Atvieglojot ierobežojumus, kas ieviesti nolūkā apturēt jaunā koronavīrusa izplatību, Grieķijā no pirmdienas atsākta regulāra prāmju satiksme uz tai piederošajām salām un savas durvis atkal ver kafejnīcas un restorāni.

Kopš marta beigām Grieķijai piederošās salas faktiski bija slēgtas un tās uzņēma vienīgi preču piegādes, kā arī savus pastāvīgos iedzīvotājus.

Taču, ņemot vērā zemo inficēto skaitu, Grieķija ierobežojumus mīkstinājusi agrāk nekā 15.jūnijā, kā iepriekš tika plānots.

Līdz šim Grieķijā reģistrēti 2900 inficēšanās gadījumi ar Covid-19, bet nāves gadījumu skaits sasniedzis 171.

Tomēr prāmju pasažieru un restorānu apmeklētāju skaits joprojām tiks ierobežots, un viņiem būs jāievēro sociālās distancēšanās noteikumi.

Ar ierobežojumu atvieglošanu Grieķija cer glābt savu tūrisma nozari, kas normāli nodrošina vairāk nekā desmit procentus no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

Skandināvijas valstu aviokompānijas SAS pilotu streiks lidsabiedrībai izmaksā aptuveni deviņus līdz 12 miljonus ASV dolāru dienā (8,9-11,9 miljardi eiro) un apdraud jau tā finanšu grūtībās nonākušā uzņēmuma dzīvotspēju, ceturtdien paziņoja SAS.

SAS pilotu streiks jau ilgst desmito dienu, un tas uzņēmumam izmaksājis aptuveni 1-1,3 miljardus Zviedrijas kronu (94-122,6 miljoni eiro).

Sarunas starp arodbiedrībām un aviokompānijas vadību līdz šim bijušas nesekmīgas.

SAS vēstī, ka aviosabiedrībai jau nācies kopumā atcelt vairāk nekā 2500 lidojumus, ietekmējot 270 000 pasažieru.

SAS jūlijā sākumā ASV tiesā iesniedza pieteikumu aizsardzībai no kreditoriem saistībā ar lidsabiedrības vērienīgo restrukturizācijas plānu. Uzņēmums skaidro, ka pilotu streiks apdraud veiksmīgu šī procesa norisi un lidsabiedrības dzīvotspēju.

Piloti iebilst pret atalgojuma samazināšanu, ko pieprasījusi vadība saistībā ar vērienīgu izmaksu apcirpšanas plānu, kas paredz izmaksas samazināt par 7,5 miljardiem kronu.(apmēram 700 miljoni eiro).

Islandes premjerministre Katrina Jakobsdotira un desmitiem citu islandiešu sieviešu šodien streikos, protestējot pret vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirībām un vardarbību dzimuma dēļ.

Streiks sevišķi skars jomas, kurās sievietes veido lielāko daļu strādājošo, piemēram, veselības aprūpi un izglītību.

"Kvennafri" jeb sieviešu brīvdiena būs pirmais sieviešu streiks visas dienas garumā kopš 1975.gada. Sievietes ir aicinātas šodien atteikties no algota un neapmaksāta darba, tai skaitā mājsaimniecības darbiem.

"Es šajā dienā nestrādāšu, un es sagaidu, ka to darīs arī visas sievietes [valdībā]," portālam "mbl.is" sacīja Islandes premjerministre. Jakobsdotira norādīja, ka valdība pārbauda, kā tiek vērtētas profesijas, kurās dominē sievietes, salīdzinājumā ar jomām, kurās tradicionāli dominē vīrieši.

Saskaņā ar Islandes Skolotāju arodbiedrības datiem sievietes veido lielāko daļu skolotāju visos izglītības sistēmas līmeņos, tai skaitā 94% bērnudārzu skolotāju ir sievietes. Islandes Nacionālajā universitātes slimnīcā, kas ir lielākā valsts slimnīca, aptuveni 80% darbinieku ir sievietes.

