Atsaucoties uzņēmēju priekšlikumam izstādi Ražots Liepājā organizēt regulāri - reizi divos gados, Liepājas pašvaldība nākamo izstādi Ražots Liepājā rīkos 2013. gada 1.-2. martā Liepājas Olimpiskajā centrā.

Līdz 2013. gada 8. februārim ikviens Liepājas un Liepājas reģiona uzņēmums var pieteikt savu dalību izstādei Ražots Liepājā. Liepājas mērs Uldis Sesks aicina pieteikties arī tos uzņēmējus, kuru mērķtirgus ir aiz Latvijas robežām.

Tāpat kā 2011. gadā, arī nākamgad dalība izstādē gan uzņēmumiem, gan apmeklētājiem būs bez maksas, turklāt šoreiz plānots arī paplašināt dalībnieku skaitu, ļaujot tajā piedalīties ne tikai ražojošajiem uzņēmumiem, bet arī Liepājā un Liepājas reģionā reģistrētajiem pakalpojumu sniedzējiem.

Liepājas pilsētas pašvaldības rīkotās izstādes mērķis ir parādīt, cik dažādi un daudzpusīgi ir Liepājas un Liepājas apkārtnes uzņēmumi, cik interesantas un noderīgas lietas top un cik vērtīgi pakalpojumi tiek sniegti iedzīvotājiem, uzsver izstādes rīkotāji.

Izstāde Ražots Liepājā, kas plānota marta sākumā, paredzams rekordliels apmeklētāju skaits, un tā kļūs par nozīmīgāko izstādi ārpus Rīgas.

Tā sola izstādes rīkotāji - Liepājas dome un sabiedrisko attiecību firma Hill and Knowlton Strategies Latvia, kas uzvarēja Liepājas pašvaldības rīkotajā iepirkumā par izstādes organizēšanu un sabiedrisko attiecību aktivitātēm Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta Invest to Grow ietvaros. Līguma summa ir 17,55 tūkstoši latu, neskaitot PVN.

Liepājas Olimpiskajā centrā 1. un 2. martā norisināsies izstāde Ražots Liepājā, kurā savus ražojumus un pakalpojumus demonstrēs vairāk nekā 140 Liepājas pilsētas un tuvāko novadu uzņēmumi.

Tāpat izstādē paredzēti arī vairāki semināri, diskusijas un kontaktbiržas. Izstāde Ražots Liepājā notiks jau otro reizi. Pasākuma organizatori informē, ka šogad Liepājas un tās apkārtnes uzņēmēju interese par dalību izstādē ir augusi par trešdaļu – iepriekšējā izstādē Ražots Liepājā, kas norisinājās 2011. gadā, savu produkciju izstādīja 90 uzņēmumi.

Liepājas Olimpiskajā centrā notikušo izstādi «Ražots Liepājā», kurā piedalījās aptuveni 140 Liepājas un tuvējo novadu uzņēmumu, divu dienu laikā apmeklēja gandrīz 30 tūkstoši liepājnieku un pilsētas viesu.

Savus produktus izstādē demonstrēja uzņēmumi, kas ražo metālizstrādājumus, tekstilu, stiklšķiedras izstrādājumus, ugunsdzēsēju aprīkojumu, agroķīmiju, moduļu mājas u.c. Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumu stendos bija iespējams iepazīties ar ostas uzņēmumu darbības specifiku, ostā pārkrauto kravu veidiem un aplūkot kravu paraugus.

Izstādē piedalījās daudz mazo uzņēmumu un individuālo komersantu arī no tuvējiem novadiem, kā arī skolēnu mācību uzņēmumi un mājražotāji. Tāpat ražotājus izstādē papildināja tuvējo novadu zemnieki un stādaudzētāji ar aktīvu tirgošanos. Papildu ražotājiem izstādē pārstāvētas arī 20 pakalpojumu nozares, un izstādē piedalījās deviņas izglītības iestādes un konsultāciju uzņēmumi.

