalpojumiem pieejami digitāli - internetbankā, mobilajā lietotnē vai pa telefonu. Līdz ar to arvien vairāk cilvēku saziņai ar banku sarežģītāku finanšu jautājumu kārtošanai - par investīcijām, apdrošināšanu, finansēšanas jautājumiem - izvēlas video konsultācijas ar bankas ekspertu, savukārt vienkāršākus jautājumus risina, izmantojot čatu internetbankā vai mobilajā lietotnē, vai arī saņemot telefonkonsultācijas.

Pērnā gada nogalē un jaunā gada sākumā AS Swedbank filiālēs gan Rīgā, gan citās pilsētās veidojas lielas rindas, novēroja portāls db.lv.

Bankas pārstāvji norāda, ka tam ir vairāki iemesli, tostarp, gaidāmā kodu karšu izmantošanas pārtraukšana.

«Gadu mija vēsturiski ir aktīvākais laiks visās mūsu filiālēs, jo klienti tad steidz nokārtot savas finanšu lietas – izņemt jauno norēķinu karti (šobrīd tas īpaši aktuāli studentiem) vai apmaksāt sakrājušos rēķinus, kas aktuāli vecākās paaudzes pārstāvjiem, kuri ar internetbanku ir uz jūs,» skaidro Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

«Šīs ierastās darbības papildina arī Eiropas Savienības komisijas regulas ietekmē notiekošā kodu karšu migrācija – klienti dodas uz filiāli, lai saņemtu kodu kalkulatoru un atbildes uz jautājumiem par Smart-ID,» saka V. Frolovs, kurš uzsver, ka lielākajai daļai klientu kodu kartes dēļ uz filiāli jādodas nav – ja vien īpašumā ir viedtālrunis (Latvijā to ir ap 70% iedzīvotāju), Smart-ID var lejupielādēt katrs pats, kaut vai sēžot savā viesistabas dīvānā un nepieciešamības gadījumā izmantojot internetbankā pieejamās instrukcijas.

AS Swedbank atcēlusi komisijas maksu darījumiem Baltijas akciju tirgos ar mērķi rosināt sabiedrības interesi par darījumiem ar uzņēmumu akcijām un citiem vērtspapīriem, informē bankas pārstāvji.

Kā liecina Swedbank dati, šobrīd darījumus ar vērtspapīriem veic vien 2% Latvijas iedzīvotāju, kas ir krietni zem Eiropas attīstīto valstu vidējā līmeņa. Jau no šodienas, 9. decembra, visiem Swedbank klientiem privātpersonām ir iespēja internetbankā bez maksas veikt vērtspapīru pirkšanas un pārdošanas darījumus Baltijas akciju tirgos un arī Swedbank Grupas fondos.

Savukārt jau no nākamā gada marta pilnībā tiks atcelta arī vērtspapīru glabāšanas maksa visiem vērtspapīru portfeļiem līdz 30 000 eiro.

Reinis Rubenis, Swedbank vadītājs Latvijā: “Redzam, ka šobrīd lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju finanšu uzkrājumu veido norēķinu kontā, tostarp tie, kuru finansiālā rezerve ļautu daļu no uzkrājuma novirzīt investīcijām un pelnīt finanšu tirgos. Atceļot komisijas maksu, vēlamies plašākam klientu lokam dot iespēju veikt darījumus ar vērtspapīriem. Jau tagad jebkurš Swedbank klients savā internetbankā bez komisijas var iegādāties kaut vienu uzņēmuma akciju un nu jau kā akcionārs sākt sekot tā darbībai, tādejādi mācoties, ko nozīmē investēt.”

Līdz ar stingrākām ES prasībām attiecībā uz klientu digitālu autentifikāciju 2019. gada 9. septembrī Swedbank pārtrauks kodu karšu izmantošanu. Lai novērstu risku, ka daļa klientu nokavē slēgšanas brīdi vai atliek pāreju uz pēdējo brīdi, no šī gada pakāpeniski tiek samazināti limiti, virs kuriem apstiprināt maksājumus ar kodu karti nebūs iespējams.

No tiem pirmais – 100 eiro dienas maksājumu limits – stājas spēkā no 10. janvāra. Swedbank apkopojusi klientu biežāk uzdotos jautājumus par šīm izmaiņām.

Ko darīt, ja jāveic pārskaitījums virs 100 eiro, bet pieejama tikai kodu karte?

No 10. janvāra lielāku pārskaitījumu veikšanai jāizmanto Smart-ID, ko savā viedtālrunī (vai planšetē) var lejupielādēt katrs klients patstāvīgi. Ja nav pieejama atbilstoša ierīce, noderēs kodu kalkulators, kuru var saņemt jebkurā Swedbank filiālē. Arī tiem, kuri izmanto valsts izsniegto eID karti, ir iespēja to lietot darbībai internetbankā. Ja gadījumā karšu lasītājs eID lietošanai vēl nav pieejams, to var izmantot Swedbank filiālēs, bibliotēkās un valsts vienotajos klientu apkalpošanas centros.

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) izstrādājusi Latvijas finanšu pamatpakalpojumu pieejamības karti. Lai arī publiski izskanējušas bažas par banku filiāļu aizvēršanos, LKA norāda, ka skaidras naudas darījumi, maksājumi ar karti, rēķinu apmaksa un citas pamatdarbības ar banku kontiem ir pieejamas visā Latvijas teritorijā vairāk nekā 1000 bankomātos, turpat 900 skaidras naudas izmaksas punktos tirdzniecības vietās, internetbankā un telefonbankā visā Latvijas teritorijā.

