Jaunākais izdevums

Igaunijas parlaments pirmdien pieņēmis likumu par automobiļu nodokļa ieviešanu.

Par likumu nobalsoja 54 deputāti un 28 bija pret.

Mehānisko transportlīdzekļu nodokļa likums paredz ieviest nodokli, kas sastāv no divām daļām. Viena daļa ir ikgadēja nodeva, kuru transportlīdzekļa īpašnieks par ceļu satiksmes reģistrā reģistrēto transportlīdzekli, bet otra daļa ir reģistrācijas maksa pirms transportlīdzekļa iekļaušanas reģistrā.

Nodokļa mērķis ir mudināt cilvēkus, kas iegādājas jaunu spēkratu, izvēlēties videi draudīgākus transportlīdzekļus, kā arī pagarināt vecāku automašīnu izmantošanas laiku.

Likumu Rīgikogu pieņēma jau 12.jūnijā, taču 25.jūnijā prezidents Alars Kariss atteicās to izsludināt, norādot, ka tas neatbilst valsts konstitūcijai, jo tajā nav ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips.

Noraidot likumu, Kariss pauda, ka "likums noteic, ka ar transportlīdzekļa nodokli netiek aplikts fiziskai personai piederošs mehāniskais transportlīdzeklis, kas ir speciāli pārveidots vai pielāgots personu ar invaliditāti pārvadāšanai vai izmantošanai personām ar invaliditāti. Šādam transportlīdzeklim nav jāmaksā arī reģistrācijas nodeva. Taču atbrīvojums neattiecas uz personu, kuras pārvietošanās traucējumi ir tādi, ka personai nav nepieciešama transportlīdzekļa pārbūve vai pielāgošana". Prezidents pieprasīja likumu izskatīt atkārtoti, nodrošinot, lai tas atbilst valsts pamatlikumam.

Rīgikogu Finanšu komisija veica grozījumus likumprojektā, iepriekš plānotos nodokļu atvieglojumus pielāgotiem transportlīdzekļiem, aizstājot ar atbalsta pasākumiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Saskaņā ar pieņemto likumu cilvēkiem ar invaliditāti katru mēnesi tiks izmaksāti sociālie pabalsti, lai daļēji segtu invaliditātes radītās papildu izmaksas. Ar ierosinātajiem grozījumiem tiek palielināti pabalsti bērniem un darbspējīgām personām ar smagu un ļoti smagu invaliditāti un standartizēts pabalsta apmērs darbspējīgām personām ar smagu invaliditāti. Tas nodrošina ievērojamu papildu atbalstu ikmēneša budžetā personām ar invaliditāti. Turklāt pabalsti bērniem un darbspējīgām personām ar vidēji smagu invaliditāti un gados vecākiem cilvēkiem ar invaliditāti tiks noapaļoti uz augšu. Izmaiņas skars visus bērnus un darbspējīgas personas ar smagu un ļoti smagu invaliditāti.

Plānotais palielinājums nozīmē, ka valsts pabalsts bērniem ar smagu invaliditāti pieaugs līdz 180 eiro un bērniem ar ļoti smagu invaliditāti līdz 270 eiro, tādējādi ģimenēm ar bērniem invalīdiem nodrošinot papildu ikmēneša atbalstu attiecīgi 18,91 eiro un 28,36 eiro apmērā. Turklāt pabalsts darbspējīgām personām ar smagu invaliditāti tiks palielināts līdz 100 eiro, nodrošinot papildu 46,3-56,53 eiro mēnesī. Atbalsts darbspējīgām personām ar smagu invaliditāti tiks standartizēts līdz 50 eiro, nodrošinot papildu 0,91-15,22 eiro mēnesī.

Turklāt nākamgad pirms stāsies spēkā invaliditātes pabalstu palielinājums ir plānots piešķirt vienreizēju invaliditātes pabalstu bērniem un darbspējīgām personām ar smagu un ļoti smagu invaliditāti, lai kompensētu papildu izmaksas, kas radušās saistībā ar transportlīdzekļa nodokli.

Jaunais likums spēkā stāsies 2025.gada 1.janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Koka grīdas – nišas produkts ar augstu Latvijas specializāciju pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,25.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zemāka kreditēšana un zemāka izaugsme Latvijā ir "vistas un olas"” jautājums – vai varam pārraut šo apburto loku?

Artūrs Jukšs, Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs,03.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada maijā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijā un Lietuvā sabiedrība ir ievērojami tolerantāka pret kontrabandas preču iegādi nekā Igaunijā. Turpat trešdaļa jeb 30% Latvijas un Lietuvas sabiedrības nenosoda kontrabandas preču iegādi, kamēr Igaunijā to nenosoda tikai 20% respondentu.

Latvijā iecietība pret kontrabandas preču iegādi nav būtiski mainījies kopš 2019. gada, tomēr pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājusies, jo 2013.gadā turpat puse – 46% iedzīvotāju – nenosodīja kontrabandas preču iegādi. Savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi tiek mērīta pirmo reizi.

