Jebkura biznesa veiksmes pamatā ir ne tikai kvalitatīvi produkti un pakalpojumi, bet arī rūpīgi un gudri pārdomāta uzņēmuma atpazīstamības stratēģija. Ne velti vairums izvēlas sākt ar sava uzņēmuma galveno vizītkarti – mājaslapu. Šis solis ir ļoti nozīmīgs uzņēmuma attīstības posms, jo potenciālie klienti un pircēji šodien arvien biežāk pirkumus izvēlas tieši interneta vidē. Tehnoloģiju attīstība, kā arī nesenā pandēmija ir ievērojami paātrinājusi e-komercijas procesus, palielinot konkurenci arī virtuālajā vidē. Lai panāktu, ka klients izvēlas tieši jūsu preci vai pakalpojumu, vairs nepietiek ar sevis prezentēšanu vien – ir nepārtraukti jārūpējas, lai uzņēmuma mājaslapa būtu dinamiska, saistoša un saprotama. Tātad regulāri ir jāveido kvalitatīvs un noderīgs saturs klientam saprotamā valodā. Vai zinājāt, ka šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra piedāvā finansiālu atbalstu līdz pat 80 % apjomā uzņēmumu tīmekļa vietņu izstrādei, uzlabošanai un pielāgošanai? Tā ir lieliska iespēja tiem Latvijas uzņēmējiem, kuri vēl tikai domā par eksporta tirgu un savu tīmekļa vietņu lokalizāciju ir atlikuši uz vēlāku laiku. Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas atbalsta programma būs aktīva vēl tikai līdz 2023. gada augustam.

Mājaslapu lokalizācijas tendences

Uzņēmumu mājaslapu tulkošana un lokalizācija valodu pakalpojumu tirgū nav nekas jauns, taču pēdējos gados pieprasījums pēc šī pakalpojuma ir sevišķi aktualizējies. Uzņēmēji neapstājas pie sasniegtā un paplašina savu tirgu, kas nozīmē, ka nepieciešamība pēc satura dažādās valodās pieaug. Jāsaprot, ka tīmekļa vietnes lokalizācija un tulkošana ir divi atšķirīgi procesi: tulkošana ir avota valodas teksta pārnešana mērķa valodā, savukārt lokalizācija ir daudz plašāks process, kas ietver gan tulkošanu, gan valodas pielāgošanu konkrētajam tirgum un kultūrai, gan arī satura atbilstību SEO parametriem. 2022. gada decembrī CSA Research veiktajā pētījumā vērojamas vairākas šobrīd būtiskas tendences globālajā mājaslapu lokalizācijas tirgū:

Latvijā nav aizturēto starptautiski veiktajā policijas operācijā, kas notika septiņās Eiropas valstīs, tādējādi aizturot 11 hakerus, kas izspiegojuši datorlietotājus caur datoru tīmekļa kamerām.

Kā aģentūrai LETA norādīja Valsts policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis, lai arī tika norādīts, ka aizturēšana notikusi arī Latvijā, šeit neviens nav ticis aizturēts.

The Independent iepriekš ziņoja, ka starptautiskā policijas operācijā septiņās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, aizturēti 11 hakeri, kas izspiegojuši datorlietotājus caur datoru tīmekļa kamerām. Bija norādīts, ka aresti veikti Latvijā, Igaunijā, Lielbritānijā, Francijā, Rumānijā, Itālijā un Norvēģijā.

Aizturētie hakeri tiek turēti aizdomās par ļaunprātīgas programmas izmantošanu, lai pārņemtu savā kontrolē datoru tīmekļu kameras un izspiegotu datorlietotājus informācijas iegūšanai vai šantāžas nolūkos.

Latvijā radītā interneta mājaslapu veidošanas rīka Mozello izveidē investēti ap 100 000 eiro, stāsta SIA Blumentals Solutions īpašnieks Kārlis Blūmentāls.

Viņš atzīmē, ka darbs pie Mozello - mozello.lv - radīšanas sākās 2012.gadā, bet publiski izmēģinājuma režīmā Mozello mājaslapu serviss tika palaists pērn oktobrī.