Izstādei Ražots Liepājā, kura 14., 15.oktobrī norisināsies Liepājas Olimpiskajā centrā, jau pieteikušies aptuveni 60 Liepājas uzņēmumi. Vienlaikus notiks arī konference Ceļš uz eksporta tirgiem un uzņēmēju kontaktbirža.

Šāda izstāde Liepājā notiek pirmo reizi. Pēdējo gadu statistikas dati liecina, ka Liepājā saražotās produkcijas apjoms uz vienu iedzīvotāju būtiski pārsniedz vidējo apjomu valstī, taču, ņemot vērā to, ka daudzi uzņēmumi savus ražojumus eksportē (2010.gadā 88% no Liepājā saražotās produkcijas tika eksportēta) un nepiedāvā vietējā tirgū, Liepājas iedzīvotājiem nav iespējams uzzināt, cik daudz un kādi uzņēmumi strādā un ražo Liepājā, skaidro izstādes organizatori. Izstādē var piedalīties visi uzņēmumi, kuru ražotne atrodas Liepājā vai Liepājā ir izvietots uzņēmuma firmas veikals, vai reģistrēta uzņēmuma juridiskā adrese.

Dalība uzņēmējiem izstādē ir bez maksas. Arī izstādes apmeklētājiem ieeja ir bez maksas.

Reģionālais portāls Rekurzeme piedāvā foto no Liepājas Olimpiskā centra, kur ceturtdien izstādes Ražots Liepājā dalībnieki steidz iekārtot savus stendus.

Izstāde Ražots Liepājā Liepājas Olimpiskajā centrā (LOC) tiks atklāta piektdien, 6. martā, plkst. 10.00 un būs atvērta līdz plkst. 19.00. Savukārt, sestdien, 7. martā, izstāde būs atvērta no plkst. 10.00 līdz 17.00.

Pirmo reizi Liepājas pilsētas pašvaldība izstādi Ražots Liepājā organizēja 2011. gadā. Izstāde notiek ik pēc diviem gadiem, un tās mērķis ir parādīt gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem, cik dažāda un daudzpusīga ir ražošana Liepājā un tuvējā apkārtnē.

Liepājas pašvaldības pārstāvji no 12. līdz 14.martam piedalīsies pasaules īpašumu tirgū MIPIM 2013, kas notiek Kannās, Francijā.

Uz Kannām dodas Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis un sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zane Ģirne.

Brauciens notiek Liepājas un Klaipēdas pārrobežu sadarbības projekta Pievilcīgas investīciju vides veidošana Liepājas un Klaipēdas izaugsmei ietvaros. Projektu finansē Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programma Invest to Grow.

Klaipēdai Kannās būs savs stends, turpretī Liepāja iemitināsies Rīgas stendā. Liepāja Kannās popularizēs brīvās pašvaldības teritorijas, ostu, informēs par kurortoloģijas ieceri. Par to, vai Liepāja raisa interesi vienā no lielākajiem pasaules nekustamo īpašumu forumiem, pašvaldības pārstāvji sola informēt tieši no Kannām.

Apstrādes rūpniecības produkcija pagājušajā gadā Liepājā saražota 427,2 miljonu latu vērtībā, kas ir par 97 miljoniem latu jeb gandrīz trešdaļu vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt realizētās produkcijas apjoms Liepājā sasniedzis 442,2 miljonus latu, kas, salīdzinot ar 2011.gadu, ir par 106,4 miljoniem latu jeb 31,7 procentiem vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Eksportam realizētas preces par 398,9 miljoniem latu, kas ir 90% no visām Liepājā saražotajām precēm.

Salīdzinot apstrādes rūpniecības apjomus sešās lielākajās pilsētās ārpus Rīgas, redzams, ka Liepājā saražotās un realizētās rūpniecības produkcijas apjomi ir ievērojami lielāki nekā citās Latvijas pilsētās – Liepājā pērn saražota produkcija 427,2 miljonu latu vērtībā, Daugavpilī – 114,8 milj. Ls, Ventspilī – 111,4 milj. Ls, Jelgavā – 81,5 milj. Ls, Rēzeknē – 38,5 milj. Ls un Jūrmalā – 9,2 milj. Ls.