Vācijas zemo cenu lidsabiedrības "Eurowings" piloti pirmdien sāka trīs dienu streiku, kas strīdā par darba apstākļiem ir jau otrais streiks šomēnes.

Pilotu arodbiedrība "Vereinigung Cockpit" (VC) izsludinājusi trīs dienu streiku.

Neskatoties uz streiku, "Eurowings" prognozē, ka pirmdien ierastā režīmā tiks veikti vairāk nekā 230 no plānotajiem 400 reisiem. Streiks neietekmē kompānijas meitasuzņēmuma Austrijā "Eurowings Europe" un Frankfurtē un Minhenē bāzētā "Eurowings Discover" darbību.

Savukārt Diseldorfas lidostā atcelti 102 no 171 plānotā "Eurowings" reisa.

Otrdien un trešdien pieejamo reisu saraksts tiks publicēts, tiklīdz būs zināms, cik daudz pilotu paziņos par ierašanos darbā, neskatoties uz streiku, norāda "Eurowings".

Tas jau ir otrais pilotu streiks pēdējās pusotras nedēļas laikā, un VC, kas pieprasa darba apstākļu uzlabošanu, norāda, ka darba devējs nav izteicis apmierinošu koplīguma piedāvājumu.

Streika dēļ Berlīnes Brandenburgas starptautiskajā lidostā trešdien atcelti vai pārplānoti visi pasažieru reisi.

Šodien lidostā bija plānoti aptuveni 300 avioreisi ar 35 000 pasažieru, taču streika dēļ aviokompānijas atlikušas daļu reisu līdz ceturtdienai, bet citus novirzījušas uz lidostām Drēzdenē un Leipcigā. Citiem pasažieriem lidojumu vietā piešķirtas vilciena biļetes.

Streiks plānots visas dienas garumā. To organizē arodbiedrība "Verdi", iesaistot lidostu darbiniekus un drošības personālu. Gaidāms, ka streiks ietekmēs arī lidostas ugunsdzēsēju brigādi, degvielas uzpildi lidmašīnās, bagāžas pārvietošanu un pasažieru reģistrāciju.

Arodbiedrība pieprasa algu palielināšanu par 500 eiro mēnesī, lidostai slēdzot kolektīvo līgumu ar darbiniekiem uz 12 mēnešiem.

Dienvidkorejas tehnoloģiju giganta "Samsung Electronics" darbinieki piektdien sarīkojuši pirmo streiku šajā uzņēmumā, ziņu aģentūrai AFP pavēstīja arodbiedrības vadītājs.

"Samsung Electronics" ir viens no pasaulē lielākajiem viedtālruņu ražotājiem, kā arī ražo atmiņas mikroshēmas, kuras izmanto ģeneratīvajam mākslīgajam intelektam. Uzņēmuma vadība kopš janvāra risina sarunas ar arodbiedrību par algām, taču abām pusēm nav izdevies mazināt domstarpības.

"Šodien notiek pirmais streiks "Samsung Electronics", izmantojot apmaksātu atvaļinājumu, un saprotams, ka tajā piedalās daudzi darbinieki," paziņoja Nacionālās "Samsung Electronics" arodbiedrības vadītājs. Viņš sacīja, ka ir grūti nosaukt precīzu streikojošo darbinieku skaitu, bet, aplūkojot darbavietu apmeklējumu, redzama ievērojama atšķirība no ierastā.

"Samsung Electronics" paziņoja, ka "cītīgi iesaistījies sarunās ar arodbiedrību un turpinās to darīt". Uzņēmums apgalvoja, ka streiks neietekmē ražošanu.

Vācijā pasažieru vilcienu vadītāji rīkos sešu dienu streiku, jo nespēj vienoties par darba samaksu ar valsts dzelzceļa uzņēmumu "Deutsche Bahn", pirmdien paziņoja arodbiedrība GDL.