«Lai gan ideja par šāda veida servisu radusies 2009.gadā, tomēr toreiz tā tika atlikta citu projektu dēļ, un reāls darbs pie Mozello izstrādes sākās tikai 2012.gadā. Darbs bija un joprojām ir ļoti intensīvs,» norāda Blūmentāls.

Jautāts par ieguldīto investīciju apjomu, Blūmentāls atklāj, ka, ļoti rupji rēķinot, Mozello radīšana un attīstīšana naudas izteiksmē līdz šim brīdim ir izmaksājusi ap 100 000 eiro. Viņš arī uzsver, ka bez vajadzīgās pieredzes, entuziasma un spējas sastrādāties tas ir tikai sauss skaitlis.

Ikvienam uzņēmumam, kas darbojas internetā, noteikti nav svešs trīs burtu salikums SEO jeb Search Engine Optimization – tam, vai uzņēmums būs atrodams Google vai kādas citas meklētājprogrammas pirmajā lapā, ļoti bieži ir izšķiroša nozīme. Šoreiz apskatīsim, kādēļ SEO optimizācija nepieciešama arī mazajiem uzņēmumiem!

1. iemesls: SEO ļauj zīmolam kļūt atpazīstamam

Atrodoties meklētājprogrammu augšgalā, cilvēki arvien biežāk redzēs Tavu zīmolu, jo SEO optimizācija ir arī zīmola atpazīstamības veicināšana, veidojot kvalitatīvu, interesantu un lietotājiem noderīgu saturu gan mājaslapā, gan ārpus tās. Un nākamreiz meklējot produktu vai pakalpojumu, pastāvēs daudz lielāka iespējamība, ka potenciālais klients to iegādāsies tieši no Tevis. Tas ir īpaši svarīgs aspekts mazajiem uzņēmumiem – SEO optimizācija ir ļoti labs veids, kā ar salīdzinoši nelielām izmaksām apsteigt konkurentus – “lielās zivis”.

2. iemesls: SEO optimizācija sniedz ilgtermiņa rezultātu

Starptautiskā policijas operācijā septiņās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, aizturēti 11 hakeri, kas izspiegojuši datorlietotājus caur datoru tīmekļa kamerām, vēsta The Independent.

Aresti veikti Latvijā, Igaunijā, Lielbritānijā, Francijā, Rumānijā, Itālijā un Norvēģijā.

Aizturētie hakeri tiek turēti aizdomās par ļaunprātīgas programmas izmantošanu, lai pārņemtu savā kontrolē datoru tīmekļu kameras un izspiegotu datorlietotājus informācijas iegūšanai vai šantāžas nolūkos.

Britu policija apstiprināja, ka Lielbritānijā aizturēti četri cilvēki.

Kā jau LETA ziņoja, Lielbritānijas Informācijas komisāra birojs (ICO) ceturtdien aicināja Krieviju dzēst interneta vietni, kurā hakeri pieslēgušies tiešsaistes kamerām mājokļos un uzņēmumos visā pasaulē.

ICO apstiprināja, ka hakeri izmantojuši neaizsargātas vai ar vājām parolēm apsargātas novērošanas kameras un bezvadu bērnu monitorus.

Hakeri, kas pagājušajā gadā ielauzušies biržas Nasdaq datorsistēmā, bija tajā instalējuši programmas, kas ļauj izspiegot biržā esošo uzņēmumu vadību, atsaucoties uz divu izmeklēšanai pietuvinātu personu teikto, raksta Reuters.

Jauni pierādījumi liecina, ka kiberuzbrukums ir bijis daudz nopietnāks, nekā tika domāts iepriekš – šī gada februārī Nasdaq OMX Group vēstīja, ka tās rīcībā nav pierādījumu, ka hakeri varētu būt piekļuvuši biržā esošo uzņēmumu informācijai.

Kiberuzbrukumu izmeklē FIB un Nacionālās Drošības aģentūra.

