Uzņēmumiem, kuri vēlas palielināt ražošanas un pārdošanas apjomus, ir jāveic investīcijas, attīstībā, taču ne vienmēr pietiek ar paša uzņēmuma līdzekļiem. Tā rezultātā aizvien biežāk rodas vajadzība pēc aizdevuma, turklāt, lai nekavētu izaugsmi, finansējumu uzņēmēji vēlas saņemt pēc iespējas ātrāk, bez liekām formalitātēm. Tāpat nereti rodas nepieciešamība pēc finansējuma apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, stāsta AIZDEVUMS.LV valdes priekšsēdētājs Raivis Ruskulis. Tādēļ uzņēmums izstrādā jaunus piedāvājumus gan fiziskām personām, gan mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai tie saņemtu finansējumu pēc iespējas ātrāk. Intervijā AIZDEVUMS.LV valdes priekšsēdētājs stāsta par uzņēmuma piedāvāto produktu un tā priekšrocībām.

Kāds ir AIZDEVUMS.LV piedāvājums fiziskām personām un kādiem mērķiem iespējams saņemt aizņēmumu?

Fiziskām personām ir iespēja saņemt naudas aizdevumus dažāda veida precēm un pakalpojumiem, tai skaitā transportlīdzekļu iegādei, kā arī veikt esošo saistību pārkreditāciju. Aizdevums auto iegādei pieejams no 701 līdz 15 000 eiro apmērā, ar atmaksas termiņu līdz 84 mēnešiem. Savukārt, Naudas aizdevuma iespējas ir no 70 līdz 5000 eiro, ar atmaksas termiņu no 3 mēnešiem līdz 5 gadiem.Labākajiem klientiem ir iespēja iegūt VIP PROGRAMMAS dalībnieka statusu, kas nodrošina individuālu apkalpošanu un citas būtiskas priekšrocības, kas izstrādātas īpaši VIP klientu vajadzībām. Kā arī VIP PROGRAMMAS dalībnieki saņem papildus priekšrocību – nelaimes gadījuma apdrošināšanu! Ne vienmēr klients var tikt līdz AIZDEVUMS.LV klientu apkalpošanas nodaļai, tādēļ aizņemtajiem klientiem piedāvājam iespēju saņemt līgumu parakstīšanai sev ērtā vietā ar DPD kurjeru bez maksas.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Gada pirmie mēneši ir laiks, kad graudkopji arvien aktīvāk plāno jaunās sezonas darbus. Lielākā daļa pērnās ražas noteikti jau ir realizēta un nu jau ir skaidrs, vai apgrozāmie līdzekļi būs nepieciešami, lai apsētu un apkoptu visus savus laukus šogad, bet varbūt būs nepieciešams kredīts graudkopjiem. Ja būs nepieciešams piesaistīt ārējo finansējumu apgrozāmajiem līdzekļiem, iesakām ieskatīties Lande.lv, kur aizdevumu iespējams saņemt ātri un ērti dažādām saimniecības vajadzībām.

Situācija graudkopībā

Pirms sezonas izteikt prognozes par gaidāmajām ražām vai citiem rādītājiem ir pilnīgi neiespējami, taču ir dažas lietas, ko jau šobrīd var redzēt skaidri. Neviens vairs nešaubās, ka pārtiku Latvijā un pasaulē vajag un vajadzēs tikai vairāk – neviens izaudzētais grauds īsti pāri nepaliek – eksperti prognozē, ka līdz 2050. gadam pieprasījums pēc pārtikas pieaugs par 70%, jo iedzīvotāju skaits pasaulē aug.

Tāpat arī ir redzams, ka pandēmijas laiks cilvēkus ir atkal atgriezis pie dabas, viņi vairāk pievēršas lauksaimniecībai, viņiem ir nepieciešama tehnika, jāiegādājas zeme, paralēli notiek arī paaudžu maiņa esošajās saimniecībās – tas viss prasa gan finanšu, gan citus resursus, lai gudri attīstītu saimniecības ilgtermiņā. Šis iespēju laiks katram maksimāli efektīvi ir jāizmanto savā labā.

