Lielas neskaidrības pēdējā laikā ir radušās saistībā ar nekustamā īpašum kadastrālās vērtības noteikšanu, atbilstoši kurai arī tiek aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis. Uzreiz jāteic, ka kadastrālā vērtība tiek noteikta masveidā, proti, ikvienam īpašumam aprēķins uz katra gada 1. janvāri tiek veikts automatizēti – visiem nekustamajiem īpašumiem vienlaicīgi.
Vērtību veidojošos faktorus var iedalīt divās daļās. Pirmā daļa – dati, kas ir reģistrēti kadastra informācijas sistēmā. Otra – mainīgā daļa, kas tiek apstiprināta katru gadu ar Ministru kabineta noteikumiem. Tā ir nekustamā īpašuma bāzes vērtība jeb standartvērtība zemes hektāram vai būves kvadrātmetram. Tiek ņemts vērā vērtību zonējums – visa Latvija ir sadalīta tūkstošiem zonās, un katrā no zonām, atbilstoši tam, kur atrodas nekustamais īpašums, un kāds ir tā izmantošanas veids, tiek noteikta bāzes vērtība. Tieši šī zona, tās vērtība ir mainīgais lielums, kas tiek apstiprināts ar valdības noteikumiem katru gadu līdz 15. jūnijam, attiecinot to uz nākošo gadu. Īpašuma kadastrālā vērtība nevar būt aprēķināta nepareizi, jo sistēma to aprēķina pareizi, atbilstoši tam, kādi dati ir ievadīti kadastra informācijas sistēmā. Tieši kadastrā ir reģistrēti nekustamo īpašumu raksturojošie lielumi.
Nereti tiek saņemtas pretenzijas par noteikto īpašuma vērtību, un tad rodas jautājumi, kāpēc tā ir tieši tāda. Īpašuma vērtību apstrīdēt nevar, bet var apstrīdēt tā datus. Ja kādam ir šaubas un šķiet, ka vērtība nav atbilstoša realitātei, pirmām kārtām ir jāpārbauda dati – vai tie atbilst faktiskajai situācijai. Datus par savu īpšumu jebkura persona bez maksas var saņemt fiziskās personas portālā www.latvija.lv, kā arī jebkura fiziskā vai juridiskā persona šo pakalpojumu var saņemt bez maksas ikvienā VZD klientu apkalpošanas centrā. Ja persona uzskata, ka šie dati neatbilst realitātei, ka ir ieviesusies kļūda, noteikti ir jāvēršas ar iesniegumu VZD. Tad tiks pārbaudīti arhīva dokumenti, reģistrētie dati un, ja tiks konstatēta kļūda, tā tiks labota. Ja tā rezultātā samazināsies kadastrālā vērtība, tā tiks pārrēķināta, turklāt arī par iepriekšējiem trīs gadiem, par ko tiks informēta attiecīgā pašvaldība, kas veiks nodokļa pārrēķinu. Tiesa, pārmaksātais nodoklis netiks atmaksāts, taču par attiecīgo summu tiks samazināti nākošie maksājumi. Jāteic gan, ka lielākā daļa no datu neprecizitātēm ir saistīta ar datu aktualitātes problēmām. Diemžēl sistēma, kā dati tiek aktualizēti, pamatā ir balstīta uz īpašnieka atbildību. Respektīvi, ja dati mainās, īpašnieka pienākums ir to ierosināt.
Protams, jautājumi nereti rodas arī par to, kādi ir galvenie dati, kas ietekmē īpašuma vērtību. Svarīga vienmēr ir objekta platība, īpašuma atrašanās vieta. Ļoti būtiski gan zemei, gan būvei vērtību ietekmē lietošanas veids vai mērķis. Zemei lietošanas mērķi nosaka pašvaldības, to lēmumi tiek nosūtīti VZD un aktualizēti bez īpašnieku iesaistes. Attiecībā uz būvēm tieši īpašniekiem pašiem ir jāveic lietošans veida maiņas saskaņošana Būvvaldē, kā arī attiecīgie dokumenti jāiesniedz VZD. Lielākās vērtību neatbilstības, ko esam konstatējuši pret tirgu, parasti ir, kad kadastrā reģistrēts neatbilstošs lietošanas mērķis.
Vērtības atsvišķās zonās šogad tiešām ir paaugstinājušās, bet noteikti ne divas vai trīs reizes. Ja ir pieļauts tik liels vērtības palielinājums, vienmēr jāskatās, kādas iespējamās neprecizitātes ir pieļautas datos. Kopumā Latvijā pēdējā gada laikā vērtības būtiskāk paaugstinājās salīdzinoši lētākajās zonās, kur iepriekš vērtības bija zemākas un neatbilstošas tirgum – tās bija būtiski zem tirgus cenām. Tas tika pieļauts, jo līdz 2012. gadam netika izvērtēti tādi faktori kā labiekārtojumi, telpu sadalījums un tamlīdzīgi faktori. No šā gada mēs būtiski pielnveidojām šo ēku vērtēšanas modeli, un tādējādi būtiski tika mainīta sistēma, kurai atbilstoši tiek noteikta īpašuma bāzes vērtība. Rezultātā lētākajās zonās nekvalitatīviem īpašumiem, kas nav labiekārtoti, vērtība samazinājās vēl vairāk, bet labiekārtotiem, labiem īpašumiem tā būtiski pieauga.