Streiks sāksies trešdien plkst.2 (3 pēc Latvijas laika) un turpināsies līdz nākamajai pirmdienai plkst.18 (19 pēc Latvijas laika).

Piektdien "Deutsche Bahn" iesniedza jaunu algu piedāvājumu, kas paredz 4,8% darba samaksas pieaugumu šogad augustā un vēl 5% palielinājumu 2025.gada aprīlī.

Tomēr arodbiedrība paziņoja, ka šis piedāvājums to neapmierina.

Šis būs jau ceturtais streiks pašreizējā strīdā par algām. Pagājušā gada beigās lielu daļu pasažieru pārvadājumu Vācijā paralizēja divi streiki, bet vēl viens trīs dienu streiks notika šomēnes.

Četru gadu garumā ik gadu pedagogiem ir dota papildu nauda, bet dot arvien vairāk naudas nav ilgtspējīgs variants, jo mums ir nereformēta sistēma kopumā, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš norādīja, ka nepieciešama izglītības sistēmas reforma un izglītības ministre Anda Čakša (JV) pašreiz strādā pie noteikumiem, kas palīdzēs pašvaldībām pieņemt vajadzīgos lēmumus skolu sistēmas reformai, tādējādi rodot finansējumu skolotāju atalgojumam. Vienlaikus jānodrošina, ka jebkurš var iegūt labu izglītību.

"Nav runa par to vai nākotnē augs pedagogu algas, bet jautājums ir tas, kas būs finansējuma avots. Naudas avots ir sistēmas sakārtošana. Nevaram atļauties likt vairāk naudas neefektīvā sistēmā, un tā ir jāsakārto," sacīja Kariņš, paužot cerību, ka izglītības darbinieku asociācijas izvēlēsies sadarboties ar Izglītības ministriju.

Ar pedagogiem pagājušajā gadā panākta vienošanās un šajā gadā pedagogu atalgojumam atvēlēti teju 100 miljoni eiro, kas ir lielākais pieaugums, kāds līdz šim bijis.

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla" pirmdien vērsies tiesā ar prasību pret Zviedrijas valsti saistībā ar pasta darbinieku streiku, kura dēļ bloķētas numura zīmju piegādes jauniem automobiļiem.

"Tesla" Zviedrijā šobrīd skāris vairāku nozaru darbinieku streiks saistībā ar autoražotāja nevēlēšanos parakstīt darba koplīgumu.

20.novembrī šim streikam pievienojās pasta darbinieki, apturot piegādes "Tesla" birojiem un remontdarbnīcām.

Tā kā numura zīmes jauniem automobiļiem Zviedrijā tiek piegādātas tikai pa pastu, šis streiks var apturēt jaunu "Tesla" nonākšanu uz valsts ceļiem.

"Tesla" lūgusi tiesai piespiest Zviedrijas Transporta aģentūru nodrošināt, lai aģentūrā reģistrēto transportlīdzekļu numura zīmes "nonāktu "Tesla" īpašumā".

Uzņēmums arī lūdza tiesu piemērot naudas sodu viena miljona kronu (87 000 eiro) apmērā, ja Zviedrijas Transporta aģentūra neizpildīs šo prasību.

Grieķija atcēlusi prasību par karantīnas ievērošanu tiem tūristiem no Eiropas Savienības (ES) un vairākām citām valstīm, kuri būs vakcinējušies pret jauno koronavīrusu vai spēs uzrādīt nesen veiktu negatīvu Covid-19 testu.

Jaunie noteikumi attieksies uz ES, ASV, Lielbritāniju, Izraēlu, Serbiju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici.

No pirmdienas iebraucējiem no šīm valstīm vairs nav jāievēro nedēļu ilga karantīna, ja viņi var uzrādīt pierādījums, ka viņi ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19, vai negatīvu Covid-19 testu, kas veikts iepriekšējo 72 stundu laikā, paziņojusi Grieķijas Civilās aviācijas pārvalde.

