Interneta sociāli tīkli tiek izmantoti arvien aktīvāk gan biznesa kontaktu meklēšanai, gan karjeras attīstīšanai, gan darbinieku nolūkošanai no darba devēju puses. Vai tiešām tas ir tik efektīvi?
Līdz šim 80% gadījumu cilvēki ieguva darbu, izziņojot savu interesi par jauna darba meklējumiem savu paziņu un draugu lokā. Tas vienmēr ir bijis efektīvākais veids, kā atrast darbu – pavēstīt par to pēc iespējas plašākam cilvēku lokam. Šī tendence turpinās arī mūsdienās, tikai tam tiek izmantoti citi komunikācijas kanāli – sociālie tīkli internetā.
Galvu mednieki agrāk apzvanīja simtiem cilvēku, lai lūgtu rekomendēt kandidātus kādai sarežģītai vakancei. Atceros, vēl tikai nepilnus 10 gadus atpakaļ krājām birojā biznesa laikrakstus, analizējām tajos pieminēto vadītāju profilus, lai papildinātu savu potenciālo kandidātu datu bāzi. Tagad atliek vien ieskatīties LinkedIn tīklā, lai ar vienu īsu vēstījumu minūtes laikā mērķtiecīgi uzrunātu konkrētās nozares profesionāļus.
Tāpēc darba meklētājam vai mērķtiecīgam karjeristam, apzinoties, ka galvu mednieki un citi potenciālie darba piedāvātāji grozās Facebook, LinkedIn, Twitter vai draugos, ir saprātīgi izvietot arī savu profilu šajos tīklos. Tas ir kā neliels, patstāvīgs sludinājums par to, kas jūs esat un ko darāt. Kas zina, kāds piedāvājums tiks saņemts! Turklāt LinkedIn vietnē nesen veikts pētījums parādīja, ka aptuveni 90% no tīkla dalībniekiem labprāt saņem galvu mednieku piedāvājumus.
Daži sociālo tīklu lietotāji, lai vairotu savas iespējas dibināt jaunus biznesa sakarus vai atrastu labāku darbu, cenšas «sadraudzēties» ar maksimālu lietotāju skaitu sociālajos tīklos, tā cerot, ka plašais «draugu» loks novedīs pie drīzāka biznesa īstenošanas vai karjeras izaugsmes. Pamatdoma šādai darbībai ir līdzīga intensīvai vizītkaršu dalīšanai oficiālas pieņemšanas laikā, kas ne reti nav produktīva. Līdzīgi neproduktīvi ir arī kļūt par «draugu» 500 vai 1000 cilvēkiem: tā kā jums nepietiks laika uzturēt «draudzību» ar tik lielu ļaužu pulku, jūs netiksiet uzskatīts par īstu «draugu» un patiesu sociālā tīkla sastāvdaļu, bet atmiņa par jums pagaisīs līdzīgi kā nemērķtiecīgi izdāļāta vizītkarte.
Interneta sociālie tīkli tādā ziņā ne ar ko neatšķiras no attiecību veidošanas reālajā dzīvē – vajadzīgs laiks un komunikācija. Draugiem ir jāvelta uzmanība, kas laika gaitā noteikti palīdzēs izveidot jaunu biznesu vai atrast darbu
Vēlos uzsvērt, ka arvien nozīmīgi ir ieteikumi jeb rekomendācijas, tāpēc pārdomāta darbība sociālajos tīklos noteikti vairāk sekmēs darba atrašanu vai biznesa izveidošanu nekā haotiska un nepamatota «draugu kolekcionēšana». Ja cerat sociālo tīklu kontaktus izmantot par labu atspēriena punktu, draugu tīkliem jābūt patiesiem un jēgpilniem, «draugi» kas nemaz nav patiesi draugi, diezin vai kalpos kā patiesa un svarīga ieteikuma avots. Tāpēc lielam skaitam virspusēju paziņu darba meklēšanas un biznesa kontaktu dibināšanas kontekstā ir maza jēga.
Protams, komunikācijas kvalitāte un mūsu pūļu ieguldījums abās - interneta un reālajā - vidē ir atšķirīgs. Zināmas pakāpes anonimitāte un distance iedrošina komunicēt pat bailīgos un par sevi nepārliecinātos. Atgriezeniskā saite – gan komplimenti, gan kritika plūst no mums daudz drošāk nekā tas būtu klātienes sarunā.
Turpinot par uzvedību sociālajos tīklos, jāatceras, ka šī ir paliekoša informācija – ja reiz esi Twitter ko pavēstījis, tas vairs nav izdzēšams. Veidojot savu «karjeru» sociālajos tīkos, ir vērts nopietni izvērtēt savu tēlu tajos – kādas fotogrāfijas ir manā albumā, kā komentēju savus ikdienas notikumus, kādus vārdus izvēlos, kādas vērtības paužu. «Dzīvojot» vairākās sociālajās vietnēs vienlaicīgi, būtu vēlams uzturēt vienotu tēla stilu, jo agri vai vēlu nesakritība starp deklarēto tēlu vienā vietnē un mazāk kontrolēto citā var nepatīkami pārsteigt potenciālos darba devējus vai biznesa partnerus.
Neceriet gan izveidot attiecības ar patiesi ietekmīgiem un sekmīgiem cilvēkiem, jo tos, visticamāk, «draugos» neatradīsiet, labākajā gadījumā viņi tur iegriezīsies pa retam. Pirmkārt, sekmīgi cilvēki ļoti bieži ir arī aizņemti, tāpēc nevelta laiku draugu veidošanai, jo saredz sēdēšanu draugos vai Facebook kā dārgā laika zagli. Otrkārt, daudzi no viņiem ir paaudzē, kas tik ļoti nav aizrāvusies ar tehnoloģijām kā jaunatne. Treškārt, patiesi ietekmīgiem cilvēkiem nav vajadzīgi sociālie tīkli, lai kaut ko paveiktu. Viņam jau ir nepieciešamais tīkls, tāpēc jaunus draugus tie meklē mazāk.
Labs tīklojums noteikti ir atrodams arī ārpus sociālajiem tīkliem. Pasaules prakse rāda, ka profesionāļi kā sociālā tīkla paplašināšanas vietu izvēlas konferences, kur piedalās ne tikai, lai iegūtu jaunas zināšanas, bet arī, lai iepazītos ar potenciālajiem biznesa partneriem, klientiem un, iespējams, darba devējiem. Esmu pamanījusi, ka latvieši ir samērā kautrīgi un nelabprāt uzrunā pasākumos un konferencēs sastaptus svešiniekus, tā arī neizmantojot iespēju gūt jaunus kontaktus.
Nesen, organizējot «Big Business Day» konferenci Kopenhāgenā, atklājām, ka Dānijā konferences pulcē interesentus lielākoties tieši sociālo tīklu vietnēs internetā, daļēji aizsākot diskusijas un pazīšanos jau pirms paša pasākuma LinkedIn un Facebook sociālajos tīklos.
Ļoti ceru, ka arī Latvijā drīzumā parādīsies ieradums dalīties savos viedokļos un meklēt kontaktus profesionālo konferenču vietnēs sociālajos tīkos, integrējot virtuālo un klātienes komunikāciju, tādējādi atrodot domubiedrus un īstus draugus kā vienā tā otrā vidē.