Starptautiskie aizdevēji varētu nopelnīt 9 miljardus eiro, ja Īrijai nāksies izmantot visu piešķirto starptautisko aizdevumu 85 miljardu eiro apmērā, paziņojis Īrijas finanšu ministrs Mišels Nonans, vēsta Independent.ie.

Īrija starptautisko finanšu palīdzību saņēma ar likmi 5,8% apmērā, bet pateicoties svārstībām finanšu tirgos tā var sasniegt pat 6%. Šādas aplēses ļaus Īrijai sekmīgāk aizstāvēt savu pārliecību, ka valsts ir pelnījusi procentu likmes samazināšanu, norāda medijs.

Trešdien Īrijā darbu uzsāk Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvji, lai pārbaudītu valsts progresu reformu ieviešanā, kas nepieciešamas starptautiskās palīdzības ieviešanai.

Db.lv jau vēstīja, ka finanšu grūtībās nonākušajai Īrijai par starptautisko aizdevumu krīzes pārvarēšanai būs jāmaksā nedaudz augstāki procenti nekā Grieķijai un teju divreiz lielāki nekā Latvijai.

Dažādi naudas darījumi, tajā skaitā aizņemšanās un aizdevumi, jau gadsimtiem ilgi saistās ar vārdu “banka” – šī vārda izcelsme meklējama latīņu valodā, un tā sākotnējā nozīme bija “naudas mijēja galds”. Tomēr pēdējos gados tirgu iekarojuši arī nebanku aizdevēji, ne tikai konkurējot ar bankām, bet arī papildinot piedāvājumu klāstu.

Izvērtējot dažādus aizdevējus un meklējot atbilstošāko, ir būtiski saprast gan piedāvājumu, gan aizņemšanās procesu atšķirības. Lai atvieglotu pakalpojuma sniedzēju izpēti un taupītu klientu laiku, Ondo.lv kredītspeciālisti sagatavojuši nelielu pārskatu, kurā apkopota svarīgākā informācija, kas būtu jāņem vērā, izvēloties savu aizdevēju.

Populārākie aizdevumu veidi bankās

Bankas piedāvā dažādus aizdevumu veidus, taču jāatzīmē, ka galvenais uzsvars tiek likts uz samērā liela apjoma aizdevumiem un ilgtermiņa kredītiem. Lūk, biežāk piedāvāto aizdevumu veidi:

Ņemot vērā Covid-19 situāciju Latvijā un pasaulē, daudzās nozarēs šobrīd vērojama izteikta piesardzība, arī lauksaimniecības sfērā. Ja ir iespēja noslēgt sezonu, iztiekot ar saviem spēkiem un līdzekļiem, jautājums par papildu finansējuma piesaisti nākotnes ieceru realizēšanai visai bieži tiek atlikts. „Bet ir arī gadījumi, kad, tieši otrādi, – tiek izmantotas esošās situācijas radītās iespējas! Piemēram, tiek nopirkta zeme par ļoti izdevīgu cenu no saimniecības, kas nonākusi grūtībās. Tāpat šajā laikā vērojamas cenu svārstības, tāpēc daudzi, kamēr ir laba cena, vairumā iepērk liellopus. Tā kā šādu spontānu soļu speršanai nereti nepieciešams papildu finansējums, talkā var nākt aizdevums pret zemes ķīlu,” stāsta Lande.lv kredītspeciālists Mārtiņš Geidels.