Populārākās kontrabandas preces Baltijā ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – Latvijā 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šīs kontrabandas preces un vēl 12% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Lietuvā kontrabandas tabakas izstrādājumus pirkuši 8% aptaujāto (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas) bet Igaunijā - vien 4% (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,05.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Eurostat prognozēm jau 2055. gadā Igaunija apsteigs Latviju pēc iedzīvotāju skaita.

Kā liecina CSP un Baltijas valstu galveno statistikas iestāžu dati, tad reģionālā nevienlīdzība Latvijā ir vienkārši gigantiska, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītajā daļā Tallinā un vismazāk attīstītajā apriņķī - Pelvā atšķīrās 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīgi: 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķu vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju atšķīrās arī 2,7 reizes.

Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Par Latvijas un Baltijas valstu reģionālajām atšķirībām šī gada 15. martā tika veikts ziņojums Latvijas Universitātes 82. starptautiskās zinātniskās konferences Telpiskās attīstības un plānošanas sekcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Mazos un vidējos uzņēmumus visvairāk ietekmē nodokļu slogs, inflācija un energoresursu cenas

Db.lv,22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz pēdējo gadu ekonomiskās attīstības perspektīvu un ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos, mazie un vidējie uzņēmēji Baltijā saglabā pragmātisku optimismu.

Par to liecina SEB Baltijas biznesa apskata 2024 (Baltic Business Outlook) rezultāti, kurā aptaujāti vairāk nekā 2200 mazie un vidējie uzņēmumi Baltijas valstīs. Latvijā lielākā daļa aptaujāto uzņēmumu uzskatāmi par mēreniem optimistiem – 70% respondentu sagaida apgrozījuma pieaugumu līdz 15%. Kā būtiskākos faktorus, kas šogad varētu atstāt lielāko ietekmi uz uzņēmuma apgrozījumu, uzņēmēji gan Latvijā, gan pārējās Baltijas valstīs identificēja nodokļu slogu, inflāciju un energoresursu izmaksas.

Apgrozījuma pieaugumu par vairāk nekā 15% visvairāk prognozējuši Lietuvas uzņēmēji (10% respondentu), savukārt Latvijā un Igaunijā optimistu ir salīdzinoši mazāk (Latvijā – 5%, Igaunijā – 7%). Taču vispesimistiskāk ir noskaņoti uzņēmēji Igaunijā, kur apgrozījuma kritumu šogad prognozējuši 27% aptaujāto uzņēmēju, savukārt Latvijā tādu ir 22%, bet Lietuvā – 24%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta izpētes un tehnoloģiju uzņēmums Gemius ir veicis ikgadējo E-komercijas pētījumu Baltijā. Pētījumā noskaidrots, ka lielākā daļa aptaujāto savus pasūtījumus izvēlas saņemt pakomātos, no kuriem populārākie Latvijā un Igaunijā ir Omniva pakomāti.

Savukārt, apskatot maksājumu metodes, tika noskaidrots, ka latvieši un igauņi galvenokārt dod priekšroku karšu vai internetbankas informācijas aizpildīšanai, bet lietuvieši – tiešsaistes naudas pārskaitījumu sistēmām, piemēram, Paypal u.c.

Jaunākajā Gemius Baltijas valstīs veiktajā E-komercijas pētījumā respondentiem tika jautāts par viņu iecienītākajām piegādes metodēm. Dati liecina, ka visās trīs valstīs izteikti dominē pakomātu izmantošana, ko izvēlas vairāk nekā 90 procenti igauņu un latviešu un gandrīz 70 procenti lietuviešu. Respondenti arī pauda vēlmi saņemt pasūtījumus, izmantojot kurjera piegādi un satiekoties ar kurjeru klātienē – šādu atbildi sniedza teju puse Lietuvas respondentu un vairāk nekā 30 procenti Latvijas un Igaunijas aptaujas dalībnieku. Trešā populārākā izvēle visās trīs Baltijas valstīs ir preču pasūtīšana tiešsaistē, bet to saņemšana klātienē veikalā vai kādā citā saņemšanas punktā – šādu vēlmi pauda gandrīz 40 procenti lietuviešu un virs 20 procentiem igauņu un latviešu. Tikmēr vismazāk pieprasītais piegādes veids gan Latvijā (10 procenti), gan Lietuvā (15 procenti) ir piegāde uz pastu, bet Igaunijā – pasūtījumu saņemšana izņemšanas punktos, piemēram, degvielas uzpildes stacijās, kam par labu nobalsoja tikai 1 procents aptaujāto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunijā darbojas jau septiņas biometāna ražotnes

Armanda Vilciņa,02.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biometāna ražošanas attīstību Igaunijā lielā mērā ir sekmējusi skaidra valsts politika transporta sektorā, un šim piemēram vajadzētu sekot arī Latvijai, atzīmē Aivars Tihane, AS Gaso valdes loceklis.

