Raivis Jānis Jaunkalns kļuvis par starptautiskā audita, nodokļu, juridisko un biznesa ārpakalpojumu uzņēmuma BDO Latvia revīzijas nodaļas vadītāju.

Viņa galvenās atbildības jomas būs revīzijas komandas vadība un revīzijas projektu attīstīšana un pārvaldība. Andrei Surmačs turpmāk uzņemas riska partnera lomu un padomes locekļa pienākumus BDO Latvia grupas uzņēmumiem, lai atbalstītu uzņēmuma vadību stratēģiskajā un biznesa attīstībā.

"BDO tīkls un Latvijas dalībfirma turpina ilgtspējīgu izaugsmi, īstenojot globālu ieguldījumu biznesa caurskatāmībā un veicināšanā, kā arī sociālajā un korporatīvajā atbildībā. Ekonomikas aina nekad nav bijusi tik izaicinoša un neparedzama kā šodien. BDO komanda apņemas ieguldīt resursus stratēģijā un nerimstoši to pielāgot, saglabājot impulsu un atrodot jaunus izaugsmes virzītājus. Veidojot un sekmējot stratēģisku pārvaldi tik dinamiskā vidē ir nozīmīga ambīcija. Es ar prieku dalīšos savā profesionālajā pieredzē, atbalstot biznesu pārvaldības un vadības jautājumos," komentē A. Surmačs.

"BDO Latvia" vadības komandai kā partneris pievienojies Andrejs Surmačs, kurš līdz tam ieņēmis dažāda līmeņa vadošās pozīcijas "Deloitte" birojos Baltkrievijā, Krievijā un Latvijā, savukārt Viesturs Briežkalns, "BDO Latvia" biznesa ārpakalpojumu nodaļas vadītājs, turpmāk pildīs arī partnera pienākumus.

A. Surmačs audita un grāmatvedības profesionālo pakalpojumu jomā strādā vairāk nekā 25 gadus. Viņa klientu lokā ir vietējie un starptautiskie uzņēmumi, privātā un sabiedriskā kapitāla struktūras, valdības organizācijas, bezpeļņas organizācijas, vietējās un starptautiskās finanšu institūcijas. Viņš ir sertificētu grāmatvežu asociācijas (ACCA) loceklis un Baltkrievijā sertificēts revidents.

V. Briežkalns "BDO Latvia" komandai pievienojās 2016. gadā, uzņemoties pienākumus attīstīt un vadīt biznesa ārpakalpojumu nodaļu. Viņam ir vairāk nekā 10 gadu pieredze finanšu grāmatvedībā, budžetu veidošanā, projektu un uzņēmumu nodaļu rentabilitātes novērtēšanā. Viņa klientu lokā ir dažādu nozaru gan starptautiskie, gan vietējie uzņēmumi, kuru vajadzībām viņš plāno un vada pilna cikla grāmatvedību un arī atsevišķus biznesa ārpakalpojumu uzdevumus.

Starptautisko audita, nodokļu, juridisko un biznesa ārpakalpojumu sniedzējs "BDO Latvia" iecēlis Raivi Jāni Jaunkalnu partnera amatā, informēja kompānijas pārstāvji.

Jaunkalns līdz šim vadījis kompānijas revīzijas nodaļu. Jaunkalnam ir pieredze sarežģītu revīzijas projektu vadīšanā starptautiskiem un vietējiem uzņēmumiem, strādājot ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) un vietējo likumdošanu.

Jaunkalns ir ieguvis zvērināta revidenta sertifikātu.

"BDO Latvia" 2023.gadā strādāja ar 1,508 miljonu eiro apgrozījumu un guva 15 703 eiro peļņu.

"BDO Latvia" ir vienīgais starptautiskā "BDO" tīkla oficiālais pārstāvis Latvijā. "BDO International" ir piektais lielākais revīzijas un finanšu pakalpojumu uzņēmumu tīkls pasaulē ar birojiem 166 valstīs un teritorijās. "BDO" nodrošina nodokļu, audita, ārpakalpojumu grāmatvedības un korporatīvo finanšu konsultāciju pakalpojumus uzņēmumiem, organizācijām un valsts iestādēm.

