Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

SIA Focusd ražo šaušanas treniņu analīzes sistēmu Trace, kas ietver pie šautenes piestiprināmu ierīci un programmatūru, kas analizē rezultātus

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

SIA Focusd vadītājs Valērijs Silins savulaik ir nodarbojies ar šaušanas sportu. Viņš zināja, ka ir treniņierīces, kas paredzētas, lai sportisti varētu trenēties un iegūt papildu datus, izmantojot datortehnoloģijas, tāpēc viņam radās doma paskatīties, kas notiek šajā tirgū. Veicot tirgus analīzi, komanda saprata, ka tirgus ir liels un interesants. Sešu mēnešu laikā uzņēmums izstrādāja pirmo prototipu, ko palaida tirgū, un secināja, ka tam ir pieprasījums. «Sākums bija diezgan interesants. Pagājušā gada 31. martā palaidām mājaslapu un nelielu informāciju internetā tematiskajos šaušanas forumos. Diennakts laikā bija pirmie astoņi apmaksātie pasūtījumi,» teic Valērijs. Šobrīd uzņēmumam jau ir 300 klientu un šogad sasniegts vairāk nekā 100 tūkst. eiro apgrozījums. Līdz gada beigām plānots apgrozīt 300 tūkst. eiro. «Šobrīd ir pagājis aktīvs gads, kad esam tirgū. Agrāk bija izteikts monopols, un cilvēki nezināja ne par vienu citu, bet tagad mūsu uzņēmums jau kļūst atpazīstams arī starptautiski,» saka Valērijs.

Personālvadības programmatūras izstrādātājs CakeHR iet jaunuzņēmumiem netipisku ceļu un izmanto tiešo pārdošanu; tikko kompānija izveidojusi pārstāvniecību Igaunijā

CakeHR ir daudz klientu no ārzemēm – viņi atrod šo risinājumu internetā, izveido savu kontu, pievieno maksājumu karti un lieto. Lai paātrinātu klientu skaita pieaugumu, uzņēmums izmēģināja interneta reklāmas, bet, lai arī pasaulē šis paņēmiens strādā, Latvijā ir grūti pastāstīt par tā produktu, izmantojot reklāmas baneri internetā. Tāpēc komanda nolēma izmēģināt tiešo pārdošanu Latvijā, kas uzrādīja labus rezultātus. Nesen uzņēmums atvēra biroju arī Igaunijā, mēģinot atkārtot Latvijas piemēru. «Kad svešā valstī, kuras valodā paši nerunājām, būsim pierādījuši, ka varam pārdot personālvadības programmatūru, virzīsimies uz citām valstīm,» saka Kaspars Upmanis, CakeHR (HR Bakery Ltd.) līdzīpašnieks. Pašlaik šā uzņēmuma piedāvātajam risinājumam ir vairāk nekā vienpadsmit tūkstoši lietotāju 90 valstīs. 40% klientu ir no Amerikas. CakeHR mērķis ir Austrumeiropa un Centrāleiropa, kur uzņēmumi ir ieinteresēti jaunos personālvadības tehnoloģiju risinājumos. «Mēs esam diezgan piezemēti savās ambīcijās, jo mums nav nekāda ārējā finansējuma. Visu attīstām par saviem līdzekļiem, tāpēc to darām piesardzīgi,» neslēpj Kaspars. Vaicāts, vai ir bijusi doma iestāties kādā jaunuzņēmumu akseleratorā vai piesaistīt investīcijas, Kaspars teic, ka CakeHR ir mēģinājis startēt akseleratoros, bet uzņēmums jau ir pārāk «vecs» to standartiem, jo produkts tirgū ir pieejams jau vairākus gadus. «Ar investoriem visu laiku taustāmies,» viņš atklāj.

Apģērbu zīmols Tru:de šogad spēris divus nozīmīgus attīstības soļus; dibināts SIA un atvērta tā darbnīca

Tru:de zīmola idejas autore Dace Upīte teic, ka jauns attīstības lēciens bija likumsakarīgs, jo bija pagājuši četri gadi, ko viņa pavadīja mājās, lolojot atvases un paralēli attīstot savu apģērba zīmolu. Nu bija pienācis laiks atgriezties darbā kā mārketinga vadītājai kādā lielā tabakas uzņēmumā, taču Dace nolēma, ka iegūto brīvību un prieku par dizaina lietu radīšanu viņa nevēlas zaudēt. «Strādājot savā uzņēmumā, ir jūtams, kā ieguldītā enerģija atgriežas ar uzviju, tas ielej sirdī prieku un rada jaunu sparu darīt aizvien vairāk, jo viss rodas darot,» secina Dace.