Biometāna ražošanā Igaunija ir attīstītākā no Baltijas valstīm, un viņu piemērs skaidri parāda, ka arī Latvijā būtu jādefinē konkrēti mērķi biometāna ražošanas attīstībai, spriež A.Tihane. Dāvis Skulte, SIA Elenger un AS Eesti Gaas valdes loceklis, gan neslēpj: lai arī vēsturiski kaimiņvalstī pieņemti pareizie lēmumi, pašreizējā investīciju vide Igaunijā ir visai neskaidra. Biometāna ražotājiem trūkst skaidra valsts plāna attiecībā uz pieprasījumu pēc biometāna nākotnē, kā arī skaidras motivācijas investēt šīs jomas attīstībā, atzīmē D.Skulte.

Jāsper nākamais solis

Šobrīd būtu jāpanāk, lai tirgus kļūtu aktīvāks un noturīgāks, domā D.Skulte. “Biometāns kā transporta degviela vidē likvidē siltumnīcefekta izraisošo gāzu izmešus – pirmkārt, tiek savākts piensaimniecības nozares radītais metāns, kas citādi nonāktu atmosfērā, un, otrkārt, savāktais metāns aizvieto fosilos kurināmos, kas citādi tiktu izmantoti. Lai saglabātu tirgus noturību, biometāna cenā būtu jāiekļauj būtiskais siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju samazinājums, un to būtu iespējams panākt, socializējot biometāna izmaksas un nodrošinot cenu minimālo robežvērtību, kā tas tiek darīts šodien, vai arī uzliekot par pienākumu izmantot biometānu transporta nozarē, piemēram, nosakot prasību pašvaldībām nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar transportu, kas izmanto biometānu. Jebkurš risinājums ļautu sasniegt noturīgāku tirgu un priekšrocības, ko sniedz siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju samazināšana,” spriež D.Skulte, atzīmējot, ka pašlaik Igaunijā darbojas jau septiņas biometāna ražotnes, no kurām četras ir pieslēgtas gāzes sadales sistēmai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1577 Latvijas juridiskas un fiziskas personas Igaunijā reģistrēto kompāniju pamatkapitālā ieguldījušas 178,8 milj. eiro, savukārt Igaunijā reģistrētās 1744 personas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā ieguldījušas 989,3 milj. eiro.

To rāda SIA Lursoft pētījums par Latvijas ieguldījumiem Igaunijā un Igaunijas investīcijām Latvijā.

Nianses maina ainu

„Kopš Lursoft informatīvajos pakalpojumos ir pieejama visu triju Baltijas valstu uzņēmumu reģistru informācija, arvien biežāk tiek prasīti dati par kopīgo un atšķirīgo šo valstu komersantu darbībā. Lai gan Baltijas valstīs uzņēmumu reģistrācijas un uzskaites juridiskās sistēmas ir lielā mērā harmonizētas ar ES normatīvajiem aktiem, tomēr uzskaitē var saglabāties zināmas atšķirības. Tādas bija, piemēram, saistībā ar akciju sabiedrību kapitālu; tāpat laika gaitā var mainīties uzskaites principi - piemēram, Latvijā desmitgades tika reģistrētas un uzturētas vairākas komercsabiedrības pamatkapitāla vērtības, piemēram, reģistrētais (statūtos paredzētais), no kura Latvijas likumdošanā atteicās, un apmaksātais pamatkapitāls,” skaidro SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš norāda, ka šajā pētījumā netiek izvērtēts, kam caur kontroles ķēdēm faktiski pieder uzņēmums, bet ņemta vērā tikai investora jurisdikcija, investējot Latvijā (vai otrādi - Igaunijā). „Ņemot vērā šīs atšķirības uzskaitē, statistika nav gluži pilnīga, tomēr lielā mērā raksturo pārrobežu biznesa attiecības. Piemēram, tās rāda, ka Igaunijā reģistrēto personu ieguldījumi Latvijā reģistrēto kompāniju pamatkapitālā ir apmēram 5,5 reizes lielāki nekā Latvijā reģistrēto personu investīcijas ziemeļu kaimiņvalstī reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā,” pētījuma secinājumu rāda A. Brūvelis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka Latvijā reģistrēto personu ieguldījumu apjoms uzņēmumu pamatkapitālā Igaunijā ir 178,8 miljoni eiro, savukārt Igaunijā reģistrēto personu ieguldījumu apmēra īpatsvars Latvijā reģistrētajos uzņēmumos tuvojas miljardam eiro jeb pārsniedz 989,0 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mēbeļu rūpniecība – spoža vēsture un nozīmīgs eksports šodien

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,31.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošināšanas brokeris Howden plāno iegādāties nozares uzņēmumus Latvijā

Db.lv,05.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā bāzētā globālā apdrošināšana kompānija Howden, kas Igaunijā darbojas kā Howden Kindlustusmaakler OÜ, turpina paplašināšanos Baltijā.

