Foto

Grieķija likvidēs tūkstošiem valsts sektora darba vietu; valstī kārtējais streiks

Jānis Rancāns,07.02.2012

Jaunākais izdevums

Grieķijas koalīcijas valdība apņēmusies samazināt valsts sektorā strādājošo skaitu par 15 tūkstošiem cilvēku jau šogad. Šāds solis signalizē par Atēnu politikas maiņu – līdz šim Grieķija centās aizsargāt valsts sektorā strādājošos, vēsta AP.

Tomēr valsts politiķiem vēl ir jāvienojas par citām reformām, kurām jānodrošina Grieķijai starptautiskā aizdevuma saņemšana, kas nepieciešams, lai izvairītos no haotiskas maksātnespējas, kura var apdraudēt visu eirozonu.

Grieķijas koalīcijas nespēja vienoties par taupības pasākumiem izsauksi Eiropas līderu nosodījumu. «Es atklāti sakot nesaprotu kā palīdzēs papildus dienas. Pašlaik uz spēles ir likta visas eirozonas nākotne,» sacīja Vācijas kanclere Angela Merkele.

Tikmēr valsts galvenās arodbiedrības uzsākušas kārtējo 24 stundu ģenerālstreiku. Streikā piedalīsies valsts sektorā strādājošo arodbiedrība ADEDY un privātā sektora arodbiedrība GSEE, kuras pārstāv divus miljonus nodarbināto grieķu.

Streiku grieķi uzsāka jau pirmdienas vakarā, kad, spītējot spēcīgajam vējam un lietusgāzēm, Atēnās pulcējās 5000 protestētāju. Paredzēts, ka otrdien Atēnu centrā Sintagma laukumā notiks plašas demonstrācijas.

Arodbiedrības norāda, ka plānotie Grieķijas taupības pasākumi «atņems resursus sociālajām programmām un pastiprinās recesiju, kā arī iegrūdīs Grieķijas sabiedrību izmisumā».

Db.lv jau vēstīja, ka Grieķija netiks glābta par katru cenu, un valsts bankrota iespēja nevar tikt izslēgta, iepriekš pavēstījis eirozonas valstu finanšu ministru grupas (Eirogrupas) vadītājs Žans Klods Junkers.

Eirogrupas vadītājs arī norādīja, ka gadījumā, ja tiktu konstatēts, ka Grieķijā «viss ir nogājis greizi», tad jaunas starptautiskās palīdzības programmas nebūs, un valsts bankrotēs jau martā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties Vācijas lidsabiedrības Lufthansa pilotu streikam, aviokompānija trešdien, ceturtdien un piektdien atcels kopumā 3800 reisus. Lufthansa pārstāvji informē, ka streiks ietekmēs ap 425 000 pasažieru.

Informācija lidostas Rīga interneta vietnē liecina, ka 2., 3. un 4. aprīlī atcelti aviokompānijas Lufthansa ielidojošie un izlidojošie reisi. Pasažieri tiek aicināti sekot līdzi informācijai lidostas mājas lapā.

«Trīs secīgu dienu streiks varētu būt viens no lielākajiem Lufthansa vēsturē,» teikts uzņēmuma paziņojumā.

Cenšoties nepieļaut, ka lidostās izceļas haoss, lidsabiedrība saviem klientiem nosūtījusi 100 000 īsziņu un e-pastu, brīdinot par gaidāmajām neērtībām.

Lielākajās lidostās ierīkotas papildu iespējas pārnakšņošanai un sagatavota pārtika.

Lufthansa piloti šonedēļ rīko trīs dienu streiku, tādējādi pieprasot lielāku atalgojumu un pabalstus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārstniecības darbinieku streiks brīdī, kad Veselības ministrija (VM) intensīvi strādā pie papildu finansējuma nodrošināšanas veselības nozarei, ir vēršanās pret visiem Latvijas iedzīvotājiem un, iespējams, mēģinājums šūpot valdību, uzskata veselības ministre Anda Čakša.

