Latvijai pirms diviem gadiem Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) piešķirtais aizdevums esot bijusi vienīgā izeja, lai izdzīvotu ekonomiskās krīzes priekšvakarā.
Tā diskusijā par Latviju bez starptautiskā aizdevuma, norādīja eksperti. Tomēr esot jāapzinās, ka tas bija svarīgs, bet savā ziņā īslaicīgs drošības spilvens. Šobrīd esot nopietni jāstrādā pie ekonomikas stimulēšanas, lai samazinātu ārējo parādu un veicinātu investīciju piesaisti.
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs uzsvēra, ka 2008.gada nogalē Valsts kasē nauda bija trīs mēnešiem un bez starptautiskās programmas pērn budžets būtu jāsamazina nevis par 500 milj. latu, bet gan 1,6 miljrd. latu. Aizņemšanās procenti Latvijai bija 3,25 % gadā, salīdzinot ar 9,6%, par kādiem finanšu tirgū aizņēmās Lietuva. SVF un EK neko neuzspiežot, tas esot mīts. Latvija uzrakstījusi programmu, par kuru abas puses vienojās, un tajā nebija SVF vai EK diktāta.
Savukārt Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Vjačeslavs Dombrovskis skaidroja, ka ekonomisko krīzi izraisīja kredītu un nekustamo īpašumu burbulis, kas veicināja kopējo, nominālo algu kāpumu par 50% 2006. un 2007.gadā, kam nebija nekāda sakara ar produktivitātes pieaugumu un tas nebija ilgtspējīgi. Rezultātā algu un cenu līmenis bijis pārāk augsts, kas savukārt nozīmē konkurētspējas zudumu gan ārējos tirgos, gan iekšējā. Ja Amerikas krīze neizraisītu Parex bankas krīzi, Latvijā tik un tā būtu„mini krīze. Jebkurā gadījumā tajā brīdī aizņemties bija ļoti grūti, līdz ar to SVF bijusi vienīgā izeja.
Diskutējot par tālāko, eksperti bija vienisprātis, ka svarīgākā ir ekonomikas atveseļošana un attīstība. Jāatceras, ka starptautiskais aizdevums nav domāts attīstībai. Tas finansē īstermiņa grūtības. Ja nepieciešama nauda, jāapgūst ES struktūrfondi. Jāpatur prātā, ka mēs runājam par budžeta konsolidāciju 5,5% no IKP apmērā nākamo divu gadu laikā, uzsver V. Dombrovskis. Taču I. Rimšēvičs piebilst, ka, lai arī drošības spilvens bija vajadzīgs, esam ar to aizrāvušies un tas bijis par mīkstu.
Eksperi norāda ka budžetu, var sabalansēt to mazinot, bet var arī panākt līdzsvaru, palielinot ienākumus. Nauda esot jāinvestē, lai mēs var ilgtermiņā attīstīties. Tikai tad SVF un EK aizdevums var kļūt par ilgtspējas attīstības pamatu.