Koalīcijā 13.februārī panākta vienošanās, ka dzērājšoferiem konfiscētos auto varēs nodot Ukrainas armijas vajadzībām, pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Priekšlikumu rosinājusi Finanšu ministrija (FM), kas arī gatavos attiecīgos likuma grozījumus.

Kā ziņots, pērn novembrī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles.

Tāpat kriminālatbildība paredzēta par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.

Turklāt tiek konfiscēts transportlīdzeklis, ja īpašnieks to vadījis stiprā reibumā vai atteicies no apreibinošo vielu klātbūtnes organismā pārbaudes. Gadījumos, ja reibumā vadītais transportlīdzeklis pieder citai personai, tad no vainīgās personas piedzen pilnu vai daļēju šī transportlīdzekļa vērtību.

AS Latvenergo drīzumā plāno sākt sarunas ar AS Latvijas Gāze (LG) par iespēju iegādāties elektroenerģijas ražošanai nepieciešamo gāzi aptuveni 20% apmērā no gadam nepieciešamā apjoma par fiksētu izdevīgu cenu un uzglabāt to Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (PGK), aģentūrai LETA sacīja Latvenergo ražošanas direktors Māris Kuņickis.

«Patlaban katru gadu pērkam gāzi pēc konkrētā mēneša cenas, līdz ar to nevaram prognozēt, kādas būs elektroenerģijas ražošanas izmaksas un elektrības gala cena. Nākotnē gribam iespēju mēnesī, kad ir visizdevīgākā gāzes cena, nopirkt aptuveni 100-200 miljonus kubikmetru lielu gāzes partiju un uzglabāt to Inčukalna PGK. Tie būtu ap 20% no vienam gadam nepieciešamā apjoma,» skaidroja Kuņickis.

Viņš sacīja, ka tad Latvenergo varētu saviem klientiem pārdot elektrību, zinot, par kādu cenu tā tiks saražota.

Iepriekš Latvenergo vēlējās no LG nopirkt gāzes partiju un uzglabāt to Inčukalnā kā drošības rezervi 2013.gadā, taču toreiz LG šo iespēju atteica, norādot, ka gāze tiks piegādāta saskaņā ar līgumu.

Salīdzinoši lētais elektriskais skrejritenis Xiaomi MiJia M365 noderēs biroja darbiniekiem, lai ātri veiktu nelielus attālumus pilsētā

Nīkstot garā galvaspilsētas sastrēgumā un caur automašīnas logu priecājoties par saulaino dienu, neviļus pārņem domas par citādiem pārvietošanās līdzekļiem pilsētā. Kājas un velosipēds ir pārbaudīta, klasiska un patīkama alternatīva, bet, ja glītā uzvalkā regulāri jāmēro vairāki kilometri vai arī negribas nopūlēties, minot pedāļus? Te varētu noderēt ielās aizvien biežāk redzamie elektriskie skrejriteņi.

Viens no tādiem – Xiaomi MiJia M365 – uz laiku nonāca arī DB rīcībā. Vai tas tiešām varētu būt ērts ikdienas pārvietošanās līdzeklis?

Dizains

Elektroskūteris paredzēts cilvēkiem augumā no 120 līdz 200 centimetriem, tādēļ ir diezgan augsts. Tā augstākais punkts ir vairāk nekā 110 cm virs zemes. Toties – šaurs, lai lavierētu pa gājējiem pilnām ietvēm un ar stūres ragiem nevienu neaizķertu. Taču stūres augstums nav regulējams, tādēļ pirmskolas vecuma bērniem atliek žēli noskatīties, kā lielākie vizinās, jo, turot rokas augstāk par pleciem, skrejriteni vadīt pagrūti.

Lai gan velosezona šogad izstiepusies nedaudz garāka kā citus gadus, kad novembra beigās jau zemi klāja sniegs, velosipēdu darbnīcas un tirgotāji sākuši naski piedāvāt jaunu pakalpojumu – velogarāžu, kur savu uzticamo braucamo novietot ziemas sezonā.