Viedās lauksaimniecības tehnoloģijas – zemnieku nākotne

Ņemot vērā, ka Baltijas valstīs manāma līdzīga attīstības stratēģija un klimatiskie apstākļi, neizbrīna, ka arī lauksaimniecības ražīguma ziņā Latvija, Lietuva un Igaunija atrodas diezgan līdzvērtīgās pozīcijās. Lai gan uz kaimiņvalstu fona efektivitātes ziņā Latvija īpaši neizceļas, iezīmējas kāda pozitīva tendence – liela daļa mūsu zemnieku saimnieko gudri, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, jaunu traktortehniku u. tml., tā arvien vairāk paaugstinot saimniecību ražīgumu. „Automatizācija ir neizbēgama,” norāda M. Geidels. „Droni, robottehnika, GPS sistēmas un citi tehnoloģiskie risinājumi ilgtspējīgai lauksaimniecībai jau šobrīd dod milzīgu pienesumu, ja runājam par saimniecību izaugsmi. Viedie palīgi ļauj strādāt daudz efektīvāk, ar mazāku piepūli un, kas nav mazsvarīgi – videi draudzīgāk. Kopējā valsts ekonomika no tā tikai iegūst. Arī uztraukumam par to, ka roboti varētu pilnībā aizstāt cilvēkus, nav pamata. Darba rokas laukos joprojām būs vajadzīgas, mainīsies tikai veicamie uzdevumi, kam būs nepieciešams adaptēties.”

Patēriņa kredītu uzņēmums SIA Aizdevums.lv pagājušajā gadā noslēdzis aptuveni 27,5 tūkstošus kreditēšanas līgumus kopumā par 18,2 miljoniem eiro.

Kā norāda Aizdevums.lv vadība, uzņēmuma neto debitoru portfelis palielinājies par 16% un sasniedzis 22,46 miljonus eiro, turklāt portfeļa kvalitāte uzrādījusi pozitīvas tendences, kavētāju, kas kavējuši maksājumus par vairāk nekā 30 dienām, daļai samazinoties no 16% līdz 13% no kopējā portfeļa.

Arī pērn SIA Aizdevums.lv strādājis pie visu trīs piedāvāto kredītu veidu – preču, naudas un auto kredītu – reklāmas un attīstības. Jānorāda, ka pagājušajā gadā SIA Aizdevums turpinājis paplašināt filiāļu tīklu, atverot filiāli Ventspilī, kā arī pārvietojot un paplašinot Jelgavas filiāli.

Šogad SIA Aizdevums.lv iecerējis palielināt kreditēšanas apjomus, kas tiks panākts ar jaunu filiāļu atvēršanu un jaunu sadarbības partneru piesaisti. Sekojot tirgus pieprasījumam, arī 2015.gadā tiek plānoti procesu uzlabojumi, kas ļaus palielināt uzņēmuma darbības efektivitāti.

Pirmo reizi pēc divu gadu pārtraukuma, starptautisko finanšu palīdzību saņēmusī Īrija pārdevusi valsts parādzīmes, tādējādi atgriežoties obligāciju tirgū. Īrijai izdevies piesaistīt 500 miljonus eiro lietu finansējumu, teikts valdības paziņojumā.

Īrija pārdevusi trīs mēnešu parādzīmes ar likmi 1,8 procentu apmērā. Valsts valdība cer, ka veiksmīgā atgriešanās jau šogad ļaus sekmīgi pārdot vidēja un ilga termiņa obligācijas.

Kā norāda Financial Times – Īrija bauda pieaugošu investoru uzticēšanos, ko sekmējusi valsts apņēmīgā pieturēšanās aizdevuma programmas noteikumiem, kā arī aizvadītās nedēļas Eiropas Savienības (ES) samitā izlemtais, kas ļautu Dublinai pārstrukturizēt savus parādus.

Īrija bija spiesta lūgt starptautisko aizdevumu 2010. gadā, kad sabruka tās īpašumu tirgus. Krīzes rezultātā valsts valdība bija spiesta iepludināt bankās 64 miljardus eiro. Ar parādu pārstrukturizāciju Īrija vēlas samazināt valsts parādu, kas pašlaik sasniedzis 108% no IKP.

Par to, kādos veidos Attīstības finanšu institūcija Altum palīdz Latvijas uzņēmējiem stiprināt un attīstīt savu biznesu, intervijā stāsta Altum kredītu garantiju vadītājs Māris Vasiļjevs un korporatīvo darījumu eksperts Emīls Raiks. Šoreiz konkrētāk par kredītu garantijām.

Kādiem nolūkiem uzņēmumiem parasti nepieciešamas kredītu garantijas?

