ASV noteikušas muitas tarifus Eiropas Savienības ražojumiem 7,5 miljardu ASV dolāru (6,7 miljardu eiro) vērtībā. Vai ietekmi sajutīs arī Latvija?
Komentē: Pēteris Strautiņš, «Luminor» galvenais ekonomists
«ASV tiešām ir noteikušas 25% tarifu importam no Eiropas Savienības 7,5 miljardu dolāru vērtībā. Atšķirībā no citiem soļiem Trampa sāktajos «tirdzniecības karos», šajā gadījumā šo soli atļāva Pasaules Tirdzniecības organizācija, jo ES nelikumīgi atbalstīja Airbus.
Šie tarifi galvenokārt skar luksusa patēriņa preces — skotu viskijus, franču vīnus, arī olīvas un sierus. Ir acīmredzami, ka tarifi galvenokārt attiecas uz precēm no valstīm, kas ir Airbus konsorcija dalībnieces. Tarifi skar nelielu daļu ES preču eksporta uz ASV, kas pērn sasniedza 488 miljardus dolāru, tiem drīzāk ir simbolisks raksturs un skartās preces ir izvēlētas tā, lai sūtītu spēcīgu politisko vēstījumu.
Man nav ziņu par to, ka šie tarifi skartu kādas preces, kuras uz ASV eksportē Latvija. Šī tirdzniecības kara kauju mērogs nav tik liels, lai jūtami ietekmētu Eiropas ekonomiku kopumā un līdz ar to skartu Latviju netieši.
Taču ir risks, ka šādi pasākumi vēl varētu tikt ieviesti.
Tramps ir izteicies par iespēju noteikt papildu tarifu vieglajām automašīnām no ES.
Arī tam būtu maza tieša ietekme uz Latviju, jo mūsu metālapstrāde un mašīnbūve gandrīz neražo vieglo automašīnu detaļas, taču šajā gadījumā ietekme uz Eiropas ekonomiku kopumā būtu nozīmīga. Tā kā izaugsme jau ir ļoti lēna, pietiek ar vienu šādu lielu «negadījumu», lai to iegrūstu recesijā.»
Komentē: Dainis Gašpuitis, AS «SEB Banka» ekonomists:
«Šāda atsevišķa soļa ietekme uz ES ekonomiku ir neliela, bet Latvija tiešā veidā to neizjutīs, jo nepārstāv ar tarifiem apliekamo preču ražošanu un eksportēšanu uz ASV. No tāda aspekta sitiens nav bijis mums un nav arī trāpīts nejauši.
Vienlaikus mums ir svarīgi redzēt reģiona izaugsmes saglabāšanos. Satraukumu rada attiecību saspīlējums un plašāks konteksts laikā, kad ekonomika visā pasaulē sākusi bremzēties un katrs šāds solis un nenoteiktība tikai palielina recesijas riskus, īpaši eirozonā. Jutīgākais jautājums varētu būt tieši tas, kā minētie tarifi ietekmēs «Airbus» tālāko darbību un izaugsmi, jo uzņēmums ir nozīmīgs ekonomiskās aktivitātes dzinējs un darba vietu nodrošinātājs reģionā. Sarežģījumus ASV tirgū uz laiku var kompensēt konkurences mazināšanās no «Boeing», kas šobrīd saskāries ar tehnoloģiska rakstura izaicinājumiem vairākiem lidmašīnu modeļiem.
Tuvākais pagrieziena punkts būs novembra vidus, kad redzēsim, vai ASV turpinās tarifu karus un to ieviesīs ES autobūvei. Nākamgad, visticamāk, PTO atbalstīs ES līdzvērtīgā prasījumā pret ASV.
Tas viss draud ieiet neauglīgā saspīlējuma spirālē un ievilkt reģionu recesijā.
Daudz kas būs atkarīgs no ASV ekonomikas stāvokļa un Trampa priekšvēlēšanu pozīcijas. Var pieņemt, ka ekonomikas vājināšanās var mazināt Trampa vēlmi eskalēt attiecības. Vienlaikus noteiktos apstākļos situācijas eskalēšana var tikt izmantota priekšvēlēšanu cīņā, un tas neizslēdz iespēju, ka kādi no mēriem Latviju skars tieši, kaut jebkurā situācijā šie cīniņi Latvijai par labu nenāk.»