Čakša šodien žurnālistiem atzina, ka patlaban ģimenes ārsti «diezgan ļaunprātīgi izmanto situāciju, kad VM ļoti fokusēti strādā, lai nozarei papildus iegūtu finansējumu atalgojumiem». «Manā skatījumā streiks ir sasteigta un neadekvāta lieta. Tas nav streiks, tā ir līguma nepildīšana, un tā nav adekvāta rīcība, jo valdība skaidri pateikusi, ka finansējums veselībai un atalgojuma pieaugums būs nākamajā gadā,» sacīja ministre.

«Manā skatījumā tas ir diezgan ļaunprātīgs spiediens, bet tas nozarei nedod neko, un tā ir vēršanās pret visiem Latvijas iedzīvotājiem,» secināja Čakša.

Runājot par to, vai ģimenes ārstu streika un atteikšanās strādāt pagarināto normālo darba laiku norise faktiski vienlaikus ir bijusi speciāla rīcība, Čakša pauda, ka «ar teorijām nemēģina nodarboties», bet viņa mēģina risināt akūtas un sarežģītas situācijas. Ņemot vērā, ka VM ir izpildījusi prasības, kas saistītas ar normālā pagarinātā darba laika saīsināšanu, politiķes skatījumā patlaban neesot argumentu, kāpēc būtu jārīko streiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts sektora izdevumi 2022. gadā bija 48,1% no IKP vērtības, kamēr Igaunijā vien 35,6%, bet Lietuvā 34,1%.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) uz iedzīvotāju atšķirības starp Baltijas valstīm ir par kārtu mazākas nekā valstu tēriņi, un tas liecina tikai par vienu – Latvija ir neefektīva, tērējot valsts naudu, nevis ražojot vērtības.

Skaitļi analīzei ņemti no Jura Paidera apskatītā Pasaules Bankas statistikas pētījuma Latvija dodas sociālistiskajā ekonomikā par dažādu valstu tēriņiem, attiecinot tos pret IKP. Uzreiz ir piebilde tiem, kuri labi pārzina valsts budžeta tēriņus un IKP mērījumus pēc Centrālās statistikas pārvaldes un Finanšu ministrijas datiem. Lietojot nacionālos budžeta tēriņa datus no Finanšu ministrijas, var iegūt, ka tie veido ne vairāk par 40% no IKP 2022. gadā, bet nekādi 48,1% no IKP. Proti, Pasaules Banka, runājot par valsts sektora kopējiem izdevumiem, ņem vērā plašāku tēriņu loku un metodoloģijā iekļauj visus iespējamos izdarītos tēriņus valsts sektorā, arī tos, kas netiek tieši uzskaitīti pamatbudžetā. Runājot par salīdzinājumiem starp Baltijas valstīm, mēs necentīsimies analizēt Pasaules Bankas metodoloģijas nianses, mēģinot gūt skaidrību no Latvijā publiski iegūstamiem datiem, bet lietosim tos kā salīdzināmu lielumu, uzticoties, ka Pasaules Bankas metodoloģija ir vienāda visām valstīm un tādējādi iegūstam ticamus salīdzināmos datus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bruto darba algu saņēmēju, kuri valsts sektorā saņem 6000 eiro un vairāk mēnesī un kas ir maksimālā algu grupa Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datos, skaits 2012. gadā bija 324 cilvēki, bet 2023. gada novembrī – jau 3004 cilvēki. Privātajā sektorā 2012. gadā algu virs 6000 eiro saņēma 1202 cilvēki, bet 2023. gada novembrī tādu bija 6773. Acīmredzami, ka lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug daudz straujāk nekā privātajā sektorā.