Māris Vasiļjevs: Tas var būt jebkurš pakalpojums bankā, kur banka var pieprasīt nodrošinājumu – ilgtermiņa kredīti, apgrozāmo līdzekļu kredīti, kredītlīnijas, overdrafti, faktoringa līnijas, finanšu līzingi, banku garantiju produkti, to skaitā kredītvēstules utt.

Uzņēmuma ieguvumi ir ļoti racionāli. Pirmkārt, uzņēmums var saņemt aizdevumu, kas bez garantijas nebūtu iespējams. Otrkārt, to var saņemt vajadzīgajā apmērā. Straujāk attīstoties, ne vienmēr ir racionāli brīvos līdzekļus investēt, ir jādomā arī par papildu apgrozāmiem līdzekļiem. Treškārt, saņemot šādu garantiju, banku risks būtiski samazinās, tāpēc uzņēmums var saņemt aizdevumu uz labākiem nosacījumiem. Risks ir zemāks, un cena ir zemāka.

Īrija decembrī kļūs par pirmo eirozonas starptautiskās palīdzības saņēmējvalsti, kurai izdosies noslēgt aizdevuma programmu, pavēstījis šīs valsts premjers Enda Kenijs. Viņš arī norādījis, ka noslēgt aizdevuma programmu, visticamāk, izdosies arī bez Eiropas Savienības (ES) finansiālas palīdzības.

Premjera partijas Fine Gael sanāksmē E. Kenijs norādījis, ka Īrijas ekonomikas ārkārtas stāvoklis būs beidzies, kad valsts 15. decembrī noslēgs 85 miljardus eiro vērto starptautiskā aizdevuma programmu. «Es varu apliecināt, ka Īrija atrodas uz ceļa, lai noslēgtu starptautiskā aizdevuma programmu 15. decembrī. Mēs vairs tajā neatgriezīsimies,» sacījis Enda Kenijs.

Vienlaikus Īrijas premjers arī brīdināja, ka joprojām ir ejams garš ceļš, lai atveseļotos no globālās ekonomikas krīzes. «Tas nenozīmē, ka mūsu finanšu problēmas ir beigušās. Priekšā ir sagaidāms ekonomiski trausls laiks. Tomēr tas būs laikmets bez aizdevuma programmas. Ārkārtas stāvoklis ekonomikā būs beidzies,» sacīja E. Kenijs.

Daļu starptautiskā aizņēmuma naudas Īrija, izmantojot kapitāla fondus, grasās atvēlēt savām bankām, savukārt pārējo naudu no lēstajiem 95 miljardiem eiro palīdzēs Īrijai izvairīties no obligāciju pārdošanas, raksta Bloomberg.

Db.lv jau vēstīja, ka Īrija pietikusies starptautiskajai palīdzībai, kļūstot par pēc kārtas otro eirozonas valsti, kurai nepieciešams ārkārtas aizdevums, lai glābtu savas bankas un nepieļautu parādu krīzes atkārtošanos vienotās valūtas valstu blokā, kas Grieķijas gadījumā destabilizēja eiro. Jau ziņots, ka Grieķija šogad pieteicās starptautiskajam aizdevuma 110 miljardu eiro apmērā.

«Bankas valstij bija pārāk liela problēma. Galvenais valdības uzdevums ir nodrošināt, lai mūs nepiemeklē banku sektora sabrukums,» komentējot aizņēmumu, sacījis Īrijas finanšu ministrs Braiens Lenihens (Brian Lenihan).

Eiropas Investīciju banka (EIB) un Finanšu ministrija ir vienojušās par jaunu aizdevumu Latvijai 200 miljonu eiro apmērā, lai atbalstītu investīcijas enerģētikā, ilgtspējīgā transporta infrastruktūrā, kā arī citās jomās, un pirmo reizi arī lauku attīstībā, informē Finanšu ministrijā.