Līdz šim Dace uzņēmējdarbību attīstījusi kā patenta maksātāja, bet šogad viņa izlēma nodibināt SIA. «Viens no pamudinājumiem bija fakts, ka tuvākajā laikā vēlos startēt radošo industriju inkubatorā un, lai to varētu izdarīt, SIA ir nepieciešamība,» viņa atklāj. Jaunus apvāršņus un pamudinājumu nedaudz riskēt viņai sniedza arī dalība Nordea biznesa skolā, kuras laikā viņa nolēma radīt arī savu pirmo kolekciju, jo līdz šim apģērbs šūts tikai pēc individuālajiem pasūtījumiem. Pasūtījumu bija arvien vairāk, Dacei jau bija grūti ar visiem tikt galā, turklāt bija cilvēki, kuri vēlējās nopirkt jau gatavas lietas. «Šīs apmācības mani mudināja domāt plašāk, jo, kā teica viens pasniedzējs, – miljons tā nav nauda. Tas, protams, ir pārspīlēti, bet ideja ir skaidra – jābūt lielākām ambīcijām, jāatmet domas par iespēju ierobežojumiem,» stāsta Dace. Viņa izveidoja pirmo zvērīgo apģērbu kolekciju bērniem un pēc tās prezentēšanas konstatēja, ka divās dienās tā jau bija izpirkta.

Aiva Zīle Apē no morāli novecojušām drēbēm šuj jaunus apģērbus ar zīmolu Zīle, tādējādi rūpējoties arī par dabu un planētas labsajūtu

Fotogrāfijas skaties raksta galerijā!

«Man vienmēr ir bijis aktuāli kaut ko pāršūt. Jebkuram apģērba gabalam, ko atnesu no veikala, pirmā doma ir pārstrādāt. Man vienmēr labāk ir paticis šūt kaut ko no kaut kā jau uzšūta, nekā ņemt auduma baķi un šūt no jauna auduma,» viņa saka. Reiz Aivas māsīca atveda viņai kaudzīti ar vecām džinsu biksēm, kas bija morāli novecojušas. Džinsiem ir dažādas skaistas detaļas – kabatiņas, jostas. Tā viņa no šiem apģērba gabaliem uzšuva pirmos mēteļus. Tas sakrita ar laiku, kad tika atvērts dizaina stends labdarības veikalā Otrā elpa. Aivas meita Agnese tur strādāja un aiznesa mammas mēteļus – un visus tos uzreiz nopirka. Tas bija pirms trim četriem gadiem.

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan pasūtīt individuāli šūtus uzvalkus, gan iegādāties jau gatavus.

Ideja par salona atvēršanu uzņēmuma īpašniekiem bijusi jau kādu laiku. Sākotnēji uzņēmums plānoja nodarboties tikai ar individuāli šūtiem apģērbiem un apaviem, nodrošinot, ka klientu vizītes būs individuālas, slēgta tipa un veltītas konkrētajam cilvēkam.

"Sapratām, ka Latvijā auditorija ir mazliet citādāka, tāpēc nolēmām kļūt pieejamāki," atzīst BG Suits vadītāja Sandra Lipora. Līdz šim uzņēmums piecus gadus darbojās Blaumaņu ielā.

"Šeit esam atvērušies kā salons un veikals ar jau gatavo kolekciju, ar kuru pārkāpām saviem principiem, iedomām, ka visu šūsim tikai pēc cilvēka izmēriem. Sapratām, ka cilvēki mūsdienās ir steidzīgi, apģērbs ir nepieciešams ātri un uzreiz. Sākām ar krekliem, tad sekoja arī gatavās kolekcijas apavi, kuru dizainu arī paši veidojām, sadarbojoties ar apavu zīmolu WIMS. Visus apģērbu dizainus esam veidojuši paši, gājuši tam cauri – kvalitātes kontrolei mūsu darbinieki ir nēsājuši visu, sākot no zeķēm, lai saprastu, vai klientiem būtu ērti valkāt," stāsta S.Lipora.

Uzvalku krāsu un audumu izvēles ziņā Latvijas iedzīvotāji ir kļuvuši mazāk konservatīvi

Tā secina SIA BG Suits vadītāji Kristaps Bergs un Guntars Gribusts, kuriem kopš uzņēmuma dibināšans brīža bija iespējams vērot metamorfozes uzvalku modē un pieprasījumā.

