Jau septīto gadu noslēdzies par tradīciju kļuvušais «Skaistākās lauku saimniecības» konkurss, kurā galveno nomināciju – «Skaistākā lauku saimniecība 2017» – saņēma Grasbergu ģimene no Zilūžu saimniecības Kocēnu novadā.

Atzinības šogad saņēmušas kopumā 10 saimniecības no Jelgavas, Kocēnu, Kuldīgas, Ķekavas, Naukšēnu, Rucavas, Skrīveru, Smiltenes un Vecpiebalgas novadiem.

«Cik prasmīgi mēs spēsim izmantot Latvijas lauku dotās iespējas, tik veiksmīgi attīstīsies Latvija. Prieks par saimniekiem, kuri sakārto ne tikai savas lauku sētas, bet ar savu pienesumu rūpējas arī par visu valsti. Īpaši gribu pateikties tām saimniecībām, kurās redzam dzīvojam un strādājam dažādas paaudzes. Tā mēs ieaudzinām savos bērnos mīlestību uz darbu, mīlestību uz Latviju,» stāsta konkursa «Skaistākā lauku saimniecība» patrons Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Kocēnu novadā pie Zilūža ezera saimnieko Grasbergu ģimene, kuri nodarbojas ar piensaimniecību. Zilūžu saimniecībā darbojas divas paaudzes. Grasbergu dēli Jānis, Valts un Andris juniors nav aizbēguši nedz uz pilsētu, nedz ārzemēm, bet strādā Zilūžos. Jānis ir stratēģis un vadītājs. Valts ir atbildīgs par tirdzniecību, bet Andris ir vetārsts. Grasbergi dod darbu 32 cilvēkiem, fermā, gatavo dabiskus piena produktus: biezpienu, krējumu, kefīru, jogurtu, sviestu un saldējumu. Grasbergu ģimene balvā saņēma goda plāksni, kas apliecina «Skaistākās lauku saimniecības 2017» statusu un apmaksātu braucienu divām personām uz Berlīnes Zaļo nedēļu – pasaules lielāko starptautisko pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstādi 2018.gada 19.–28. janvārī.

Pēc Finanšu ministrijas datiem, valsts fondos šogad nonāks 340 miljoni eiro, kas ir 3,4% no valsts budžeta.

Valsts kontrole vairākkārt ir norādījusi uz nepieciešamību pēc vienotiem fondu darbības pamatprincipiem, taču vairāk nekā desmit gadu laikā Latvijā vienota izpratne nav izveidojusies.

21. janvāra numurā:

Numura tēma - valsts fondu nekārtības un Eiropas fondu labais piemērs

Transports un tranzīts - sankciju sekas Ventspils, Rīgas un Liepājas ostās

Intervijā - ar bijušo finanšu ministru Edmundu Krastiņu skaidrojam, kāpēc Latvija var zaudēt konkurētspēju

Aktuāli - īstais karš ir digitālajā vidē

Ekonomika – par sekām, kas iestājas, kļūdaini norādot patieso labuma guvēju

No 20.augusta iedzīvotājiem, kas pārvietojas ar vilcienu, elektroniski apmaksātas pasažieru vilciena biļetes būs lētākas nekā tās, kas iegādātas klātienē, pie kasieres.

Pēdējā pusgada laikā pasažieru skaits, kas iegādājas biļetes izmantojot Mobilly lietotni, ir gandrīz dubultojies. Vilcienu biļešu pircēju skaits Mobilly vidē kopš janvāra pieaudzis no 10 līdz 20 tūkstošiem pasažieru, bet nopirkto biļešu skaits mēnesī tuvojas 100 tūkstošiem. Līdzīgi situācija arī autobusu biļešu tirdzniecībā – šā gada laikā klientu skaits pieaudzis pat trīs reizes.

Ir tikai loģiski, ka elektroniskās biļetes maksā lētāk nekā tās, kuras pārdod kasieris, izdrukājot uz papīra. Gluži vienkārši izmaksas ir zemākas, tātad arī cenai ir jābūt zemākai. Tas ir mazs, bet būtisks solītis ceļā uz modernu pasažieru apkalpošanas sistēmu. Īpašs prieks, ka šis lēmums skar visus tirgotājus, tātad tirgus netiek kropļots un mēs visi – gan valsts, gan privātie uzņēmumi varam konkurēt uz vienlīdzīgiem principiem, rūpējoties par augstāku servisa līmeni un pakalpojumu kvalitāti.

Liepājas Karostas industriālā parka teritorija sastāv no 28 atsevišķiem zemes gabaliem, kas ir aprīkoti ar apbūvei nepieciešamajām inženierkomunikācijām. Plānots, ka vieta, pa kuru savulaik soļoja karavīri un kur saimniekoja militāristi, tuvāko gadu laikā kļūs par vidi, kur strādā moderni ražošanas uzņēmumi.

