Pērnā gada trešajā ceturksnī valsts parāds no iekšzemes kopprodukta (IKP) eirozonā nedaudz samazinājās un veidoja 87,4%, bet 27 Eiropas Savienības (ES) valstīs parāds no IKP nedaudz palielinājās, sasniedzot 82,2%. Savukārt Latvijas valsts parāds no IKP ir desmitais mazākais no visām ES valstīm, bet vismazākais parāds no IKP ir kaimiņvalstij Igaunijai, liecina Eurostat apkopotie dati.
Lielākais valsts parāds no IKP 2011. gada trešā ceturksņā beigās bijis Grieķijai (159%), Itālijai (119%), Portugālei (110%) un Īrijai (104%), savukārt mazākais valsts parāds - Igaunijai (6%), Bulgārijai (15%) un Luksemburgai (18%). Lietuvai ir sestais mazākais valsts parāds no IKP ES dalībvalstu vidū, bet Latvijai – desmitais mazākais parāds no IKP jeb 44,6%. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, Latvijas parāds no IKP ir samazinājies par 0,5 procentpunktiem, bet gada griezumā pieaudzis par 1,5 procentpunktu.
2011. gada otrajā ceturksnī eirozonā valstu parādi veidoja 87,7%, savukārt parāds pieaudzis, vērtējot gada griezumā – 2010. gada trešajā ceturksnī eiroznas valstu parāds bija 83,2%.
Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu, valsts parāds pieaudzis arī ES kopumā – 2010. gada trešajā ceturksnī tas veidoja 78,5% no IKP. Savukārt ceturksņā griezumā parāds ir nedaudz palielinājies – pērnā gada otrajā ceturksnī ES dalībvalstu parāds bij 81,7%.
Pērnā gada trešā ceturksņa beigās neakciju vērtspapīru parāds veidoja 79,3% eirozonā un 79,7% ES no kopējā parāda. Aizņēmumi eirozonā veidoja 18,0% no eirozonas valstu parāda no IKP un 18,8% no 27 ES valstu parāda no IKP.