Valsts kontrole, veicot finanšu revīziju saistībā ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) likvidācijas procesu, atklājusi trūkumus šajā procesā, kurā paredzēts, ka Latvijas Universitāte (LU) un J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (LMA) pēc RPIVA reorganizācijas pārņem tās materiālās vērtības, informē VK pārstāve Zane Ozola.

Ministru kabinets šī gada aprīlī pieņēma lēmumu par RPIVA reorganizāciju, tai skaitā paredzot, ka atbilstoši realizētajām studiju programmām, RPIVA materiālās vērtības ir nododamas LU un LMA. Atbilstoši augstskolas likvidācijas plānam, bija jāveic RPIVA materiālo vērtību inventarizācija, fiksējot situāciju uz šī gada 1.maiju.

Atbilstoši grāmatvedības datiem, RPIVA rīcībā ir materiālās vērtības aptuveni 1,5 milj. EUR apmērā. Valsts kontrole, izlases veidā veicot inventarizāciju (t.i. pārliecinoties, ka materiālās vērtības ir identificējams, to atrašanās vieta un daudzums atbilst grāmatvedības uzskaitē minētajam) un salīdzinot iegūtos rezultātus ar augstskolas inventarizācijas kopsavilkumu par stāvokli uz šī gada 1.maiju, konstatēja, ka nevar paļauties uz RPIVA veikto inventarizāciju.

Glabāšanas un pārvietošanas izdevumi atsevišķām automašīnām pat 20 reizes pārsniedz ieņēmumus no automašīnas realizācijas.

To secinājusi Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija pēc Iekšlietu ministrijas (IeM) un valsts aģentūras Materiālās rezerves pārstāvju uzklausīšanas un pauda sašutumu par nesamērīgi augstajām konfiscēto transporta līdzekļu transportēšanas un glabāšanas izmaksām.

Komisijas sēdē valsts kontroliere Inguna Sudraba norādīja, ka konfiscētie transportlīdzekļi stāvlaukumos atrodas vidēji no sešiem līdz pat 32 mēnešiem un ka par katra tā glabāšanu valsts ik mēnesi maksājusi vidēji 70 latus.

Arī izmaksas automašīnu pārvietošanas uz stāvvietām ir nepamatoti augstas.

Tas konstatēts Valsts kontrolei (VK) izlases kārtā pārbaudot 37 transporta līdzekļu glabāšanu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam ar pašreizējo vietnieci Jutu Strīķi «vienmēr būs tikai darba attiecības».

«Es varu pateikt, ka starp mani un vietnieci vienmēr bija un būs tikai darba attiecības tāpat kā ar jebkuru darbinieku. Ja darbinieks nereaģē uz noteikto uzdevumu pildīšanu, līdzīgi kā visās valsts pārvaldes iestādēs, protams, jebkura iestādes vadītāja pienākums ir uz to reaģēt, un es arī reaģēšu,» pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) uzsvēra Streļčenoks.

Saruna ar Straujumu pārsvarā bijusi par darba jautājumiem saistībā ar korupcijas apkarošanu un novēršanu valstī. Tāpat pārrunāta KNAB stratēģija un biroja budžeta jautājumi, bet Strīķes jautājums esot pieminēts tikai minimāli.

Izgāžas iepirkumi, revīzijās atklājas pārkāpums pēc pārkāpuma, tiesnešu rīcība liek rosināt disciplinārlietas – DB pēta, vai amatpersonas uzņemas atbildību par kļūdām

Meklējot, kurš vainīgs neveiksmēs, gatavojoties Expo 2015, Ekonomikas ministrija ierosinājusi pārbaudi. Disciplinārlietu ierosinājusi arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības lietu ministrija (VARAM) – par kavēšanos Olaines bīstamo atkritumu izgāztuves sanācijas projekta realizēšanā. Pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) bijušo priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi ierosināto disciplinārlietu skaits jau uzskatāms par savdabīgu rekordu. Nesen pret viņu ierosinātas lietas izmeklēšanas termiņš pagarināts līdz gada beigām.