Princips pavisam vienkāršs – klients atved savu velosipēdu uz konkrēto vietu, samaksā par pakalpojumu un līdz pavasarim aizmirst, ka mājoklī jāatrod vieta arī velosipēdam, kas gada aukstajos mēnešos visbiežāk kalpo kā drēbju statīvs. Protams, dzīvoklī iespējams velosipēdu arī ar speciāliem stiprinājumiem novietot pie sienas vai pat griestiem, bet ne visos mājokļos tam atradīsies piemērota vieta. Turklāt gleznu no sienas taču nost nerausi, lai pāris mēnešus skatītos uz savu ciskudrilli.

Aptaujātās velodarbnīcas teic, ka pakalpojums nebūt nav ienesīgs bizness un brīva niša, bet iespēja ziemas sezonā lietderīgi izmantot savas pustukšās noliktavas un nodrošināt, ka meistariem ir darbs, jo garāžas pakalpojums tiek piedāvāts komplektā ar velosipēda tehnisko apkopi. Tas nozīmē, ka, iestājoties pavasarim, klientam vairs nebūs jālauza galva par sava braucamā savešanu darba kārtībā. Velodarbnīcas gan ir pārliecinātas, ka nākamajā pavasarī būs mazāk darba un pie to durvīm neveidosies garas rindas, jo lielākā daļa velobraucēju, kā ierasts, visu tomēr atstāšot uz pēdējo brīdi un līdz ar pirmajiem pavasara saules stariem attapšoties, ka braucamo vajag tagad un tūlīt, turklāt ideālā kārtībā.

PVN, akcīzes nodokļu un obligāto degvielas rezervju uzglabāšanas izmaksu dēļ Latvijas degvielas uzpildes stacijās benzīns no 1. janvāra var sadārdzināties par 4-5 santīmiem.

Par to raksta Telegraf. Ekonomikas ministrija jau šovasar paziņoja, ka turpmāk privātie uzņēmēji turpmāk būs atbrīvoti no pienākuma glabāt obligātās valsts degvielas rezerves, par tām maksās valsts, bet uzņēmējiem tiks uzlikta jauna kompensējoša nodeva, kas nepārsniegs viņu līdzšinējos izdevumus par degvielas glabāšanu.

Tomēr pēc Telegraf rīcībā esošas neoficiālas informācijas, konkursā par degvielas rezervju glabāšanu uzvarējusi firma, kura prasa teju četras reizes lielākas izmaksas nekā tās bijušas, kad degvielas tirgotāji rezerves glabājuši paši – iepriekš izmaksas par vienas degvielas tonnas glabāšanu sasniedza 4 latus, bet tagad tiek prasīti 14 lati. Konkursā par degvielas rezervju glabāšanu esot startējušas trīs firmas- Lukoil piedāvājis uzglabāt dīzeli par 3.99 latiem tonnā, kamēr Kurzemes degviela, kas grasoties uzglabāt lielāko degvielas daļu, par dīzeļa tonnu prasot 7 latus, bet par benzīnu – 14 latus.

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas komandas Rīgas Dinamo uzbrucēju Miku Indraši nomāc vienības garā neveiksmju sērija, taču ar katru spēli ir cerības to salauzt, sarunā ar aģentūru LETA atklāja hokejists.

Rīgas Dinamo piedzīvojusi 12 zaudējumus pēc kārtas, kas ir kluba antirekords. Latvijas komanda ar pieciem punktiem 16 mačos ir pēdējā vietā visā līgā, turklāt ceturtdien galvenā trenera amatu atstāja Sandis Ozoliņš.

Ozoliņš atstāj Rīgas Dinamo galvenā trenera amatu

«Uz ledus par to nedomāju, taču aizbraucot uz mājām, vai ierodoties arēnā, par šīm neveiksmēm domāju. Visu laiku ir tā sajūta, ka tūlīt būs un varam to visu salauzt. Tomēr pretinieki nav nekādi muļķi, arī viņi grib uzvarēt. Visi cenšas un grib vinnēt, iemest vārtus. Vienmēr kaut kas pietrūkst, kaut kādas nianses. Mums nav tādas veiksmes kā pretiniekiem, kuriem, piemēram, gadās rikošets, pēc kura ripa ielido vārtos. Mums vārti nāk ļoti grūti. Ir ilgi jāgaida. Daudz smagāk jāstrādā, lai gūtu vārtus,» stāstīja Indrašis.