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Digitālo pakalpojumu nodoklis Latvijā varētu tikt ieviests pēc tam, kad par to tiks panākta vienošanās OECD līmenī, kura tiek gaidīta jau šogad.

Tādu aina iezīmējās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, vērtējot digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumus.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) informācijas, digitālo pakalpojumu nodokļa nav ne Igaunijā, ne arī Lietuvā. Jāņem vērā, ka tās ES dalībvalstis, kuras ieviesušas digitālo pakalpojumu nodokli, nesteidzas ar tā piemērošanu, piemēram, Francija atlikusi tā piemērošanu līdz šā gada beigām, Spānija - noteikusi, ka attiecīgais likums (kurš bijis izstrādāts jau pirms diviem gadiem) nestājas spēkā, liecina FM informācija.

Maina visu būtību

"Digitālās ekonomikas izaicinājumi skar visus nodokļu veidus," uzsvēra FM valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Digitalizētajiem uzņēmumiem ir vairākas būtiskas iezīmes, kas tos atšķir no klasiskās ekonomikas. Proti, jauno tehnoloģiju attīstība rada iespēju būtiskai līdzdalībai konkrētā ekonomikā bez (vai ar nebūtisku) fiziskās klātbūtnes, piemēram, tiešaistes mazumtirgotāji, sadarbības platformas Airbnb, abonentmaksas "Netflix". Tāpat liela nozīme ir, tā dēvētajiem, nemateriālajiem aktīviem -- datiem, algoritmiem, intelektuālajam īpašumam, kas var ļoti viegli mainīt savu pieraksta adresi. Digitalizēto uzņēmumu darbībā pastāv tāds fakts kā lietotāju radītā vērtība un pats produkts nepastāv, ja tā lietotāji nepiedalās tā radīšanā, piemēram, "Facebook" (pats neraksta ziņas, tās raksta lietotāji).

Covid-19 pandēmijas ierobežojumu mīkstināšana un atcelšana salīdzinoši strauji ļāvusi atjaunoties pasažieru aviopārvadājumiem un tādējādi audzēt lidostās apkalpoto pasažieru skaitu, tomēr karš Ukrainā gaisa pārvadājumu sektora atgūšanās ātrumu Latvijā piebremzēs.

Tādu ainu kopumā rāda BDO pētījuma dati par pasažieru aviopārvadājumiem. BDO France part neris Pjērs Kavē (Pierre Cave) norāda, ka 2020. gadā pandēmijas straujā izplatība būtībā daudzās pasaules valstīs apturēja vai labākajā gadījumā būtiski ierobežoja cilvēku iespējas lidot, kā ietekmē lidostās dramatiski saruka apkalpoto pasažieru skaits un arī aviokompāniju izpildīto reisu skaits, un vēl vairāk pārvadāto pasažieru skaits piedzīvoja dramatisku sarukumu salīdzinājumā ar pirmspandēmijas laiku – 2019. gadu.

Pašlaik, pēc Krievijas invāzijas Ukrainā, gan prognozes, cik ilgā laikā aviācijas nozare atgūsies no Covid-19 ietekmes, atkal būs jākoriģē, it īpaši tajos reģionos, kuros līdz 24. februārim bija būtisks ceļotāju skaits uz un no Krievijas. Tostarp arī Rīgas lidostai. P. Kavē atgādina, ka 2019. gadā no kopumā pasaulē pārvadātajiem 4,68 miljardiem aviopasažieru vislielākais skaits bija Āzijā – teju 1,6 miljardi, tai ar 1,09 miljardiem sekoja Eiropa un ar 1,03 miljardiem – Ziemeļamerika. Eiropā lielākie avioceļotāji bija Lielbritānijā, Vācijā, Spānijā, Itālijā, Francijā un Portugālē, kuras kopumā veido vairāk nekā 66% no visas Eiropas ceļotāju skaita.

Nodokļu un grāmatvedības konsultāciju uzņēmuma AS «BDO Latvia» valdē un padomē otrdien, 10.jūlijā, reģistrētas vairākas izmaiņas, tostarp iecelts jauns padomes priekšsēdētājs, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

No AS «BDO Latvia» valdes locekles amata atbrīvota Liena Dumarane, kura šo amatu ieņēma kopš 2016.gada novembra.