Cik daudz disciplinārlietu un par kādiem pārkāpumiem pret valsts amatpersonām tiek ierosināts gada laikā – kopēju datu nav. Aptaujājot vairākas ministrijas, DB noskaidroja, ka, piemēram, Ekonomikas ministrijā pērn ierosināja trīs disciplinārlietas, no kurām divas izbeigtas, izsakot ierēdnim mutvārdu aizrādījumu, bet vienas lietas izmeklēšana vēl turpinās. Divas no šīm lietām ierosinātas par amata pienākumu nepildīšanu vai nekvalitatīvu pildīšanu un tiesību aktiem neatbilstošu rīcību ar finanšu līdzekļiem, bet viena – par darbību, kas pārsniedz amata pilnvaru robežas.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis pārcelts VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatā, līdz ar to patlaban ģenerāldirektora vietnieka noziedzības apkarošanas jomā amats ir vakants, šodien preses konferencē par veiktajiem pasākumiem VID darbības efektivitātes uzlabošanai un korupcijas risku mazināšanai sacīja dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Kopumā dažādas rotācijas skar 39 VID darbiniekus, tajā skaitā, 22 dažāda līmeņa vadītājus - 18 struktūrvienību vadītāji līdz 11.maijam tiks pārcelti citos VID amatos, bet vēl četri līdz 23.maijam sāks darbu ārpus VID.

No pārējiem 17 rotācijā iesaistītājiem VID darbiniekiem 14 cilvēki tiks pārcelti citos amatos VID, bet trīs - darbā ārpus VID.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) informēja, ka uz Tieslietu ministrijas iestādēm tiek pārcelti pieci līdzšinējie Finanšu policijas darbinieki - Māris Kaminskis, Jurģis Kijoneks, Aivijs Lagzdiņš, Viesturs Burkovskis un Miks Indāns. Šie darbinieki turpmāk strādās Ieslodzījuma vietu pārvaldes Tiesvedības daļā un Tiesiskā regulējuma daļā. «Abas daļas pamatā strādā ar nacionālajām un starptautiskajām institūcijām, kā arī piedalās normatīvo aktu izstrādē,» piebilda tieslietu ministrs.

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis izdevis rīkojumu par disciplinārlietu ierosināšanu pret Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) direktori Ditu Traidās, VIAA direktora vietnieci, Struktūrfondu vadības un kontroles departamenta direktori Elitu Zondaku, kā arī pret Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieci Laumu Sīku.

Kā aģentūrai LETA pavēstīja VIAA Struktūrfondu vadības un kontroles departamenta projektu vadītāja Ruta Mihalovska, Dita Traidās un Elita Zondaka ir atstādināta no amata pienākumu pildīšanas. Šodien no ministrijas ir saņemts ministra rīkojums, kurā tas minēts. Abas amatpersonas atstādinātas no pienākumu pildīšanas ar šodienas datumu.

Kā informēja Izglītības ministrija, disciplinārlietas pret visām amatpersonām ierosinātas sakarā ar amata pienākumu nepamatotu nepildīšanu vai nekvalitatīvu pildīšanu attiecībā uz konkrētā Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas un priekšlikumi kvalitātes uzlabošanai» uzraudzību un kontroli.

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) mainījusies struktūra, samazinoties ministrijas struktūru skaitam un notiekot personu nomaiņai ministrijas vadošajos amatos.

Turpmāk ministrijā deviņu departamentu vietā darbu turpinās seši, savukārt divdesmit piecu nodaļu vietā turpmāk paliks vairs divas nodaļas. Tas nozīmē to, ka 23 nodaļu vadītāji pārtapuši par vecākajiem ekspertiem vai atsevišķos gadījumos par departamentu direktoru vietniekiem.

Kopumā ir skartas 43 amatu vietas, bet darbs uzteikts 16 cilvēkiem – galvenokārt no darba tiks atbrīvoti referenti, kas līdz šim pildījuši atbalstošas funkcijas. Tāpat IZM likvidētas 20 vakances, bet trīs darbinieki iesnieguši atlūgumus. Savukārt četri departamentu vadītāji valsts interešu nodorīsnāšanai rotēti uz IZM padotības iestādēm, skaidrots IZM paziņojumā. Tostarp amats mainījies Jānim Gaigalam, kas līdz šim pildījis Profesionālās izglītības un vidējās izglītības departamentu, bet turpmāk būs Valsts izglītības un satura centra direktora vietnieks; Aivai Kenklei, kas no Finanšu departamenta vadītājas nu kļuvusi par Izglītības kvalitātes Valsts dienesta departamenta direktrora vietnieci; Dacei Ratniecei – Politikas koordinācijas departamenta vadītājas amats ticis nomainīts pret Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras direktora vietnieci, kā arī Gitai Rēvaldei, kura no Augstākās izglītības departamenta ir kļuvusi par Studiju un zinātnes administrācijas direktora vietnieci. Savukārt uz četru vadošo amatu vietām šīs nedēļas laikā tiks izsludināti atklāti konkursi.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis pārsūdzēs valdības lēmumu, ar kuru viņu nolemts atbrīvot no Valsts kancelejas direktora amata un piedāvāts vadīt Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļu, sacīja Citskovskis.