No šodienas, 28. novembra, sākusies pieteikšanās izstādei Ražots Liepājā, kas 2017. gada 17. un 18. martā notiks Liepājas Olimpiskajā centrā.

«Liepājas uzņēmējdarbības vidi veido visdažādāko jomu, nozaru un lieluma uzņēmumi. Tie ir gan lieli uzņēmumi ar plašiem eksporta ceļiem, gan mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī individuālie darba veicēji, kas domā, rada un piedāvā savas idejas, pakalpojumus un produktus gan vietējam tirgum, gan mērķtiecīgi paziņo par sevi plašākai pasaulei,» komentē Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš.

Lai pieteiktos izstādei, līdz 2017. gada 17. janvārim elektroniski jāaizpilda anketa mājas lapā razotsliepaja.lv. Gan uzņēmēju dalība, gan apmeklētāju ieeja izstādē būs bez maksas. Dalībnieku pieteikšanās var tikt pārtraukta ātrāk pirms norādītā datuma, ja izstādes norises vietas platība būs pilnībā aizpildīta ar dalībnieku ekspozīcijām.

Jaunajā tūrisma sezonā Liepājā iecerēts akcentēt etnisko tūrismu un pakalpojumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tāpat tūrisma nozare cer uz gardēžiem.

Liepājas Jūrmalas parkā līdz tūrisma sezonas sākumam būs uzstādītas divas taktilās kartes. Zilā karoga pludmalē būs izveidota peldvieta cilvēkiem ar kustību traucējumiem: ratiņkrēsliem piemērota laipa ļaus nokļūt pludmalē, bet īpašā krēslā invalīdi varēs izbaudīt peldi jūrā. Šī peldvieta būs aprīkota ar audio bojām.

Jaunums ekskursiju piedāvājumā būs Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja izveidotais pilsētas apskates maršruts neredzīgajiem un vājredzīgajiem īpaši apmācītu gidu pavadībā. Tas iekļauj nozīmīgākos Liepājas centra apskates objektus un sniedz iespēju izjust Liepāju ar dzirdi, tausti un ožu. Papildu drošību pilsētā sniedz ar skaņas signāliem aprīkotie luksofori pie gājēju pārejām un citi vides pieejamības elementi.

Līdz šim Latvijā ražotie bezceļu elektriskie skrejriteņi “Mosphera” atpazīstami ar to, ka tiek izmantoti militārajā industrijā un tos atzinīgi novērtējuši Ukrainas bruņotie spēki.

Tagad “Mosphera” skrejritenis tiek ražots arī citām civilajām industrijām – ostas, lauksaimniecības, mežsaimniecības, loģistikas jomām, kā arī jau gadu tos izmanto Latvijas policija.

Ražojot militāro bezceļu elektroskūteri uzņēmums nebija domājis par citām pielietojuma jomām, vēl mazāk paļāvies uz Latvijas tirgu, jo jau sākotnēji produkts bija iecerēts eksportam. Tomēr gada laikā kopš pilna apjoma ražošanas procesa uzsākšanas, Latvijā ražoto unikālo transporta līdzekli iegādājušās Latvijas pašvaldības (Nīcas novads, Grobiņas novads, Pāvilostas novads u.c.), lai izmantotu plašāku teritoriju kārtības un kāpu zonas uzraudzībai, Valsts policija - Dziesmu un deju svētku drošības nodrošināšanai, kā arī īpašo uzdevumu vienības savu funkciju veikšanai.

Uzņēmējdarbības izstādē Ražots Liepājā šogad piedalījās vairāk nekā 180 dalībnieki no Liepājas un tuvākajiem novadiem. Izstāde norisinājās 17. un 18.martā Liepājas Olimpiskajā centrā.

Izstāde Ražots Liepājā notika ceturto reizi, un tā tradicionāli tiek organizēta katru otro gadu. Pirmo reizi Liepājas pilsētas pašvaldība izstādi organizēja 2011.gadā.

Raksta galerijā reģionālā laikraksta Kursas Laiks uzņemtās fotogrāfijas.

