DB Uzņēmēju klubs dod iespēju augstākā līmeņa uzņēmējiem kopā ar Latvijas ekonomikas un politikas eliti veidot pozitīvu biznesa vidi, gūt informāciju par sagaidāmajām izmaiņām un dalīties pieredzē
DB Uzņēmēju klubs šogad svinēs jau savu sesto pastāvēšanas gadadienu. Kopš sava dibināšanas brīža DB klubs ir saglabājis savu ekskluzivitāti - tas nozīmē, ka dalība tajā ir iespējama tikai augstākā līmeņa vadītājiem - nozīmīgiem Latvijas uzņēmējdarbības vides spēlētājiem. DB kluba formāts ir brokastis reizi mēnesī demokrātiskā un neformālā atmosfērā. Katrā tikšanās reizē aicinām savu viedokli par uzņēmējus interesējošām tēmām paust kādu īpašo viesi - spilgtas biznesa personības, ministrus, valsts institūciju pārstāvjus un atzītus ekspertus, kā arī rosinām diskusijas par sasāpējušu un aktuālu jautājumu risinājumiem. DB kluba tikšanās vieta ilgāku laiku bija Hotel Roma, taču no šī gada klubs sanāks jaunā mājvietā - Hotel Bergs. DB Uzņēmēju kluba pastāvēšanas mērķis nav būt tikai par vēl vienu vietu, kurā satikties ar līdzīgi domājošiem, tā jēga ir būt platformai, kurā uzņēmēji var sev svarīgos jautājumos paust kopīgu pozīciju, lai sasniegtu vēlamo rezultātu gan pārstāvēto nozaru, gan visas tautsaimniecības attīstības vārdā. DB Uzņēmēju klubs ir iestājies, piemēram, par birokrātijas mazināšanu, atbildības ieviešanu valsts pārvaldē un nepieciešamajām reformām vairākās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, būvniecībā, medicīnā un izglītībā. Arī līderiem ir būtiski dalīties pieredzē ar citiem augstas klases profesionāļiem un satikt cilvēkus, kuru zināšanas un pieredze var sniegt pienesumu un jaunu skatījumu biznesa attīstībā. Tāpēc DB Uzņēmēju klubs pievērš sevišķu uzmanību tam, lai uz sanāksmēm aicinātie īpašie viesi būtu konkrētajā brīdī aktuāli - ja tie ir ministri, tad lai kluba biedri varētu uzzināt un apspriesties par reformām, pirms tās vēl ir līdz galam akceptētas valdībā, ja tie ir kādu svarīgu iestāžu vai lielu uzņēmumu vadītāji, tad lai kluba biedri gūtu ekskluzīvu iespēju aprunāties ar viņiem maksimāli ātri pēc tam, kad viņi apstiprināti amatā.
Reorganizāciju mutulī
Atskatoties uz 2017. gadu, janvārī DB kluba viesi tikās ar tobrīd nule iecelto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ilzi Cīruli. Viņas vēlme bija mainīt iespaidu, ka VID ir pelēkais pentagons ar mazajām šaujamlūkām, kas atrodas tālu prom no civilizācijas un kurp ved maza, šaura taciņa, pa kuru ejot vēl kāju var salauzt. Tikšanās ar viņu raisīja lielu DB Uzņēmēju kluba biedru interesi, lai gan tobrīd I.Cīrulei vēl bija vairāk jautājumu nekā atbilžu - pilnā gaitā ritēja VID reorganizācija un jauno stratēģiju izstrādne. Lai vai kā, uzņemtais kurss I.Cīrulei bija skaidrs: VID – partneris Latvijas uzņēmumiem. Februārī DB Uzņēmēju kluba biedri uzklausīja neērto patiesību ārstniecības nozarē, iedziļinājās tēmā par lielo ēnu ekonomiku ar korupcijas elementiem, kas veselības aprūpes sistēmu grauž no iekšpuses. Šī tēma arī visa atlikušā gada laikā neatstāja Latvijas ziņu telpu, jo 2018. gada budžets lielā mērā tika veidots tā, lai mēģinātu veselības aprūpes nozari stabilizēt. Par daudzām šīs nozares niansēm un iekšējām problēmām kluba biedri uzzināja personīgi no Veselības centra4 un Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rēvalda.