Citi ierobežojumi, kas attiecas uz iekšzemes un starptautiskajiem avioreisiem, paliks spēkā līdz 26.aprīlim, paziņoja pārvalde.

Tikmēr koronavīruss turpina strauji izplatīties, un Grieķijā pēdējā laikā katru dienu tiek reģistrēti vairāk nekā 1500 jaunu Covid-19 gadījumu.

Maltā bāzētā uzņēmumu grupa "Premier Capital", kas ir "McDonald’s" attīstības licences turētājs sešos Eiropas tirgos, 2019. gadā strādājusi ar 28 miljonu eiro peļņu pirms nodokļu nomaksas. 2020.gada plānus un prognozes ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija.

Grupas apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis par 16,2%, ieņēmumiem sasniedzot 341 miljonu eiro. Pateicoties 8800 cilvēku lielajai komandai 156 "McDonald’s" restorānos Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Grieķijā, Maltā un Rumānijā, "Premier Capital" apkalpoja kopumā 131 miljonu viesu. Tas ir par 11 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā, tādējādi sasniedzot jaunu apkalpoto viesu skaita rekordu.

Uzņēmuma darbība pēdējo nedēļu laikā tikusi ierobežota saskaņā ar veselības institūciju un valdību norādījumiem. Dažos no darbības tirgiem vajadzēja uz laiku slēgt restorānus, taču lielākā daļa turpinājusi apkalpot viesus, sagatavojot maltītes līdzņemšanai, izmantojot "McDelivery" piegādes un "McDrive".

Latvijas lidsabiedrība airBaltic no jūlija sāks lidojumus jaunos maršrutos no Rīgas uz Valensiju Spānijā, Pizu Itālijā un Kosu Grieķijā.

Šogad lidsabiedrība piedāvās lidojumus vairāk nekā 96 maršrutos no Baltijas, tostarp astoņos jaunos maršrutos no Rīgas.

"Vakcinācijas tempiem Eiropā palielinoties, mēs redzam, ka pieprasījums pēc atpūtas ceļojumiem pieaug. Piemēram, Grieķija jau aicina tūristus, neprasot viņiem pēc ierašanās ievērot pašizolāciju. Tāpēc airBaltic sāks lidojumus uz jauniem, saulainiem atpūtas galamērķiem, līdz ar to uzlabojot reisu piedāvājumu no Baltijas valstīm," norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Miljarda apgrozījums un biržas plāni 

Globālajai pandēmijai ir bijusi graujoša ietekme uz starptautiskajām aviokompānijām. Covid-19...

Šovasar airBaltic kopumā piedāvā lidojumus uz septiņiem galamērķiem Itālijā, sešiem Grieķijā un pieciem Spānijā, kā arī daudzviet citur.

Latvijas vīriešu basketbola izlases pretinieki Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Rīgā būs Gruzijas, Filipīnu, Brazīlijas, Melnkalnes un Kamerūnas izlases, pirmdien tika noteikts Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) izlozē.

Latvija A grupā tiksies ar Gruziju un Filipīnām, bet B grupā spēlēs Brazīlija, Melnkalne un Kamerūna.

Pārējos trīs kvalifikācijas turnīrus uzņems Pireja Grieķijā, Valensija Spānijā un Sanhuana Puertoriko.

Valensijā A grupā spēlēs Spānija, Libāna un Angola, bet B grupā tiksies Polija, Somija un Bahamu salas.

Pirejā A grupā spēlēs Slovēnija, Jaunzēlande un Horvātija, bet B grupā spēlēs Grieķija, Dominikānas Republika un Ēģipte.

Sanhuanā A grupā spēlēs Lietuva, Meksika un Kotdivuāra, bet B grupā tiksies Puertoriko, Itālija un Bahreina.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā bija Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija, otrajā grozā - Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Grieķijas veselības ministrs pirmdien pieprasījis privātajā sektorā strādājošo mediķu iesaistīšanos cīņā ar jaunā koronavīrusa uzliesmojumu Atēnu reģionā.