«Dievs vien zina, ko tieši hakeri ir nodarījuši. Šāda uzbrukuma ietekme ilgtermiņā vēl joprojām nav paredzama,» norādīja Toms Kellermans (Tom Kellermann), kiberdrošības eksperts ar vairāku gadu pieredzi centrālo banku aizsardzībā un citu augsta profila finanšu institūciju kiberaizsardzībā.

Sociālā tīkla uzņēmums "Twitter" pavēstījis, ka šonedēļ notikušajā hakeru uzbrukumā uzlauzti aptuveni 130 tviterkonti, no kuriem daudzi piederējuši prominentām personībām.

"Twitter" paziņoja, ka hakeri guvuši kontroli pār mazu skaitu kontu un varējuši nosūtīt tvītus no tiem.

Kompānija piebilda, ka turpina vērtēt, vai hakeri spējuši piekļūt kontu lietotāju privātajiem datiem.

Izmeklēšanu par "Twitter" uzlaušanu vada Federālā izmeklēšanas biroja Sanfrancisko nodaļa.

Hakeri trešdien uzlauza kompānijas "Apple", uzņēmēju Īlona Maska un Džefa Bezosa, Džo Baidena, Baraka Obamas, "Uber", Bila Geitsa, operācijās ar bitkoiniem specializējušos firmu un daudzus citus tviterkontus.

Hakeri savos paziņojumos aicināja cilvēkus 30 minūšu laikā nosūtīt 1000 ASV dolārus bitkoinos uz viņu digitālo kontu, lai saņemtu atpakaļ divreiz lielāku summu.

Hakeri piekļuvuši aptuveni 100 000 ASV nodokļu maksātāju datiem un uzbrukums acīmredzot nācis no Krievijas, vēsta telekanāls CNN, atsaucoties uz anonīmiem avotiem.

ASV Ieņēmumu dienests (IRS) par datu noplūdi ziņojis otrdien, pavēstot, ka hakeri piekļuvuši trešās puses vietnei ar nodokļu maksātāju datiem, nevis paša dienesta sistēmām.

Kā ziņo CNN, par uzbrukuma saistību ar Krieviju pavēstījuši divi avoti, kuriem ir zināms par ASV Valsts kases un Iekšējās drošības ministrijas vadīto izmeklēšanu.

Noziedznieki pēc tam izmantojuši iegūto informāciju par 15 000 cilvēku, lai krāpnieciskā ceļā no valdības pieprasītu nodokļu atmaksu aptuveni 50 miljonu dolāru apmērā.

Aprīlī tika ziņots, ka hakeri no Krievijas pagājušā gadā piekļuvuši ASV prezidenta Baraka Obamas elektroniskajai sarakstei, uzlaužot Baltā nama neslepeno datorsistēmas daļu. Tāpat hakeri piekļuvuši ASV Valsts departamenta neslepenajai datorsistēmai.

Hakeri, kas internetā publiskojuši ASV pirmās lēdijas Mišelas Obamas un slavenību finansiālā stāvokļa un personīgās informācijas datus, tos ieguvuši no kredītinformāciju apkopojošām kompānijām.

Pirmdien kāda Krievijas tīmekļa vietne publiskoja 15 slavenību un amatpersonu finanšu stāvokļa datus. Tikuši publiskoti ASV pirmās lēdijas, Federālā Izmeklēšnas biroja (FIB) vadītāja, bijušā Kalifornijas gubernatora un filmu zvaigznes Arnolda Švarcenegera, ASV viceprezidenta Džo Baidena, gubernatora Mita Romnija, filmu zvaigznes Mela Gibsona, mūziķa Jay-Z un citu sabiedrībā pazīstamu cilvēku personīgos datus, ieskaitot informāciju par to finansiālo stāvokli un sociālo apdrošināšanu.

Hakeru piekļuvi savai informācijai atzinušas trīs lielākās ASV kredītkompānijas Experian Plc, Equifax Inc. un TransUnion Corp, vēsta Bloomberg. TransUnion norāda, ka hakeru rīcībā jau bijis «ievērojamu daudzumu» minēto personu datu, kas iegūti no citiem avotiem, kā, piemēram, bankām un veikaliem. Hakeri pēc tam datus izmantojuši, lai piekļūtu tos interesējošai informācijai.