Viņš norādīja, ka "pazemojošus piedāvājumus" nepieņems, līdz ar ko atteiksies arī no piedāvātā amata un pārsūdzēs valdības nolemto.

Pēc Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) ierosinātās disciplinārlietas valdība otrdien nolēma amatā pazemināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, viņam piedāvājot vadīt Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļu, preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja Siliņa.

Siliņa skaidroja, ka disciplinārlietu komisija konstatējusi publisko iepirkumu likuma pārkāpumus, tāpēc pieņemts šāds lēmums.

"Disciplinārlietu komisija ir konstatējusi, ka ir pārkāpumi, un vadītājs ir atbildīgs par to, lai iepirkumu procedūra notiktu atbilstoši likumam," sacīja Siliņa.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks ierosinājis vēl vienu disciplinārlietu pret savu vietnieci Jutu Strīķi, kura tikai pirms pāris nedēļām ar tiesas lēmumu tika atjaunota amatā.

Tā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju vadīs viena no Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas galvenajām speciālistēm.

Komisijai slēdziens jāsagatavo līdz 6.jūnijam. Saskaņā ar noteikumiem disciplinārlietas izmeklēšanas termiņš ir viens mēnesis, tomēr pēc komisijas motivēta lūguma KNAB priekšnieks izmeklēšanas termiņu var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem, bet gadījumā, ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, KNAB priekšnieks termiņu var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par gadu.

KNAB likums nosaka, ka biroja amatpersonai par disciplinārpārkāpumu var piemērot šādus disciplinārsodus - piezīmi, rājienu, mēnešalgas samazināšanu, pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai atbrīvošanu no amata.

Veselības ministrs parlamentārietis Guntis Belēvičs (ZZS) nonācis interešu konfliktā, lemjot par disciplinārlietu pret Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktori Ingunu Adoviču, secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs (S), komisijā saņemts KNAB iesniegums ar lūgumu ļaut administratīvi sodīt Belēviču. Komisijas deputāti šo jautājumu izskatīs nākamnedēļ.

KNAB pārbaudīja Belēviča rīcības atbilstību likumam par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Saskaņā ar likumu valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot savus pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti. Apkopojot pārbaudes rezultātus, KNAB secinājis, ka Belēvičs nav ievērojis šo aizliegumu.

Sarežģīto ekonomisko apstākļu un stingrāku likumdošanas prasību kontekstā pasaules uzņēmumos neparastu kāpumu pieredzējis pieprasījums pēc finanšu direktoriem - teju 80% finanšu direktoru saskata arvien lielāku pieprasījumu pēc viņu kompetences, secināts Ernst&Young veiktajā pētījumā.

Pētījuma pamatā ir 800 finanšu direktoru apsekojums pasaulē, finanšu direktoru karjeras virzības izpēte 347 pasaules lielākos uzņēmumos, kuru gada ienākumi ir lielāki par pieciem miljardiem ASV dolāru, kā arī intervijas ar finanšu direktoriem, vadības speciālistiem un akadēmiķiem.

«Lielo pieprasījumu valdēs pēc finanšu direktoru pieredzes visā pasaulē nosaka stingrākas juridiskā regulējuma prasības. Daudzās valstīs finanšu direktora kompetence finansēs tiek ne tikai augsti vērtēta, bet ir arī obligāta prasība,» skaidro Ernst&Young partnere Diāna Krišjāne. Viņa piebilst, ka, ņemot vērā uzņēmumi cīņu ar ekonomikas nepastāvīgumu un atšķirīgajām izaugsmes tendencēm attīstītajos un ātri augošajos tirgos, kompānijas arvien biežāk vēlas saņemt kompetentu viedokli un atbalstu izmaksu, risku un naudas plūsmas vadības izpratnē.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš ierosinājis vēl vienu disciplinārlietu pret Iekšlietu īpašumu valsts aģentūras direktoru Laimoni Ozolu, jo radušās aizdomas par nesamērīgu saistību uzņemšanos līguma projektā par telpu nomu ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai Iekšlietu ministrijas administratīvajā kompleksā Čiekurkalna 1.līnijā 1.