Pētījumu par dažādu algu izaugsmes tendencēm veicām, neņemot vērā 2023. gadu, jo līdz 2022. gada beigām algu inflācija nebija sākusies. Līdz ar to atklājas, ka lielo algu pieauguma tendence valsts sektorā ir ilgstoša un augoša. 2023. gada beigās algu inflācija jau sākusies, kas arī ļauj sociālā tīkla X lietotājam Jānim Vinteram pamanīt tendenci, tomēr pagājušā gada algu datos jau ir nepieciešamība izdalīt algas, kas ir diapazonā no 6000 līdz 8000 eiro, līdz 10 tūkstošiem eiro un virs 10 tūkstošiem eiro, bet šāda dalījuma CSP vēl nav. Laikā no 2012. līdz 2022. gadam lielāko algu grupā virs 6000 eiro darbinieku skaita pieaugums valsts sektorā bijis 5,66 reizes, bet privātajā sektorā – tikai 4,72 reizes. Labi redzams, ka straujais uzrāviens pērn ir vien ilgstošas politikas sekas, kas mērenas inflācijas apstākļos bija vāji pamanāmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apmēram 1000 dokeru astoņās Zviedrijas ostās trešdien streikoja pēc tam, kad viņiem neizdevās nodrošināt kolektīvo darba līgumu, un šis streiks izraisīja ostu darbības apturēšanu.

Zviedrijas Dokeru arodbiedrības biedri streikoja dažādās ostās visā valstī, tai skaitā Malmē dienvidos, uz divām līdz trim stundām.

Atbildot uz to, darba devēju organizācija «Zviedrijas Ostas» izsludināja lokautu.

Ja netiks panākta vienošanās, tad tuvāko dienu laikā streiks tiks paplašināts uz pavisam 15 ostām, ieskaitot valsts lielākās ostas Stokholmā un Gēteborgā.

«Ir skaidrs, ka konflikts smagi un drīz kaitēs Zviedrijas uzņēmumiem,» paziņoja Zviedrijas Transporta uzņēmumu konfederācijas vadītājs Matiass Dāls.

Īpaši smagi tas skars mežsaimniecību, kas ir viena no lielākajam Zviedrijas uzņēmējdarbības nozarēm.

Mežsaimniecības grupa «Stora Enso» pauda bažas, ka tās produkcijas piegādes kavēsies, sevišķi Gēteborgas Ro-Ro terminālī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Saistībā ar bagāžas krāvēju streiku arī pirmdien atcelti airBaltic lidojumi starp Briseli un Rīgu

LETA,29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Briseles lidostas virszemes apkalpošanas uzņēmuma «Aviapartner» darbinieku streiku pirmdien atcelti visi Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» reisi starp Briseli un Rīgu, pastāstīja «airBaltic» pārstāve Alise Briede.

No Briseles uz Rīgu bija paredzēti reisi plkst.13.00 un plkst.22.10, bet no Rīgas uz Briseli plkst.7.30 un plkst.16.35. «airBaltic» nav informācijas, cik ilgi streiks varētu turpināties, pauda Briede.

Jau vēstīts, ka ceturtdienas, 25.oktobra, pēcpusdienā Briseles lidostā streiku pieteica bagāžas krāvēji, liekot atcelt vairākus desmitus reisu. Darbu pārtraukuši Briseles lidostu apkalpojošā uzņēmuma «Aviapartner» darbinieki, kurus neapmierina personāla trūkums.

«Tas bija spontāns darbinieku streiks,» pavēstīja arodbiedrības pārstāvis, norādot, ka nav skaidrs, cik ilgs būs streiks.

Streiks ietekmējis visus ielidojušos un izlidojušos reisus, jo nav iespējams piekraut un izkraut lidmašīnas. Pasažieri ir spiesti doties prom no lidostas vai izlidot tikai ar rokas bagāžu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Estonian Air izdodas novilcināt pilotu streiku, kas var izraisīt lidsabiedrības bankrotu

Gunta Kursiša,07.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Igaunijas nacionālās lidsabiedrības Estonian Air vadības un pilotu arodbiedrības sarunām, pilotu apvienība pavēstījusi, ka streiks, kurš, saskaņā ar Estonian Air vadības pausto, ļaunākajā gadījumā varētu izraisīt aviokompānijas bankrotu, tiks atcelts par vienu dienu, informē BBN.

Piloti norādīja, ka streiks dienu vēlāk nekā plānots - otrdien, 8. janvārī - sāksies gadījumā, ja līdz tam laikam netiks parakstīts jauns kolektīvais nolīgums starp lidsabiedrības vadību un pilotu apvienību. Pirms nolīguma parakstīšanas to jāapstiprina Estonian Air padomei.