Pirmssvētku laikā laikraksts Dienas Bizness Latvijas uzņēmējus aicināja glazēt piparkūkas un izteikt savus nākamā gada novēlējumus valstij

Uldis Leiterts, datu vizualizācijas iesācējuzņēmuma infogr.am vadītājs

«Ja kādam ir doma sākt ko jaunu – kālab ne 2016. gadā? Ja cilvēkam ir ideja, par ko viņš ir domājis ilgi, nākamais gads varētu būt sirsnīgi labs brīdis, kad nebaidīties to darīt. Nākamajā gadā es gribētu redzēt kompāniju, kam ir potenciāls kļūt par latviešu vienradzi – uzņēmumu, kas novērtēta par miljardu dolāru.

Lai sāktu ko jaunu, nevajag daudz laika – no ļoti agras idejas, kad domājām, vai un kas tas varētu būt, līdz brīdim, kad palaidām infogr.am publiski un ieguvām pirmos lietotājus, pagāja pusgads, bet no brīža, kad reāli sākām strādāt pie produkta un publicējām to, pagāja apmēram divas nedēļas.

Valsts policijai (VP) pagājušais gads nebija viegls, un pērn reģistrēto noziegumu skaits ir pieaudzis, kas gan pamatā saistīts ar atbildības pastiprināšanu dzērājšoferiem, piektdien žurnālistiem atzina VP priekšnieks Armands Ruks.

Aizvadītais gads nebija viegls, jo norisinājās daudzi sarežģīti notikumi, ņemot vērā vispārējo stāvokli Baltijā, ģeopolitisko situāciju, karu Ukrainā, hibrīdkara izpausmes, policijas reformu, darbinieku motivāciju un vēlmi sniegt kvalitatīvāku darbu sabiedrībai. Tāpat bijušas pietiekami skaļas krimināllietas, kas saistītas ar jauniešiem, Gunāra Rusiņa gadījums, kara Ukrainā attaisnošana un Putina vadītās Krievijas slavināšana.

Pērn valstī reģistrēti 35 719 noziegumi, no kuriem 32 950 reģistrēti VP. 2022.gadā valstī reģistrēti 33 821 noziegums, bet VP reģistrēti 31 741. 2021.gadā reģistrēti 32 820 noziegumi, bet VP - 30 790 noziegumi. Vēl iepriekšējos gados noziegumu skaits bija daudz lielāks.

Iekšlietu ministrijas sagatavotajā grozījumu projektā, maksimālais naudas sods par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola vai narkotisko vielu reibumā paredzēts 1 000 latu līdzšinējo 500 latu vietā, savukārt, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniegs 1.5 promiles, vadīšanas tiesības plānots atņemt uz laiku līdz pat četriem gadiem, informē LTV ziņu dienests.

Deputāti komisijas sēdē uzsvēra, ka jāizvērtē vai administratīvais sods nebūs bargāks par kriminālsodu, jo par līdzīga smaguma kriminālnoziegumiem nereti tiek piemēroti gan nosacīti sodi, gan daudz mazāki naudas sodi.

Vairāki deputāti pauda viedokli, ka patlaban «dzērājšoferiem» piemērojamo administratīvo arestu būtu nepieciešams aizstāt ar piespiedu darbu, kas ļautu ietaupīt valsts budžeta līdzekļus un nestu ieguvumu arī sabiedrībai.

Komisija šodien vienojās par likumprojekta tālāku virzību, norādot, ka piedāvājums vēl ir jāpilnveido.

Paredzēts paaugstināt maksimāli piemērojamā naudas soda apmēru par braukšanu reibumā, nosakot to līdz 5000 latu, kā arī ļaut dzērājšoferus sodīt ar vadītāja tiesību atņemšanu uz mūžu.