Krievijas hakeri 2017.gadā veikuši vērienīgu kampaņu ASV elektroenerģijas kompāniju tīklu uzlaušanai, turklāt varējuši izraisīt elektrības atslēgšanos, vēsta laikraksts «The Wall Street Journal» (WSJ).

Pēc ASV Iekšzemes drošības ministrijas datiem, ar uzbrukumu saistīts Krievijas labā strādājošais hakeru grupējums «Energetic Bear». Viņi viegli uzlauzuši mazo komunālo uzņēmumu tīklus, bet pēc tam iekļuvuši piegādātāju tīklos, kuri savukārt strādā ar lielām kompānijām, raksta WSJ.

Hakeri nonākuši līdz stadijai, kad varējuši ieslēgt un izslēgt elektrību.Saskaņā ar ministrijas datiem, par uzbrukuma upuriem kļuvušas simtiem kompāniju. Dažas firmas var nezināt par to tīklu uzlaušanu, tā kā hakeru darbību ir grūti atklāt, jo viņi izmantojuši darbinieku datus. Uzlaušanas kampaņa, visticamāk, turpinās, raksta WSJ.

Grupējums «Energetic Bear» aktīvi darbojas vismaz no 2010.gada un tā mērķi ir enerģētikas un rūpnieciskie uzņēmumi. Vašingtona uzskata, ka grupējuma darbību sponsorē Krievija.

Ja Jūs esat uzņēmējs, tad noteikti zināt, ka aktīvākā pārdošanas sezona praktiski ir klāt - jau septembrī pie konferenču galda tiks apspriestas Ziemassvētku mārketinga aktivitātes. Lai šī gada ieņēmumi ātri vien pārsniegtu pērnā gada ieņēmumus, pirms mārketinga stratēģijas izveides ir vērts ieskatīties šajā rakstā. Kāpēc? Tāpēc, ka ar pāris lieliskiem SEO speciālistu ieteikumiem, kuri balstīti uz apskatu «E-komercijas patērētāju uzvedības modelis Latvijā 2014», būs iespējams sagatavoties mārketinga aktivitātēm daudz labāk! 5 faktori, kas jāņem vērā SEO stratēģijā!

Responsīvs mājaslapas dizains

2014. gadā dubultojies viedtālruņu lietošanas īpatsvars starp visām ierīcēm, no kurām ir apmeklētas e-komercijas mājaslapas. Mājaslapu apmeklējums no planšetdatoriem ievērojami pieaug vakaros. Jo vēlākas diennakts stundas, jo vairāk cilvēku izmanto mobilās ierīces – viedtālruņus un planšetdatorus.

Ko ņemt vērā?

Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā no datoriem. Tādēļ visiem uzņēmumiem būs jānodrošina adaptīvā vai responsīvā versija savai mājaslapai vai internetveikalam. Šajā rakstā apskatīsim, kas būtisks jāņem vērā, uzrunājot mobilā interneta auditoriju, ar ko atšķiras adaptīvā un responsīvā mājaslapas versija un kura piemērotāka katrā gadījumā. Raksts paredzēts biznesa, nevis IT auditorijai – uzņēmumu vadītājiem, mārketinga, pārdošanas un komunikācijas vadītājiem.

Lai arī lēnāk, prognozes ir piepildījušās

Pirms dažiem gadiem mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas prognozēja adaptīvās vai responsīvās mājaslapas drīzu neizbēgamu nepieciešamību. Jāatzīst, ka mobilā interneta attīstība Latvijā notika lēnāk, nekā mēs prognozējām, tomēr šogad – 2014. gadā – sasniegts būtisks pagrieziena punkts.

Interneta lietotāji Latvijā 2014. gada vasarā

(Datu avots: Gemius; vizualizācija: Efumo)

2014. gadā mobilā interneta (viedtelefoni un planšetes) lietotāju skaits sasniedzis gandrīz pusi Latvijas interneta lietotāju auditorijas (1. grafiks), un var prognozēt, ka 2015.–2016. gadā mobilā interneta lietotāju īpatsvars pārsniegs datoru interneta lietotāju īpatsvaru.