#1/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#2/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#3/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#4/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#5/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#6/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#7/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#8/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#9/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#10/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#11/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#12/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#13/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#14/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#15/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#16/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#17/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#18/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#19/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#20/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#21/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#22/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#23/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#24/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#25/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#26/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#27/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#28/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#29/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#30/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#31/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#32/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#33/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#34/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#35/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#36/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#37/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#38/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#39/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#40/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#41/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#42/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#43/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#44/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#45/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#46/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#47/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#48/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#49/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#50/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#51/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

Skatīties pārējos attēlus

Visvairāk tūristu Liepājā pērn bijuši no Lietuvas - 25,3%, otrajā vietā ir Vācija ar 22%, trešajā - Krievija ar 13,8% no kopējā pilsētas viesu skaita.

Salīdzinoši daudz tūristu bijis arī no Polijas, Spānijas, Francijas, Somijas un Igaunijas, liecina Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) apkopotie dati.

34 Liepājas naktsmītnes izmantojuši vairāk nekā 66 tūkstoši pilsētas viesu, kas ir lielākais nakšņojošo tūristu skaits pēdējo četru gadu laikā. Salīdzinoši - pirms krīzes, 2007. un 2008.gadā nakšņojošo tūristu skaits pārsniedza 70 tūkstošus. Vairāk nekā puse nakšņojošo tūristu bijuši vietējie - Latvijas iedzīvotāji. Gan vietējie, gan ārzemnieki vidēji pavadījuši Liepājā aptuveni pusotru diennakti.

2013. gadā Liepājas reģiona Tūrisma informācijas biroju (LRTIB) apmeklējuši 19 783 tūristi, kas ir lielākais apmeklētāju skaits visā Tūrisma informācijas biroja pastāvēšanas vēsturē. Vērtējot pret 2012 gadu, biroja apmeklētāju skaits pieaudzis par 22%.

Visvairāk tūristu biroju apmeklējuši jūnijā, jūlijā un augustā, kad Liepājā notiek daudz pasākumu, ir piemērots laiks atpūtai pludmalē, un ir atvaļinājumu laiks lielai daļai strādājošo gan Latvijā, gan Eiropā.

Visvairāk birojā pēc informācijas iegriezušies tūristi no Lietuvas (24,81%), Vācijas (17,98 %), Krievijas (20,12%). 2013. gadā palielinājies arī Somijas, Lielbritānijas, Nīderlandes un ASV tūristu skaits tūrisma informācijas birojā.

Šogad populārākajos un apmeklētākajos pasākumos Liepājā līdera vietu ieņem Starptautiskais rallijs „Kurzeme” (ap 35 000 apmeklētāju) un un mūzikas festivāls „Summer Sound” (ap 25 000 apmeklētāju. Ar atzinību tiek novērtēta arī izstāde „Ražots Liepājā”, kas pulcēja kopumā ap 30 tūkst. dalībnieku un apmeklētāju.

Paplašinot SIA Interspiro Production ražotni Liepājā, pabeigta koncerna Interspiro AB restrukturizācija

Ražošanas pārcelšana no vairākām valstīm uz Liepāju tika sākta 2010. gadā un daļēji pabeigta pirms gada. Tomēr sarežģītākais Interspiro zīmola produkts – IS MIX jeb slēgta cikla elpošanas ekipējums militārajiem ūdenslīdējiem – tika ražots Zviedrijā. Tikko pirmie Liepājā saražotie IS MIX komplekti nogādāti pasūtītājam, līdz ar to ražošanas pārslēgšana uz Latviju noslēgusies.

Interspiro Production Liepājā ražo triju veidu elpošanas aprīkojumu komplektus – ūdenslīdējiem, ugunsdzēsējiem un tiem, kuri strādā rūpnieciski bīstamā, ķīmiskā vidē. Katrs aprīkojuma komplekts top kā individuāls pasūtījums konkrētam klientam, tāpēc produktu veidu ir ļoti daudz, stāsta uzņēmuma ražošanas vadītājs Sandris Gusts.

Uzņēmums “Liepājas enerģija” ir uzsācis jaunas un videi draudzīgas katlumājas būvniecību Alsungas ielā 40A, lai jau 2024./2025. gada apkures sezonā uzņēmuma klienti Zaļās birzes mikrorajonā saņemtu siltuma pakalpojumu, kas ražots no atjaunīgā energoresursa – koksnes šķeldas.

Šobrīd ir uzsākti teritorijas labiekārtošanas darbi un ārējo inženiertīklu izbūves darbi. Saskaņā ar iepirkuma “Projektēšanas, autoruzraudzības, būvdarbu un servisa darbu veikšana biomasas siltumavota ar kopējo jaudu 4 MW izveidei Alsungas ielā 40A, Liepājā” rezultātiem, minētos darbus veiks AS “UPB”.

Visi minētie darbi tiks pabeigti līdz 2024. gada 1. oktobrim, un jaunajā šķeldas katlumājā siltumenerģiju ražos divi šķeldas katli ar kopējo jaudu 4 MW.

Šobrīd centralizētās siltumapgādes pakalpojumu uzņēmuma klientiem Zaļās birzes mikrorajonā nodrošina gāzes katlumāja Grīzupes ielā 10, taču jaunajā apkures sezonā uzņēmuma klienti saņems videi draudzīgu siltuma pakalpojumu, kopumā tās ir 19 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (1064 dzīvokļi), viena privātmāja, trīs valsts un pašvaldības objekti un divi privātie komercobjekti. Turklāt viens no jaunajiem klientiem būs arī topošais Liepājas cietums.

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Smalka otiņa un krāsu palete Beātes Vecvagares rokās ir kopš 2009. gada vasaras. Ķermeņa apgleznošana liepājniecei pašreiz ir ļoti saistošs hobijs, un Body Art By Beta gribētu attīstīt nopietnāk, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Fotogrāfs Hardijs Kulmanis, kuram lūdzu iemācīt fotografēt, pajautāja, ko vēl daru, un piedāvāja apgleznot kāju kādai foto modelei. Dažādos pasākumos, sporta spēlēs biju apzīmējusi bērnus, bet nezināju, ka tas interesē arī pieaugušos un ka ar to var pelnīt. Pamēģinājām un – aizgāja,» atceras Beāte.

Nodarbe gājusi plašumā pēc iesaistīšanās radošu liepājnieku Raivja Bruža un Dinas Brences izveidotajā «Svinam kopā», kas piedāvā svētku un pasākumu organizēšanu. Katru otro nedēļas nogali jauniete kuplina kādu bērnu burziņu Liepājā, pēdējā lielākā darbošanās bijusi izstādē «Ražots Liepājā». Divus gadus tikusi aicināta uz labdarības pasākumiem Rīgā.

Kurzemes Tūrisma asociācija pasniegusi labākajiem Kurzemes tūrisma uzņēmējiem savu augstāko gada tūrisma apbalvojumu – balvu Lielais Jēkabs.

Lielā Jēkaba balvu Dižā ekspozīcija Kurzemē 2011 šogad saņēma Karostas cietums. Balvu saņemt uz Talsiem, kur šogad notika balvas pasniegšanas ceremonija, bija devušies arī paši ekspozīciju autori Juris Raķis un Alvis Eņģelis. Karostas cietumam šī bija jau otrā Lielā Jēkaba balva. Pirmoreiz šo apbalvojumu cietums saņēma 2004. gadā par veiksmīgāko vissezonas tūrisma piedāvājumu Kurzemē.

Balva Tūrisma dižā mājas lapa Kurzemē 2011 arī šogad tika liepājniekiem. To saņēma Šēferu ģimenes uzņēmums Sofijas laivas, kura pamatnodarbošanās ir kanoe laivu noma Kurzemē.

Liepājnieks, kanoe airētājs Aivis Tints Liepājas pusē Latvijas laivu ražotājam «Prestol Boats» darina sup dēļus un jūnija sākumā plāno atvērt savu supošanas skolu.

Lai gan šis bizness ir sezonāls, tomēr liepājnieks novērojis, ka šogad pasūtījumu ir daudz vairāk nekā pērn. Šobrīd viņš saražojis jau aptuveni 13 sup dēļus - puse no tiem eksportēti, viens aizceļojis pat uz Kanādu.

A.Tints biznesa portālam Db.lv pastāsta, ka viens sup dēlis top aptuveni trīs dienās un tas tiek ražots no stikla auduma un karbona. Dēļa darināšanā tiek izmantots infūzijas process un tas ir liels roku darbs.

Sup dēļa formas izgatavošana, pēc kuras tiek darināti visi dēļi, izmaksā aptuveni 10 000 eiro. «Vai kāds ir gatavs to ieguldīt? Tā ir ļoti apņēmīga lieta, ja kāds vēlas izveidot sup dēli,» uzskata A.Tints.

Viņaprāt, Liepāja ir perfekta vieta, lai nodarbotos ar supošanu, tāpēc viņš līdztekus ražošanai vēlas attīstīt sup dēļu izīrēšanas biznesu. «Es pats esmu sportists, airētājs un novēroju, ka mans sporta veids lēnām izmirst, bet redzu, ka cits aug. Supošana ir diezgan līdzīga airēšanai, tāpēc nolēmu, ka to nepieciešams popularizēt arī Liepājā. Pērn novēroju, kāda ir cilvēku atsaucība un interese par to. Sapratu, ka man ir jāizveido supskola,» stāsta A.Tints, kurš pēc izglītības ir treneris.

Blakus UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB esošajai dzelzsbetona konstrukciju ražotnei Liepājā, Cukura ielā, jau pavisam drīz darbu sāks jauna, mūsdienu prasībām atbilstoša ražotne ar visu tai nepieciešamo infrastruktūru.

Par 12 miljonus vērtajām investīcijām pēdējā gada laikā un to, kas tapis, kā arī – kāpēc, Dienas Bizness iztaujāja uzņēmuma Dzelzsbetons MB vadītājus: valdes priekšsēdētāju Ojāru Jakstu un valdes locekli Artūru Lukašenoku.

Uzņēmums Dzelzsbetons MB strādā un eksportē. Kas šobrīd top no jauna? Ko, braucot pa Cukura ielu Liepājā, Karostas virzienā, labajā pusē var ievērot?

A.L.: Esošā ražotne un betona maisīšanas torņi ir ielas sākumā, bet tālāk seko nupat piebūvētās ēkas: jaunā produkcijas noliktava, ražotnes telpu papildinājums un jaunais betona mezgls, četri pelēki torņi, kas ļaus mums ražot īpaši izturīgu betonu daudz vieglāku un plānāku konstrukciju veidošanai. Jau oktobra beigās ēkas un būves tiks nodotas ekspluatācijā, bet līdz gada beigām taps gatavā produkcija jaunajās telpās.

Izstādei Ražots Liepājā šogad pieteicies rekordliels skaits dalībnieku - vairāk nekā 190 uzņēmēji, kuru vidū ir 124 ražotāji un 68 pakalpojumu sniedzēji, informē Liepājas dome.

Arī izstādes kopējā platība šoreiz ir lielāka. Tomēr notikuma galvenais mērķis nemainās, uzsver Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš: «Arī šajā izstādē vēlamies parādīt, ko paši liepājnieki un viņu izveidotās kapitālsabiedrības spēj radīt pilsētā. Nešķirojot, vai tas ir uzņēmums, kas nodarbina 1200 darbinieku, vai individuālais komersants, kurš šuj lellītes vai rada cita veida pievienoto vērtība.»

Lai izstādes apmeklētājiem būtu vieglāk orientēties uzņēmēju pārstāvēto nozaru klāstā, visi dalībnieki sadalīti septiņās lielās grupās, pēc kurām uzņēmumi izkārtoti izstādes telpās- izglītība, konsultācijas, reklāma; kultūra, tūrisms, aktīvā atpūta; skaistumkopšana, mode, tekstils; pārtika, eko produkti, vide; amatniecība un rokdarbi; metālapstrāde un kokapstrāde; būvniecība, transports, iekārtas.