Jau vēstīts, ka Igaunijas nacionālās aviokompānijas piloti solīja streiku sākt jau 7. janvārī. Paziņojums par pilotu streiku jau pagājušajā nedēļā negatīvi iespaidoja lidsabiedrības finanses, samazinoties biļešu pārdošanas apjomiem. Turklāt Estonian Air izpilddirektors Jans Palmers norādīja, ka gadījumā, ja streiks notiks, aviokompānijai varētu būt sarežģīti saglabāt biznesu un tā varētu bankrotēt. Kompānijas padomes priekšsēdētājs Erki Rāsuke norādīja, ka streiks vēl nenozīmētu maksātnespējas iestāšanos, tomēr varētu izveidoties ārkārtīgi sarežģīta situācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lufthansa stjuarti piektdien uzsāk nedēļu ilgu streiku

LETA,06.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas lidmašīnu stjuartu arodbiedrība UFO ceturtdienas vakarā noraidīja pēdējo no lidsabiedrības Lufthansa piedāvājumiem pensiju jautājumā un paziņoja, ka piektdien uzsāks nedēļu ilgu streiku.

Arodbiedrība norādīja, ka, rēķinoties ar klientu plāniem, streiks sāksies tikai piektdien pusdienlaikā, vēstīja laikraksts Tagesspiegel.

Arodbiedrība turpmākās septiņas dienas iecerējusi streikot dažādās Vācijas lidostās.

Lufthansa stjuarti piektdien streikos Frankfurtē un Diseldorfā, kur pārtrauks darbu no plkst.14 līdz 23 (no plkst.15 līdz 24 pēc Latvijas laika), teikts UFO paziņojumā. Atkārtoti streiki šajās lidostās notiks arī sestdien.

Minhenes lidostu Lufthansa stjuartu streiks nedēļas nogalē vēl neskars, jo Bavārijas un Bādenes-Virtembergas zemēs joprojām turpinās skolēnu brīvdienas, paziņoja UFO.

Nekādi streiki nenotiks arī svētdien, paziņoja arodbiedrība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas nacionālās aviokompānijas «LOT Polish Airlines» darbinieki otrdien, 1. maijā uzsāks streiku, kas tuvākajās dienās var būtiski ietekmēt aviosatiksmi reģionā - ieplānotie reisi starp Varšavas Šopēna lidostu un Baltijas valstīm var kavēties vai tikt atcelti, informē lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmums «Skycop».

«Skycop» vērš avioceļotāju uzmanību iespējamiem traucējumiem un aicina laikus iepazīties ar savām tiesībām, un būt gataviem iespējamām izmaiņām ceļojuma plānos.

Lielākajā riska zonā šobrīd ir lidojumi maršrutos Rīga – Varšava, Viļņa – Varšava un Tallina – Varšava, tāpat plānotais streiks ietekmēs arī ceļotājus, kam Polijā paredzēta pārsēšanās lidojumam uz citu galamērķi.

«LOT Polish Airlines» streiks ir klasificējams kā iepriekš plānots, tādēļ aviopasažieri, kuru reisi kavēsies vai tiks atcelti, nevarēs pieprasīt kompensāciju par sagādātajām neērtībām. Neraugoties uz to, aviokompānijām, balstoties uz Eiropas Savienības likumdošanu, ir pienākums nodrošināt aviopasažieriem pirmās nepieciešamības preces.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits samazinās

Laura Mazbērziņa,09.04.2019

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits gada beigās (tūkstošos)

Liellopi - 2017. gadā 405,8 tūkstoši, 2018. gadā 395,3 tūkstoši.