Uzņēmums orientējas uz premium segmentu. Uzņēmuma vadītāji uzsver, ka šajā biznesā svarīgākā ir individuālā pieeja klientam, piemēram, viņa iniciāļi tiek iestrādāti ne tikai uz kurpēm, bet arī uz uzvalka pakaramā, kas savukārt tiek izgatavots, to speciāli pielāgojot klienta plecu izmēram.

Viena uzvalka pašūšana un piegāde pēc pasūtījuma veikšanas var aizņemt līdz diviem mēnešiem. Tomēr šobrīd uzņēmums strādā pie pasūtījuma izpildes laika saīsināšanas. Divdaļīgs uzvalks BG Suits maksā no 485 eiro līdz 970 eiro. Tāpat uzņēmums piedāvā pēc pasūtījuma ražotus kreklus, mēteļus, lina šortus, kā arī apavus. Apavi tiek ražoti Latvijā, bet BG Suits vadītāji savus sadarbības partnerus apavu ražošanā dēvē par komercnoslēpumu.

Ja gāzes tirgus liberalizācija padarīs gāzi lētāku, tad – abām rokām par. Ja patērētājam labvēlīga cena nav šī procesa mērķis, kādam būs par to jāsamaksā

Sagaidot gāzes tirgus atvēršanu aprīlī, kad visiem dabasgāzes lietotājiem tiek solītas tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju, paši patērētāji no šī teju teiksmainā procesa grib iegūt ļoti konkrētu, pat taustāmu (savos maciņos) rezultātu. Ne tikai gāzes tirgotāja izvēles iespējas, bet, galvenais, lētāku cenu.

Liberalizācijas termins liek domāt par indivīda jeb patērētāja tiesību aizstāvēšanu. Visām iespējamām liberalizācijām, tostarp gāzes tirgus, viennozīmīgi jādarbojas par labu patērētājiem indivīda līmenī, prasti izsakoties, daudzdzīvokļu nama iedzīvotāja līmenī. Gāzes sadārdzināšanās sistu pa pirkstiem ne jau tikai tiem, kas gāzi patērē burtiski, sildoties pie gāzes apkures katla vai cepot vēršacis uz gāzes plīts uzkarsētā pannā. Cietīs arī siltuma ražošanas izmaksas, tāpat arī elektroenerģijas, kura gan jau piedzīvojusi savu liberalizāciju, beigu galā liekot par spuldzītes iedegšanu, rēķini kā gribi, brīvajā tirgū beigu galā tomēr maksāt vairāk, ņemot vērā Latvijas īpatnības ar OIK izmaksām.

ASV noteikušas muitas tarifus Eiropas Savienības ražojumiem 7,5 miljardu ASV dolāru (6,7 miljardu eiro) vērtībā. Vai ietekmi sajutīs arī Latvija?

Komentē: Pēteris Strautiņš, «Luminor» galvenais ekonomists

«ASV tiešām ir noteikušas 25% tarifu importam no Eiropas Savienības 7,5 miljardu dolāru vērtībā. Atšķirībā no citiem soļiem Trampa sāktajos «tirdzniecības karos», šajā gadījumā šo soli atļāva Pasaules Tirdzniecības organizācija, jo ES nelikumīgi atbalstīja Airbus.

Šie tarifi galvenokārt skar luksusa patēriņa preces — skotu viskijus, franču vīnus, arī olīvas un sierus. Ir acīmredzami, ka tarifi galvenokārt attiecas uz precēm no valstīm, kas ir Airbus konsorcija dalībnieces. Tarifi skar nelielu daļu ES preču eksporta uz ASV, kas pērn sasniedza 488 miljardus dolāru, tiem drīzāk ir simbolisks raksturs un skartās preces ir izvēlētas tā, lai sūtītu spēcīgu politisko vēstījumu.

Kad padzītais FIB vadītājs senatoriem publiskajā iztaujāšanā skaidroja, kāpēc Krievijas iejaukšanās ASV vēlēšanu procesā ir tik svarīga lieta, viņš uzsvēra, ka ASV ir liela, brīnišķīga valsts, kurā visu laiku notiek savstarpēji cīniņi, bet «neviens mums nemācīs, ko domāt, par ko cīnīties, par ko balsot, kā vien citi amerikāņi». Savukārt mūsu Satversmē šī pati ideja ir izteikta šādi: «Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai». Diemžēl bieži vien mūsu politiķu vēlme aizstāvēt nacionālās intereses šķiet tikpat liela, cik aizokeāna prezidentam par krievu hakeru aktivitātēm.

