«Man bija liels gods strādāt kopā ar Tautas partijas biedriem. Partija dzima no bezpartejiska premjera Andra Šķēles, kuram nācās izvest valsti no dziļas politiskās, ekonomiskās krīzes un Bankas Baltija bankrota. Toreiz Latvijai neviens nepiedāvāja aizdot naudu. Tā laika politiskā sistēma bija bezspēcīga šo krīzi pārvarēt. Šķēle paveica brīnumu,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis kādreizējais Tautas partijas vecbiedrs, šobrīd zemnieks un politikas konsultants Gundars Bērziņš.
«Par 1995.–1996. gada krīzes pārvarēšanu un valsts nostādīšanu uz ilgtermiņa strauja attīstības ceļa viņam pienākas atzinība visaugstākā valsts apbalvojuma formā,» viņš turpina.
«Tautas partija vienmēr bija oranža, stipra. Mīlēta un nemīlēta, bet redzama. Partijas beigām bija dažādi iemesli. Sabiedrības vairākums uzskatīja, ka 2008.–2009. gada krīzi izraisīja Tautas partija, jo tā bija varas partija. Tā oponentiem pārvērtās par galveno uzbrukuma mērķi. Mēģinot iet vieglāko ceļu, Tautas partija izvēlējās konformismu, izdabāšanu oponentiem un beigu posmā, kad manis partijā jau vairs nebija, tā kļuva par primitīvas, neizlēmīgas politikas partiju – par tādas politikas pārstāvi, pret kādu sākotnēji partija pati cīnījās. Taču mūsu partijai vienalga bija spilgts un skaists mūžs,» stāstījis Bērziņš.
Viņš norādījis: «Tagad, kad partija jau mirusi, par aizgājēju komentāros lasu daudz skaistu vārdu. Izrādās, ka tā Latvijā bijusi pirmā eiropeiskā partija. Lai politiķis vai partija izdzirdētu par sevi labu vārdu, tai ir jānomirst.»
Kā vēstīts, Tautas partijas biedri šī politiskā spēka kongresā ar ievērojamu balsu vairākumu nolēma partiju likvidēt.
Emocionālā uzrunā Tautas partijas vadītājs un dibinātājs Andris Šķēle aicināja partijas dalībniekus balsot par tās likvidēšanu, jo pašlaik racionālas un labas idejas netiekot uzklausītas tikai tāpēc, ka tās nāk no «oranžās» partijas pārstāvjiem. Tādēļ partijai ir jāatbrīvo ceļš, lai labējās idejas turpinātu dzīvot.