Darbu turpina daudzas komandas, kas attīstījušās šobrīd notiekošajos hakatonos, kuru mērķis ir radīt risinājumus cīņā ar pandēmijas izraisītajām problēmām.
Piedaloties mentoru un žūrijas lomā vairāk nekā piecos krīzes laika hakatonos, jaunuzņēmumu akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītājas Zanes Bojāres novērojumi liecina, ka kopumā ir daudz jaudīgāki, tālāk attīstītāki risinājumi un produkti, nekā ierasts redzēt hakatonu ikdienā.
"Tam gan ir arī gaužām vienkāršs skaidrojums – šie gatavākie risinājumi ir nākuši no pieredzējušiem uzņēmējiem vai nu kā jauns risinājums vai biežāk kā t.s. spin-off esošam biznesam krīzes kontekstā," viņa stāsta.
Piemēram, Igaunijā "Zelos" no klātienes pasākumu brīvprātīgo menedžmenta platformas attīstījās uz brīvprātīgo zvanu centra un menedžmenta platformu. Līdzīgs stāsts ir ar "Shield48", "Flipful", "Exonicus" – katrs no tiem uz esošu resursu bāzes ļoti ātri radīja risinājumu. "Tā kā tiem jau bija 3D printeri, virtuālās realitātes vide vai maksājumu menedžmenta sistēma, ātrums ir apbrīnojams," teic Z. Bojāre.
"Mūsu gadījumā hakatona rezultātā radītais risinājums ir viens no daudziem mācību scenārijiem. Mūsu produktu var salīdzināt ar grāmatu par neatliekamo medicīnisko palīdzību mediķiem. Mūsu produktā bija neuzrakstīta nodaļa par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem pacientu aprūpē ar ļoti lipīgu infekciju. Hakatona laikā izstrādājām šo produkta daļu jeb, līdzībās runājot – grāmatas nodaļu," teic Sandis Kondrāts, medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Exonicus" līdzdibinātājs.
Z. Bojāres skatījumā, lai bizness attīstītos, vajag pamatu – ko attīstīt. "Līdzīgi kā matemātikā – reizinot ar nulli, vienalga būs nulle. Hakatonu kontekstā ir līdzīgs piemērs – ja jau ir esoša produkta bāze, ātrums tā pielietojamībai vai adaptācijai kādā situācijā ir eksponenciāls un nesalīdzināms ar kaut ko, kas tiek radīts no nulles," viņa norāda.
"Pēdējo mēnešu laikā lielus apgriezienus uzņēmusi hakatonu kustība, un, neskatoties uz neskaitāmajiem hakatoniem visā pasaulē, tiem visiem ir vienots mērķis – atrast tūlītējus risinājumus Covid-19 krīzes izraisītajiem izaicinājumiem. Ņemot vērā krīzes nopietnību un situācijas neatliekamību, rodas nepieciešamība pēc risinājumiem, kas radītu patiesi pozitīvu ietekmi un kurus varēs pielietot jau uzreiz. Tādēļ pašreiz hakatonos radītie veiksmīgākie risinājumi nonāk tirgū daudz ātrāk nekā ierasts," spriež Anna Marija Ķiesnere, "TechChill" mārketinga un komunikācijas vadītāja.
Konsultāciju aģentūras "Helve" īpašniece Līva Pērkone teic, ka šobrīd sabiedrībai ir konkrētas problēmas un jaunas vajadzības, kas radušās ļoti strauji, un hakatoni dod iespēju rast ātrus risinājumus. Galvenā atšķirība ir tieši konkrēts pieprasījums un dalībnieku mobilizēšanās – risinājumu meklēšanā iesaistās arī jau esoši uzņēmēji un eksperti, kuri ikdienā, visticamāk, nebūtu hakatonu dalībnieki. Arī nozares eksperti, kuriem ir reāla vajadzība, ir gatavi ātri un operatīvi sniegt atgriezenisko saiti. "Tieši konkrēts mērķis, mobilizēšanās, pieredze, un sadarbība ir atslēga, kāpēc tik liela daļa "HackForce" komandu turpina darboties," viņa uzskata.
Arī Z. Bojāre ir novērojusi, ka šis laiks ir unikāls ar to, ka ir motivētu mentoru pārpilnība. Daļai cilvēku bija parādījies brīvais laiks, ko investēt palīdzībā citiem, bet noteikti liela loma bijusi arī krīzes radītajai solidaritātes sajūtai.