Iekšlietu ministrijas Aģentūru uzraudzības nodaļas šodien ministram iesniegtajā ziņojumā norādīts – L. Ozols ir apstiprinājis un iesniedzis saskaņošanai Iekšlietu ministrijā tādu telpu apakšnomas līguma projektu, ar kuru uzņēmies nesamērīgas līgumsaistības, kā rezultātā radījis kaitējumu Iekšlietu īpašumu valsts aģentūrai, Iekšlietu ministrijai un līdz ar to valsts interesēm.

Tādējādi var secināt, ka L. Ozola rīcībā, iespējams, ir saskatāmas Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā minētā disciplinārpārkāpuma „Amata pienākumu nepildīšana” pazīmes, norādīts ministra parakstītajā rīkojumā.

Lai izvērtētu šos faktus, pret L. Ozolu ierosināta vēl viena disciplinārlieta. Jau ziņots, ka ministrs jau ierosināja disciplinārlietu pret viņu saistībā ar Iekšlietu ministrijas Galvenās inspekcijas dienesta pārbaudē konstatētajiem trūkumiem aģentūras darbā, risinot jautājumu par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu IeM administratīvo ēku kompleksā.

Ziemassvētku vecītis uzskata, ka labākā dāvana ir laiks. Ziemassvētkos svarīgākais ir sirsnīga kopā būšana un materiālas dāvanas ir kā suvenīrs, lai mēs atcerētos šo brīdi.

Biznesa portāls db.lv viesojās Ziemassvētku vecīša birojā Pāvilostas novada Ziemupē. Jau vairākus gadus svētku laikā Rūķupē ikviens var satikt īstu Ziemassvētku vecīti.

Kā stāsta viena no Rūķupes aktīvistēm Daiga Kadeģe, šis stāsts ir gana sens. Ideju par Ziemupi kā Ziemassvētku vecīša mājvietu pasviedis kāds Austrālijas latvietis un tā vietējiem ļoti iepatikusies.

Ziemassvētku vecīša biroju biedrība Ziemupīte sāka veidot 2006.gadā. D.Kadeģe atzīst, ka sākumā bija raizes par to, kāda būs cilvēku atsaucība. «Sākām šo projektu ar bailēm, bet sapratām, ka interese ir pārsteidzoši liela. Visi pieaugušie pēkšņi šeit kļūst par bērniem. Pie mums brauc gan tādi, kuriem ir divi gadi, gan tādi, kam astoņdesmit,» lepojas D.Kadeģe.

Eiropas Komisija iesniegusi priekšlikumu par 2012. gada zvejas iespējām Baltijas jūrā.

Pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem, Komisija ierosina palielināt KPN (kopējā pieļaujamā nozveja) abiem Baltijas jūras mencas krājumiem, kā arī diviem reņģes krājumiem, proti, rietumu un Botnijas līča krājumam.

Komisija ierosina palielināt Baltijas jūras mencas nozveju par 15 % austrumu krājumam (līdz 67 850 tonnu apjomam) un par 13 % rietumu krājumam (līdz 21 300 tonnu apjomam). Šāds palielinājums ir iespējams tāpēc, ka mencas krājumu ilgtermiņa pārvaldības plāns, kuru īsteno kopš 2008. gada, ir palīdzējis samazināt zvejas radīto noslodzi līdz ilgtspējīgam līmenim un devis krājumiem laiku atjaunoties. Komisija ierosina palielināt reņģes rietumu krājuma KPN gandrīz par trešdaļu (līdz 20 900 tonnu apjomam) un nedaudz — par 2 % — palielināt Botnijas līča reņģes KPN (līdz 106 000 tonnu apjomam). Toties centrālais un Rīgas jūras līča reņģes krājums vēl nav pietiekami atguvies, tāpēc Komisija ierosina KPN šiem diviem krājumiem samazināt attiecīgi par 33 % un 21 %.