Aizdevuma līgums, ko otrdien, 17.martā, parakstīja EIB priekšsēdētāja vietnieks Pims van Balekoms (Pim van Ballekom) un finanšu ministrs Jānis Reirs, palīdzēs Latvijai veiksmīgi apgūt ES fondus 2014.–2020. gadā.

Pim van Ballekom, EIB priekšsēdētāja vietnieks, kurš ir atbildīgs par aizdevumu Latvijai, sacīja: «Atbalstot svarīgas investīcijas, EIB pastiprina savus centienus uzlabot Latvijas ekonomikas konkurētspēju un veicināt Latvijai piešķirto ES fondu līdzekļu efektīvu izlietojumu. Ilgtspējīga ekonomikas izaugsme un labāka dzīves kvalitāte Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgi jautājumi, tāpēc mēs uzturam teicamu sadarbību ar Latvijas iestādēm un apvienojam spēkus ar Eiropas Komisiju, lai atbalstītu lielu skaitu projektu, kas dod ieguldījumu šajās jomās.»

Finanšu uzņēmums SIA Capitalia uzsācis izsniegt alternatīvos aizdevumus līdz 200 tūkstošiem latu. Aizdevumi ir paredzēti gadījumos, kad ir nepietiekoši vai nepieejami bankas un pašu kapitāla līdzekļi, lai veiktu jaunas investīcijas uzņēmumā, informē Capitalia.

Alternatīvais aizdevums paredzēts uzņēmumiem ar vismaz 12 mēnešu darbības pieredzi apgrozāmā kapitāla, investīciju un citu uzņēmumu iegādes vajadzībām. Šāds aizdevums arī tiek dēvēts arī par mezanīna aizdevumu un no bankas finansējuma tas galvenokārt atšķiras ar mazākām prasībām attiecībā uz nodrošinājumu.

«Alternatīvais aizdevums jeb mezanīns, manuprāt, ir Latvijai lieliski piemērots instruments gan ņemot vērā Latvijas uzņēmēju mentalitāti, gan finansējuma deficītu maziem un vidējiem uzņēmumiem. Piesaistot šādu finansējumu, dibinātājiem nav jāpiedāvā sava uzņēmuma daļas, kā būtu gadījumā, ja tiktu piesaistīts pašu kapitāla investors, piemēram, riska kapitāls. Tajā pašā laikā, alternatīvais aizdevums ir daudz pieejamāks kā bankas aizdevums,» saka Capitalia vadītājs Juris Grišins.

Finansējums ir viens no nozīmīgiem biznesa instrumentiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un veiksmīgi attīstītu uzņēmumu. Lieliski, ja uzņēmums nepieciešamo kapitālu var nodrošināt uz vēsturiskās peļņas vai apgrozāmo līdzekļu pamata, tomēr ātrākai izaugsmei bieži kompānijai var būt nepieciešams piesaistīt ārēju kapitālu.

Pastāv divi pamata veidi, kā biznesam saņemt naudu – aizņemties vai palielināt pašu kapitālu un pārdot uzņēmuma daļas investoram. Kā viens finansējuma veids atšķiras no otra un kādos gadījumos labāk izmantojams?

Aizdevums uzņēmumam – viss risks uz pašu pleciem

Aizdevums uzņēmumam ir pats vienkāršākais un arī biežākais veids, kā biznesam piesaistīt papildus līdzekļus. Saņemot kredītu, rodas skaidrs pienākums šo naudu atmaksāt ar noteiktu procentu likmi konkrētā laika periodā. Galvenā priekšrocība ir tā, ka attiecības ar finansējuma saņēmēju ir ļoti skaidras un vienkāršas - uzņēmējam ir jāatdod aizdevums un attiecības beidzas. Tāpat aizdevuma sniedzējs nekādi neiesaistās uzņēmuma pārvaldē, vienīgi caur aizdevuma līguma noteikumiem var noteikt atsevišķus rīcības ierobežojumus.