Tā kā uzņēmums grozījis statūtus, nosakot, ka valde sastāv nevis no diviem locekļiem kā līdz šim, bet trim valdes locekļiem, tajā iecelti divi jaunu locekļi - Sandra Vilsone un Rolands Žīgurs.

Uzņēmuma valdi tāpat kā līdz šim turpinās vadīt valdes priekšsēdētājs Jānis Zelmenis.

Par AS «BDO Latvia» padomes priekšsēdētāju iecelts Dānijas pilsonis Torben Pedersen. Savukārt AS «BDO Latvia» padomē līdzšinējā padomes priekšsēdētāja vietniece, kura ir arī uzņēmuma līdzīpašniece, Vita Liberte un padomes loceklis Viesturs Neimanis pārapstiprināti amatos.

Politiķu ideja piemērot jaunu nodokli Latvijā strādājošo komercbanku peļņai ir jādēvē par “soda nodokli”, nevis motivāciju vairāk iesaistīties kreditēšanā un katras bankas individuālo riska politiku pārskatīšanā. To iecerēts piemērot bankām par “virspeļņu” jeb peļņu, kas politiķiem šķiet pārāk liela.

Cik īsti ir pārāk liela peļņa, – ir retorisks, faktiski, neatbildams jautājums, un tas arī maz kuru interesē, jo publiskajā telpā izskanējis, ka, apliekot bankas ar jaunu nodokli, varēšot iekasēt ne mazāk kā 100 miljonus eiro. Apaļa summa, visiem saprotama bez papildu paskaidrojumiem un iedziļināšanās. Par ko īsti bankas plānots sodīt? Kāpēc tieši bankas, kuras ne tuvu nav vienīgie pelnošie uzņēmumi? Ko saka paši ar jauno nodokli “sodāmie”? Šie un citi neērti jautājumi kustināti netiek, vien zīmēta absurda vīzija, ka jaunais nodoklis veicināšot kreditēšanu. Tikpat labi var teikt, ka lielāki nodokļi uzņēmumiem vienā mirklī padarīs laimīgākus pilnīgi visus cilvēkus.

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Patēriņa nodokļu ieņēmumi Latvijā pēdējos gados auguši pamatā uz preču un pakalpojumu cenu kāpuma rēķina, taču situācijā, kad inflācija Latvijā ir samazinājusies, bet privātais patēriņš vēl nav atguvies, patēriņa nodokļu ieņēmumi vairs nepieaug un šogad iekasēti mazāk, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Jānis Mauris.

Savukārt darbaspēka nodokļu ieņēmumus pēdējos gados sekmējusi labvēlīgā situācija darba tirgū. Pašlaik bezdarbs Latvijā nav būtiski pieaudzis, atalgojuma kāpums aizvien saglabājas spēcīgs, tādējādi šo nodokļu ieņēmumi budžetā turpina augt.

Nodokļu ieņēmumi Latvijā šogad vairs neaug tik strauji kā iepriekšējos gados, un, bremzējoties nodokļu ieņēmumiem, var pasliktināties situācija valsts budžetā, turklāt šogad Latvija var pārsniegt Eiropas Komisijas (EK) noteikto budžeta deficīta slieksni 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ekonomists atgādina, ka nodokļu ieņēmumi pēdējos gados pildījuši Latvijas budžetu straujāk, nekā ierasts, - 2022.gadā nodokļu ieņēmumi pieauga par 15,2%, bet 2023.gadā - par 9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šogad situācija vairs nav tik iepriecinoša, piecos mēnešos nodokļu ieņēmumi auguši par 6% salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn.

Ja Latvija ieviesīs virspeļņas nodokli bankām, tā nebūs vienīgā valsts Eiropā, kurā ir tāds nodoklis. Vienlaikus īpašie peļņas nodokļi konkrētām nozarēm ir ieviesti Polijā un Ungārijā, kā arī valstīs, kurās iegūst naftu.