Kad divi Latvijas tranzīta nozares uzņēmumi paprasīja valdībai kompensēt negūtos ienākumus 8,3 milj. eiro apmērā saistībā ar tās noraidošo attieksmi attiecībā uz Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada Nord Stream 2 projektā, komersanti uzreiz tika nodēvēti par bezkauņām. Iepriekš ministri bija nolēmuši, ka Krievijai, Vācijai un Austrijai tik būtiskais projekts apdraud mūsu valsts nacionālo drošību. Kad iecerētās ASV sankcijas draudēja skart Nord Stream 2 iesaistītās Eiropas kompānijas, vācu un austriešu ārlietu ministri, domājot par savām nacionālajām interesēm, ieteica amerikāņiem nebāzt degunu Eiropas enerģijas apgādes jautājumos. Savukārt Vašingtona Maskavas gāzes piegāžu paplašināšanas aktivitātēs redz draudu savām globālajām politiskajām un ekonomiskajām – ASV dabasgāzes tirdzniecības ‒ interesēm. Protams, arī Ukrainai un Polijai ir savas nacionālās intereses, lai krievu gāze Eiropu sasniegtu caur gāzesvadiem to teritorijās. Un arī zviedriem sava āda tuvāka. Viena osta projektā nepiedalīšoties un par to saņemšot kompensāciju, bet cita piedalīšoties, jo mūsu aizjūras draugiem nauda nesmird...

Politiska mazspēja atsijāt graudus no pelavām legālo taksometru biznesu tur trauksmes stāvoklī, ko pārtrauktu saprātīgas nodevas ieviešana par katru taksometru

Aptuveni 45 miljoni eiro. Tik liela summa šķir legālā taksometru biznesa gada apgrozījumu Latvijā, kas ir 10 miljoni eiro, no kopējā nozares apgrozījuma, ko eksperti lēš aptuveni 55 miljonus eiro lielu, legālajiem pieskaitot arī mijkrēšļa ekonomikas aizsegā sniegtos taksometru pakalpojumus. Pēdējie tātad jāatzīst par tirgus līderiem pat tad, ja aprēķini par nelegāļu daļu nav precīzi.

Tā kā joprojām nav izdevies ieviest normālu un esošajai situācijai adekvātu regulējumu, pēc pašas taksometru nozares paustā, tur valda deviņdesmito gadu likumi. Tas nekas, ka atšķirībā no pēcpadomju gadiem taksometru vadītāji tagad stūrē vairāk vai mazāk pieklājīga izskata un tehniskā stāvokļa automašīnas un to saloni pēc cigarešu dūmiem varbūt vairs nesmird, tomēr aiz salīdzinoši jēdzīgās ārienes notiek netīri cīniņi par vietu, teritoriju un pasažieru dibeniem.

Šajā gadā darba devējiem nāksies cīnīties par darbiniekiem, un cīņa visdrīzāk pastiprināsies, taču situāciju var risināt kompleksi, un, piemēram, algas celšana vien nepalīdzēs, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šajā gadā galveno ekonomikas rādītāju izaugsme visdrīzāk turpināsies, uzskata eksperti. «Darba tirgus virzību, pirmkārt, nosaka ekonomikas attīstība, un sagaidāms, ka šogad IKP augs apmēram par 3,6%, kas būtu apmēram par procentpunktu mazāk nekā 2018. gadā, bet joprojām ļoti pieklājīgi,» uzskata Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

Darbinieku piesaiste nebūs viegla, un labāk veiksies tiem uzņēmumiem, kuri jau izcīnījuši savu vietu un ieguvuši reputāciju darba tirgū. «Spēles noteikumi nav mainījušies - darbinieku piesaiste ir atkarīga no spējas piesaistīt uzmanību,» uzskata Luminor personāla vadītājs Edgars Pīlips, piebilstot, ka uzmanība atkarīga no darba devēja tēla, kas veidojas no darbinieku pieredzes, no tā, ko darbinieki runā par uzņēmumu ārpusē, un kāds ir potenciālo kandidātu viedoklis par darba devēju. Tomēr pamats, ko apliecina neskaitāmi pētījumi, ir amats, izaicinājumi, darba vide, vadības stils, stabilitāte caur ilgstošo nodarbinātību (cerams, ka mūsdienās par nodokļu maksāšanu nav jārunā) un, protams, atalgojums.

Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrema otrdien paziņoja, ka ASV motociklu ražotāja «Harley-Davidson» lēmums daļu ražošanas pārvietot uz ārvalstīm ir Savienoto Valstu protekcionistisko tirdzniecības politiku dabiskās sekas.

«Šīs ir nelabvēlīgas sekas, kad ASV uzņēmumi radīs spiedienu uz Amerikas administrāciju, lai teiktu - pagaidiet, tas nav labi Amerikas ekonomikai,» norāda Malmstrema.

Tikmēr «Harley-Davidson» lēmumu jau kritizējis ASV prezidents Donalds Tramps.

«Esmu pārsteigts, ka »Harley-Davidson« ir pirmais no visiem uzņēmumiem, kas paceļ balto karogu,» savā tvitera kontā pirmdien rakstīja Tramps.

Kā ziņots, «Harley-Davidson» sāks pakāpeniski pārvietot Eiropas tirgum paredzēto motociklu ražošanu no ASV uz ārvalstu ražotnēm, šādu lēmumu skaidrojot ar ES noteiktajiem muitas tarifiem, kas paaugstina izdevumus.

Piektdien stājās spēkā ES muitas tarifi, kurus bloka dalībvalstis apstiprinājušas kā atbildi uz ASV piemērotajiem tarifiem no ES importētajam tēraudam un alumīnijam.

Pavasarī Latvijas modes un tiešsaistes iepirkšanās entuziastus priecēja ziņas par ekskluzīvās tiešsaistes modes kopienas BestSecret ienākšanu tās tirgū. BestSecret piedāvā vairāk nekā 3000 starptautiski pazīstamus modes zīmolus ar atlaidi līdz 80%. Ja jūs vēl neesat izmantojis modes kopienas maģiskos ieguvumus, kas pilnībā mainīs jūsu skatījumu uz modi, paziņotās rudens atlaides noteikti ir īstais laiks to darīt!

BestSecret.com piedāvā visplašāko apģērbu, modes aksesuāru un apavu klāstu katram stilam un gaumei. BestSecret novembrī saviem lietotājiem piedāvā daudzus pārsteigumus - bezmaksas piegāžu un pazeminātu cenu veidā. Jūs tam neticat? Izmēģiniet paši!

Reģistrējieties vietnē BestSecret, abonējiet viņu e-biļetenu, lai sekotu jaunākajām ziņām un atlaidēm, un pievienojieties apmierinātiem klientiem ar vislabākajām modes tendencēm par lieliskām cenām. Lūdzu, ņemiet vērā, ka ielūgumu skaits ir ierobežots, tāpēc nekavējiet pārāk ilgi!

Vai Tev patīk pilsētas džungļi un Tu tajos labi jūties? Mūzika Tevi pavada gandrīz ik uz soļa un Tu bieži vien pieķer sevi ejam ritmā? Vai tu braukājies ar dēli, bmx vai skritulenēm, vai varbūt vienkārši vienmēr ar apbrīnu vēro streetwear stilu un jūti, ka tas ir Tavai sirdij tuvākais stils?

Ja esi tikko sācis savu piedzīvojumu ar streetwear un vēlies noskaidrot, kādam vajadzētu būt visstilīgāko modes tērpu sastāvam, kas ne tikai piesaistīs visu garāmgājēju uzmanību, bet arī padarīs Tevi par īstu aktuālāko tendenču ekspertu, Tev jāizlasa šis raksts, kas sagatavots sadarbībā ar Sizeer, kurā mēs Tev atklāsim visus ielu modes noslēpumus.

Kā radās leģendārais ielu stils - streetwear?

Lai gan lielākā daļa ielu modes cienītāju to galvenokārt uzskata par 90. gadu fenomenu, patiesībā tā radās nedaudz agrāk. Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, streetwear pirmsākumi meklējami 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad jaunieši, kuriem bija apnikuši visur vienāda izskata apģērbi, jaunieši sāka eksperimentēt ar modi un kombinēt neierastus apģērba elementus, kas rezultātā tos izcēla no pūļa.

Latvijas modes zīmols One Wolf paziņojis par sadarbību ar Pasaules Dabas Fondu, turpinot attīstīt ilgtspējīgas modes virzienu, informē uzņēmumā.

Turpmāk no katra pārdotā apģērba modeļa, kas ir izgatavots no jau valkāta džinsa auduma vai no audumu pārpalikumiem ražošanas procesā, One Wolf ziedos 10 eiro Pasaules Dabas Fondam dabas aizsardzībai.