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā par 10% samazinājās saimniecību skaits ar liellopiem (tostarp slaucamām govīm). Šo samazinājumu varēja ietekmēt iepriekšējā gada sausums, jo bija grūtības sagatavot lopbarību, skaidroja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

«Pieprasījums nosaka piedāvājumu, kas arī regulē tirgu un situāciju lauksaimniecības sektorā. Būtiski un strauji samazinās mazo saimniecību skaits uz kā rēķina, samazinājies arī slaucamo govju skaits, taču paralēli nostiprinās un modernizējas lielās saimniecības, kuras spēj pielāgoties mainīgajām labturības un citām prasībām, kas prasa būtiskas investīcijas. Tāpat ne tikai piena saimniecību aspektā, bet ir vērojama tendence un uzstādījums par produktivitātes paaugstināšanu, līdz ar ko primārais uzstādījums vairs nav lopu skaits, bet produktivitāte, pareiza barošanas, ģenētikas un citu aspektu stingra kontrolēšana, lai tiktu iegūts maksimāli daudz un kvalitatīvas produkcijas- piens, gaļa, olas utt. Cits stāsts ir par cūku audzēšanas nozari, kuru skāris Āfrikas cūku mēris, bet ceram, ka nozare atgūsies un spēs saražot ne tikai pirms mēra apjomus, bet stabili kāpinās apjomus. Tāpat jāņem vērā, ka saražot jau varētu, bet jārēķinās ar problēmām, kas seko, ja produkciju nav kur realizēt, piemēram, sauso piena pulveri. Un signāli no Eiropas Savienības ir tādi, ka par pārprodukciju neviens vairs nav gatavs maksāt,» informēja E. Treibergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez pārējo reģionu darbaspēka importa Rīgai un Pierīgai neiztikt.

Rīga un Pierīga bez darbaspēka «importa» no laukiem, kur sociāli ekonomiskās sistēmas maiņas rezultātā daudz darba vietu ir pazudušas, bet jaunradītās nespēj visiem darbspējīgajiem nodrošināt darba iespējas. Par to liecina Dienas Biznesa veiktais pētījums par darba vietu pieejamību pašvaldībās, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus par aizņemtajām darba vietām šā gada otrajā ceturksnī un iedzīvotāju skaitu darbspējas vecumā (15–61 gads). Aprēķinātais darba vietu pieejamības indekss tikai kārtējo reizi apliecina reģionālās attīstības svarīgo jautājumu.

Rēķinot, ka statistika darbspējīgo vecumā iekļauj arī vidusskolēnus, profesionālās izglītības iestāžu audzēkņus, kā arī augstskolu studentus, var diezgan droši prognozēt, ka Rīgā un Pierīgā darbaspēka deficīts attiecībā pret šajās pašvaldībās dzīvojošajiem (deklarētajiem) darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir vēl iespaidīgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas lielākās aviokompānijas Lufthansa pilotu otrdien rīkotais kārtējais streiks licis Frankfurtes lidostā atcelt 50 reisus, ietekmējot aptuveni 20 000 pasažieru.

Lufthansa norāda, ka ietekmēti gan ienākošie, gan izejošie reisi, taču situācija ir mierīga, un aviokompānija ir pārliecināta, ka spēs nodrošināt visus 32 lidojumus, ko tā solījusi.

Pilotus pārstāvošās arodbiedrības Cockpit organizētais streiks tiek rīkots garo maršrutu lidojumos, kas izlido no Frankfurtes laika posmā no plkst.8 līdz plkst.23 (no plkst.9 līdz plkst.24 pēc Latvijas laika).

Arodbiedrība vēsta, ka streiks ietekmē pakalpojumus, kas tiek nodrošināti ar Airbus A380, A330, A340 un Boeing 747 lidmašīnām.

Šis šogad ir jau piektais Lufthansa pilotu streiks, viņiem protestējot pret lidsabiedrības plāniem mainīt priekšlaicīgas pensionēšanās politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Noskaidroti Rēzeknes SEZ "Gada uzņēmumi"

Db.lv,16.08.2022

Uzvarētājs lielo/vidējo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Verems".

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) "Gada uzņēmumiem" atzīti SIA "Verems" un AS "Rēzeknes dzirnavnieks", informē Rēzeknes SEZ pārstāvji.

Uzņēmumi tika vērtēti vairākās nominācijās - "Gada produkts", "Gada pakalpojums", "Gada eksportētājs", "Gada sadarbības partneris", "Gada inovācija", "Videi draudzīgākais uzņēmums", "Gada darba devējs", "Sociāli atbildīgākais uzņēmums".