Grieķijas veselības ministrs Vasilis Kikilijs pirmdien norādīja, ka, neskatoties uz atkārtotajiem aicinājumiem privātajiem ārstiem brīvprātīgi pieteikties palīgā valsts sektoram, tikai daži to ir izdarījuši, tādēļ viņš izdevis rīkojumu piesaistīt speciālistus pataloģijā, pneimonoloģijā un vispārējā medicīnā.

Kikilijs jau piektdien paziņoja, ka piesaistīs privātā sektora ārstus, ja vien 48 stundu laikā nepieteiksies vismaz 200 brīvprātīgie.

Valdības preses pārstāve šodien paziņoja, ka brīvprātīgi pieteicies tikai 61 ārsts no privātā sektora.

Viņa paziņoja, ka valdība nolēmusi, ka pienācis laiks mobilizēt privātos ārstus cīņā ar pandēmiju, jo visas iespējas brīvprātīgai dalībai ir izsmeltas.

Grieķija ļaus iebraukt no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm un Izraēlas tūristiem, kas būs vakcinējušies pret jauno koronavīrusu, otrdien paziņojis Tūrisma ministrijas preses pārstāvis.

Vēlāk šodien plānots pieņemt atbilstošu valdības rezolūciju, kurā būs teikts, ka ieceļotājiem būs jāuzrāda vienīgi pierādījums tam, ka ir vakcinējušies pret jauno koronavīrusu. Viņiem nebūs jāievēro karantīna vai jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests.

Kad jaunie noteikumi stāsies spēkā, nav zināms.

Grieķija kopš janvāra aktīvi atbalsta ideju par ES vakcinācijas pases ieviešanu, kas ļautu tai atdzīvināt tūrisma sektoru, kas parasti sastāda piekto daļu no Grieķijas ekonomikas.

Politologi uzskata, ka Grieķija ar šo soli vēlas pastiprināt spiedienu uz Briseli, lai tā ātrāk ieviestu šādu ES vakcinācijas pasi.

Līdzīgus lēmumus pieņēmušas arī citas valstis, tostarp Polija, Rumānija un Igaunija.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik nav gatavs nosaukt precīzas summas, kādas iecerēts ietaupīt, ministrijām pārskatot savus budžeta izdevumus, taču līdzšinējie vērojumi liecinot, ka katru gadu netiekot izmantoti ap 100 miljoni eiro budžeta līdzekļu.

Kariņš intervijā TV3 stāstīja, ka viņa otrās valdības galvenais uzdevums pirmajās 100 dienās bijis panākt ātru valsts budžeta pieņemšanu. Tas ticis izdarīts, taču vēl tiek cerēts rasts papildu līdzekļus, kurus varētu novirzīt veselības aprūpei un izglītībai. Politiķis ir pārliecināts, ka paralēli nepieciešamas arī skolu un slimnīcu tīklu reformas, kurām abām tuvāko nedēļu laikā vajadzētu nākt izvērtēšanai valdībā.

Līdztekus visām ministrijām uzdots pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm. Kariņš konkrētas summas, kuras šādi iecerēts iegūt, nenosauca, bet esot novērots, ka katru gadu ir ap 100 miljoni eiro neizmantotu budžeta līdzekļu, kurus varētu pārdalīt veselībai un izglītībai.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga, valdot bažām par saspīlējumu Tuvajos Austrumos pēc apmēram 180 Irānas raķešu izšaušanas uz Izraēlu.

ASV un Eiropas biržās akciju cenas krasi saruka pēc šiem Irānas raķešu triecieniem, kas bija Teherānas atbilde uz tās atbalstītu kaujinieku līderu nogalināšanām Izraēlas uzbrukumos.