Šādu sodu ieviešanu paredz ceturtdien, 26. februārī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK).

Tomēr paredzēts, ka arī tie vadītāji, kam tiesības būs atņemtas uz mūžu, varēs tās atgūt pēc 10 gadiem ar nosacījumu, ka persona laikā, kad vadīšanas tiesības viņai ir bijušas atņemtas, nav izdarījusi administratīvos pārkāpumus ceļu satiksmē, vadot transportlīdzekļus.

Piemērojot naudas sodus, plānots izdalīt divus jaunus līmeņus alkohola koncentrācijai asinīs. Maksimālo 5000 Ls naudas sodu paredzēts piespriest vadītājiem, kuriem alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 2,5 promiles. Savukārt šoferiem, kuriem alkohola koncentrācija asinīs svārstās no 2 līdz 2,5 promilēm, paredzēts sods 3 līdz 4 tūkstošu latu apjomā.

Aizvadīto Līgo svētku statistika apliecināja – lai gan to cilvēku skaits, kuri sēžas pie stūres reibumā, samazinās, joprojām atrodas autovadītāji, kuri riskē ar savu un līdzcilvēku veselību un dzīvību.

Kamēr autovadītāji uzskatīs, ka viņiem ir iespēja izbēgt no soda, savā izvēlētajā maršrutā nesastopot ceļu policiju, dzērājšoferi nekur nepazudīs. Problēmu pilnībā izskaust nav iespējams. Naudas soda palielināšana par pārkāpumiem situāciju būtiski neuzlaboja – tas liecina, ka vairāk jāstrādā pie preventīviem pasākumiem un izpratnes veidošanas, nevis sodu politikas.

Arī viena alus glāze var izraisīt uzmanības traucējumus

Atskatoties uz aizvadītajiem Līgo svētkiem, fiksētā statistika nav visai iepriecinoša. Sabiedrība jau savlaicīgi tika informēta par pastiprinātu ceļu policijas ekipāžu darbību svētku periodā un pēc tā, taču daļai autovadītāju tas nebija pietiekams šķērslis un viņi sēdās pie stūres reibumā. Policija fiksēja 70 šādus autovadītājus, turklāt daļai no viņiem alkohola līmenis asinīs pārsniedza vienu promili. Kamēr autovadītāji uzskatīs, ka viņiem ir iespēja izbēgt no soda, nesastopot ceļu policiju savā izvēlētajā maršrutā, dzērājšoferi nekur nepazudīs. Tā nav likumsargu vaina, bet gan ļoti nepareizs domāšanas modelis, kas valda daļā sabiedrības. Neatkarīgi no soda apmēra vai veida vienmēr atradīsies kāds, kurš uzskatīs, ka drīkst braukt reibumā. Tāpat ir aplami domāt, ka trīs izdzertas alus pudeles neietekmē braucienu - arī neliels alkohola daudzums organismā var izraisīt uzmanības un koncentrēšanās samazināšanos. Palielinās arī agresivitāte un avāriju risks. Ja jāsēžas pie stūres, tad labāk nedzert pat vienu alus glāzi. To vienmēr cenšamies atgādināt autovadītājiem.

Aizkraukliešu uzmanību pirms Ziemassvētkiem piesaistījis svētku vecītis, kurš paštaisītā braucamajā lēnā gaitā brauca cauri Aizkrauklei, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Aiz kuplās baltās bārdas bija noslēpies vietējais uzņēmējs Pēteris Purviņš. Ziemassvētku vecīša tērpā viņš devās uz Aizkraukles tirgu un «IGA centru», kur viņa ģimenes uzņēmumam ir tirdzniecības vietas, lai sveiktu kolēģus svētkos.

Cilvēki uzsmaidīja un māja vīram sārtajā mētelī, daudzi centās vecīti nofotografēt vai nofilmēt, novērojis Staburags.

Braucamo uzņēmējs bija sameistarojis no veca motocikla blakusvāģa, pieliekot tam zirga ratu riteņus. Uz priekšu šo uzparikti viņš stūrēja ar motobloka palīdzību. Braucamo rotāja senatnīgi lukturi, kas ņemti no P. Purviņa lielās senlietu kolekcijas, ko viņš daudzu gadu garumā izveidojis mājās. Aiz muguras braucējam bija liels dāvanu maiss.

Uzlabotais Mazda CX-5 ir izaudzis par spēcīgu un iekārojamu auto; atsevišķās disciplīnās tas jau rāda premium klases cienīgu sniegumu

Savelkot kopā visus plusus un mīnusus, var teikt, ka CX-5 šobrīd ir viens no saturīgākajiem savas klases modeļiem, kas no Latvijas pircēju puses līdz šim nav izpelnījies to uzmanību, kādu tas būtu pelnījis. Pilnīgi iespējams, ka pie vainas ir cena. Priekšpiedziņas Mazda CX-5 bāzes modelis maksās, sākot no 22750 eiro, savukārt ar pilnpiedziņu, – sākot no 29900 eiro. Loģiski, ka šie skaitļi nespēj konkurēt ar Latvijas dižpārdokļa Nissan Qashqai cipariem, taču potenciālajiem pircējiem ir jāliek aiz auss, ka Mazda CX-5 salīdzinājumā ar Qashqai ir krietni augstākas raudzes produkts, un citējot klasiķa teikto: lietas pasaulē maksā tik, cik viņas maksā, un agrāk vai vēlāk investīcijas lielums atmaksāsies. Jebkurā gadījumā Mazda CX-5 ir auto, kas nezinātājiem un šādas klases auto tīkotājiem varētu būt patīkams atklājums.

Elektriskais skrejritenis "Ninebot KickScooter E22E" noderēs nelielu attālumu veikšanai pa gludām pilsētas ietvēm.

Pasaule ap mums nudien strauji mainās. Vēl pirms dažiem mēnešiem sabiedriskais transports tika pozicionēts kā pilsētas satiksmes problēmu efektīvākais risinājums un nu retais vairs uzdrošinās ieteikt pilsētniekiem kāpt autobusā vai tramvajā. Par laimi vasarā pārvietošanās alternatīvu netrūkst – velosipēdi, skrituļslidas un arī elektriskie skrejriteņi. To piedāvājumam šogad pievienojies "Ninebot KickScooter E22E".

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

Šis "Segway Ninebot" zīmola braucamrīks ir pērnajā vasarā "Dienas Biznesā" aprakstītā "KickScooter ES4" elektroskūtera nākamā paaudze. Vizuāli ārkārtīgi līdzīgs, vien ieguvis dažus uzlabojumus. Tas ir saglabājis kompakto izmēru un pārdomāto salocīšanas mehānismu, tādēļ ir parocīgs ienešanai telpās un glabāšanai kaut zem biroja galda. Ilgstoši nēsāt braucamo rokā, piemēram, ieejot veikalā, gan nebūs patīkami. 13,5 kilogramu svars agrāk vai vēlāk nogurdinās ikvienu.

Kamēr tehnoloģiju zādzību kaislības risina tiesā, pašbraucošo automašīnu pieteikums ielās ir ar mainīgām sekmēm

Šonedēļ ar Uber skandalozā un nu jau bijušā dibinātāja un vadītāja Trevisa Kalanika liecību Sanfrancisko sākas trīs nedēļas ilga prāva par intelektuālā īpašuma zādzību starp autonomās braukšanas tehnoloģiju kompāniju Waymo un taksometru pakalpojumu kompāniju Uber. Waymo ir Googles mātes uzņēmuma Alphabet biznesa vienība, kas izstrādā autonomās braukšanas tehnoloģijas pašbraucošām automašīnām. Strīda būtība ir komercnoslēpumu un tehnoloģiju zādzības shēma, kurā Uber tiek apsūdzēta kopā ar Waymo kādreizējo inženieri Entoniju Levandovski. Runa ir par tūkstošiem tehnisko dokumentu – 14 tūkstošiem failu, kurus no savas kādreizējās darbavietas uz Uber varētu būt pārnesis E. Levandovskis.

Uz skolu ar savu auto, motorolleru vai velosipēdu – Vaiņodes vidusskolā tas nav nekas neparasts, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks. Sagatavoties vadītāja apliecības iegūšanai ar pašvaldības atbalstu var uz vietas skolā.

«Katru gadu vidusskolas klasēs tiek komplektēta autoapmācības grupa,» stāsta Vaiņodes vidusskolas direktora vietniece mācību darbā Gunta Minka. Parasti piesakoties 15–16 skolēni, kas esot optimāls skaits.

Apmācības nodrošina SIA Ezermalas autoskola, ar kuru izveidojusies laba sadarbība. Satiksmes noteikumu apguvei kultūras namā iekārtota īpaša telpa, kas sertificēta atbilstoši standartiem. Aptuveni 60% par teorijas un pirmās palīdzības apguvi apmaksā Vaiņodes novada dome, par praktisko braukšanu audzēkņiem jāmaksā pašiem.

«Tas varbūt ir viens no punktiem, kas pārdomās liek izšķirties par palikšanu šajā vidusskolā,» spriež skolas direktors Zigmunds Mickus.

Saņemot nesamērīgi dārgus piedāvājumus degvielas rezervju izveidei Latvijā, Ekonomikas ministrija pārtrauc konkursu.

Par to Db.lv informēja Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktora vietnieks Kristaps Stepanovs. «Atsaucība nebija tik liela, kā bijām cerējuši, turklāt uzņēmēju piedāvātā cena bija ievērojami augstāka nekā koncepcijā paredzētā. Tāpēc konkursu pārtraucām, grozīsim normatīvos aktus un sludināsim drīzumā vēl vienu konkursu,» tā Kristaps Stepanovs. To, kādas cenas šajā konkursā uzņēmēji piedāvājuši, viņš neatklāja. Taču Db.lv, atsaucoties uz Telegraf rīcībā esošo neoficiālo informāciju jau rakstīja, ka konkursā prasītā cena bijusi aptuveni četras reizes augstāka nekā iepriekš rēķināts. Iepriekš, kad degvielas tirgotāji degvielas rezerves glabājuši paši –izmaksas par vienas degvielas tonnas glabāšanu sasniedza 4 latus, bet tagad tikuši prasīti 14 lati. Konkursā par degvielas rezervju glabāšanu esot startējušas trīs firmas- Lukoil piedāvājis uzglabāt dīzeli par 3,99 latiem tonnā, kamēr Kurzemes degviela, kas grasījās uzglabāt lielāko degvielas daļu, par dīzeļa tonnu prasot 7 latus, bet par benzīnu – 14 latus. Konkursā piedalījies arī uzņēmums Kalna dzirnavas, kas dīzeli piedāvājās uzglabāt par 7,5 latiem.

Pasaulē pieaug minerālmēslu ražotāju un termināļu skaits; Rīgas brīvostā investē jaunās noliktavās

To DB norāda SIA Riga fertilizer terminal (RFT) valdes priekšsēdētājs Artūrs Skadats. Viņš ir dzimis un audzis Rīgā, 1994. gadā devies uz ASV, kur nodzīvojis astoņus gadus, iegūstot izglītību mārketinga, starptautiskā biznesa attīstības jomā un strādājot. Pēc tam vairākus gadus dzīvojis Krievijā, strādājot naftas produktu, kā arī ogļu tranzīta biznesā Latvijas ostu virzienā, bet 2009. gadā sācis darbu Uralhim saistībā ar termināļa izveidi Rīgā.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Fragments no intervijas:

Kas ir RFT pārkrautās produkcijas gala patērētājs?