Uzņēmums iegādājies 100% Igaunijas apdrošināšanas brokera AS Smart Kindlustusmaakler daļu un KindlustusEst Kindlustusmaakler OÜ korporatīvo klientu portfeli. Līdz ar šiem darījumiem Howden Igaunijas filiāle kļūst par lielāko korporatīvās apdrošināšanas brokeri Igaunijā, un grupa raugās uz turpmākām nozares uzņēmumu iegādes darījumiem Baltijas valstīs, tostarp Latvijā un Lietuvā.

“Iegādājoties divus vadošos Igaunijas apdrošināšanas brokerus, Howden nostiprina savas pozīcijas reģionā. 2023. gadā globālā apdrošināšanas brokeru grupa visā pasaulē īstenoja gandrīz 50 uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumu un šobrīd aktīvi pēta turpmākas uzņēmumu iegādes iespējas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Stratēģiskā paplašināšanās pavērs Howden jaunas izaugsmes perspektīvas Baltijā,” saka Howden Kindlustusmaakler valdes priekšsēdētājs Andry Saarm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Gaidāmās izmaiņas CSDD pakalpojumu cenās nav līdz galam ekonomiski pamatotas

LETA,31.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaidāmās izmaiņas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) sniegto pakalpojumu cenās nav līdz galam ekonomiski un loģiski pamatotas, sacīja Auto asociācijas pārstāvji.

Asociācijā norādīja, ka Covid-19 pandēmijas laikā, kā arī pēc pandēmijas CSDD cenas tika būtiski paaugstinātas. Vienlaikus tika sniegts arī Konkurences padomes slēdziens, ka Latvijā ir augstākās šāda veida pakalpojumu cenas Baltijā, turklāt Lietuvā un Igaunijā jau vēsturiski apskates tiek veiktas retāk nekā Latvijā.

Asociācijā uzsvēra, ka pakalpojumu indeksācija pavisam nesen jau tika veikta, un ir jābūt ekonomiskam un racionālam pamatojumam, kādēļ atsevišķu pakalpojumu, piemēram, izvēles numuru un auto vadīšanas eksāmenu, izmaksas tik būtiski pieaug.

Pēc asociācijas pārstāvju teiktā, automašīnu vadīšanas eksāmeni patlaban gan autoskolās, gan CSDD ir kļuvuši tik dārgi, ka jaunietis bez 800 līdz 1000 eiro vērta ieguldījuma autovadītāja tiesības nevar iegūt. Tādējādi arvien vairāk Latvijā pietrūkst autovadītāju, it sevišķi kravas auto vadītāju un autobusu šoferu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automašīnu skaits Latvijā pieaug, savukārt auto nobraukto kilometru skaits gadā samazinās, un arī degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumi 2023. gadā bija mazāki par plānotajiem, bet ceļu infrastruktūrai nepieciešama nauda. Tas raisa jautājumu par pašreizējo auto segmenta nodokļu pārskatīšanu, iespējams, atceļot vai mazinot atvieglojumus un palielinot pašreizējo maksājumu apmērus.

Finanšu ministrijas dati liecina, ka 2023. gadā naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumi sasniedza 587,6 milj. eiro, kas gan ir teju par 20 milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēti 2022. gadā, tomēr tas ir par 7 milj. eiro mazāk, nekā bija plānots iekasēt (594,6 milj. eiro). Savukārt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi 2023. gadā bija 102,5 milj. eiro, kas ir par 0,5 milj. eiro vairāk, nekā bija plānots iekasēt, un par vienu milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēts 2022. gadā. 2024. gadā naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumi plānoti 622,9 milj. eiro apmērā, kas ir par 35,3 milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēts 2023. gadā. Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi šogad plānoti 105 milj. eiro apmērā, kas ir par 2,8 milj. eiro vairāk, nekā iekasēja 2023. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development” šogad Baltijas valstīs plāno investēt 102 miljonu eiro, tostarp Latvijā – 25 miljonus eiro, Lietuvā – 60 miljonus eiro un Igaunijā 18 miljonus eiro. Tādejādi “SIRIN Development” kopējais noliktavu portfelis reģionā sasniegs 490 000 kvadrātmetru.

Sākot apgūt Igaunijas tirgu, “SIRIN Development” ir uzsācis arī savas pirmās noliktavas būvniecību 14 000 kvadrātmetru apmērā Tenasilmas ciemā netālu no Tallinas. Projektā kopumā plānots investēt 8 miljonus eiro, ar iespēju paplašināt noliktavas līdz 60 000 kvadrātmetru. Šis projekts ir daļa no “SIRIN Development” biznesa stratēģijas piedāvāt vienotus nomas pakalpojumus klientiem, kas darbojas visās trīs Baltijas valstīs. Projekts Tenasilmā būs desmitais loģistikas parks uzņēmuma pašreizējā portfelī.