Kopumā tika vērtētas 19 Rēzeknes SEZ komercsabiedrības. Ņemot vērā gan iegūtās nominācijas, gan iepriekšējā gada darbības rādītājus, tika noteikti uzvarētāji arī galvenajai nominācijai "Gada uzņēmums".

Uzvarētājs mazo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Rēzeknes dzirnavnieks". Otro vietu ieguva SIA "Midis", bet trešo vietu - SIA "Energy Resources CHP".

Uzvarētājs lielo/vidējo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Verems". Otro vietu ieguva SIA "NewFuels", bet trešo vietu - SIA "Leax Rēzekne".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1671 eiro, kas ir par 9,6% jeb 146 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,3%, sasniedzot 1644 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,4%, sasniedzot 1743 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksni bija 1684 eiro, kas ir pieaugums par 12,9% salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada pirmo ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 1,8%, sabiedriskajā sektorā - par 5,2%, bet vispārējās valdības sektorā - par 4,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strādājošie Grieķijā trešdien rīko 24 stundu streiku, paralizējot satiksmi uz autoceļiem un dzelzceļiem, apturot banku un plašsaziņas līdzekļu darbu.

Streiks tiek rīkots, lai protestētu pret valdības plāniem paātrināt privatizāciju un reformēt darba likumus, kā arī pārskatīt tiesības streikot.

Streika dēļ nekursē autobusi un tramvaji, Atēnu metro un prāmji, kas pārvadā pasažierus starp Grieķijas salām un valsts kontinentālo daļu.

Tāpat trešdien nestrādā bankas un žurnālistu apvienība «Poesy» norāda, ka streiko arī mediji, tāpēc no tiem nevar gūt informāciju par jaunākajiem notikumiem.

Streiks Atēnās izraisījis garus sastrēgumus, jo valsts lielākā arodbiedrība GSEE pilsētas centrā rīko demonstrāciju.

Šis pēdējo divu nedēļu laikā jau ir otrs streiks. Pagājušajā nedēļa rīkotais streiks ietekmēja transporta kustību, slimnīcu, skolu un tiesu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas eirozonas finanšu ministru sanāksme nesusi vilšanos, jo Grieķija piekopj līdzšinējo politiku un runā par iespējamiem reformu plāniem, taču nepiedāvā nekādus konkrētus un reālus priekšlikumus strukturālajām reformām, pēc sanāksmes aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

No Grieķijas puses nav iesniegti nekādi priekšlikumi, ko varētu nosaukt par progresu. Eirozonas ministri bijuši sarūgtināti, jo šodien varēja uzklausīt tikai Grieķijas jaunā finanšu ministra pārdomas par to, ko Grieķija varētu darīt situācijas stabilizēšanai, taču Grieķijas valdība neko nav darījusi, lai virzītos uz priekšu reformu ieviešanā.

Jarockis atzīmēja, ka patlaban situācija ir Grieķijas rokās. Ja nebūs nekādu reformu, tad izstāšanās no eirozonas ir neizbēgama, atzina FM pārstāvis un uzsvēra, ka Grieķijai vairs nav laika kavēties.

Šodien eirozonas finanšu ministri nav nekādus lēmumus pieņēmuši, jo Grieķija nav piedāvājusi konkrētus priekšlikumus. Eirozonas finanšu ministri nav skatījuši jautājumu par iespējamu Grieķijas parādu norakstīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināts ar foto - Igaunija aizvada lielāko streiku pēckara gados

Jānis Rancāns,07.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā skolotāji pievienojušies lielākajam streikam, kopš valsts neatkarības atgūšanas un trešdien uzsākuši trīs dienas ilgas nacionāla mēroga akcijas.

Streiks Igaunijā sākās pirmdien ar sabiedriskā transporta darbinieku streiku. Vairākus streikus šonedēļ rīko arī Igaunijas transporta darbinieku arodbiedrība.

Streikam pievienosies izglītības, medicīnas, enerģijas sektora un citu nozaru darbinieki, tāpat protesta akciju piektdien ieplānojusi arī Narvas elektrostacija, kas streika laikā varētu samazināt elektroenerģijas ražošanas jaudu.