Lauksaimniecība. Patlaban pārkraujam trīs veidu produkciju: divu veidu amonija nitrātu un karbamīdu. 2013. gadā ekspluatācijā nodotā termināļa jauda ir divi mlj. t produkcijas gadā. Sākumā tika pārkrauts vairāk nekā viens mlj. t produkcijas gadā, bet pēdējos divos gados apgrozījums ir ap diviem mlj. t, un ceram to sasniegt arī 2017. gadā. Pamatā produkciju kraujam tādos Handymax tipa kuģos, kādu šobrīd redzat piestātnē, un tā iet uz visiem pasaules tirgiem, ieskaitot Latīņameriku un Ziemeļameriku, Eiropu, Brazīliju.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Beramkravu termināļa 1.kārtas pārkraušanas jaudas sasniedz 1 milj. t gadā; šobrīd tas demonstrē savu varēšanu klientiem

Jaunajā SIA Riga Bulk Terminal (RBT) terminālī tiek apkalpots jau otrais kuģis, patlaban testējot un pārkraujot nepārtikas preču (mālzeme) izkraušanas līnijas un aprīkojumu. Augusta sākumā tika izmēģinātas pārtikas preču līnijas, izkraujot no kuģa dzelzceļa vagonos sojas izspaidas. Savukārt septembra beigās uzņēmums plāno pārbaudīt kuģu uzkraušanas tehniku. Klientu pārliecināšana par termināļa iespējām ir pašu rokās, taču riski, kas saistīti ar ģeopolitisko krīzi Ukrainā un var atstāt ietekmi uz kravu plūsmu ne tikai šajā terminālī, bet visās Baltijas valstu ostās, šobrīd grūti prognozējami pat uzņēmuma sadarbības partneriem Krievijā, sarunā ar Dienas Biznesu norāda RBT izpilddirektors Arnis Ronis. DB jau vēstījis, ka RBT viens no sadarbības partneriem ir Krievijas lielākais dzelzceļa infrastruktūras operators graudu pārvadājumu sfērā – Rusagrotrans, kura rīcībā ir vairāk nekā 33 tūkst. specializēto vagonu beramkravu pārvadājumiem.

Nākotnē Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK) varētu nodrošināt ne tikai Latvijas, bet arī Polijas, iespējams, pat Vācijas un citu valstu dabasgāzes apgādi, domā Aigars Kalvītis, AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs.

Jau šobrīd redzam, ka vairāki mūsu potenciālie sadarbības partneri meklē iespējas gāzi transportēt no Eiropas un uzglabāt Baltijā, DB organizētajā konferencē Enerģētika 2023 atklāja A.Kalvītis, piebilstot, ka šis aspekts varētu pilnībā izmainīt Inčukalna PGK lomu. Vēsturiski krātuve izmantota, lai nodrošinātu reģionālās gāzes apgādes stabilitāti un ļautu sabalansēt dabasgāzes cenas sezonālās svārstības, taču nākotnē šis aktīvs varētu darboties kā noliktava, kur gāze tiek glabāta visu cauru gadu, spriež LG valdes priekšsēdētājs.

Pieprasījums mainās

Līdz šim lielākais apjoms dabasgāzes krātuvē parasti tika iesūknēts vasaras sezonā, kad patēriņš reģionā ir vairākas reizes mazāks nekā aukstajā periodā, bet resursa cena - zemāka. Savukārt ziemas sezonā krātuvē noglabātā gāze tika izņemta, lai apkures sezonā to piegādātu klientiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā. A.Kalvītis prognozē, ka drīzumā tas varētu mainīties un nākotnē gāze Inčukalna PGK varētu tikt iesūknēta un uzglabāta visu gadu. “Rietumeiropa arī turpmāk, visticamāk, saskarsies ar gāzes trūkumu, un jau pašlaik mēs redzam indikācijas, ka ārvalstu tirgotājiem varētu būt liela interese savu iegādāto dabasgāzi uzglabāt tieši Baltijā. Pilnīgi iespējams, ka drīz mēs piedzīvosim situāciju, kad Inčukalna PGK tiks izmantota vismaz Polijas, ja ne arī Vācijas apgādei. Šāda informācija man ir, jo mēs esam kontaktā ar daudziem Eiropas gāzes tirgotājiem, kuri šobrīd nopietni apsver šādas iespējas,” atzīmē A.Kalvītis, uzsverot, ka šī brīža situācija nav salīdzināma ar laiku, kad Inčukalns galvenokārt koncentrējās uz cauruļvadu piegādēm.