"Sirin Development" izpilddirektors Laurins Kuzavs (Laurynas Kuzavas): “Igaunija līdz šim bija vienīgā Baltijas valsts, kurā mums vēl nebija noliktavu. Tāpēc pirmo soli speram ļoti piesardzīgi un šī, iespējams, ir mazākā noliktava, ko būvējam pēdējo piecu gadu laikā. Šogad plānojam būvēt vēl vienu līdzīga izmēra noliktavu, un rudenī izvērtēsim, vai paātrināt paplašināšanās plānus Igaunijā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Summus Capital kaļ izaugsmes plānus

Jānis Goldbergs,15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas mājokļu cenu indekss pērn salīdzinājumā 2022.gadu pieaudzis par 5,9%, kas ir mazākais mājokļu cenu indeksa kāpums Igaunijā kopš 2018.gada, liecina Igaunijas Statistikas departamenta dati.

Pērn māju cenas Igaunijā gada salīdzinājumā pieaugušas par 6,5%, kamēr dzīvokļu cenas palielinājušās par 5,5%.

Tallinā dzīvokļu cenas pieaugušas par 4,8%, Tallinas apkaimē, kā arī Tartu un Pērnavā – par 9,4%, bet pārējā Igaunijā – par 0,2%.

Tikai ceturtajā ceturksnī mājokļu cenu indekss Igaunijā bijis par 5,8% lielāks nekā 2022.gada oktobrī-decembrī. Māju cenas šajā periodā pieaugušas par 3,2% un dzīvokļu cenas - par 6,9%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo trīs mēnešu periodu indekss pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos palielinājies par 2,1%.

Mājokļu, kurā dzīvo tā īpašnieks, cenu indekss Igaunijā pērn bijis par 11,3% lielāks nekā 2022.gadā. Oktobrī-decembrī tas bijis par 8,8% lielāks nekā pirms gada, savukārt ceturkšņa izteiksmē tas palielinājies par 3,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitālais remonts, tā negribētās sekas un piespiedu mantinieki

Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis,28.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu sistēmas attīrīšanu un sakārtošanu politiķi savulaik emocionāli, ne racionāli nodēvēja par “kapitālo remontu”. Nozares regulējums kļuva nesalīdzināmi stingrāks, kas nenoliedzami mūsu valsts starptautiskajai konkurētspējai un reputācijai bija vajadzīgs un adekvāts solis.

Kopš tā laika būtiski ir mainījusies komercbanku darba ikdiena, lielu enerģijas laika un arī finanšu daļu veltot dažādu regulējuma prasību izpildei. Neviens negrib saņemt sodu par formalitāšu neievērošanu, neviens negrib riskēt ar savu reputāciju, apkalpojot aizdomīgus klientus, taču gan noteikto prasību ievērošana, gan klientu izpēte un daudzas citas lietas nozīmē arī papildu izdevumus, jo šo uzdevumu veikšanai ir jāalgo darbinieki, jāiegādājas un jāuztur automatizētas sistēmas.

Tāpēc ir visai savādi ziņu virsrakstos lasīt politiķu pārmetumus bankām, – šoreiz par to, ka banku pakalpojumi Latvijā esot dārgāki, nekā, piemēram, Igaunijā un Lietuvā. Jāuzsver, – Latvijas komercbanku pakalpojumu klāstā ir arī izdevīgāki piedāvājumi, nekā mūsu kaimiņvalstīs, tāpēc nedrīkst izdarīt vispārinošus slēdzienus, ka “te viss ir dārgāk”. Jāatgādina arī tas, ka Latvijā banku darbības izmaksas (arī objektīvu apstākļu dēļ) ir ievērojami augstākas, nekā, piemēram, Igaunijā. Šos izdevumus pilnībā sedz bankas pašas, tāpēc tie netieši ietekmē pakalpojumu izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Simtiem Somijas noziedznieku reģistrējuši uzņēmumus Igaunijā, lai apietu aizliegumu

LETA--BNS,09.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 900 personu, kuras Somijā ir apsūdzētas smagos noziegumos vai kurām šajā valstī aizliegts veikt uzņēmējdarbību, reģistrējušas uzņēmumus Igaunijā, lai apietu aizliegumu, ziņo Igaunijas laikraksts "Postimees", atsaucoties uz Somijas sabiedriskās raidorganizācijas "Yle" žurnālistu pētījumu.

Žurnālisti atklājuši, ka Somijas noziedznieki, kurus par vainīgiem atzinusi tiesa, izmanto Igauniju, lai apietu savā valstī noteiktos uzņēmējdarbības aizliegumus vai lai paslēptu savus aktīvus no kreditoriem.

"Yle" žurnālisti identificēja 58 personas, kurām finanšu noziegumu dēļ Somijā ir aizliegts veikt uzņēmējdarbību, bet kuras turpina veikt uzņēmējdarbību Igaunijā.

Aizliegums veikt uzņēmējdarbību tiek piemērots gadījumos, kad tiesa konstatē, ka persona izmantojusi uzņēmējdarbību kā līdzekli noziegumu izdarīšanai. Somijā noteikts uzņēmējdarbības aizliegums būtu jāpiemēro arī Igaunijā.