Latvieši Lietuvas start-up akseleratorā izstrādā mājaslapu statistikas un analīzes rīku Amerikas uzņēmumiem

Relead ir mājaslapu statistikas rīks, ar ko klienti var noteikt, kas konkrēti apmeklē viņu mājaslapu. Tas ir produkts specifiskai auditorijai – biznesa klientiem (business to business, B2B) un domāts Amerikas tirgum, stāsta Roberts Zvingulis, Relead vadītājs. Relead piedalījies Lietuvas tehnoloģiju iesācējuzņēmumu atbalsta programmā jeb akseleratorā StartupHighway. Tāpēc arī uzņēmums ir dibināts Lietuvā, taču R. Zvingulis saka, ka šis tik un tā ir Latvijas uzņēmums: «Programmētāji taču ir vietējie.» Lai arī akseleratora atbalsts ir iemainīts pret uzņēmuma kapitāldaļām, par finansējumu svarīgāki bijuši mentori un viņu sniegtie kontakti un ieteikumi.

Latvijā radītajam mājaslapu dizaina rīkam Froont reģistrējušies 37 tūkstoši lietotāju un līdz šim ir radīti 60 tūkstoši projektu

Visi projekti ir gatavas mājaslapas – liela daļa ir iesākti projekti, stāsta Anna Andersone, viena no Froont dibinātājām. DB jau ziņoja (01.07.), ka šis rīks palīdza web dizaineriem izveidot mājas lapas dizainu, taču tās izstrādes procesā nav vajadzīgs programmētājs. Rādējādi tiek samazināts dizaina izstrādei nepieciešamais laiks un arī izmaksas. Turklāt rīks nodrošina, ka mājaslapa ir responsīva, proti, pati zina, kas jādara – saprot, no kādas ierīces to skatās, un attiecīgi pielāgojas, Konkursa Eksporta un inovācijas balva 2013 Froont pieteikts kategorijā Inovatīvākais produkts.

Ieviesīs maksas versiju

Drošības eksperti ir atklājuši lielāko kiberuzbrukumu sēriju pasaules vēsturē. Hakeri bijuši iefiltrējušies vairāk nekā 72 pasaules organizāciju, ieskaitot ANO, dažādu valstu valdību un kompāniju iekšējos tīklos, kur vairākus gadus ievākuši sensitīvu informāciju, atklājusi drošības tehnoloģiju kompānija McAfee.

McAfee norāda, ka ir pārliecināta, ka aiz uzbrukumiem stāv kāda «valsts», tomēr atteikusies to nosaukt. Taču esot pierādījumi, ka šos uzbrukumus varētu būt veikusi Ķīna, vēsta Reuters.

Kampaņas laikā, kas ilgusi piecus gadus, hakeri iefiltrējušies ASV, Taivānas, Indijas, Dienvidkorejas, Vjetnamas, Kanādas valdību, kā arī Starptautiskās Olimpiskās komitejas un daudzu pasaules kompāniju datortīklos.

2008. gadā hakeri bija ielauzušies ANO Sekretariāta datoros Ženēvā, kur divu gadu laikā esot netraucēti ievākuši dažādus datus, norāda McAfee.

«Pat mēs bijām pārsteigti par milzīgo upuru dažādību un uzbrucēju pārdrošību,» uzsver McAfee pārstāvis Dmitrijs Alperovičs. «Kas notiks ar visiem nozagtajiem datiem joprojām paliek neatbildēts jautājums. Tomēr, pat ja neliela daļa no tiem tiks izmantota, lai gūtu pārsvaru pār konkurentiem, tas nozīmē milzīgu ekonomisko apdraudējumu,» piebilda D. Alperovičs.

Hakeri nozaguši personas datus par 1,4 miljoniem cilvēku, kas 2020.gada vidū veica Covid-19 testus Parīzes reģionā, trešdien pavēstīja slimnīcu amatpersonas Francijas galvaspilsētā.

