«Citi lepojas, ka nemaksā nodokļus, es esmu gandarīts, ka tos maksāju.» To intervijā DB saka advokāts Romualds Vonsovičs. Viņa biroja konferenču zālē pie sienas piestiprināts apliecinājums, ka advokāts atzīts par 2014. gada lielāko nodokļu maksātāju – saimnieciskās darbības veicēju. R. Vonsoviča kontā ir vairākas veiksmīgi pārstāvētu banku lietas, tāpēc apzīmējumu – finanšu elites advokāts – viņš ir godam nopelnījis.
Ja nav noslēpums, cik lielu naudas summu jūs pērn esat samaksājis nodokļos?
Simtiem tūkstošus.
Kādas ir bijušas skaļākās un ienesīgākās tiesvedības pagājušajā gadā?
Lietas, kas palikušas atmiņā, nenoliedzami ir bijušas saistītas ar maksātnespējas procesiem, kuros mēs pārstāvējām vairākas kredītiestādes. Ir bijusi viena lieta, ko skatīja LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu departaments pagājušā gada 31. oktobrī deviņu departamenta tiesnešu sastāvā un pieņēma fundamentālus lēmumus, kas ietekmē maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesus kopumā. Nozīmīga bija arī Borisa un Ināras Teterevu kā atbildētāju lietas, jo, viņiem nezinot, uz pilnvaras pamata tika nopirkti četri īpašumi – ne mazāk, ne vairāk kā 60 miljonu eiro vērtībā. Protams, tika mēģināts viņus piespiest samaksāt šos 60 miljonus par īpašumiem Bolderājā, vienu pārpurvojušos ezeru Ādažu pusē un «kāpas» projektu Jūrmalā, no kā Teterevu ģimene atteicās. Šobrīd tiek izskatīta krimināllieta, kurā par krāpšanu tiek apsūdzēts Gints Lazdiņš.
Vai Latvijā advokātiem par klientiem nākas cīnīties, vai, sasniedzot zināmu līmeni, klienti jau atnāk paši?
Tas ir sarežģīts jautājums. Latvijā šobrīd ir ap 1200 advokātu, taču viņiem ir sava specializācija un, ja es saprotu, ka klientam vajag palīdzību sfērā, kurā es nebūšu pats labākais, zvanu saviem kolēģiem, lai piedāvātu klientam tādu advokātu, kas šo darbu izdarīs vislabāk. Es domāju, ka starp Latvijas lielajiem advokātu birojiem ir diezgan sīva konkurence. Par to var spriest pēc šo biroju izvietotajām reklāmām, sludinājumiem un citiem publicitātes pasākumiem. Tomēr Latvijā advokātu birojiem nav tradicionāli nodarboties ar savu reklāmu. Amerikā tas ir savādāk, tur pat gar lielceļiem tiek izvietotas reklāmas ar smaidošiem advokātiem, kuri stāsta, ka palīdzēs visās situācijās, tas pats televīzijā – aicinājumi, nāciet tikai pie mums, mēs viņus visus… Latvijas Advokātu padome īpaši neaicina advokātus agresīvā veidā reklamēties. Ja Latvijā ienāk kāds nopietns investors, tad pirms savas darbības uzsākšanas viņam parasti jau ir vienošanās ar kādu vietējo advokātu biroju, pat ja nekādās tiesvedībās investors vēl nav ierauts (diemžēl šobrīd dažādu iemeslu dēļ ir vērojama investoru aiziešana, bet arī šai procesā advokātu pakalpojumi ir nepieciešami). Šādi klienti vairāk izvēlas advokātu birojus no tā saucamajām advokātu ķēdēm, ar kurām sadarbojas jau citās valstīs. Tiesvedību jomā starp advokātiem ir konkurence, tomēr jāsaka, ka klienti savējos advokātus atrod, ar kuriem ir apmierināti, un pie viņiem arī paliek. Protams, zināmu piesardzību raisa tāds klients, kurš atnāk un stāsta, cik jūs esat labs, taču viņam ir bijuši jau septiņi advokāti, un visi bijuši slikti. Tas ir brīdinājums, ka varbūt ne jau advokātos ir vaina. Iespējams, ka lieta nav uzvarama, iespējams, problēma ir pašā klientā. Par savu biroju runājot – mēs nereklamējamies, nebraucam uz Londonu uz vakariņām un saņemt atzinību, ka esam iekļauti kaut kādā specializētā grāmatā par Latviju, par ko iepriekš esam samaksājuši zināmu naudas summu. Tas mums nav vajadzīgs, un mēs neuzskatām, ka tas mums atnestu klientus. Vislabākā klientūra ir tāda, kas rodas no citu klientu rekomendācijām. Tādējādi mums klientu pietiek, un ar kolēģiem ar elkoņiem nav jāgrūstās. Savā birojā mēs cenšamies ne tikai nopelnīt, kas ir normāli katram strādājošam cilvēkam, bet arī gūt gandarījumu. Pieņemot kādu klientu, mēs saprotam, ka pie mūsu tiesāšanās termiņiem tie ir kopā pavadīti gadi. Piemēram, ar Latvijas Neatkarīgo televīziju es tiesājos par goda un cieņas aizskārumu. Šī tiesvedība man un manai advokātei aizņēma deviņus gadus un divus mēnešus. Šo lietu, kas bija neliela, es vinnēju, bet tas parāda, ko Latvijā nozīmē uzsākt tiesāšanos. Vēl viens būtisks aspekts, izvēloties klientu, ir tas, ka pats tai lietai tici – un tā nav tikai muldēšana. Ne vienmēr var sasniegt tādu rezultātu, kāds ir iedomāts. Mums ar tiesu ir bijuši dažādi viedokļi par tiesību normu interpretāciju. Sliktāk ir tad, ja mums rodas sajūta, ka tiesa, ienākot zālē, jau zina, kā lems šo lietu, neatkarīgi no mūsu argumentiem. Taču šāda sajūta, protams, ir pilnīgi nepamatota.
Kopumā, jūsuprāt, Latvijā indivīds var justies tiesiski aizsargāts? Taisna tiesa ir iespējama?
(Nopūšas.) Nodrošināt to var, garantēt nevar. Kļūdas var būt visur, un mūsu tiesu sistēma nav nekāds izņēmums. Tiesneši ir dažādi, dažādas ir viņu kvalifikācijas, dažāda ir viņu izpratne par likumiem. Kļūdas tiek pieļautas, un, ja tās tiek pieļautas, aiz tām stāv konkrēti cilvēki un konkrētas intereses.
Visu interviju Finanšu elites advokāts lasiet 12. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.