Vairāk nekā 900 "Yle" žurnālistu izmeklēšanā identificētās personas Somijā ir parādā vairāk nekā 40 miljonus eiro, tostarp tie ir nodokļu parādi un nesamaksāti sodi par noziedzīgām darbībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas būvkompānijas SIA "Merks" īpašnieku kļuvusi Igaunijas nekustamo īpašumu kompānija "Kose Männisalu", liecina "Firmas.lv" informācija.

Savukārt par kompānijas patieso labuma guvēju kļuvis Igaunijas pilsonis Mēlis Olevs.

Jau ziņots, ka Igaunijas būvniecības uzņēmums "Merko Ehitus" augusta sākumā paziņoja, ka pārdevis Latvijas būvkompāniju SIA "Merks".

Kā informēja "Merko Ehitus", 1.augustā stājās spēkā pirkuma-pārdošanas līgums, ar kuru "Merko Ehitus" grupā ietilpstošais "Merko Investments" pārdeva Latvijas būvuzņēmumu "Merks".

Vienojoties ar pircēju, puses darījuma cenu neizpaudīs.

"Merks" līgumu portfelis ir izsmelts, un uzņēmumam nav saimnieciskās darbības, uzņēmumam atlikuši tikai juridiskie strīdi un "Merko Ehitus" garantēto garantijas saistību izpilde, teikts paziņojumā Tallinas biržai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas un Baltijas reģiona enerģētikas uzņēmums "Elenger" ceturtdien Nīca atklājis savu pirmo saules elektrostaciju, kuras izveidē investēti 2,5 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

Saules elektrostacijas saražoto elektrību piegādās "Elenger" klientiem.

"Elenger" jaunās saules elektrostacijas kopējā platība ir 5,3 hektāri (ha). Gandrīz 7000 saules paneļu parks gadā saražos 4,5 gigavatstundas (GWh).

Saules elektrostacija tapusi sadarbībā ar SIA "OMS", kas ir viens no lielākajiem elektromontāžas darbu veicējiem Kurzemes pusē.

"Elenger" izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte norāda, ka jaunā elektrostacija būs ieguvums uzņēmuma klientiem, kuriem rūp ilgtspēja un kuri vēlas iegādāties "zaļo" elektroenerģiju, vienlaikus sasniedzot lielāku energoefektivitāti.

"Mēs regulāri izvērtējam dažādus virzienus atjaunojamās enerģijas jomā, ko attīstīt tuvāko gadu laikā, un potenciālu saredzam saules un vēja enerģijas, kā arī biometānā ražošanā," pauž Skulte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kreditēšana atspoguļo norises ekonomikā

Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis,30.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada siltais pavasaris un karstā vasara varētu būt “atkausējuši” ieilgušo sasalumu privātpersonu un uzņēmēju vēlmē piesaistīt finansējumu, lai iegādātos vai paplašinātu mājokli, uzņēmuma telpas, ieguldītu jaunās iekārtās un eksportētu vairāk.

Tam ir virkne cerīgu priekšnosacījumu – inflācijas vilnis atkāpjas, Eiropas Centrālā banka (ECB) sāk piesardzīgi samazināt procentu likmes, algas un pirktspēja aug un izskatās, ka ekonomika ieiet jaunā attīstības ciklā. Tomēr ir viena nelāga blakne, kas apgrūtina un ierobežo spēju aizņemties, lai realizētu ieceres, – tā ir augstā ēnu ekonomikas izplatība, kas īpaši skar uzņēmējdarbības finansēšanu, taču ietekmē arī privātpersonu spēju aizņemties. Nemainīgi aktuāla tā ir būvniecības sektorā, kas tradicionāli ir viens no galvenajiem kreditēšanas tirgus virzītājspēkiem.

Lai arī kopējais ēnu ekonomikas apjoms pērn ir mazinājies (par to liecina Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs), tas aizvien vēl veido iespaidīgu apjomu – 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Un būvniecībā, salīdzinot ar citām nozarēm, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir visaugstākais – 34,2%, liecina indeksa dati. Salīdzinājumam, – mazumtirdzniecībā ēnu ekonomikas apjoms ir 27%, pakalpojumu sektorā 26,4%, ražošanā 18,9%, bet vairumtirdzniecībā 13%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

18% cilvēku ir nesen uzsākuši savu biznesu vai plāno to sākt tuvākajā laikā

Db.lv,20.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja par sava biznesa uzsākšanu vai jau nodibināts uzņēmums ir vairāk nekā 8% Latvijas iedzīvotāju, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Vēl 10% cilvēku grib uzsākt savu biznesu, taču vēl atrodas īstās idejas meklējumos. Abos gadījumos situācija ir līdzīga arī mūsu kaimiņos – Lietuvā 8% cilvēku ir nesen nodibinājuši uzņēmumu vai drīzumā grasās to darīt, bet par īsto biznesa ideju prāto vēl 11%. Igaunijā mazliet vairāk cilvēku (13%) ir vai nu jau izveidojuši uzņēmumu vai drīzumā grasās to izdarīt, bet savas biznesa idejas meklējumos ir 10% cilvēku.