Atklāts "Maxima Latvija" modernizētais loģistikas centrs Ķekavas pagasta "Abrās".

Uzņēmums loģistikas centrā veicis investīcijas teju 3 miljonu eiro apmērā, paaugstinot efektivitāti šajā blokā par 30%. Tas paveikts, ieviešot ļoti šauro eju risinājumu, mākslīgo intelektu, videi draudzīgus risinājumus, kā arī palielinot litija-jonu elektroiekrāvēju skaitu par vienu piektdaļu.

"Ik gadu augam un attīstāmies, atverot jaunus veikalus Rīgā un reģionos, tādēļ arī loģistikas centram jāaug un jāattīstās līdzi veikalu tīklam, kļūstot efektīvākam. Iekšējo procesu efektivizācija jau vairākkārt sevi ir apliecinājusi. Pārdomāti investējot jaunākajās tehnoloģijās un procesu automatizācijā, mūsu mērķis bija celt katra darbinieka vērtību uzņēmumā, vienlaikus atvieglojot darba ikdienu," komentē "Maxima Latvija" vadītājs Viktors Troicins.

Internetveikalus “Senukai” un “1A” pārvaldošais uzņēmums “Kesko Senukai Digital” ir atklājis jaunu loģistikas centru Latvijā, loģistikas parkā “Rumbulā”, kas ļaus ātrāk piegādāt internetā iegādātās preces klientiem gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā.

Visu diennakti strādājošajā jaunajā noliktavā Latvijā pašlaik strādā ap 100 darbinieku.

“Pandēmija ir ne tikai palielinājusi pieprasījumu pēc tiešsaistes tirdzniecības, bet arī mainījusi klientu vēlmes. Mūsdienās, pasūtot pirkumu internetā, klientiem ir svarīga ik minūte. Tāpēc esam atvēruši jaunu Baltijas valstu tirgus apkalpošanai paredzētu loģistikas centru Latvijā un investējuši risinājumos, kas ļaus intensīvāk organizēt pirkumu komplektēšanu un nodošanu sūtījumu piegādes dienestiem,” stāsta “Kesko Senukai Digital” loģistikas vadītājs Ķestutis Statulevičs.

Jaunā loģistikas centra vieta Latvijā ir izvēlēta, jo tā ir ģeogrāfiski ērta visu trīs Baltijas valstu apkalpošanai. Noliktava 5 700 kvadrātmetru platībā tiek nomāta Rīgas loģistikas parkā “Rumbula”.

“Mēs esam pārliecināti, ka Latvijas tirgum noteikti pietiks produkcijas, jo primāri fokusējamies uz vietējo tirgu un tikai tad izvērtējam eksportēšanas iespējas, uzsākot graudu pieņemšanas sezonu, saka graudu pārstrādes uzņēmuma “Rīgas Dzirnavnieks” tirdzniecības un loģistikas direktore Iveta Švarce.

“Rīgas Dzirnavnieks” 5.augustā pieņēmis pirmo graudu ražu - kviešusi. Tā atvesta no Ogres zemnieku saimniecības, ar kuru uzņēmums sadarbojas jau 30 gadus, tādējādi atklājot jauno ražas sezonu.

Pirmā raža ik gadu “Rīgas Dzirnavniekā” tiek sagaidīta ar īpašu prieku, jo tas nozīmē, ka intensīvā darba sezona ir sākusies un turpmākos mēnešus uzņēmums strādās līdz pat 18 stundām diennaktī, lai operatīvi apkalpotu visus lauksaimniekus, kuri ir gatavi nodot graudus.

“Šogad graudu nodošana sākusies līdzīgā laikā kā citus gadus, ko ietekmējuši laikapstākļi. Lauksaimnieki ir ļoti atkarīgi no tā vai ir saulains vai lietains, jo katra stunda jāizmanto tā, lai graudi tiktu ievākti pēc iespējas ātrāk un kvalitatīvāk, lai dažādu apstākļu dēļ neciestu raža kopumā,” saka I. Švarce.