«Iedzīvotāju paradumi ikdienas darījumos ar naudu ir krasi mainījušies. Laikā, kad vairāk nekā 95% no maksājumiem tiek veikti internetbankā, protams, mainījusies ir banku filiāļu loma. No vietām, kur tiek veikti vienkārši skaidras naudas darījumi, tās kļūst par iedzīvotāju konsultāciju centriem sarežģītāku finanšu pakalpojumu sniegšanai. Tos iedzīvotājiem nepieciešams apmeklēt salīdzinoši retāk un tāpēc arī banku filiāļu daudzums samazinās. Taču svarīgi zināt, ka banku e-pakalpojumi ir strauji attīstījušies, tāpēc jebkādas pamatdarbības ar maksājumiem, kartēm un skaidru naudu pieejamas iedzīvotājiem ar interneta un tālruņa starpniecību,» uzsver LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Bankas no 1. aprīļa, kad mainīsies autorizācijas nosacījumi internetbankās, piedāvās risinājumus klientiem ar dažādām vajadzībām un prasmēm. Tomēr kopumā banku pārstāvji ir pārliecināti – nākotne pieder mobilajiem risinājumiem, kuru izmantošana īpaši strauji pieaugusi 2016. gadā.

No 1. aprīļa Latvijā mainīsies nosacījumi klientu autorizācijai internetbankās – papildu ierastajām kodu kartēm tiek ieviesti arī jauni, inovatīvi un droši risinājumi. Tomēr vienlaikus ir padomāts arī par klientiem, kas nevar vai nevēlas izmantot jaunākos tehnoloģiskos rīkus. Izmaiņas ir pamatotas arī ar normatīvajām prasībām saistībā ar IT drošības noteikumiem, kas iekļauti Eiropas Banku iestādes (European Banking Authority) vadlīnijās un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumos.

Latvijas bankās joprojām būs iespējams izmantot kodu karti, pievienojot tai papildu autorizācijas elementu – īsziņu uz klienta mobilo tālruni. Īsziņā tiks atsūtīts unikāls kods, kas derīgs konkrētajam darījumam internetbankā. Lai pēc 1. aprīļa varētu izmantot šo autentifikācijas veidu, klientiem ieteicams jau tagad apstiprināt bankā sava mobilā tālruņa numuru. Atsevišķos gadījumos tiek paredzētas arī iespējas veikt maksājumus tikai ar kodu kartēm, un šādas iespējas dažas bankas piedāvā īpaši maza apmēra maksājumiem līdz 30 eiro, maksājumiem starp saviem kontiem, iekšbankas maksājumiem vai maksājumiem uz saņēmējiem tā saucamajā «baltajā sarakstā» – tas ir klienta paša izveidots un apstiprināts uzticamo maksājumu saņēmēju saraksts, kurā var iekļaut, piemēram, komunālo pakalpojumu sniedzējus un citus regulārus maksājumu saņēmējus, kā arī ģimenes locekļus u.c.

Cenšoties mazināt ēnu ekonomiku, Valsts ieņēmumu dienests (VID) paziņojis par vēlmi sakārtot īres tirgu, izskaužot pelēko zonu tajā. Proti: VID vēlas panākt, lai saskaņā ar likumu visi izīrētāji reģistrētos VID kā saimnieciskās darbības veicēji un no iekasētās īres maksas samaksātu nodokļus. Pašlaik iestādes redzeslokā nokļuvuši 3672 izīrētāji, par kuriem radušās aizdomas, ka viņi nemaksā nodokļus no ieksētās īres maksas par savu īpašumu izīrēšanas, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Īrnieki gan satraucas, vai VID aktivitāšu rezultātā nepieaugs īres cenas, taču Dienas aptaujātie eksperti mierina, ka cenas nosaka tikai un vienīgi pieprasījuma un piedāvājuma attiecības, nevis nodokļi, ko izīrētājam vajadzētu maksāt.

Jānorāda, ka īres līgums, kas noslēgts starp īrnieku un izīrētāju, vēl negarantē, ka izīrētājs maksā nodokļus un ir reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs. Kā liecina Dienas veiktā īres sludinājumu izpēte portālā SS.lv, vairumā sludinājumu tiešām tiek norādīts, ka īres līgums tiek slēgts un vairākos gadījumos sazvanītais izīrētājs, taujāts par iespējām noslēgt īres līgumu, atbild, ka tas, protams, esot iespējams. Dienas rīcībā esošā informācija gan liecina, ka ir gadījumi, kad īrniekam, ar kuru izīrētājs noslēdzis īres līgumu, pats izīrētājs tomēr lūdz par dzīvokļa īri norēķināties skaidrā naudā, nevis ar pārskaitījumu internetbankā. Tieši izīrētāja lūgums par īri norēķināties skaidrā naudā, nevis ar pārskaitījumu internetbankā, ir viens no faktoriem, kas var padarīt modru tādu potenciālo īrnieku, kurš vēlas īrēt dzīvokli no godprātīga nodokļu maksātāja. (Uz īrnieku atbildība par izīrētāja nodokļu nomaksu gan negulst.)