“Tas, ka gandrīz piektā daļa, jeb 18% cilvēku domā par sava biznesa uzsākšanu vai ir nesen izveidojuši uzņēmumus, liecina par visai augstu uzņēmējdarbības garu Latvijas iedzīvotājos. Tomēr vienlaikus jānorāda uz galveno šķērsli, kas attur cilvēkus no starta biznesā – Latvijā tie ir administratīvie šķēršļi un nodokļu slogs. Puse no visiem aptaujātajiem ir teikuši, ka tuvākajā laikā par uzņēmējiem kļūt nevēlas, bet jauniešu auditorijā šis rādītājs ir krietni zemāks – 30%. Vairāk nekā ceturtā daļa cilvēku (27%) par šo jautājumu nav domājuši, kas nozīmē, ka proaktīvi skaidrojot sava biznesa attīstīšanas priekšrocības, iespējams daļa no šiem jauniešiem varētu pievienoties jauno uzņēmēju pulkam,” aptaujas datus komentē SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas vadītājs Ģirts Priede.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība ārkārtas sēdē trešdien atbalstīja Likuma par 2025.gada valsts budžetu projektu.

Likumprojekts paredz, ka valsts budžeta ieņēmumi nākamgad sasniegs 17,7 miljardus eiro, kas ir par 900 miljoniem eiro jeb 5,2% vairāk nekā šogad.

Savukārt valsts budžeta izdevumu pieaugums plānots par 600 miljoniem eiro jeb 3,5% līdz 18,2 miljoniem eiro.

Lietuvas budžets arī nākamgad būs ar deficītu 

Lietuvai arī nākamgad būs valsts budžets ar deficītu, jo valstij būs jāaizņemas...

Nominālais budžeta deficīts saglabāsies 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līmenī. Tas atbilst šā gada papildbudžetā paredzētajam deficīta līmenim un Māstrihtas kritērijos noteiktajam. Būtiska drošības un sociālās aizsardzības izdevumu dēļ, valsts parāds pieaugs par 930 miljoniem eiro līdz 24,3% no IKP.

Kopā ar budžetu tika apstiprināta arī valsts budžeta stratēģija 2025.-2028.gadam.

Igaunijas valdības preses dienestā informēja, ka turpmākajos četros gados Igaunijas militārajai aizsardzībai novirzīs 5,6 miljardus eiro, kam 1,6 miljardi eiro tika pievienoti kā daļa no valsts budžeta stratēģijas, kas paredzēta tālās darbības ieroču sistēmu munīcijas iegādei laikposmā līdz 2031.gadam.

Tādējādi aizsardzības izdevumi turpmākajos gados būs ievērojami lielāki par 3% no IKP, katru gadu sasniedzot vismaz 3,3% no IKP un 2027. gadā sasniedzot 3,6% no IKP. Pamatojoties uz pašreizējiem datiem, Igaunija aizsardzības izdevumu daļas ziņā ieņems otro vietu NATO aiz Polijas un apsteigs ASV.

Stiprinot savas neatkarīgās aizsardzības spējas, Igaunija turpinās atbalstīt Ukrainu ar summu, kas atbilst 0,25% no IKP jeb ir vairāk nekā 100 miljoniem eiro gadā. Valsts to sasniegs, cik vien iespējams, izmantojot Igaunijas aizsardzības rūpniecības ražojumus, tādējādi iezīmējot līdz šim lielāko valsts rūpniecības izaugsmes plānu.

Pēc valdības domām, militārā aizsardzība ir veiksmīga, ja to atbalsta sabiedrība un ja iedzīvotāji un varas iestādes ir gatavi krīzēm. Šim nolūkam turpmākajos četros gados investīcijām plaša mēroga valsts aizsardzībā tiks piešķirti papildu 219 miljoni eiro, no kuriem 165 miljoni eiro paredzēti iekšējās drošības stiprināšanai. Finansētie projekti ietvers Igaunijas-Krievijas robežas izbūvi, hibrīdapdraudējumu novēršanu un civilās aizsardzības stiprināšanu.

Lai finansētu aizsardzības izdevumu pieaugumu, Igaunija līdz 2028.gada beigām piemēros fiksētu plaša mēroga drošības nodokli. Četru gadu laikā valdība ar drošības nodokli iekasēs līdz 2,6 miljardiem eiro, no kuriem 594 miljoni eiro plānoti ienākumi no uzņēmumu peļņas nodokļa.

Kā ekonomikas veicināšanas pasākums nākamā gada budžetā ir paredzēti 1,9 miljardi eiro investīcijām un ieguldījumu subsīdijām. Investīciju līmeņa ziņā Igaunija ieņem pirmo vietu Eiropas Savienībā.

