Koalīcijā 13.februārī panākta vienošanās, ka dzērājšoferiem konfiscētos auto varēs nodot Ukrainas armijas vajadzībām, pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Priekšlikumu rosinājusi Finanšu ministrija (FM), kas arī gatavos attiecīgos likuma grozījumus.

Kā ziņots, pērn novembrī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles.

Tāpat kriminālatbildība paredzēta par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.

Turklāt tiek konfiscēts transportlīdzeklis, ja īpašnieks to vadījis stiprā reibumā vai atteicies no apreibinošo vielu klātbūtnes organismā pārbaudes. Gadījumos, ja reibumā vadītais transportlīdzeklis pieder citai personai, tad no vainīgās personas piedzen pilnu vai daļēju šī transportlīdzekļa vērtību.

Minētie bargie sodi dzērājšoferiem iezīmējuši pozitīvu tendenci pārkāpumu skaita samazināšanā. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks februārī intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka, neskatoties uz to, ka teju katru dienu uz Latvijas ceļiem tiek pieķerti autovadītāji stiprā alkohola reibumā, kopumā situācijā vērojams uzlabojums.

Policijas priekšnieks skaidroja, ka pērn nedēļas laikā policija fiksēja apmēram 70-80 šāda veida pārkāpumus, savukārt šī gada pirmajās nedēļās vidēji ir bijis zem 50 pārkāpumiem nedēļā.

Ruks gan aicina pagaidām nesteigties ar secinājumiem par jaunās sodu sistēmas sekmēm, jo norma par bargākiem sodiem dzērājšoferiem spēkā stājusies vien relatīvi nesen.