To liecina AS BDO Latvia pētījums. Lielākoties šādi īpašie nodokļi tiek piemēroti tādām nozarēm, kurās ir liels ekonomiskais potenciāls vai resursu bagātības, un valsts vēlas gūt ienākumus no šīm aktivitātēm vai kontrolēt to ietekmi uz ekonomiku un vidi. Piemēram, naftas vai gāzes nozarēs īpašie nodokļi var būt izmantoti, lai valsts saņemtu ienākumus no dabas resursu izmantošanas un veicinātu to ilgtspējīgu izmantošanu.

„Īpašie nodokļi Eiropā nav nekas jauns, kaut arī Latvijas kontekstā pēdējo 30 gadu laikā tā ir novitāte,” pētījuma datus analizē AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš atgādina, ka arī Latvijā jau bijušas atšķirīgas peļņas likmes dažādām nozarēm, jo 1993. gadā tobrīd vēl Augstākā padome nolēma, ka peļņas nodokļa likme bankām, apdrošinātājiem, tirgotājiem, valūtas mijējiem būs 45% apmērā, turklāt tie uzņēmumi, kuros ir valsts vai pašvaldību daļa, maksā paaugstināto 35% peļņas nodokli, nevis parasto 25% (izņemot, protams, tos, kuriem jāmaksā 45%).

Akcīzes nodokļa sasaiste ar cukura vai tā aizstājēju daudzumu limonādēs kļūst par modes lietu, jo pērn tādu ieviesa Lielbritānija un Dienvidāfrika, diskusijas par šādu nodokli notiek ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.

To liecina a/s BDO Latvia pētījums par akcīzes nodokli cukurotiem dzērieniem. «Lai arī kopējais valstu skaits, kuros ir ieviests akcīzes nodoklis dzērieniem atkarībā no tajos esoša cukura daudzuma, nav ļoti kupls, var secināt, ka to pulks augs,» pētījuma datus vērtē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka šim nodoklim ir divi būtiski balsti – cilvēku veselība un papildu ieņēmumi valsts kasē. «Lielajās valstīs, kur ir daudz iedzīvotāju, šī cukura akcīzes nodokļa ieņēmumi būs lielāki par tām valstīm, kurās ir neliels iedzīvotāju daudzums. Turklāt jāņem vērā vēl kāda nianse – kontrole par to, vai par attiecīgajiem dzērieniem (tajos esošo cukura daudzumu) ir samaksāts atbilstošs nodoklis,» skaidro J. Zelmenis. Viņaprāt, ir salīdzinoši vieglāk kontrolēt šī nodokļa adekvātu iekasēšanu tādā ģeogrāfiski nošķirtā valstī, kāda ir Lielbritānija ar sava veida izņēmumu – Ziemeļīriju, savukārt daudz grūtāk to ir nodrošināt ES dalībvalstij, kur valstu robežas faktiski ir iezīmētas kartē, bet realitātē neeksistē. «Domāju, ka tas ir tikai laika jautājums,» uz vaicājumu, vai pēc kāda brīža akcīzes nodoklis par cukurotām limonādēm netiks regulēts jau no Eiropas direktīvas vai regulas, atbild J. Zelmenis. Viņš norāda, ka akcīzes nodokļi bija un ir sava veida attiecīgo preču patēriņa regulētāji. «Šāda nodokļa ieviešanas pamats ir Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņojumā, kurā minēts, ka cukura diabēts izraisa būtiskus zaudējumus valstu IKP gan tieši, gan netieši, jo, iegūstot cukura diabētu, cilvēkiem samazinās darba spējas, kā arī valstij ir papildu ārstniecības izmaksas. Līdz ar to PVO iesaka valstīm rīkoties un piemin cukuroto dzērienu nodokli kā vienu risinājumu šai problēmai,» stāsta J. Zelmenis. Viņš norāda, ka tieši tāpēc ir vēlme ar nodokļa palīdzību samazināt cukuroto dzērienu patēriņu un līdz ar to samazināt ar dzērienu izraisīto veselības problēmu saistītās izmaksas, kā arī papildus iegūt nodokļu ieņēmumus, kurus valsts varētu novirzīt veselības aprūpei vai citiem mērķiem.

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Par starptautiskā audita, nodokļu, juridisko un biznesa ārpakalpojumu uzņēmuma BDO Latvia juridiskās nodaļas vadītāju kļuvis Raivis Leimanis.

Viņa galvenā atbildības joma būs advokātu biroja BDO Law juridiskās prakses vadība un attīstīšana.

Līdz šim R.Leimanis bijis advokātu biroja Ellex Kļaviņš vecākais eksperts un zvērināta advokāta praksē uzkrājis vairāk kā 15 gadu pieredzi, īpaši specializējoties banku un finanšu nozarē, komerctiesībās, tiesvedībā un nevalstisko organizāciju darbības jomā.

Nesen Satversmes tiesā veiksmīgi pārstāvēja lielos tirdzniecības lietā par Covid-19 infekcijas izplatības ierobežojumu apstrīdēšanu.

R.Leimanis ieguvis maģistra grādu jurisprudencē Latvijas Universitātē un MBA grādu Rīgas Biznesa Skolā.

“Priecājos par iespēju pievienoties globālā konsultāciju uzņēmuma BDO dinamiskajai komandai, kurā darbojas enerģiski un motivēti profesionāļi. Kā vadītājs plānoju attīstīt BDO Law juridisko praksi, paplašinot klientu loku un piedāvāto pakalpojumu klāstu, kā arī pastiprinot juristu komandu un tās sadarbību ar pārējiem BDO departamentiem un grupas uzņēmumiem,” komentē R.Leimanis.

Kriptovalūtu regulējuma trūkums liedz virknei uzņēmēju legalizēt darbību un jaunuzņēmumiem piesaistīt kapitālu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kamēr Latvija sper pirmo soli kriptovalūtu biznesa regulēšanā, tikmēr Maltas ambīcijas ir kļūt par virtuālo aktīvu metropoli, ar skaidru regulējumu piesaistot uzņēmumus no visas pasaules. Regulējuma un tiesiskās paļāvības trūkuma dēļ Latvijā virtuālo aktīvu uzņēmēji ir spiesti palikt ēnu ekonomikā, kas ir zaudējums gan nodokļu ienākumiem, gan kavēklis inovatīva biznesa izaugsmei, situāciju DB raksturo audita, nodokļu, grāmatvedības un finanšu konsultāciju birojs BDO Latvia.

BDO Latvia birojs ir piedalījies VID uzziņas sagatavošanas procesā, kas Latvijā maina līdzšinējo kriptovalūtas statusu no preces par kapitāla aktīvu. Nozarē tas tiek vērtēts pozitīvi. Tas ir izrāviens šīs jomas juridiskajā sakārtošanā Latvijā. VID šobrīd uzskata, ka ienākums no kriptovalūtu tirdzniecības ir pielīdzināms ienākumam no kapitāla pieauguma, kam jāpiemēro 20% IIN likme.

2018. gada 26. un 27. septembrī uzņēmēji, uzņēmumu vadītāji, izpilddirektori, mārketinga vadītāji un citi speciālisti aicināti uz augsta līmeņa forumu ar profesionāliem runātājiem, kā arī kopīgu domu apmaiņu neformālā gaisotnē.

«Nordic Business Forum 2018 Live» galvenie virzieni - stratēģija, maksimāls sniegums, mākslīgais intelekts - nav izvēlēti nejauši, bet pievērsti tēmām, kas šobrīd ir aktuālas visā pasaulē gan uzņēmumu, gan personīgajai izaugsmei.

Kā galvenais foruma notikums tiek gaidīta diskusija ar ASV 44.prezidentu Baraku Obamu. Papildu ārvalstu runātājiem «Latvijas Nordic Business Forum 2018 Live» translācijā piedalīsies zvērināta advokāte, nodokļu un finanšu konsultāciju uzņēmuma «BDO Latvia» un «BDO Law» vadošā partnere Vita Liberte.

«Priecājos, ka Latvijas uzņēmējiem būs iespēja vienkopus dzirdēt pasaules līderus, kuri iedvesmo attīstīt biznesu jaunā līmenī un stiprināt savas līdera prasmes šajā dinamiski mainīgajā vidē, kas rada arvien jaunus izaicinājumus. Man ir patiess gandarījums piedalīties šādas jaunas iniciatīvas organizācijā, kas, cerams, nesīs pasākuma klausītājiem pozitīvu lādiņu turpmākai darbībai un veicinās komunikāciju ar klātienē satiktiem līdzīgiem, progresīvi domājošiem uzņēmējiem. Arī Bdo ir notikušas lielas pārmaiņas gan pasaules, gan vietējā mērogā. Mēs Latvijā sadarbojamies un mācāmies no starptautiskajiem kolēģiem, kā saprast klienta vajadzības un piedāvāt izcilu servisu par klientam atbilstošāko samaksu. Esam saplūduši vienā globālā uzņēmumā ar vienotiem standartiem, nosaucot šo gadu par konverģences gadu. Kā uzņēmumu vadītāja jūtos atbildīga par darbinieku iedvesmošanu un izglītošanu, lai veicinātu veselīgu augsni valsts attīstībai. Tāpēc arī forumā ieskicēšu, kas ir tas veiksmes stāsts, kas palīdz sasniegt virsotnes,» komentē V. Liberte.

Ar bezbērnu nodokli vai tam analogu maksājumu ir spēlējušās daudzas valstis, tomēr šāda ideja nav nedz veicinājusi bērnu dzimstības pieaugumu, nedz arī ļāvusi būtiski papildināt valsts kasi ar naudu, ko novirzīt daudzbērnu ģimeņu atbalstam.

To liecina BDO pētījums. „Vēsturiski valdības vienmēr ir bijušas kreatīvas attiecībā uz ienākumu atrašanu un radīšanu, lai piepildītu valsts maku,” secina AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Demogrāfiskās katastrofas ēnā 

Ir jābūt daudz liekākiem atbalsta mehānismiem ikvienai ģimenei, kura gādā par to,...

Viņš atgādina, ka valsts kase ir tukša ne tikai Latvijas, bet arī vairumam pasaules valstu valdību, jo līdzekļu nav sabiedrībai vajadzīgo pakalpojumu un infrastruktūras finansēšanai, izņemot varbūt aizsardzību. Tā kā Eiropā un ne tikai te iedzīvotāji noveco, ir salīdzinoši maz bērnu, tad, lai nodrošinātu pensiju sistēmas stabilitāti, kā arī darba rokas, tad idejas par kādiem īpašiem risinājumiem, tostarp bezbērnu nodokli, nav nekas jauns. Bez naudas trūkuma otra problēma ir demogrāfijas krīze, tāpēc ir jautājums, kā no tās mēģināsim izkļūt, — sodot par to, ka nav bērnu, vai arī kā citas valstis - atbalstīsim ģimenes ar bērniem daudz vairāk nekā pašlaik un arī ar imigrāciju. „Varu tikai ieteikt visam jaunajam Latvijas Ministru kabinetam vairāk nodarboties ar ģimeņu atbalsta stimulēšanu un labklājības un turības veicināšanu, nevis mētāt idejas par bezbērnu nodokli,” tā J. Zelmenis.

Demogrāfijas bedres

BDO pētniece Marijama Sultanova secina, ka ar dzimstības krīzi cīņas jau notikušas gadsimtiem ilgi un kā risinājumi ir tikusi izmantota nodokļu sistēma, jo īpaši vēršoties pret vecpuišiem un bezbērnu ģimenēm, sākot no Senās Romas un beidzot ar gadījuma rakstura uzliesmojumiem jaunizveidotajā ES. Tomēr bezbērnu nodokļa ideja tā īsti arī nav iedzīvojusies. Tam ir bijuši dažādi iemesli. Interesanti, ka pamudinājumus par bezbērnu nodokļa ieviešanu var novērot teju vai visā pasaulē, jo tādus izsaka politiķi Lielbritānijā, Krievijā, Ķīnā un Vācijā. Savulaik Lielbritānijas sabiedrība, kuras iedzīvotāju novecošanās draudēja ar demogrāfisko krīzi, nonāca bezbērnu nodokļa sarunās pēc tam, kad Oksfordas profesors Pols Morlends pieprasīja politikas veidotājiem veikt izmaiņas. Oponenti uzsvēra, ka ir nepraktiski aplikt ar nodokli daudzas bioloģisku iemeslu dēļ veidojušās bezbērnu cilvēku grupas - neauglīgos, adoptētājus vai audžuvecākus un vēl bezgalīgu izņēmumu sarakstu -, kas, ja netiktu ņemtas vērā, sadusmotu mēreni slaveno Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju. Šo debašu biežums mūsdienu politiskajā arēnā rada nepieciešamību steidzami iedziļināties bezbērnu nodokļa un tā sekotāju izcelsmē un līdzšinējā ieviešanā.