Kredītu termini, kas var apmulsinātAr aizņēmumiem savas dzīves laikā saskaras lielākā daļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Tomēr kredītu salīdzināšanas portāla Sortter ekspertu pieredze liecina, ka pat regulāri kredītu ņēmēji bieži neorientējas finanšu, tostarp kredītu terminoloģijā. Diemžēl to nereti izmanto negodprātīgi aizdevēji, kas līguma nosacījumos paslēpj dažādas maksas vai vienkārši augstus procentus. Tomēr tas tālāk var radīt problēmas – arī šo dārgo kredītu atmaksā.

Kur un kad visbiežāk jāsaskaras ar kredītu terminiem?

Pēdējo gadu laikā pilnveidota valsts likumdošana, kas šobrīd nosaka: visiem galvenajiem kredīta nosacījumiem jābūt precīzi un skaidri norādītiem gan aizdevēja piedāvātajā līguma paraugā, gan pašā līgumā, kas tiek noslēgts starp aizdevēju un aizņēmēju. Tas gan nozīmē, ka galvenā atbildība par līguma izlasīšanu un tā izprašanu gulstas uz paša aizņēmēja pleciem: vai tas pievērsīs uzmanību aizdevuma nosacījumiem vai nē.

Jāņem vērā, ka visbiežāk sarežģītu terminoloģiju lieto ilglaicīgu aizdevumu (piemēram, hipotekārā vai auto kredīta gadījumos) un kredītlīnijas tipa aizdevumos. Tas tāpēc, ka šie ir visai sarežģīti aizdevumi ar daudziem mainīgiem jēdzieniem un vērtībām, kā arī tie, kas var ļaut aizdevējam nopelnīt visvairāk.

Uzņēmumi bieži sastopas ar situāciju, kad esošais kredīts vai aizdevums nesniedz optimālu procentu likmi vai maksājumu apmēru. Šādos gadījumos pārkreditācija var būt izdevīgs risinājums, lai samazinātu procentu likmi un ikmēneša maksājumu apmēru. Pārkreditācijas process sniedz uzņēmumiem iespēju efektīvāk izmantot savus finanšu resursus.

Kā darbojas pārkreditācija jeb kredītu apvienošana?

Kredītu apvienošana ir process, kas nodrošina vienu vai vairāku neizdevīgu kredītlīgumu dzēšanu, tā vietā noformējot jaunu aizdevumu ar izdevīgākiem nosacījumiem. Šis process ļauj samazināt procentu likmes, veikt izmaiņas atmaksas termiņā un kopējā maksājumu skaitā.

Svarīgākie faktori, kas raksturo pārkerditāciju

Procentu likmes

Ja uzņēmums ir uzlabojis savu kredītvēsturi vai ir sasniedzis labāku finanšu stāvokli, jauns aizdevums var piedāvāt zemāku procentu likmi. Tas nozīmē, ka uzņēmums ilgtermiņā varēs ietaupīt ievērojamu summu.

Viens no pasaulē ietekmīgākajiem izdevumiem The Wall Street Journal (WSJ) iesaka finanšu grūtībās nonākušajai Īrijai mācīties no Latvijas, kas, pieņemot vairākus nepopulārus lēmumus, spējusi izvairīties no defolta.

WSJ norāda, ka tā dēvētās iekšējās devalvācijas rezultātā Latvijas ekonomika laika posmā no 2008. līdz 2009. gadam sarukusi par aptuveni 25%, kas ir līdz šim straujākais ekonomiskais kritums pasaulē. Latvijas bezdarba līmenis sasniedza 20%, atalgojums valstī samazinājās par 19% no apmēriem, kas tika sasniegti 2008. gadā.

Taču galu galā Latvija izrāpusies no dziļās ekonomiskās lejupslīdes, valsts iekšzemes kopproduktam šā gada trešajā ceturksnī gada griezumā augot par 2,7%. Eksporta apjomi Latvijā trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, palielinājušies par 38%. Valsts tekošajā kontā atkal ir pārpalikums pēc lielā deficīta, kas uzkrāts pirmskrīzes periodā.

Tuvāko 72 stundu laikā Īrija nolems par tālāko rīcību valsts banku sektora glābšanai. Pašreizējā krīze, visticamāk, liks Īrijas valdībai valsts banku kapitālā ieguldīt simtiem miljonu eiro, tādējādi pārņemot banku kontroli savās rokās, ziņo Belfast Telegraph.