Streikotāji norāda, ka akciju iemesls ir varas iestāžu nevēlēšanās uzsākt dialogu ar arodbiedrībām. Skolotāju streikā piedalīties varētu pat 20 tūkstoši cilvēku visā Igaunijā. Ceturtdien Tallinā streikos arī sabiedriskā transporta vadītāji un Igaunijas galvaspilsētā darbosies tikai deviņas autobusu līnijas, transportlīdzekļi kurās «kursēs pēc brīva grafika», vēsta ERR.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Nordeka autobusu vadītāju klusais kliedziens pusnaktī

Dienas Bizness,06.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starppilsētu pasažieru pārvadājumu uzņēmuma Nordeka autobusu vadītāju protestā pret zemajām algām pieteikušies vairāk nekā 20 šoferu, interese turpina augt. Streiks plānots sestdien pulksten vienos naktī. Arodbiedrības LABA valdes priekšsēdētājs Raimonds Gailis Dienai norāda, ka šī nakts stunda streikam ir piemērotākā, jo daudziem šoferiem tas ir darbadienas sākums. «Mēs to ieplānojām naktī, lai tie, kam ir agrās darba maiņas, varētu piedalīties. Ja organizētu, piemēram, astoņos no rīta, šoferiem streiks būtu jāsāk brauciena vidū,» skaidro R. Gailis.

Streiks notiks arodbiedrības birojā Rīgā, Ģertrūdes ielā. Šoferi atradīsies biroja telpās un gaidīs streika komiteju, kas pilda starpnieka lomu sarunās ar darba devēju. R. Gailis skaidro, ka Nordekai ir vēl viena arodbiedrība, ar kuru kopā LABA strādājot jau vismaz piecus gadus, tomēr pie vienota viedokļa par algu paaugstināšanu tām ir grūti nonākt.

Nordekas līdzīpašnieks Juris Savickis aģentūrai LETA norādīja, ka šoferu protests ir nevis pret uzņēmuma administrāciju, bet gan pret valsts politiku autopārvadājumu nozarē, kura ir no budžeta dotējama nozare. Viņš neslēpa pārsteigumu, ka tieši Nordekas šoferi ir pirmie, kas streiko, jo šī uzņēmuma darbiniekiem ir vislielākās algas. J. Savickis vaino valdību, norādot, ka tā nepilda savas saistības, jo dotācijas netiek maksātas nepieciešamajā apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai nedēļu pēc ilgākā streika, kādu savā vēsturē pieredzējis Vācijas dzelzceļš, vilcienu mašīnistu arodbiedrība GDL pirmdien paziņoja, ka šonedēļ rīkos jaunu beztermiņa streiku, kas Vasarsvētku laikā draud smagi ietekmēt visas valsts transporta sistēmu.

Kravas vilcienu mašīnisti streiku sāks otrdien plkst.15.00 (plkst.16.00 pēc Latvijas laika), bet pasažieru vilcienu vadītāji - trešdien plkst.14.00, paziņojusi GDL.

Arodbiedrība norāda, ka šis streiks ir beztermiņa un ka par darba atsākšanu tiks paziņots 48 stundas pirms tās biedri atgriezīsies pie vilcienu vadības pultīm.

Kā norādījis GDL līderis Klauss Veselskis, šis streiks, domājams, būs ilgāks nekā iepriekšējais, kas maija sākumā turpinājās gandrīz sešas dienas.

«Varat rēķināties, ka šis streiks turpināsies nedaudz ilgāk,» preses konferencē paziņoja Veselskis.

Pēdējo desmit mēnešu laikā GDL organizējusi jau astoņus streikus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lufthansa stjuartu streiks trešdien nonācis līdz Rīgas lidostai

Gunta Kursiša,05.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lufthansas stjuartu streiks, kurā aviokompānijas apkalpes darbinieki pieprasa algu paaugstināšanu 5% apmērā, atsakoties strādāt, nonācis līdz Rīgas lidostai – trešdienas rītā tika atcelts pirmais Lufthansa reiss, kas dodas uz Frankfurti.