Amatpersonas sacīja, ka trešdien iesniegušas sūdzību Parīzes prokuratūrai pēc tam, kad 12.septembrī bija apstiprinājušas, ka vasarā noticis šāds kiberuzbrukums.

Hakeri nozaga testēto cilvēku identitātes datus, sociālās apdrošināšanas numurus un kontaktinformāciju, šo testu veikšanā iesaistīto veselības darbinieku identitātes datus un kontaktinformāciju, kā arī testu rezultātus. Cita medicīniska informācija netika nozagta.

"Nozagtās lietas attiecas uz 1,4 miljoniem cilvēku, gandrīz tikai saistībā ar testiem, kas veikti 2020.gada vidū" Parīzes reģionā, paziņoja slimnīcu organizācija.

Zādzības skartie "tiks individuāli informēti tuvākajās dienās".

Fakti par šo zādzību tika paziņoti arī Francijas datu uzraudzības organizācijai CNIL un Francijas Nacionālajai informācijas sistēmu drošības aģentūrai (ANSSI).

32% komerciālo organizāciju vairākās pasaules valstīs norāda uz kiberuzbrukumu skaita pieaugumu, bez tam 30% aptaujāto baidās no hakeru mērķuzbrukumiem, secināts Kaspersky Lab pētījumā.

Pēdējā laikā kiberuzbrukumu rezultātā bieži ir notikusi klientu datubāzu un lietotāju personisko datu noplūde, ieskaitot informāciju par bankas kartēm, kas nonākusi noziedznieku rokās.

Gada pirmajā ceturksnī informācijas drošības jomu satrauca paziņojumi par nopietniem incidentiem, kas saistīti ar konfidenciālu ziņu zādzību. Par hakeru upuriem kļuva uzņēmumi HBGary un RSA, kas nodarbojas ar informācijas drošību.

Vēlāk cietušo sarakstu papildināja automašīnu ražotājs Honda, TV kanāls Fox News, banka Citibank, Sony spēļu pakalpojumi un daudzi citi uzņēmumi un interneta resursi. Turklāt hakeri neatstāja bez ievērības arī valsts iestādes. Par mērķuzbrukumu upuriem kļuva Japānas parlamenta zemākās palātas deputāti, kā arī dažas šīs valsts diplomātiskās pārstāvniecības. Lai novērtētu šāda veida negadījumu iespējamo kaitējumu, pietiek pieminēt, ka Sony pakalpojumu uzlaušanas rezultātā hakeri ieguva piekļuvi 77 milj. lietotāju datiem.

Šodien pasaulslavenā investīciju banka Citigroup paziņojusi, ka arī tā cietusi no hakeru uzbrukumiem, kā rezultātā hakeri varējuši aplūkot aptuveni 200 tūkst bankas klientu informāciju, ziņo Reuters.

Citigroup norādījusi, ka hakeri tikuši pie informācijas par klientu vārdiem, konta numuriem un kontaktinformācijas. Tiesa gan, banka norādījusi, ka hakeri nav tikuši pie bankas klientu dzimšanas datumiem, kredītkaršu derīguma termiņiem un karšu drošības kodiem.

Jānorāda, ka tādējādi Citigroup pievienojusies vēl veselai virknei pasauleslavenu kompāniju, kas pēdējā laikā pārcietušas dažāda apmēra kiberuzbrukumus. Pie zīmīgākajiem piemēriem jāmin Sony, Google un Lockheed Martin.

DB jau rakstījis, ka arvien vairāk valstis kiberdrošību stāda savu prioritāšu augšgalā, tostarp arī ASV paziņojusi, ka tieši kiberdrošība ir valsts diplomātiskā prioritāte nr. 1 un pasaule šajā «kariņā» atrodas tikai sākuma posmā. Skaidrs ir tas, ka aktīvs kiberkarš mūsdienu pasaulē ir pavisam reāls, tiesa gan, ierindas patērētāju nevis cauršauj lode kā reāla kara gadījumā, bet cieš tā maciņa svars un personīgā telpa (piemēram, tiek nozagti kredītkaršu dati, nozagta personīgā informācija).