Īrija paredzējusi nacionalizēt bankas AIB un Bank of Ireland. Šādi radikāli pasākumi patlaban tiek uzskatīti par nenovēršamiem pēc eiro krīzes pastiprināšanās, straujā banku akciju cenu krituma un tirgus negatīvās reakcijas, Īrijai piekrītot starptautiskajam aizdevumam.

Bankas AIB akcijas cena šī gada laikā ir samazinājusies par 73%, kas nozīmē, ka investori šo banku ar visām filiālēm un depozītiem novērtējuši vien par 357 miljoniem eiro. Vislielākā AIB tirgus vērtība bijusi 22 miljardi eiro.

Bank of Ireland akcijas vērtība nokritusies līdz aptuveni 0,3 eiro. Tādējādi bankas tirgus vērtība ir 1,59 miljardi eiro, kas ir mazāk nekā desmitdaļa no šīs bankas vērtības ekonomiskā uzplaukuma laikos.

Saimnieciskā darbība eirozonā ir palielinājusies, taču straujāka eirozonas valstu ekonomiskā atlabšana pagaidām vēl nav gaidāma, savā ziņojumā norāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

Organizācija iesaka eirozonas valstīm konsolidēt valsts finanses, taču brīdina, ka tas varētu kavēt ekonomikas izaugsmi īstermiņa. OECD arī skaidro, ka Eiropas Centrālajai banka (ECB) būtu jāpārtrauc ekonomikas izaugsmi veicinošie pasākumi tiklīdz eirozonas valstīs parādās augstas inflācijas riski.

Nākamo divu gadu laikā OECD eirozonai prognozē ekonomisko izaugsmi 1,5 līdz 2 % robežās.

OECD aicina eirozonas valdības uzlabot fiskālo disciplīnu, kā arī īstenot reformas, lai palielinātu ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju.

Db.lv jau vēstīja, ka šogad starptautiskais aizdevums bijis nepieciešams divām eirozonas valstīm – Grieķijai un Īrijai, turklāt joprojām pastāv bažas par to, ka šāds aizdevums varētu būt nepieciešams arī Portugālei.

Bijušais Argentīnas ekonomikas ministrs Martins Lousteau sarunā ar guardian.co.uk atsauc atmiņā notikumus Argentīnā 2001.gadā un velk paralēles ar finansiālo problēmu mākto Īriju. Pēc viņa vārdiem, SVF, kas toreiz sniedza finansu palīdzību Argentīnai, bijis tik nievāts, ka ar to iedzīvotāji baidījuši nerātnus bērnus.

Lousteau pie varas bija no 2007. gada līdz 2008.gadam, bet 2002.gadā viņš bija padomnieks valsts centrālajā bankā, kur Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) klātbūtne bija pastāvīga.

Viņš stāstījis: «Argentīnā bija liels liels juceklis. Mums bija defolts, mums bija četri prezidenti vienā nedēļā, cilvēki bija izsalkuši, tas bija liels liels juceklis, mums bija nemieri Buenosairesā, 26 cilvēki tika nogalināti. Mums bija 20% bezdarbs - tas pieauga no 14% līdz 18% trīs gados. Nabadzība strauji pieauga līdz 50%. Visas valsts sektora algas tika samazinātas par 13%. Dažās vietās bārters palīdzēja ekonomikai virzīties, un mums bija NVO, kas baroja mātes un bērnus. Mēs to aizmirstam tagad. Tas bija 2001./2002. gadā.»

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Latvijai pirms diviem gadiem Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) piešķirtais aizdevums esot bijusi vienīgā izeja, lai izdzīvotu ekonomiskās krīzes priekšvakarā.