Visu rakstu lasiet 3.janvāra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Baltijas valstīs, Nīderlandē, Francijā un Vācijā paaugstina minimālās algas, Austrija, Francija un Spānija samazina uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, bet Spānija ievieš pagaidu nodokli bankām un enerģētikas uzņēmumiem.

To liecina BDO pētījums par Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, Austrijas, Francijas, Spānijas, Zviedrijas, Somijas un Nīderlandes nodokļu izmaiņām, kuras stājās spēkā 2023. gadā, un valstu atbalsta un atvieglojumu sistēmām iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

“Visas pārmaiņas var klasificēt divās lielās grupās: labās un sliktās ziņas nodokļu maksātājiem — gan uzņēmējiem, gan lielo un mazo algu saņēmējiem,” kopējo nodokļu izmaiņu virzienu raksturo AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Lai saglabātu savu valstu uzņēmumu konkurētspēju un iedzīvotāju pirktspēju, daudzas Eiropas Savienības valstis 2023. gadā saglabā samazinātās akcīzes nodokļa likmes energoresursiem, apcirptas arī pievienotās vērtības nodokļa likmes, un tās sniedz atbalstu mazo ienākumu saņēmējiem. “Vairākās valstīs no 2023. gada ir palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums un samazinātas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes vai slieksnis, no kura piemēro noteikto šī nodokļa likmi,” stāsta J. Zelmenis. Viņš norāda, ka tieši Baltijas valstis bija inflācijas pieauguma līderos visā Eiropas Savienībā, tomēr atšķirībā no citām bloka valstīm par labākajām zālēm tika uzskatīta pabalstu un atbalsta sistēma, kamēr citviet bez šāda risinājuma tika īstenota arī pievienotās vērtības nodokļu likmju samazināšana.

Taksometru un citu transporta pakalpojumu platforma "Bolt" tiesā apstrīdējusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piemēroto 1,4 miljonu eiro nodokļu uzrēķinu, informē Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesā informē, ka lieta ir ierosināta, bet izskatīšanas datums vēl nav zināms.

VID uzdevis taksometru un citu transporta pakalpojumu platformai "Bolt" par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu valsts budžetā ieskaitīt 1,4 miljonus eiro.

Šī ir otrā reize, kad Latvijas iestāde soda Igaunijas firmu par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu Latvijā. Tikmēr firma "Yandex", kas vēl nesen bija "Bolt" konkurents, no Latvijas aizgāja, uzņēmumu ienākuma nodoklī nesamaksājot ne centu, taču sods no VID par to nedraud.

"Bolt", toreiz ar nosaukumu "Taxify", Latvijā ienāca 2016.gadā. Jau sākumā jaunā uzņēmējdarbības forma, caur lietotni izsaucot šoferi, radīja problēmas ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tagad sadarbība ar nodokļu iekasētājiem ir labāka, tomēr joprojām pastāv strīds par uzņēmumu ienākuma nodokli.

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss", ko veidojusi ASV domnīca "Tax Foundation".

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 1.vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 26.augstākā 36 OECD dalībvalstu vidū, īpašuma nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, personīgo nodokļu rādītājā 5.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 9.vietu.

Jau septīto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija. 1.vietu tā ieņem īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 2.vietā ierindojas uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā, 9.vietā ierindojas patēriņa nodokļu izvērtējumā, bet sliktākais sniegums - 16.vieta - tai ir starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā.