Ekonomikas stimulēšanai turpmākajos gados tiks novirzīti papildu 402,6 miljoni eiro ieņēmumu no oglekļa dioksīda kvotu pārdošanas. Divas trešdaļas no šīs summas tiks piešķirtas "Rail Baltica" būvniecībai. Ieguldījumiem energoefektivitātes paaugstināšanā daudzdzīvokļu ēkās tiks izmaksāti 50 miljoni eiro, un 25 miljoni eiro tiks piešķirti zaļo tehnoloģiju atbalstam jūrniecības nozarē.

Valdība ieguldīs 50 miljonus eiro visaptverošos risinājumos videi draudzīgāka ūdeņraža ražošanai un izmantošanai. Vēl 74 miljoni eiro tiks izlietoti elektrotīkla stiprināšanai un jaunu pieslēguma jaudu izveidei. Lai veicinātu atjaunīgo energoresursu izmantošanu un nodrošinātu energoapgādes drošību, ar privāta finansējuma palīdzību tiek izstrādāti valsts iezīmēti teritorijas plānojumi Rīgas jūras līča vēja ģeneratoru parka pieslēgumam un ceturtajam Igaunijas un Latvijas elektrības starpsavienojumam,.

Valdība 2025.-2028.gadā atbalstīs plaša mēroga ieguldījumus augsto tehnoloģiju ražošanā 160 miljonu eiro apmērā, kas stiprinās Igaunijas eksportu un radīs labi apmaksātas darbavietas ārpus tā sauktajiem zelta apļiem.

Līdz 2025.gada beigām valdība palielinās valsts ieguldījumu fondā "Smartcap" izveidotā aizsardzības fonda apjomu līdz 100 miljoniem eiro. Fonds iegulda līdzekļus uzņēmumos, kas izstrādā militārus produktus un tehnoloģijas, un ieguldījumu fondos, kas atbalsta augstas pievienotās vērtības un dziļo tehnoloģiju uzņēmējdarbību Igaunijā.

Nākamajā gadā valsts piešķirs 262,6 miljonus eiro darbības atbalstam augstākajai izglītībai, kas ļaus apmācīt lielāku skaitu studentu, arī informācijas un komunikāciju tehnoloģijās, inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomās.

Valsts izdevumu samazinājums nākamajos četros gados sasniegs vienu miljardu eiro, bet, ņemot vērā iepriekš pieņemtos lēmumus, - 1,4 miljardus eiro. Valsts sektora izdevumi nākamajos trīs gados tiks samazināti par 10%.

No valdības lēmumiem izrietošo valsts procentu izdevumu samazinājums nākamajos četros gados būs aptuveni 200 miljoni eiro.

Pārskatot budžetu, valdība optimizēja sociālos pakalpojumus un nolēma reformēt pirms vairāk nekā 20 gadiem izveidoto bezdarbnieku pabalstu sistēmu. Jaunā bezdarbnieku pabalstu sistēma stāsies spēkā 2026. gada 1.janvārī, un paredzams, ka līdz 2028.gadam tā valsts budžetā ietaupīs vairāk nekā 45 miljonus eiro.

Lēmumi labklājības jomā ietver slimības pabalsta un vecāku pabalsta ierobežošanu līdz divkāršam vidējās mēnešalgas apmēram, sākot no 2026.gada. Turklāt no 2025.gada sociālās apdrošināšanas iemaksas vairs netiks veiktas par vecākiem, kas nestrādā. No 2025.gada aprūpes namos dzīvojošiem pensionāriem vairs nemaksās pabalstu, kas ir paredzēts pensionāriem, kuri dzīvo vieni.

Valsts arī samazinās birokrātiju un administratīvās izmaksas pētniecībā un attīstībā, un ministrijas vairs nesaņems papildu līdzekļus papildu pētniecības projektiem. Kā norāda valdība, samazinājumi tieši neietekmēs pētnieku, izcilības centru un uzņēmumu, kas nodarbojas ar pētniecību, darbu jeb inovācijas aktivitātes, kas veicina Igaunijas konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saskaņošanai valdībā iesniegts FM ziņojums par valsts kapitālsabiedrību virzīšanu kapitāla tirgū

LETA,26.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņošanai Ministru kabinetā iesniegts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuras virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Ministrijā norāda, ka pašlaik Latvijas tirgus kapitalizācija ir ļoti zema, ap 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tāpēc valdības mērķis ir šīs Saeimas sasaukuma laikā sasniegt Latvijas tirgus kapitalizāciju 9-10% apmērā no IKP. Lai tuvotos šādam rādītājam, nepieciešama visu Latvijas kapitāla tirgū iesaistīto pušu līdzdalība.

FM informatīvajam ziņojumam "Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam" noteikts ierobežotas pieejamības statuss un ziņojums nav publiski pieejams.

Iepriekš FM informēja, ka ministrija ievēros komercnoslēpumu attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību virzīšanu kapitāla tirgū.

FM skaidroja, ka informatīvajam ziņojumam ir ierobežota pieejamība, jo tas satur komercnoslēpumu attiecībā uz kapitālsabiedrību gatavošanos sākotnējam publiskajam piedāvājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru