Grieķijas koalīcijas valdība apņēmusies samazināt valsts sektorā strādājošo skaitu par 15 tūkstošiem cilvēku jau šogad. Šāds solis signalizē par Atēnu politikas maiņu – līdz šim Grieķija centās aizsargāt valsts sektorā strādājošos, vēsta AP.
Tomēr valsts politiķiem vēl ir jāvienojas par citām reformām, kurām jānodrošina Grieķijai starptautiskā aizdevuma saņemšana, kas nepieciešams, lai izvairītos no haotiskas maksātnespējas, kura var apdraudēt visu eirozonu.
Grieķijas koalīcijas nespēja vienoties par taupības pasākumiem izsauksi Eiropas līderu nosodījumu. «Es atklāti sakot nesaprotu kā palīdzēs papildus dienas. Pašlaik uz spēles ir likta visas eirozonas nākotne,» sacīja Vācijas kanclere Angela Merkele.
Tikmēr valsts galvenās arodbiedrības uzsākušas kārtējo 24 stundu ģenerālstreiku. Streikā piedalīsies valsts sektorā strādājošo arodbiedrība ADEDY un privātā sektora arodbiedrība GSEE, kuras pārstāv divus miljonus nodarbināto grieķu.
Streiku grieķi uzsāka jau pirmdienas vakarā, kad, spītējot spēcīgajam vējam un lietusgāzēm, Atēnās pulcējās 5000 protestētāju. Paredzēts, ka otrdien Atēnu centrā Sintagma laukumā notiks plašas demonstrācijas.
Arodbiedrības norāda, ka plānotie Grieķijas taupības pasākumi «atņems resursus sociālajām programmām un pastiprinās recesiju, kā arī iegrūdīs Grieķijas sabiedrību izmisumā».
Db.lv jau vēstīja, ka Grieķija netiks glābta par katru cenu, un valsts bankrota iespēja nevar tikt izslēgta, iepriekš pavēstījis eirozonas valstu finanšu ministru grupas (Eirogrupas) vadītājs Žans Klods Junkers.
Eirogrupas vadītājs arī norādīja, ka gadījumā, ja tiktu konstatēts, ka Grieķijā «viss ir nogājis greizi», tad jaunas starptautiskās palīdzības programmas nebūs, un valsts bankrotēs jau martā.