Tā diskusijā par Latviju bez starptautiskā aizdevuma, norādīja eksperti. Tomēr esot jāapzinās, ka tas bija svarīgs, bet savā ziņā īslaicīgs drošības spilvens. Šobrīd esot nopietni jāstrādā pie ekonomikas stimulēšanas, lai samazinātu ārējo parādu un veicinātu investīciju piesaisti.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs uzsvēra, ka 2008.gada nogalē Valsts kasē nauda bija trīs mēnešiem un bez starptautiskās programmas pērn budžets būtu jāsamazina nevis par 500 milj. latu, bet gan 1,6 miljrd. latu. Aizņemšanās procenti Latvijai bija 3,25 % gadā, salīdzinot ar 9,6%, par kādiem finanšu tirgū aizņēmās Lietuva. SVF un EK neko neuzspiežot, tas esot mīts. Latvija uzrakstījusi programmu, par kuru abas puses vienojās, un tajā nebija SVF vai EK diktāta.

Latvijas valdība nav centusies panākt sarunās ar aizdevējiem parāda termiņa pagarinājumu, tāpēc turpmāk parādu slogs Latvijai var pieaugt par 90 miljoniem latu gadā, prognozē Ventspils mērs Aivars Lembergs.

«Grieķijai sarunas ilga nevis pusstundu, bet 10 mēnešus. Rezultāts – divreiz garāks aizdevuma termiņš, par vienu % punktu mazāka likme,» komentējot Latvijas valdības un starptautisko aizdevēju sarunas, preses konferencē paudis Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš arī pats piedalījās sarunās ar aizdevējiem.

Tiesa, Db.lv rakstīja, ka sākotnēji starptautiskie aizdevēji noteica, ka par aizņēmumu grieķiem gadā jāmaksā 5,2%, kas ir mazāk par Īrijai paredzētā aizdevuma procentu likmi - 5,8%. Grieķiem sarunu ceļā gan izdevās panākt vēl viena procentpunkta samazinājumu, kas tomēr nozīmē dārgāku aizdevumu nekā Latvijai.

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Kādu kļūdu uzņēmēji visbiežāk pieļauj, kad naudas ir mazāk nekā nepieciešams? Nereti pirmais, kas tiek darīts - atliek nodokļu nomaksu, neapmaksā rēķinus, kavē kredītu apmaksu. Visbiežāk šāda taktika problēmas nerisina, bet rada tikai jaunas.

Jā, diemžēl teju pusei jeb 45% uzņēmēju jauna finansējuma saņemšana ir ļoti ierobežota vai pat neiespējama lielākoties kavētu kredītmaksājumu un nodokļu parādu dēļ, liecina Citadele apkopotie dati par mazo un vidējo uzņēmumu kredītspēju.

Ir ļoti daudz mītu, kas saistīti ar mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu, un katrs noteikti ir dzirdējis stāstus, kā banka neiedeva kredītu. Jautājums ir, kāpēc? Mēs nolēmām beidzot atklāt vērtēšanas kritērijus, izstrādājot online rīku kredītreitinga noteikšanai, lai uzņēmēji paši varētu pārliecināties par uzņēmuma spēju aizņemties. Un arī par iespējām to uzlabot.

Pēc kādiem kritērijiem bankas vērtē uzņēmumus, lemjot par aizdevuma piešķiršanu? Pirmkārt - uzņēmuma finanšu situācija. Stabils un pieaugošs apgrozījums. Ja apgrozījums gadu no gada samazinās jeb ir straujš kritums, vispirms jāvērtē iemesli, jo aizdevums nebūs alternatīva apgrozījuma samazinājumam. Otrkārt - maksājumu disciplīna. Tas iekļauj gan nodokļu, gan rēķinu savlaicīgu apmaksu. Regulāra maksājumu kavēšana vai liela apjoma parādi liecina par uzņēmuma nespēju, nereti arī par nevēlēšanos tikt galā ar saistībām. Treškārt - kredītvēsture. Ja uzņēmums vai tā īpašnieki ir jau aizņēmušies, ir būtiski, vai godprātīgi pilda saistības un atmaksā aizdevumu. Ceturtkārt – uzņēmuma profils. Vai īpašnieku sastāvs ir nemainīgs, kādas ir tendences nozarē, kurā tas strādā.