Maksāt vai nemaksāt, ja ļaunprātīgi hakeri apstādinājuši jūsu biznesu un pieprasa izpirkuma naudu? Daudzi uzņēmumi to dara depresijas dzīti, tādā veidā kļūstot par starpniekiem veiksmīgiem datorkrāpniecības darījumiem. Taču tas tikai pasliktina kopējo situāciju.

BBC norāda uz piemēru - nesen no hakeru uzbrukuma cieta alumīnija ražotājs Norsk Hydro.

Pēc ielaušanās uzņēmuma datorsistēmā, hakeri, visticamāk, pavadīja nedēļas, veicot izpēti un meklējot sistēmas vājās vietas. Uzbrukuma rezultāti bija postoši - 22 tūkstoši bloķētu datoru 170 vietās 40 valstīs. Rezultātā visiem 35 tūkstošiem darbinieku bija jāturpina darbs, izmantojot vien pildspalvu un papīru.

Ražošanas līnijas tika pārslēgtas uz manuālu funkciju veikšanu. Lai parādītu darbiniekiem, kā veikt darbu šādā «vecmodīgā» veidā, bija jāaicina palīgā sen pensijā aizgājušos darbiniekus. Daudzas līnijas vienkārši bija jāaptur.

Taču hakeri tā arī nekad nesaņēma atbildi no uzņēmuma par izpirkuma naudu. Viņu pūles izrādījās veltas.

Lielākā virtuālās valūtas Bitcoin birža Mt. Gox ASV iesniegusi aizsardzības no kreditoriem pieteikumu, tikmēr hakeri, kuri iekauzušies Mt.Gox mājaslapā, ziņo, ka ir atklājuši krāpšanu kompānijā, raksta wired.com.

Otrdien ASV tiesa piekrita uz laiku aizsargāt kompānijas aktīvus no kreditoriem.

Vēl nesen Mt.Gox bija vispopulārākā birža, kurā tika tirgoti Bitcoin, taču pagājušajā mēnesī, kad vairākus mēnešus tiks saņemtas lietotāju sūdzības, ka tie nespēj izņemt naudu no saviem kontiem, kompānija slēdza darbību un pieteica Japānā bankrotu. Jaunais pieteikums ASV paredzēts, lai aizsargātu kompānijas ASV aktīvus, raksta Wall Street Journal.

Pagājušajā mēnesī Mt. Gox vadītājs Marks Karpels atzina, ka kompānija ir zaudējusi aptuveni 750 tūkstošus klientu Bitcoin, kuru vērtība ir aptuveni pusmiljards ASV dolāru. Viņš vainoja kļūdu Bitcoin, kas ļāva hakeriem nozagt virtuālo valūtu. Biržas programmatūra netika galā ar uzbrukumiem un to varēja apmānīt, lai tā izsūtītu atkārtotus Bitcoin maksājumus vieniem un tiem pašiem lietotājiem.

Ķīnā bāzēti hakeri ielauzušies piecu daudznacionālu naftas un gāzes kompāniju datorsistēmās, lai nozagtu slepenu, ar to darbību saistītu informāciju, atsaucoties uz datoru drošības firmas McAfee Inc sniegto informāciju, ziņo Reuters.

Firmas ziņojumā gan nav atklāts, tieši kuras kompānijas cietušas no hakeru darbībām. Pastāv aizdomas, ka hakeri uzlauzuši vēl vismaz septiņu kompāniju datorsistēmas.

«Tie nebija sarežģīti uzbrukumi... tomēr tie bija ļoti veiksmīgi, sasniedzot mērķus,» stāstījis McAfee pārstāvis Dmitrijs Alperovičs.

Hakeri datoros ielauzušies vienā no diviem veidiem - vai nu caur tīmekļa vietnēm, vai ar inficētām vēstulēm, kas nosūtītas kompāniju vadītājiem.