"Bija fascinējoši redzēt pārrobežu sadarbības projektus, kuri normālos apstākļos diez vai notiktu konkurences un "sava labuma" dēļ. Arī "Startup Wise Guys" tiesšaistes programmai "Hack the Crisis" esam ieguvuši vairāk nekā 50 jaunus mentorus no vairāk nekā 20 valstīm, kas pašaizliedzīgi un bez maksas palīdz jaunuzņēmumiem attīstīties. Diez vai bez krīzes arī Levita kungs būtu iezvanījies "HackForce" finālā un diez vai mēs būtu ieguvuši palīgos tik daudzus fantastiskus, augsta līmeņa profesionāļus. Esmu ļoti pateicīga par šo pieredzi un iespēju būt klāt tādā unikālā situācijā!" tā Z. Bojāre.
Z. Bojārei īpašs prieks, ka labi rezultāti ir "Startup Wise Guys" absolventiem, piemēram, "Zelos", "Exonicus", "Flipful". "Aprunājoties ar pašiem uzņēmējiem, ir skaidrs, ka šī nav bijusi izklaide. Daudziem tas principā ir bijis biznesa izdzīvošanas jautājums. Manuprāt, hakatons tādā ziņā ir ļoti labs "spēriens pa pēcpusi" un iespēja pārgrupēties – restartēt biznesu, iegūt jaunas "asinis" darbinieku vai ideju ziņā, ieraudzīt savu biznesa vidi vai risinājuma pielietojumu no pilnīgi cita rakursa. Jāatzīst, ka šī ir ļoti specifiska situācija. Ja šiem uzņēmējiem viss būtu kārtībā ar biznesu, viņi droši vien uz hakatonu neietu, un tā rezultātā arī tiešsaistes hakatonos būtu salīdzinoši agrīnāki un tirgum mazāk gatavi risinājumi. Un tas ir normāli," viņa norāda.
Ideju ieviešanu dzīvē veicina arī pieejamais finansējums. "Arī "HackForce" piemērā būtisks bija pieejamais sākuma finansējums idejām, kas ļāva tās jau īstermiņā operatīvi īstenot. Ja hakatons tiek izmantots kā metode, lai sasniegtu konkrētu mērķi, piemēram, uzņēmuma iekšējo inovāciju modelēšanai, zinot, ka labākās idejas noteikti saņems atbalstu tālākai attīstībai, svarīgi to definēt jau sākumā. Tas noteikti palīdz nodrošināt taustāmu rezultātu hakatona procesam," uzskata L. Pērkone.
Viņa piebilst, ka ne vienmēr hakatona mērķis ir veidot biznesa idejas. Dažreiz tā ir iespēja apgūt jaunas prasmes, izmēģināt ideju veidošanas pamatus, iepazīt iespējamos partnerus nākotnei. Piemēram, šobrīd veidojam studentu projektu, tā ietvaros hakatona mērķis ir tieši apgūt dabaszinātņu, inženierzinātņu, matemātikas un tehnoloģiju (STEM) un programmēšanas pamatus, veidojot radošus projektus – spēles, mājaslapas, eksperimentus," norāda L. Pērkone.
"Tādi hakatoni kā pašmāju "HackForce" tiek organizēti ļoti operatīvi un ar mērķi rast reālus risinājumus. Tiek piesaistīti dažādu nozaru eksperti, kas palīdz identificēt aktuālās problēmas, kā arī balvu fonda mērķis ir palīdzēt komandām pēc iespējas ātrāk attīstīt prototipu, lai tas nonāktu tirgū. Redzam, ka aktīvi piedalās ne tikai hakatona dalībnieki, lai ar savām prasmēm varētu iesaistīties krīzes risināšanā, bet arī eksperti un kompānijas ir ļoti atsaucīgas un vēlas būt daļa no risinājuma. Šī atsaucība un vēlme iesaistīties arī veicina veiksmīgu un operatīvu hakatona norisi un iespēju radīt nepieciešamus risinājumus ļoti īsā laika posmā," norāda A. M. Ķiesnere.
Raugoties nākotnē, Z. Bojāre vēlētos, lai jau pieredzējušie uzņēmēji vairāk iesaistītos hakatonos – gan kā mentori un komandas biedri iesācējiem, gan arī ar savām esošajām komandām un produktiem, tādā veidā rādot piemēru citiem. "Arī pirms krīzes esmu pamanījusi, ka daži jaunuzņēmumi mēdz izmantot hakatonus konkrētu nelielu projektu sprintam, kādas funkcionalitātes attīstīšanai vai vienkārši sava biznesa "refrešam" vienā nedēļas nogalē. Tas, manuprāt, ir ļoti gudrs paņēmiens un labs hakatona platformas izmantojums," viņa uzskata.