Izstāde Ražots Liepājā pārsteidza apmeklētājus ar daudzveidīgo Liepājā saražoto preču klāstu un pārsteidzošām biznesa idejām.

Aptuveni 70 izstādes dalībnieku lielākoties bija ražotāji, kas orientējas uz eksportu. Līdzās jau zināmiem metālizstrādātājiem un tekstilrūpniekiem, būvmateriālu un koģenerācijas staciju ražotājiem savu produkciju izrādīja laivu būvētāji, automodeļu izgatavotāji, bērnu slīdkalniņu, lauksaimniecības tvertņu, ortopēdisko preču ražotāji. Starp konditorejas, mājas vīnu, konservu, gaļas un zāļu tēju ražotājiem vairāki pārsteidza ar vērienu - vairāki desmiti nodarbināto, plaša eksporta ģeogrāfija. Kurzemes Biznesa inkubatora uzņēmumi demonstrēja savdabīgas biznesa idejas, kas jau guvušas atzinību un pasūtījumus – gan filcētie lācīši, kas saņēmuši pirmo starptautisko balvu, gan anatomiskās lelles, ko pasūta psihoterapeiti un krīzes centri.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «CTB», lai vērotu, kā Liepājā tiek ražots asfaltbetons.

Ražošanas process skatāms raksta galerijā!

SIA «CTB» ir viens no Latvijā strādājošajiem kompleksās ceļu būves uzņēmumiem, kas galvenokārt nodarbojas ar būvniecības projektu vadību, ceļu un ielu būvniecību un ar to saistīto materiālu ražošanu.

Tirgū uzņēmums pārdod asfaltu, šķembas un minerālmateriālus, bet pārējie materiāli tiek ražoti un izmantoti «CTB» būvniecības procesa ietvaros. Uzņēmuma vadītājs Gatis Zvirbulis min, ka lielākie pasūtītāji 20 gadu gaitā ir Latvijas Valsts ceļi, Liepājas un Ventspils pašvaldības.

Ceļu būves uzņēmumam saspringtākais laiks ir no aprīļa līdz novembrim. Atbilstoši tam uzņēmums plāno gan cilvēku resursus, gan tehniku, gan materiālu ražošanas procesus. Ziemā uzņēmums ražo minerālmateriālus, veic darbus karjeros, nodrošina transporta pārvadājumus, kā arī sagādes darbus, taču asfalta ražošana ziemā nenotiek.

Pēdējo gadu straujās pārmaiņas banku sektorā ir būtiski mainījušas ne tikai šo svarīgo nozari, bet arī ietekmējušas visu valsti, vienlaikus transformācija turpinās, tikai atklāts ir jautājums, kur šīs pārmaiņas ved un kāds būs to efekts.

Par to tiks runāts arī Tiesību zinātņu pētniecības institūta sadarbībā ar Banku augstskolu, Latvijas Universitāti un laikrakstu Dienas Bizness rīkotajā konferencē Bankas mainīgajā pasaulē. Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs, profesors Ringolds Balodis norāda, ka pārmaiņas finanšu sektorā ir notikušas ļoti strauji, tajā pašā laikā par to blakusefektiem, it īpaši negatīvajiem, ir maz informācijas. «Pēdējos gados bankām likumdevējs, pārnacionālā spiediena mudināts, uzliek virkni jaunu pienākumu un prasību, kuru mērķis ir skaidrs, taču faktiskais izpildījums ir visai miglains kā pašam likumdevējam, tā šo normu piemērotājiem – regulatoram, kredītiestādēm – un parastiem cilvēkiem. Likumsakarīgi no banku apmulsuma cieš kā kredītiestādes, tā to klienti – faktiski mēs visi. Zinātniska konference ir labs formāts – platforma, kas ļauj ielūkoties procesos padziļināti un izsvērti. Bankas strādā šobrīd paātrinātā režīmā, līdz ar to nozarei trūkst pārdomāta lietpratēju un zinātnieku vērtējuma, tā R. Balodis.