Pieeja datortīkliem hakeriem bijusi vismaz divus gadus, iespējams, pat četrus gadus. Viņu mērķis bijuši, piemēram, finanšu dokumenti, kas saistīti ar naftas un gāzes lauku izpēti un cenu līgumi.

ASV kabeļtelevīzijas operatora Fox News mikroblogošanas vietnes Twitter konts ir ticis uzlauzts, un tajā hakeri ir ievietojuši paziņojumus par ASV prezidenta Baraka Obamas nāvi, pārliecinājās Db.lv.

Fox News kontā @foxnewspolitics hakeri ievietojuši paziņojumus, ka B. Obama sašauts iegurņa zonā un kaklā, un miris no asins zaudējumiem. Uzbrukums esot noticis kādā restorānā Aiovas pavalstī. Uzbrucējs neesot atrasts un hakeri Fox News vārdā pauž līdzjūtību B. Obamas ģimenei, kā arī novēl veiksmi viceprezidentam Džo Bidenam, kuram būtu jāaizvieto B. Obama.

Par uzbrukumu atbildību uzņēmies grupējums The Script Kiddies, vēsta BBC. Nav zināms, kāpēc kabeļtelevīzijas operators ir piedzīvojis šādu uzbrukumu. Tomēr televīzijas konservatīvā pozīcija ir padarījusi to nepopulāru daudzu amerikāņu vidū.

Ķīnas hakeri ir mēģinājuši nozagt paroles simtiem Gmail e-pasta pakalpojumu izmantotājiem, ieskaitot ASV augstākā līmeņa valdības amatpersonas, militāristus, kā arī Ķīnas cilvēktiesību aktīvistus un žurnālistus, paziņojusi kompānija, vēsta Reuters.

Hakeri vēlējušies iegūt savā rīcībā e-pasta kontu paroles dažādām personām, lai varētu tās uzraudzīt, norādīja Google, tomēr kompānija to atklāja un «pārtrauca hakeru kampaņu».

Uzbrukums ir bijis vērsts no Jinaņas, Šandongas provincē, kur atrodas vairāki Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijai piederoši tehniskās izlūkošanas biroji. Tiek uzskatīts, ka šie biroji ar Ķīnas valdības svētību «koncentrējas uz kļūdu izmantošanu ārvalstu tīklos».

Pēc šī uzbrukuma ASV Federālās izmeklēšanas birojs (FIB) ir uzsācis izmeklēšanu. Ķīnas valdība savu iesaisti notikušajā noliedz. Tomēr šādas darbības valstī ir populārs hobijs, skaidro Reuters. Ķīnā ir daudz tīmekļa vietņu, kas par zemu samaksu piedāvā apgūt hakera «profesijas» pamatprincipus.

ASV uzņēmums "Poly Network", kas specializējies kriptovalūtu pārskaitīšanā, otrdien paziņoja, ka hakeri uzlauzuši tā drošību un nozaguši rekordlielu kriptovalūtu daudzumu potenciālā 600 miljonu ASV dolāru vērtībā.

"Poly Network" aicināja kriptovalūtu "maku" īpašniekus izvairīties no zagtu kriptovalūtu "Ethereum", "BinanceChain" un "OxPolygon" žetonu iegādes.

"Jūsu uzlauztās naudas daudzums ir lielākais decentralizēto finanšu (defi) vēsturē," uzņēmums paziņoja zagļiem adresētā tvitera paziņojumā.

"Jūsu nozagtā nauda ir no desmitiem tūkstošu kriptokopienas locekļu."

"Poly Network" draudēja iesaistīt policiju, bet arī piedāvāja hakeriem iespēju "izstrādāt risinājumu".

"Mēs ar nožēlu paziņoja, ka #PolyNetwork tika uzbrukts" un aktīvi tika pārskaitīti uz hakeru kontrolētiem kontiem, uzņēmums paziņoja vairākos tvītos.

"Poly Network" minēja hakeru izmantotās tiešsaistes adreses un aicināja kriptovalūtu racējus un kriptobiržas nepieņemt kriptovalūtu žetonus no šīm adresēm.