Stjuartu streika dēļ tika atcelts Vācijas lidsabiedrības reiss no Rīgas uz Frankfurti, kas izlido no Latvijas pulksten 6:20, Db.lv apstiprināja starptautiskās lidostas Rīga pārstāve Sarmīte Rinmane.

«Ja pasažierim atcelts reiss, viņam ir jāvēršas aviokompānijā, kas tālāk risinās šo jautājumu,» viņa stāstīja. Db.lv gan trešdien neizdevās sazvanīt Lufthansa biroju Rīgā.

Lidsabiedrības stjuartu streiks sākās augusta nogalē un jau radījis pamatīgas rindas Frankfurtes lidostā. Tā, piemēram, pagājušajā piektdienā lidsabiedrība bija spiesta atcelt simtiem lidojumu. Tāpat, saistībā ar lielo gaisa kuģu skaitu, kas atradās uz zemes Frankfurtes lidostā, vietas vairs nebija lidaparātiem, kam lidostā būtu jāierodas, tādēļ tikuši atcelti arī daudzi ielidojošie reisi, raksta thelocal.de.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta - Stjuartu streiks liek Lufthansa piektdien atcelt lidojumus arī no Rīgas

Gunta Kursiša,06.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stjuartu streiks, kas piektdien notiks 24 stundas, Vācijas aviokompānijai Lufthansa liek atcelt divas trešdaļas jeb aptuveni 1200 lidojumus sešās lielākajās Vācijas lidostās, raksta thelocal.de. Lidostā Rīga Db.lv uzzināja, ka streiku dēļ nenotiks arī Lufthansa lidojumi no Rīgas.

Ziņa papildināta ar 3. rindkopu.

Piektdien Lufthansa streiks notiks Frankfurtes, Berlīnes, Hamburgas, Minhenes, Diseldorfas un Štutgartes lidostās, pauda arodbiedrības pārstāvis.

Saistībā ar streiku piektdien atcelti arī visi Lufthansa reisi maršrutā Rīga-Frankfurte. Ceturtdien lidojumi notiks, kā iepriekš plānots, bet patlan lidsabiedrība vēl nesniedz informāciju par to, vai streiks ietekmēs arī Lufthansa lidojumus no Rīgas sestdienā, Db.lv pauda lidostas Rīga pārstāve Sarmīte Rinmane.

«Mēs arvien vēl ceram, ka ir iespējams izvairīties no streika un atgriezties pie pārrunu galda,» norādīja Lufthansa runasvīrs. Arodbiedrības pārstāvji pauda, ka viņiem «ļoti žēl, ka jādodas streikā, tomēr sarunas sasniedz tādu punktu, kad stjuartiem vairs nebija citas alternatīvas».

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Arodbiedrība: Lufthansa pilotu streiks ir beztermiņa; tiek zaudēti desmit miljoni eiro dienā

LETA--DPA/AFP,25.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkrēts beigu datums pašreizējam Vācijas lidsabiedrības Lufthansa pilotu streikam nav noteikts, piektdien paziņoja pilotu arodbiedrības Vereinigung Cockpit preses pārstāvis Jergs Handvergs.

«Tāda iepriekš noteikta streika beigu datuma nav,» norāda Handvergs.

Viņš piebilda, ka mērķis ir no Lufthansa iegūt pārrunājamu piedāvājumu, lai pārtrauktu pašreizējos streikus.

Handvergs arī pavēstīja, ka arodbiedrību atbalsta tās biedri.

Vereinigung Cockpit jau ceturtdien paziņoja, ka streiks, ko pieteikuši Lufthansa piloti, pagarināts līdz sestdienai.

Sākotnēji streiks bija pieteikts uz trešdienu un ceturtdienu, bet trešdien Vereinigung Cockpit paziņoja, ka tas pagarināts līdz piektdienai.

Kopumā Lufthansa trīs dienās atcēlusi 2618 lidojumus, ietekmējot vairāk nekā 315 000 pasažieru.

Šis ir jau 14.streiks, kopš 2014.gada aprīlī aizsākās konflikts par atalgojumu. Streiku izraisīja sarunu izjukšana par 5400 Lufthansa pilotu algām.

Komentāri

Pievienot komentāru