Latvijā ir diezgan neskaidrs, kas vispār ir vidusšķira valstī un cik tā mums ir reāla, atzīst Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes speciālisti. Pētījumi veikti par sociālās nevienlīdzības jautājumiem, bet pārsvarā par sabiedrības mazturīgāko daļu, tostarp konsultējot Latvijas tiesībsargu. Pētīt vidusslāņa, kas ir sabiedrības balsts, izmaiņas traucē finansējuma trūkums.

Šādi ir galvenie secinājumi pēc Dienas Biznesa sarunas ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētajām profesorēm Līgu Rasnaču un Baibu Belu.

Kas ir vidusslānis? Ir izmaiņas?

“Ir diezgan neskaidrs, ko mēs vispār ar šo jēdzienu – vidusšķira vai vidusslānis - saprotam. 2018. gadā tika veikts SKDS pētījums, kur tika veikta salīdzināšana arī ar pētījuma datiem pirms 10 gadiem. Viens no secinājumiem bija, ka ir labi – vidusšķira mums ir pieaugusi! Tomēr, analizējot atsevišķus faktorus, izrādījās, ka nekas būtiski 10 gadu laikā nav mainījies,” tā L. Rasnača. Viņa uzsver, ka liela nozīme ir pašu cilvēku izjūtām un pašuztverei sabiedrībā. “Ir skaidrs, ka vairāk nekā puse no sabiedrības locekļiem vēlas sevi definēt kā vidusšķiru. Tad ir jautājums, kā izmērīt šo piederību vidusslānim, un pirmais no visiem ir ienākumi, jo tas ir skaidrs un saprotams lielums. Līdztekus jāteic - tas nebūt nav vienīgais kritērijs,” pauž L. Rasnača, to pamatojot gan ar sociālās drošības, gan drošības valstī vispār aspektiem. Pirmkārt, vai, zaudējot darbu Latvijā, cilvēks paliek piederīgs vidusšķirai vai tomēr nē? Kādas ir garantijas cilvēka mantiskajam stāvoklim krīzes brīžos? No otras puses ir jautājums - kādas ir prasības, lai piederētu vidusšķirai?

Nodrošināt vistrūcīgākos cilvēkus ar pārtikas pakām un ģimenes ar bērniem ar būtiskākajām higiēnas, saimniecības lietām un skolas piederumiem – šāds ir Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākām personām mērķis, kurš vērsts uz iedzīvotāju sociālās atstumtības mazināšanu.

Lai šo mērķi īstenotu, valdība otrdien atbalstīja divus Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos dokumentus - Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likumprojektu un Darbības programmu pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšanai vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem 2014.-2020.gada plānošanas periodā. Likumprojekts vēl jāpieņem Saeimā, savukārt gala lēmumu par ES finansējuma piešķiršanu darbības programmas īstenošanai pieņems Eiropas Komisija.

LM kā vadošā iestāde izstrādās MK noteikumus, kas noteiks ģimenes un personas, kurām ir tiesības saņemt fonda finansētu pārtiku un pamata materiālās palīdzības preces, satura un kvalitātes prasības fonda finansētām pārtikas un pamata materiālās palīdzības precēm, to uzglabāšanas un izdalīšanas kārtību un citus nosacījumus, kā arī novērtēs un uzraudzīs Fonda ieviešanu, ziņos par Fonda ieviešanas aktivitātēm Eiropas Komisijai. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) kā sadarbības iestāde veiks partnerorganizāciju atlasi un uzraudzību, kā arī vienlaikus organizēs arī pārtikas un cita materiālā atbalsta iepirkumu. Palīdzības izdalīšanu vistrūcīgākajām personām nodrošinās partnerorganizācijas – biedrības, nodibinājumi, reliģiskas organizācijas un pašvaldības vai to iestādes, iepriekš piesakoties SIF organizētajā atlasē.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Otrdien, 17. jūnijā, Ministru kabinets (MK) par nākamo Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāri apstiprinājis līdzšinējo ministrijas valsts sekretāres vietnieci budžeta jautājumos Baibu Bāni. Valsts sekretāres pienākums viņa sāks pildīt ar šā gada 25. jūniju, informē ministrija.

FM amatpersonas pienākumus Bāne pilda kopš 2009. gada, strādājot par ministrijas valsts sekretāres vietnieci budžeta jautājumos. Iepriekš viņa ieņēmusi vadošus amatus Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā un Zemkopības ministrijā.

Bāne Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē ieguvusi profesionālo maģistra grādu ekonomikā un maģistra grādu sabiedrības vadībā. Tāpat viņa profesionālās zināšanas publisko finanšu vadības jautājumos papildinājusi ASV Djūka universitātē.

Līdzšinējā FM valsts sekretāre Sanita Bajāre ar šā gada 1. jūliju kļūs par Pasaules Bankas direktoru valdes direktora vietnieci.

Finanšu ministrs Andris Vilks par nākamo valsts sekretāri izraudzījis un virza līdzšinējo ministrijas valsts sekretāres vietnieci budžeta jautājumos Baibu Bāni.

Plānots, ka par viņas kandidatūras apstiprināšanu šim amatam jau tuvākajā valdības sēdē lems Ministru kabinets (MK).

Baiba Bāne jau vairākus gadus ministrijā vada budžeta sektoru, un viņas plašā darba pieredze un profesionālās zināšanas būs nozīmīgs ieguldījums sekmīgam turpmākam darbam ministrijā, pārliecināts finanšu ministrs Andris Vilks.

Finanšu ministrijas (FM) amatpersonas pienākumus Bāne pilda kopš 2009. gada, strādājot par ministrijas valsts sekretāres vietnieci budžeta jautājumos. Iepriekš viņa ieņēmusi vadošus amatus Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā un Zemkopības ministrijā.

Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) ir atbalstījusi Ministru prezidenta amatam nominētā politiķa Alda Gobzema (KPV LV) izslēgšanu no advokatūras, apstiprināja LZAP vadītājs Jānis Rozenbergs.

Viņš apstiprināja, ka Gobzema izslēgšana bija saistīta ar LZAP disciplinārlietu komisijas lēmumu.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka šāds lēmums pieņemts saistībā ar Gobzema vērstajiem izteikumiem pret nogalināto maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunku, kā arī tas esot pieņemts bez paša Gobzema klātbūtnes.

Advokatūras likumā teikts, ka pēc disciplinārlietas izskatīšanas disciplinārlietu komisija pieņem lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu advokātam vai par disciplinārlietas izbeigšanu.

Disciplinārlietu komisijai ir tiesības uzlikt dažādus sodus - izteikt piezīmi, rājienu, noteikt citu prakses vietu vai aizliegt praktizēt noteiktā vietā uz laiku līdz trim gadiem, aizliegt izpildīt advokāta pienākumus uz laiku ne ilgāku par gadu.

Atstādinātais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns šodien vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu pārbaudīt iespējamās finanšu ministra Einara Repšes (JL) nelikumības saistībā ar pret viņu ierosināto disciplinārlietu. Taču Finanšu ministrijai neizdodas sazināties ar Jaknānu lai apsvērtu rotācijas iespējas.

Dienai vēl neizdevās sazināties ar prokuratūru, lai pārliecinātos, vai Dz. Jakāna iesniegums jau saņemts. Dz. Jakāns uzskata, ka E. Repšes rīcībai, iepriekš rosinot viņa atbrīvošanu no amata, nav pamata un viņš būtu jāatjauno amatā. Disciplinārlietas komisijas atzinumā bija secināts, ka Dz. Jakāna darbībā nav disciplinārsodāmu pārkāpumu.

Janvāra sākumā Dz. Jakāns vērsās pie ministra, prasot izbeigt pret viņu ierosināto disciplinārlietu un atjaunot viņu VID ģenerāldirektora amatā. Attiecīgu iesniegumu viņš iesniedza pēc tam, kad bija iepazinies ar disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumu, kurā secināts, ka sodāmi pārkāpumi viņa rīcībā nav konstatēti. Koalīcijā panākto vienošanos par viņa pārcelšanu citā amatā valsts pārvaldē Dz.Jakāns nosauca par absurdu.

Nordic Partners Limited valdes priekšsēdētājs Daumants Vītols un vairāki Latvijas uzņēmumi - AS Laima, AS Staburadze, AS Gutta, SIA NP Foods, SIA NP Management, SIA NP Jelgavas biznesa parks kategoriski nepiekrīt Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) lēmumam nerosināt disciplinārlietu par zvērināta advokāta Mārča Miķelsona ētikas normu pārkāpumiem, atsaucoties uz lietas noilgumu, informē Nordic Partners Limited sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle-Sūniņa.