Reformu pirmsākumi
Pērnā gada martā DB kluba biedri tikās ar ilgi gaidītu viešņu - finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, un tā brīža centrālais temats, protams, bija topošā nodokļu reforma. Ministre iepazīstināja kluba biedrus gan ar nodokļu reformas «džentlmeņa komplektu», gan arī pauda cerību, ka šī reforma netiks pilnībā saplosīta, jo labos un patīkamos pasākumus nav iespējams ieviest arī bez dažiem ne tik populāriem. «Nodokļu politika nav burvju nūjiņa un neatrisinās visus ar konkurētspēju saistītos jautājumus. Tomēr nodokļu sistēmai ir sava nozīme gan nodarbinātības veicināšanā, gan konkurētspējā un inovāciju attīstībā,»pauda D. Reizniece-Ozola. Jau nākamajā mēnesī pēc finanšu ministres DB Uzņēmēju klubā viesojās ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ar tobrīd aktuālo gāzes tirgus liberalizācijas tematu. Diskusija ar kluba biedriem raisījās spraiga un bija ieteikumiem un komentāriem bagāta, tomēr ministrs pauda pārliecību: «Ceļš uz stabilu funkcionējošu liberālu gāzes tirgu nav rozēm kaisīts. Process iezīmēts līdz 2021. gadam. Būs daudz pagriezienu un notikumu, bet es kopumā diezgan optimistiski raugos uz situāciju.» Šobrīd vairākas no viņa ieskicētajām pārmaiņām jau ir notikušas: tirgus ir liberalizēts, jauni gāzes tirgotāji ir parādījušies, uzņēmums Latvijas Gāze ir sadalīts atbilstoši ES likumdošanai, un Latvijas valsts pēc ilgāka pārtraukuma atkal ir ieguvusi savā īpašumā daļu no gāzes infrastruktūras, tādējādi apstiprinot A. Ašeradena toreiz DB kluba biedriem sacīto, ka nauda šim iegādes darījumam ir «atrisināms jautājums».
Starp DB Uzņēmēju kluba pērnā gada īpašajiem viesiem bija arī ilggadējais Ventspils pašvaldības vadītājs un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas prezidents Aivars Lembergs, kurš vērsa uzmanību uz neatliekamiem pasākumiem reģionālās attīstības stimulēšanai. Ar pārmaiņām un izaicinājumiem Latvijas tranzīta nozarē DB kluba biedrus iepazīstināja Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš. Valsts un uzņēmēju kopīgo interešu stiprināšanu uzsvēra arī tobrīd amatā tikko apstiprinātais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Savukārt pērnā gada noslēgumā DB Uzņēmēju kluba biedri iedziļinājās izglītības izaicinājumos kopā ar Latvijas Universitātes rektoru Indriķi Muižnieku un par Latvijas simtgades pasākumu aktualitātēm uzzināja personīgi no kultūras ministres Daces Melbārdes.
#1/6
DB Uzņēmēju kluba pastāvēšanas mērķis ir būt platformai, kurā uzņēmēji var sev svarīgos jautājumos paust kopīgu pozīciju, lai sasniegtu vēlamo rezultātu gan pārstāvēto nozaru, gan visas tautsaimniecības attīstības vārdā.
#2/6
«Nodokļu politika nav burvju nūjiņa un neatrisinās visus ar konkurētspēju saistītos jautājumus. Tomēr nodokļu sistēmai ir sava nozīme gan nodarbinātības veicināšanā, gan konkurētspējā un inovāciju attīstībā,» Dana Reizniece-Ozola, finanšu ministre.
#3/6
«Ceļš uz stabilu funkcionējošu liberālu gāzes tirgu nav rozēm kaisīts. Process iezīmēts līdz 2021.gadam. Būs daudz pagriezienu un notikumu, bet es kopumā diezgan optimistiski raugos uzsituāciju,» Arvils Ašeradens, ekonomikas ministrs.
#4/6
«Ir pagājuši tie laiki, kad varēja sēdēt un gaidīt, kad atnāks kravas. Šā brīža aktuālā situācija prasa pilnīgi citu biznesa modeli, kas balstīts aktīvā kravu piesaistē,» Edvīns Bērziņš, Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājs.
#5/6
«Ja, piemērojot uzņēmējdarbības atbalsta intensitāti, vadītos pēc reālās situācijas reģionos,iespējams, arī projektu ārpus Pierīgas būtu bijis vairāk, tie būtu kvalitatīvāki un nauda tiktu sadalīta citādi,» Aivars Lembergs, Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas prezidents.
#6/6
«Kravu tranzīta no Krievijas pamatā ir finanšu un ekonomikas likumsakarības – akmeņogles noteikti vēl pārskatāmā nākotnē būs nepieciešamas, bet to piegāde, it īpaši bargās ziemās,kad Somu jūras līcis pilnībā aizsalst, notika un notiks, izmantojot Baltijas valstu ostas,» AnsisZeltiņš, Rīgas brīvostas pārvaldnieks.