Lielāko daļu šo raķešu pārtvēra Izraēlas pretgaisa aizsardzība vai gaisa spēki, pirms tās sasniegtu Izraēlu, un Izraēlas armija pēc apmēram vienas stundas paziņoja, ka Irānas uzbrukums ir beidzies.

Zelta kā droša ieguldījuma cena pieauga par aptuveni 1% līdz jaunam rekordam virs 2600 ASV dolāriem par unci.

Eiropas biržās akciju cenas tirdzniecības sesijas sākumā bija pieaugušas pēc datu publiskošanas, ka gada inflācija eirozonā septembrī samazinājusies līdz 1,8% salīdzinājumā ar 2,2% augustā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada aprīļa.

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki streikos 27 stundas, sākot no otrdienas rīta, svētdien paziņojusi Vācijas arodbiedrība "Verdi".

Streiki ietekmēs lidostu darbību Frankfurtē, Minhenē, Hamburgā, Berlīnē, Diseldorfā, Štutgartē un Ķelnes/Bonnas lidostā. Plānots, ka streiks sāksies plkst.4 (plkst.5 pēc Latvijas laika).

"Verdi" aicinājusi streikot visus virszemes apkalpošanas darbiniekus, un gaidāms, ka streiks ievērojami traucēs aviosatiksmi.

Strīdā ar "Lufthansa Group" par atalgojuma palielināšanu iesaistījušies 25 000 "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieku. Trešajā sarunu kārtā 12.februārī nekāda vienošanās netika panākta.

Lietuvas galvaspilsētā pirmdien gaidāms sabiedriskā transporta uzņēmuma "Vilniaus viešasis transportas" (VVT) šoferu streiks, kas varētu ietekmēt pat ceturto daļu Viļņas sabiedriskā transporta sistēmas.

VVT ģenerāldirektors Darjus Aleknavičus iepriekš informēja, ka streikot plāno 35% kompānijā strādājošo šoferu, no kuriem lielākā daļa ir autobusu vadītāji.

Arodbiedrības piektdien iesniegtajā streikotāju sarakstā ir 437 darbinieki, no kuriem 432 ir autobusu un trolejbusu vadītāji.

Pasažieri tiek brīdināti par pirmdien iespējamiem sabiedriskā transporta kustības traucējumiem un sastrēgumiem.

VVT arodbiedrība pieprasa algu sistēmas iekļaušanu atjaunotajā koplīgumā, kā arī vēlas koplīgumā iekļaut punktu par 10% algas palielinājumu. Tomēr līdz šim puses nav vienojušās par detaļām, lai gan VVT vadība vienbalsīgi atbalstīja jaunu apmaksas sistēmu.

VVT pārvalda 76 no 105 sabiedriskā transporta maršrutiem Viļņā. Pārējos pakalpojumus sniedz kompānijas "Transrevis" un "Kautra", kuru darbību streiks neietekmēs.

Berlīnes-Brandenburgas starptautiskās lidostas darbinieki šodien streiko, kā dēļ atcelti visi izejošie pasažieru avioreisi.

Ienākošie reisi ir iespējami, bet aviokompāniju ziņā ir izlemt, vai nosēdināt lidmašīnas Berlīnes-Brandenburgas starptautiskajā lidostā, paziņoja lidostas preses pārstāvis.

Streiks sākās plkst.3.30 (plkst.4.30 pēc Latvijas laika) un ilgs līdz pusnaktij un skar lidostas drošības dienesta, pasažieru kontroles dienesta, kā arī kravu un personāla kontroles dienesta darbiniekus.

Tas ir trešais lielais streiks Berlīnes-Brandenburgas starptautiskajā lidostā šogad.

Streika iemesls ir arodbiedrības "Verdi" sarunas ar Federālo Drošības uzņēmumu apvienību (BDLS) par papildus piemaksām par darbu nakts maiņās, sestdienās, svētdienās un svētku dienās.

