Biznesa un darba vide Latvijā netur līdzi kultūras dzīves kvalitātei
Latvijas tēls galvenokārt saistās ar attīstītu un daudzveidīgu kultūru, bet ir laiks reklamēt pasaulē arī savus biznesa veiksmes stāstus un sasniegumus, uzskata Latvijas–Lielbritānijas Tirdzniecības kameras vadītājs Mārcis Liors Skadmanis un valdes locekle un izpilddirektore Baiba More.
Šī saruna notika Pasaules latviešu ekonomikas un investīciju foruma sakarā, kas 9. un 10. jūlijā Pasaules Brīvo latviešu apvienības un partneru izkārtojumā risinājās Rīgā.
Vai nedomājat braukt atpakaļ?
M. L. Skadmanis: Tā nu ir sanācis, ka Lielbritānijā mums izveidojušās ģimenes – esam šeit precējušies. Ilgus gadus dzīvojot šeit un izprotot šīs valsts kultūru un iezīmes, būtu grūti atgriezties Latvijā un dzīvot tur. Tomēr, lai nezaudētu saikni, mēs attīstām Tirdzniecības kameru un citas aktivitātes.
B. More: Es arī šeit dzīvoju jau desmit gadus, un man šeit ir ģimene. Pastāvīgi gan esmu arī noilgojusies pēc Latvijas, tāpēc esmu iesaistījusies Tirdzniecības kamerā – lai man visu laiku būtu saikne ar mājām un iemesls biežāk atgriezties Latvijā un strādāt kopā ar latviešiem. Tomēr par atgriešanos uz dzīvi pašlaik domu nav. Par nākotni gan neko nevar zināt.
Vai «iesaistīšanās kamerā» nav pārlieku kautrīgi teikts? Jūs taču laikam abi bijāt tās dibinātāji?
M. L. Skadmanis: Kamera tika dibināta 2010. gadā Londonā. Biju viens no tās iniciatoriem un dibinātājiem. Baiba iesaistījās pirms vairākiem gadiem, parādot spējas palīdzēt jaunas stratēģijas izveidē un attīstībā, un kļuva arī par šīs kameras valdes locekli un izpilddirektori.
Pieminējāt dzīves atšķirības, kuru dēļ būtu grūti atgriezties. Kādas tās ir?
M. L. Skadmanis: Pārceļoties no Latvijas uz Lielbritāniju un ieejot šajā darba ritmā un dzīves stilā, atšķirības ir lielas. To intensitāte droši vien ir atkarīga no dzīves vietas, bet es pārcēlos uz Londonu, kur dzīvoju aizvien, un šeit darba ritms ir daudzreiz aktīvāks un piesātinātāks, un arī konkurences līmenis metropolē ir daudzkārt lielāks, salīdzinot ar citām pilsētām Lielbritānijā. Cits faktors ir valoda. Ja tu katru dienu intensīvi domā un runā angliski, ir grūtības izteikties latviski, pat ja agrāk tā nebija. Pieļauju, ka tas gan ir individuāli.
Tie ir subjektīvie iemesli. Bet Lielbritānija ir arī ļoti liela un starptautiska valsts, un iespējas šeit ir ļoti dažādas. Ja tās atrod, tad tiešām var arī attīstīt. Latvijā arī ir iespējas, bet tur ir arī citi zemūdens akmeņi, kas šo iespēju attīstīšanu kavē. Tāpēc nevar teikt, ka Latvijā viss būtu uzņēmēju vai jauniešu rokās, un tas ir vairāk jau politiskā līmenī.
B. More: No personiskās pieredzes man ir tā, ka faktiski visu savu jaunā pieaugušā cilvēka dzīvi es esmu dzīvojusi šeit. Arī kā profesionāle esmu uzaugusi šeit. Mēs esam izauguši šejienes kultūrā, valodā, ikdienas dzīvē un arī biznesa dzīvē. Es to jūtu, kad aizbraucu uz Latviju, jo man ir citādāka uztvere nekā maniem draugiem Latvijā. Nevarētu gluži teikt, ka esmu britāniete, bet ir jau tā, ka brīžiem šķiet – esmu kaut kur pa vidu: bērnībā augusi Latvijā, bet savu jauno pieaugušā cilvēka dzīvi attīstījusi šeit.
Kas tieši jums šķiet Latvijā darāms politikas laukā?
M. L. Skadmanis: Mēs sekojam medijos tam, kas notiek Latvijā, un redzam, ka viss ir kārtībā ar kultūras aktivitātēm – to ir daudz un tās ir kvalitatīvas. Bet ja skatāmies no citu iespēju puses, tad jau ir citādi. Varbūt tas ir tāpēc, ka nav stabilu garantiju, kas iedzīvotājiem tiek sniegtas no valsts puses, un otrā virzienā – uzticības kredīta. Lielbritānijā tomēr ir attieksme, ka cilvēki cenšas uzticēties valsts vadītājiem, kas ir pilnvaroti gādāt par viņu nākotni.
Mēs dzīvojam globalizētā pasaulē, un ir iespēja salīdzināt dzīves apstākļus. Tāpēc daudziem jauniem cilvēkiem, redzot labākas iespējas un lielāku aktivitāti citur, izvēle krīt par labu dzīvei citur.
Es gan negribu izteikties negatīvi par Latviju. Tā ar saviem produktiem ir ierakstījusies globālajā tirgū, arī Lielbritānijā, sākot no kosmētikas, apģērbiem un dizaina priekšmetiem līdz celtniecības materiāliem un konstrukcijām. Mūsu kameras ieskatā Latvijas ekonomikai ir attīstības potences, un pašlaik darāmais ir – vairāk un intensīvāk pozicionēt Latvijas uzņēmēju un inovāciju sasniegumus, līdzīgi, kā tas notiek ar Latvijas kultūras un izklaides pasākumu reklāmu. Ir jāpozicionē svarīgākais, un, manuprāt, svarīgāk ir pozicionēt ekonomiskās aktivitātes. Izklaide un kultūra var nākt jau pēc tam.
Citādi ir kā līdz šim – cilvēkiem ir labi atpūtas pasākumi, bet viņi redz, kas notiek, piemēram, ar zivsaimniecības un citu nozaru uzņēmumiem, kas tiek slēgti, un viņu dzīves vietas izvēle sāk sliekties par labu darba ziņā drošākām vietām. Kāpēc? Jo politiskā līmenī nav paredzēti visi šie riski un kā tos amortizēt.
Visu interviju Jāizceļ uzņēmēju sasniegtais lasiet 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.
#1/3
#2/3