Uzņēmumi iesniegumā ZAP norāda, ka publiski pieejamā informācija liecina, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisija ir konstatējusi rupjus advokāta M. Miķelsona ētikas normu pārkāpumus, turklāt ētikas normu pārkāpumiem nav noilguma un Ētikas komisijas lēmums ir galīgs un negrozāms.

Uzņēmumi aicina ZAP ņemt vērā Ētikas komisijas rekomendāciju un pārskatīt savu lēmumu par zvērināta advokāta M.Miķelsona ētikas normu pārkāpumiem un rosināt disciplinārlietu par zvērināta advokāta M.Miķelsona rīcību, nosūtot pārbaudes materiālus un Ētikas komisijas atzinumu par pārkāpumu esamību uz Latvijas Zvērinātu Advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisiju.

Formālais iemesls Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) vadītāja Visvalža Puķītes atstādināšanai bijis Valsts kontroles ziņojums, kurā norādīts, ka nav atskaišu par vairāk nekā 400 tūkst. Ls, intervijā raidījumam 900 sekundes norādīja Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs.

Viņš skaidroja, ka jau pirms tam esot ierosinātas virkne disciplinārlietu pret IeVP darbiniekiem. «Te ir runa ne tikai par to, kas ir Valsts kontroles ziņojumā norādīts, bet arī par norvēģu naudas izmantošu Cēsu nepilngadīgo kolonijas būvniecībā. Cik lietderīgi tā ir izmantota, un vai ir bijuši konkursi saskaņā ar noteikto kārtību,» atzīmē A.Štokenbergs. Viņš arī piebilsta, ka neizprotama esot arī kadru politika.

Tieslietu ministrs V.Puķītem bija uzdevis divu nedēļu laikā iesniegt priekšlikumus par to, kā situācija tiks labota. Pagājušo piektdien, 3.jūnijā, viņš neko neesot iesniedzis, tāpēc sekojusi atstādināšana. Tālāk disciplinārlietu komisija vērtēšot visu, kas ir rakstīts ziņojumā.

Ģimenes uzņēmums turpinās, tā izteicās bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis, uzzinot, ka biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks par savu vietnieci korupcijas novēršanas jautājumos izvēlējies KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāju Ilzi Jurču.

«Tas nav nopietni, un nekas birojā nemainīsies,» aģentūrai LETA savu viedokli pauda Vilnītis. Viņš zinot, ka ar Jurču visu var sarunāt, ar to domājot, ka politiskajiem spēkiem ir lielas iespējas, izmantojot Jurču, panākt sev vēlamo rezultātu.

Vilnītis skaidroja, ka savulaik KNAB arī vēlējies reorganizāciju tikai tāpēc, ka Jurčas vadītajā nodaļā auditori atklājuši «zilus brīnumus». Jurča savulaik darījusi lietas, kas nogūlušas arhīvos. Atkarībā no personālijām Jurča mēdza pieņemt dažādus lēmumus, atminas Vilnītis. Atzinumus lietās viņa sagatavojusi atbilstoši politiskajai piederībai.

Par Jurču anonīmi sūdzējušies vairāki darbinieki, bet tās meitenes, kuras atklāti iebildušas pret kādiem Jurčas ierosinājumiem, «kļuvušas brīvas».

Finanšu ministrs Andris Vilks darbam Rīgas brīvostas valdē kā savu pārstāvi virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieci budžeta jautājumos Baibu Bāni.

Jau rakstīts, ka līdzšinējais FM pārstāvis Rīgas brīvostas valdē Ēriks Škapars pagājušās nedēļas beigās iesniedza atlūgumu. Valdība Ē. Škaparu Rīgas brīvostas valdē apstiprināja 2009. gada jūlijā.

Virzot Rīgas brīvostas valdē B. Bāni, A. Vilks norāda, ka «šajos gados, strādājot valsts pārvaldē, viņa sevi ir pierādījusi kā augsti kompetentu un atbildīgu amatpersonu, tāpēc viņas plašā darba pieredze un profesionālās zināšanas finanšu jomā būs nozīmīgs ieguldījums veiksmīgākai Rīgas ostas attīstībai».