Valsts maku var papildināt uz patēriņa nodokļu — dabas resursu un akcīzes nodokļa, kā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa - likmju paaugstināšanu, kā arī ar jaunu apliekamo objektu atrašanu, vienlaikus pārmaiņas var skart gan pievienotās vērtības, gan iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Tādu ainu rāda Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes materiāli, kuros veikta analīze un izvērtējums par pievienotās vērtības nodokli, dabas resursu un klimata nodokli, mazo nodokļu režīmu, darbaspēka izmaksu, uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas ietekmi, nekustamā īpašuma objektu aplikšanu un piedāvāts tālākās rīcības scenārijs. „Šajos dokumentos ir rakstīts: „Priekšlikumi diskusijām”, bet nekur nav teikts, ka ir jāpalielina esošās nodokļu likmes, kaut arī šos priekšlikumus var de facto uzskatīt par konkrētiem priekšlikumiem nodokļu sistēmas izmaiņām,” situāciju vērtē nodokļu eksperts, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Lai saglabātu savu valstu uzņēmumu konkurētspēju un iedzīvotāju pirktspēju, daudzas Eiropas Savienības valstis ir samazinājušas akcīzes nodokļa likmes energoresursiem, piemēram, Vācija, Itālija, Īrija, savukārt Ungārija ir noteikusi maksimālo degvielas pārdošanas cenu, Polija apcirpusi arī pievienotās vērtības nodokļa likmi, Latvija iet citu ceļu – sola atbalstu mazo ienākumu saņēmējiem.

To rāda BDO pētījums. Izpētot Polijas, Ungārijas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas paņēmienus energoresursu cenu veidošanā, BDO pētnieki secina, ka Polijas valdība visvairāk pievērsa uzmanību energoresursu cenu noturēšanai un samazināšanai. Polijā tika veikti visbūtiskākie pasākumi, tādi kā akcīzes nodokļa un PVN samazināšana, pabalstu un atbalsta programmas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Bet arī Ungārijā tika būtiski ietekmētas degvielas cenas, samazinot akcīzes nodokli un noteicot cenu griestus degvielai. Salīdzinot Baltijas valstu rīcību, pētnieki secina, ka visvairāk izceļas Igaunija, kur lielā apjomā tika samazināts akcīzes nodoklis dabasgāzei un elektroenerģijai un tika izskatīts likumprojekts par PVN samazināšanu, bet Latvijā vairāk tika pārdomāta pabalstu piemērošana iedzīvotājiem.

PVN krāpšana, runājot par preču kustību, vēl ir 50 miljardu eiro jautājums visā Eiropas Savienībā, izdevniecības «Dienas Bizness» sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO LAW un AS BDO Latvia rīkotajā konferencē «Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam» sacīja BDO Latvia vecākais nodokļu konsultants Valts Stūrmanis.

«Pēdējā laikā plaši izskan jau sen aktuālais fakts, ka PVN jomā ir problēmas un tiek izkrāpti nozīmīgi līdzekļi. Tomēr būtiski ņemt vērā, ka problēma jau pastāv no 1993.gada, un 26 gadus Eiropas līmenī neviens nebija saņēmies to risināt, tomēr 2022.gadā šī problēma daļēji tiks atrisināta,» skaidro eksperts.

Mērķis ir aizsargāt nodokļu maksātājus pret ļaunprātīgiem komersantiem.

Izmaiņas 2022.gadā paredz vairākus jaunumus. Viens no tiem ir lielāka brīvība institūcijām samazināto PVN likmju samazināšanā (0% un no 5% līdz standartlikmei). Tādējādi Finanšu ministrija ar nodokļu administrāciju varēs izvēlēties plašāku nozaru klāstu, kam samazināt likmes.

Tiks izstrādāts jauns Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likums, kā arī jauns likums Par grāmatvedību, kuri spēkā varētu stāties attiecīgi 2022. un 2021. gadā.

Tādu darbu plānu izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO LAW un AS BDO Latvia rīkotajā konferencē Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam klāstīja Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Viņš uzsvēra, ka abi likumi - gan Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likums, gan arī Grāmatvedības likums - pieņemti 90.-to gadu sākumā. Vienlaikus šogad paredzētas diskusijas par vairākām normām Pievienotās vērtības nodokļa, Nekustamā īpašuma nodokļa, Solidaritātes un Uzņēmuma ienākuma nodokļa likumos. Jāņem vērā, ka izmaiņas varētu ieviest arī Brexit.

Izmaiņas visos nodokļu likumos būs saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu no 2021. gada.