«Apģērba izgatavošana no jau izmantota auduma prasa vairāk darbaspēka resursu, un tādēļ šīs kolekcijas apģērbi ir pieejami ierobežotā daudzumā un ir arī dārgāki, taču tā ir daļa mūsu dizaina filozofijas neradīt neko lieku un domāt par apģērba ilglaicīgumu gan izgatavošanas kvalitātes, gan dizaina ziņā. Ilgtspējīga apģērba mērķis ir palielināt vietējās ražošanas un produktu vērtību, pagarināt materiālu dzīves ciklu, palielināt apģērbu vērtību, samazināt atkritumu daudzumu un samazināt kaitējumu videi. Šīs kolekcijas mērķis ir izglītot cilvēkus par videi draudzīgāku patēriņu,» komentēja One Wolf dizainere Agnese Narņicka.

Tikko kā aizvadītajā Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) tirgošanās pasākumā CITS BAZĀRS pasniegtas balvas labākajiem jaunajiem uzņēmējiem. Pasākums norisinājās tirdzniecības centrā "Domina Shopping", kur ar pašu radītiem produktiem tirgojās 270 skolēnu mācību uzņēmumi no Latvijas, Igaunijas un Somijas.

Pasākumu organizē izglītības organizācija Junior Achievement Latvia (JA Latvia) sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).

Bazāra ietvaros jauniešus vērtēja ne tikai pircēji, bet arī 39 biznesa profesionāļi no uzņēmumiem, akadēmiskajām struktūrām, finanšu sektora un valsts pārvaldes, pasniedzot balvas 9 kategorijās.

Kategorijā "SMU biznesa potenciāls" vidusskolu grupā uzvarēja un balvu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras saņēma Valmieras Valsts tehnikuma skolēnu SMU "E-Crot", kuru izstrādātie elektroniskie identifikatori palīdz automatizēti apkopot datus par mājlopiem. Pamatskolu grupā šajā kategorijā uzvarēja SMU "PLASTL" no Cēsu Valsts ģimnāzijas, kas pēc pasūtījuma rada telpiskus objektus, veidotus ar 3D printeri.

Modes māksliniece Natālija Jansone radījusi apģērbu līniju degvielas tirgotāja Virši - A darbiniekiem, informē uzņēmumā.

«Angļu valodā ir tāds teiciens – dress for success, ko varam tulkot kā «ģērbies panākumiem». Lai gan ne vienmēr cilvēka ārējais izskats precīzi atspoguļo viņa spējas profesionālajā jomā, tomēr tas nenoliedzami veido pirmo iespaidu. Darbinieku ārējais izskats atstāj iespaidu arī uz uzņēmuma koptēlu, stāsta par tā vērtībām, veido piederības sajūtu darbiniekiem. Tāpēc mūsdienās uzņēmumi ļoti nopietni uztver darba formu izvēles procesu un rūpīgi pārdomā visdažādākos aspektus,» komentē N. Jansone.

Strādājot pie «Virši-A» darba apģērba radīšanas, viņai bijis svarīgi piedāvāt praktisku un funkcionālu apģērbu, kurā darbiniekiem būs ērti visas dienas garumā, un kas vienlaicīgi atspoguļotu zīmola identitāti un vērtības.

Kinoteātrī Forum Cinemas nosvinēta Staņislava Tokalova un Jura Kursieša režisētā seriāla “Padomju džinsi” pirmo divu sēriju pirmizrāde.

“Padomju džinsi” ir stāsts par biksēm, kas izmainīja pasauli, un tas būs skatāms kinoteātros visā Latvijā no 1. marta.

Seriāla scenāriju rakstīja Staņislavs Tokalovs, Teodora Markova un Valdemars Kalinovskis, balstoties uz trim patiesiem stāstiem. “Padomju džinsi” ir traģikomisks stāsts par brīvdomātājiem un konformistiem, par attiecībām un izvēlēm, par robežu un pasaules atvēršanos. Un par biksēm, kas izmainīja pasauli! Septiņdesmito gadu izskaņā – laikā, kad visā PSRS ir izvērsta pati sīvākā propaganda pret rietumu kultūru – kādā Latvijas psihiatriskajā slimnīcā kvēls rokmūzikas fans ir izveidojis veiksmīgu un nelegālu pagrīdes džinsu ražotni.

Kā izgudrotājam man līdzšinējos 68 dzīves gados ir savs «eirēka!» mirkļu krājums – tā milisekunde, kad prātā iešaujas lieliska ideja, kas vēlāk kļūst par patentu un galu galā nonāk lielveikalu plauktos.

Sava mūža labākos gadus esmu bijis izgudrotājs ASV, dzimis un audzis Ņujorkā, kādu laiku pavadījis Dienvidfloridā, bet tagad – Rīgā. Man patīk domāt lielas domas, sapņot ar vērienu un pārvērst savas idejas īstenībā.

Šeit, Latvijā, es beidzot arī sāku sekot savai mūža vēlmei – mācīt. Mācīt, iedvesmot un dalīties savās pieredzēs ar citiem. Vienmēr esmu teicis, ka no citu cilvēku veiksmes stāstiem var daudz ko mācīties, tomēr vēl jo vairāk – no viņu neveiksmēm. Es tās nesaucu par sarūgtinājumiem, nedz arī par izgāšanos, jo vienīgā izgāšanās ir tad, kad padodies. Un vispirms jau tādā gadījumā, ja tu nemaz nepamēģini.

Līmlapiņu izgudrotājs: Esmu vēstures daļa

ASV motociklu ražotājs «Harley-Davidson» sāks pakāpeniski pārvietot Eiropas tirgum paredzēto motociklu ražošanu no ASV uz ārvalstu ražotnēm, šādu lēmumu skaidrojot ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajiem muitas tarifiem, kas paaugstina izdevumus.

Piektdien stājās spēkā ES muitas tarifi, kurus bloka dalībvalstis apstiprinājušas kā atbildi uz ASV piemērotajiem tarifiem no ES importētajam tēraudam un alumīnijam.

ES atbildes tarifi sākotnēji tiek piemēroti ASV preču importam 2,8 miljardu eiro apmērā, vairumam šo preču nosakot 25% tarifus.

Šie tarifi tiek piemēroti dažādām precēm, sākot no lauksaimniecības produktiem un beidzot ar džinsiem, viskiju, motocikliem un dažādiem tērauda produktiem.

«Harley-Davidson» norāda, ka pērn uzņēmums ES pārdeva gandrīz 40 000 motociklu, gūstot otru augstāko ienākumu apjomu aiz ASV.

Pirmdien publiskotajā paziņojumā uzņēmums skaidroja, ka jaunie tarifi radīs papildu aptuveni 2200 dolāru izdevumus vienam motociklam, kas tiek eksportēts no ASV uz ES.

Sievišķīgā apģērba zīmola Black Swan by Olga Broka radītājai ir izdevies atrast savu nišu un noturēties virs ūdens.

Uz kopējā šī brīža modes industrijas un apģērba ražošanas fona Olgai Brokai ir paveicies atrast un izveidot savu profesionālo rokrakstu, ko novērtē sešu darba gadu laikā iegūtais plašais klientu loks.

Šuvēju pietiek

Tieši pircēju labās atsauksmes un degsme viņu acīs Olgai deva stimulu darboties tālāk. Taču tagad viņai jāatzīst, ka kopējā situācija nav vairs tik spīdoša. Nozarē aizvērtas vairākas labi zināmas šūšanas fabrikas. Piemēram, nesen ir slēgti Latvijā ražoto apģērbu zīmola Vaide veikali. Tiesa, kā spriež O. Broka, nav ļaunuma bez labuma. Proti, darba tirgū parādījušies vairāk speciālistu – šuvēju, kā iepriekš trūka vairāk. Uz Black Swan gan neviens tādējādi nav pārcēlies, jo uzņēmumam ar pašreizējo ražošanas apjomu darbaspēka pietiek. Savukārt atsevišķi dizaineri nav nepieciešami, jo šo rūpalu un arī audumu atlasi O. Broka uzņēmusies uz saviem pleciem. Viņa strikti nosaka, ka ne brīdi nevar sēdēt uz vietas un gaidīt, kad viss notiks pats no sevis. Ir nemitīgi jāattīstās. Vēl pirms vairākiem gadiem varēja iztikt ar dalību dažādos tirdziņos, bet tagad spēcīgu lomu spēlē sociālie tīkli. Jāpiedalās izstādēs, jāstrādā reklāmas ziņā. «Ja neiesi laikam līdzi, mūžīgi attapsies pašā aizmugurē,» teic O. Broka. Viņa arī novērojusi, ka vēl pirms gadiem pieciem cilvēki vairāk iepirkās par prieku sev, no naudas šķīrās vieglāk. Tagad situācija apmetusi kūleni. Cilvēki apdomīgāk plāno savus pirkumus. Par konkrēto nozari runājot, pārdomā, kur konkrēto apģērbu vilks, kur to liks. «Arī citu sfēru uzņēmējiem katru dienu jāstrādā pie sīkumiem, jābūt aktīviem sociālajos tīklos, jārunā ar klientiem un, kā manā gadījumā, jāpiedāvā aizvien jauni modeļi,» vēlreiz uzsver uzņēmēja.

