Pēc divu mēnešu deflācijas jūlijā Latvijā atkal ir atgriezusies neliela inflācija, un salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.
Savukārt salīdzinājumā ar jūniju patēriņa cenas jūlijā Latvijā ir augušas par 0,2%, kas ir diezgan netipiski, jo jūlijā sezonālo faktoru ietekmē parasti samazinās apģērbu un pārtikas cenas. Inflācijas pieaugums jūlijā ir kārtējais signāls par salīdzinoši strauju Latvijas un arī globālās ekonomikas atkopšanos no COVID-19 šoka.
Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos arī jūlijā vislielākā ietekme uz patēriņa cenu izmaiņām bija degvielas un pārtikas cenu svārstībām. Līdz ar naftas ieguves apjomu samazinājumu un ekonomiskās aktivitātes kāpumu naftas cenas pasaulē ir pakāpušās līdz aptuveni 40-45 ASV dolāriem par barelu no aptuveni 20 dolāriem aprīļa otrajā pusē. Šis cenu kāpums redzams arī Latvijas benzīntankos, kur jūlijā cenas pieauga par 3,5%.
Tāpat jūlijā par 0,7% pieauga pārtikas cenas, kas arī lielā mērā ir saistīts ar ārējiem faktoriem. Kā liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas dati, kopš maija neapstrādātas pārtikas cenas pasaulē kāpušas par 3,5%. Atkopšanās no COVID-19 sākotnējā šoka redzama arī citās nozarēs. Piemēram, apģērbu un apavu cenas pēc krituma iepriekšējos 3 mēnešos, jūlijā pieauga par 2,1% salīdzinājumā ar pērno gadu. Faktiski cenu statistikā COVID-19 šoka ietekme šobrīd izteikti ir redzama vairs tikai viesnīcu cenās, kuras jūlijā bija par 10,9% zemākas nekā gadu iepriekš un domājams, ka vēl ilgāku laiku nesasniegs iepriekšējo līmeni.
Latvijas ekonomikas kritums šogad noteikti būs mazāks nekā gaidīts pavasara mēnešos un to redzam arī patēriņa cenās. Deflācijas Latvijā šogad noteikti nebūs un ir diezgan ticami, ka cenu pieaugums šogad pārsniegs 0,5%, savukārt nākamgad inflācija Latvijā atkal varētu pārsniegt 2%. Tomēr līdzīgi kā ar ekonomikas prognozēm arī patēriņa cenu dinamika lielā mērā būs atkarīga no COVID-19 vīrusa tālākās izplatības ne tikai pie mums, bet arī pasaulē kopumā.
Daudz grūtāk šobrīd ir prognozēt inflācijas tendences ilgākā termiņā. Fiskālo un monetāro stimulu apmērs pasaulē šogad ir ļoti liels, un naudas apjoms strauji aug. Tas var radīt bažas par straujākas inflācijas risku turpmākajos gados, taču, manuprāt, šāds risks joprojām ir zems. Gan Latvijā, gan citās valstīs ir pieaudzis bezdarbs un tas mazinās spiedienu uz algām, kas savukārt bremzēs patēriņa cenu kāpumu pakalpojumu nozarēs. Arī preču cenām strauji augt nevajadzētu, jo pasaules ražošanas sistēma pēc nelieliem satricinājumiem pavasarī darbojas gana efektīvi. Taču, ja apjomīgie ekonomikas stimuli tiks turpināti ilgāk nekā nepieciešams ekonomikas atveseļošanai, tad turpmākajos gados nevaram izslēgt arī lielāku inflāciju nekā esam raduši redzēt pēdējos gados.