Arodbiedrība aicinājusi BDLS beidzot iesniegt piedāvājumu, kuru būtu iespējams apspriest 27. un 28.aprīlī paredzētajās sarunās, nevis turpināt vilcināt laiku.

ASV autobūves uzņēmuma «General Motors» (GM) darbinieku streiks Savienotajās Valstīs, kas šobrīd norisinās jau trešo nedēļu, kompānijai līdz šim izmaksājis aptuveni vienu miljardu dolāru (917,5 miljonus eiro), liecina bankas «JPMorgan Chase» apkopotā informācija.

Streiku pagājušajā mēnesī sāka ASV arodbiedrības «United Auto Workers» (UAW) biedri, nekavējoties apturot ražošanu Savienotajās Valstīs un neilgi pēc tam ietekmējot arī Kanādas un Meksikas rūpnīcas.

Kopējās streika radītās izmaksas šobrīd, visticamāk, pārsniedz vienu miljardu dolāru, norāda banka, taču piebilst, ka GM ir iespējas daļu no zaudētās peļņas atgūt ceturtajā ceturksnī, ja streiks drīzumā beigsies.

Kopš 16.septembra streiko gandrīz 50 000 ASV autoražošanas nozarē strādājošo, GM un UAW nespējot vienoties par darbinieku atalgojumu, veselības aprūpi un darba drošību.

Desmitiem tūkstoši Holivudas aktieru piektdien sāks streiku, praktiski apturot milzīgās kino un televīzijas nozares darbību.

Ekrāna aktieru ģilde (SAG-AFTRA) paziņoja par streiku pēc tam, kad aktieru sarunas ar studijām par viņu prasībām saistībā ar atalgojuma samazināšanos un mākslīgā intelekta radītajiem draudiem beidzās bez vienošanās.

"Šis ir vēstures mirklis, patiesības mirklis - ja mēs tieši tagad nerīkosimies ar lepnumu un pārliecību, tad mēs visi būsim nelaimē," preses konferencē paziņoja SAG-AFTRA prezidente Frana Drešere pēc valdes vienprātīga balsojuma par streiku.

Streiks oficiāli sāksies piektdien plkst.10 pēc Latvijas laika, un tajā aktieri pievienosies scenāristiem, sākot pirmo Holivudas "dubultstreiku" kopš 1960.gada.

Scenāristi jau kopš 2.maija protestē pie "Disney", "Netflix" un citu studiju galvenajiem birojiem, piedaloties līdz šim ilgākajā un plašākajā streikā, ko rīko ASV Scenāristu ģilde.

Norvēģijas valdība otrdienas vakarā paziņoja par iejaukšanos, lai izbeigtu naftas un gāzes ieguves nozares darbinieku streiku sakarā ar bažām, ka šis streiks var ietekmēt energoresursu piegādes Eiropai laikā, kad Eiropa jau piedzīvo to trūkumu saistībā ar Krievijai noteiktām sankcijām.

Valdība paziņoja, ka plāno piespiest arodbiedrību "Lederne" un darba devēju organizāciju "Norsk olje og gass" panākt vienošanos par streika izbeigšanu.

Abas puses paziņoja, ka izbeigs streiku pēc nodarbinātības ministres Martes Mjēsas Persenas pieprasījuma, lai darbs atsāktos iespējami ātrāk.

"Ir bezatbildīgi apturēt gāzes ieguvi tik lielā mērā, kas šī streika dēļ varētu notikt tuvākajās dienās," sacīja ministre.

"Šī eskalācija ir kritiska pašreizējā situācijā gan no enerģētiskās krīzes viedokļa, gan no ģeopolitiskās situācijas viedokļa, ar kuru mēs saskaramies kara Eiropā dēļ," teica Persena.

Valdība savā paziņojumā piebilda, ka Norvēģijai ir jādara viss iespējamais, lai saglabātu enerģētisko drošību Eiropā un Eiropas solidaritāti pret Krievijas karadarbību.