Tirgojot grāmatas ASV četras vasaras un klauvējot pie vairāk nekā 10 000 durvju, esmu atklājis: tā kā pirmais iespaids ir pirmais solis pārdošanas ciklā, tas arī ir vissvarīgākais. Ja es netieku tālāk pār ārdurvīm, tad iepazīstināt ar pārdodamo produktu vairs nebūtu jēgas.

Taču tas attiecas ne tikai uz pārdošanas jomu. Spēja radīt labu pirmo iespaidu palīdzēs tev ikdienas dzīvē – vienalga, vai tā būtu darba intervija, lietišķā tikšanās vai randiņš. Pirmā iespaida radīšanas pamati palīdzes tev visdažādākajās dzīves situācijās.

Pirmais iespaids veidojas jau pirmo 7 sekunžu laikā, un, lai to pēc tam mainītu, būs nepieciešamas vairākas tikšanās. Tas, ko tieši mēs pasakām pirmajā tikšanās reizē, veido tikai 7% no pirmā iespaida, bet vissvarīgākie faktori ir ķermeņa valoda un tonis – attiecīgi 55% un 38%. Lūk, vairāki triki, kā atstāt labu pirmo iespaidu.

1. Esi pārliecināts par sevi

Pārliecības par sevi radīšana sākas vēl pirms tikšanās. Tas, kā tu jūties, ir cieši saistīts ar to, kā tu sevi pasniedz. Ja vēlies būt pārliecināts par sevi, rīkojies pārliecinoši! Nesēdi un nesērfo savā Facebook lapā, gaidot rindā uz darba interviju, bet labāk stāvi, iespiedis rokas sānos, vai vismaz tādā pozīcijā, kad tu aizņem pēc iespējas vairāk vietas. Tavai klātbūtnei jābūt redzamai.

Saņemties nodibināt jaunu uzņēmumu jomā, ko nesaproti, iespējams, var tad, ja iepriekš vadītas trīs bankas

Tā jokojot teic elektrisko skrejriteņu koplietošanas platformas Fiqsy vadītājs un līdzīpašnieks Māris Avotiņš. Agrāk viņš vadīja Swedbank un Expobank Čehijā, bet šobrīd ir pievērsies savam biznesam. Viņš uzskata, ka jaunuzņēmumi ir interesants biznesa virziens un būtu grēks neizmantot savas zināšanas projektu un lielu organizāciju vadībā, jo katrs startup reiz cer kļūt par lielu un globālu kompāniju. Uzņēmēju saista gan mobilitāte, ko sniedz skrejriteņi, gan koplietošanas ideja, tāpēc viņš vēlas šo biznesu attīstīt ne vien Latvijā, bet plašāk. Vairāk par ambīcijām saistībā ar Fiqsy, pieredzi finanšu sektorā un vērtējumu par šobrīd notiekošo banku jomā M. Avotiņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Budžeta veidošana patlaban izskatās pēc mēģinājuma uzvilkt koriģējošo veļu un iespraukties uzvalkā, lai gan vajadzētu citus risinājumus - sportot un pareizi ēst vai pirkt jaunu uzvalku - ar šādu salīdzinājumu Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks raksturoja valdības centienus atrast papildu ieņēmumus 2016.gada valsts budžetā.

Viņa ieskatā, diskusija par valsts budžetu ir jāsāk ar premisu - kāds naudas apjoms valsts budžetā ir jāsavāc. Pašlaik pietrūkst ilgtermiņa skatījuma, cik līdzekļu mēģina iekasēt budžetā un no kurienes. Pašlaik Latvijā nodokļu īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir viens no zemākajiem Eiropā. Nekur nav teikts, ka Latvijai ir jāvirzās uz Eiropas rādītājiem un jāiekasē nodokļos 39% no IKP pašreizējo 27-28% vietā. Taču tāda lēmuma gadījumā ir skaidrs, ka valsts vairs nenodrošina virkni pakalpojumu, skaidroja ekonomists.

Taču, ja no valsts tiek sagaidīts vairāk līdzekļu aizsardzībai un citām jomām, tad valstij ir jāiekasē vairāk naudas. Ja vairāk vēlas tērēt, tad ir jānopelna vairāk, jo visu laiku nevar dzīvot uz parāda. Ir labāki un sliktāki veidi, kā iekasēt budžetā papildu līdzekļus, un akcīzes nodokļa palielināšana nav tas sliktākais veids, vērtēja Kazāks.