Eiropas Savienības un ASV pret Irānas kodolprogrammu vērsto sankciju dēļ noteiktais naftas embargo pamatīgi iegriež šīs valsts ekonomikai un liek meklēt neordinārus ceļus, lai tirdzniecības liegumu apietu. Piemēram, tiek pārkrāsoti Irānas naftas tankkuģi un tiem doti fiktīvi vārdi, lai vizuāli radītu iespaidu, ka Persijas jūras līcī nekāda izmisuma nav. Tomēr cauri svaigās krāsas kārtai nolasāma cita realitāte – lielākā daļa irāņu naftas transporta flotes nomaskējusies, kā nu prot, un ieņēmusi zemo startu, lai ar «melno zeltu» par akcijas cenām mestos pie pirmā labprātīgā pircēja.
Negribot saķerties ar pasaules lielvarām, to skaits gan drastiski sarūk. Nule kā, pēc britu pakratīšanas ar pirkstu, arī Kenijas valdība paziņojusi, ka lauž līgumu par 80 tūkstošiem barelu irāņu naftas dienā. Bet Dienvidkoreja atskaitās, ka maijā, salīdzinot ar aprīli, tās Irānas naftas imports krities par 50%. Bez ASV un ES arī pārējās naftas karteļa OPEC valstis nejūt sevišķas simpātijas pret Irānu un visādā ziņā embargo atbalsta.
Tikmēr Persijas jūras līcī veidojas kaut kas starp dreifējošu melno tirgu un peldošu noliktavu. Līča privātie zvejnieki un kontrabandisti (kas lielākoties laikam gan ir viens un tas pats) The New York Times korespondentiem saka, ka nekad nav redzējuši tik daudz acīmredzami bezmērķīgi stāvošu tankkuģu vienuviet. Eksperti lēš, ka divas trešdaļas Irānas naftas tankkuģu pašlaik kalpo par peldošām noliktavām, kopumā ar 40 miljoniem barelu naftas tvertnēs, kas ir visas valsts divu nedēļu ieguves apjoms. Vēl desmit miljoni barelu glabājas uz sauszemes, un Irāna drudžaini būvē aizvien jaunas krātuves.
Tomēr tās naftas ieguves industrija pamatīgi cieš, un kopš gada sākuma ieguve jau kritusies par miljonu barelu – līdz 2,8 miljoniem barelu dienā. No tiem eksportēt valstij izdodas augtākais 1,8 miljonus. Pārējais krājas tankkuģos un uz sauszemes un ieslīd ekonomikas krēslas zonā.
Viens no krāpšanās veidiem ir arī pēdu jaukšana neitrālajiem novērotājiem, laiku pa laikam izslēdzot tankkuģu GPS sistēmas. Tomēr eksperti lēš, ka liels daudzums tankkuģu turpat Persijas līcī vien «ganās».
Arī vizuālā maskēšanās nav ilglaicīgs paņēmiens, un novērotāji pēc kuģu parametriem drīz vien atklāj to patieso identitāti. Tā Iran Astaneh neilgā laikā piedzīvojis vismaz pāris «identitātes krīzes», ziņo NY Times. Vispirms tas «nomainīja» savas dzimtās Bušeras ostas pierakstu pret viltotām Maltas ostas Valetas pazīšanās zīmēm, bet tad metās pretējā virzienā un izdaiļoja savus sānus ar Klusā okeāna salu valsts Tuvalu ostas Funafuti vārdu.