Karostas Industriālais parks ir teritorija Karostā, ko pašvaldība sadarbībā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi attīstījusi projekta «Uzņēmējdarbības teritoriju un tām nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstība Liepājā» ietvaros. Projekta teritorija aptver Beverīnas ielu, Burtnieku ielu, Līgas ielu, Manēžas ielu, Trimpus ielu, Vidus ielu, Virssardzes ielu un Zemgales ielu.

Projekts realizēts no vairākiem finansējuma avotiem. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums veido 84,57% jeb 6 021 678 eiro, valsts budžeta dotācija – 3,75% jeb 267 013 eiro. Savukārt Liepājas pilsētas pašvaldības finansējums veido 11,68% jeb 831 656 eiro no kopējām projekta izmaksām.

Par vairāk nekā 2 miljoniem eiro rekonstruēts Bulduru tirgus Jūrmalā, Meža prospektā 36, informē projekta attīstītāji SIA "Sport IN".

Atjaunotā tirgus atklāšana notiks 22.jūlijā.

Bulduru tirgus tika dibināts 1908.gadā, bet tirdzniecības centra un tirgus paviljona ēkas būvētas pagājušā gadsimta 80.gados. Kaut gan āra tirdzniecība vēl noritēja, tomēr ēkas jau daudzus gadus bija degradētā stāvoklī. Tādēļ 2022.gadā tika uzsākta ēkas un piegulošās teritorijas rekonstrukcija.

Pēc tās tirgū izbūvēta terase, izmaiņas piedzīvojis tirgus interjers. Ēka kļuvusi energoefektīvāka - nomainītas jumta konstrukcijas, nodrošinot siltinātu jumtu, fasādes apdarei mainīts apšuvums. Visa ēka ir siltināta un ierīkoti moderni gaisa kondicionētāji.

Bulduru tirgus ēkai piešķirts tirgus statuss. Pašlaik teritorijā izveidotas vairākas tirdzniecības vietas un autostāvvietas, tajā skaitā arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un divi elektroauto uzlādes punkti. Nākotnē tirgū plānots pievienot vairāk zīmolu - kafejnīcu un kādu ātro uzkodu vietu.

Pēdējo četru gadu laikā vārdu virknējums – līdz šim neprognozējami izaicinājumi – ir vairākkārt mainījuši savu nozīmi, taču palikuši klātesoši kā katra indivīda dzīvē, tā biznesa pasaulē. Covid-19 pandēmija un attālināts darbs, būvniecības izmaksu pieaugums kara apstākļos, energoresursu krīze, inflācija un kredītlikmju pieaugums, darba spēka trūkums – vai šādos apstākļos ir nepieciešamas jaunas biroja telpas? Piedāvājums Rīgā šobrīd turpina palielināties un visas tendences liecina par to, ka tās nestāvēs tukšas.

Efektīvam darbam vajadzīgs birojs

Daļa esošo un potenciālo darbinieku kopš Covid-19 pandēmijas ir iecienījuši attālināto darbu, kas var būtiski atvieglot ikdienas un darba dzīves plānošanu. Šī brīža darba sludinājumos bieži vien atradīsim norādi par iespēju strādāt attālināti vai prasību konkrētu dienu vai stundu skaitu būt darbā klātienē. Pētījumi Lielbritānijā atsevišķās nozarēs uzrāda tendenci, ka sievietes, kurām ir iespēja daļu darba laika strādāt attālināti, dažreiz pat aktīvāk iesaistās darba tirgū, biežāk izvēloties strādāt pilna laika darbu.

Taču darba devēji dod priekšroku klātienes darbam. 2023. gada beigās publicētais KPMG pētījums rāda - 63% aptaujāto uzņēmumu vadītāju uzskata, ka līdz 2026. gada beigām attālinātā darba zelta laikmets beigsies un uzņēmumi atgriezīsies pie ierastā biroja formāta. Turklāt pandēmijas laikā redzējām, ka attālinātais darbs var veicināt nevienlīdzību, tas var būt papildu slogs sievietēm un mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, kurām mājās nav darbam piemērotu apstākļu. Uz to norādījis arī Ilons Masks, nosaucot attālināto darbu par morāli netaisnīgu un negodīgu.

Apspriežot Latvijas spēju piesaistīt ārvalstu investīcijas, ik pa laikam kā viena no kavējošiem apstākļiem tiek piesaukta arī samērā sliktā situācija ar īrei pieejamajām platībām biroju telpām. Tāpēc konkurencē par, piemēram, dalīto pakalpojumu centru izvietošanu šobrīd zaudējam Viļņai un Tallinai. Salīdzinoši - kopējais biroju telpu apjoms Tallinā šobrīd pārsniedz 1 miljonu kvadrātmetru, kamēr Rīgā tie ir nepilni 800 tūkstoši kvadrātmetru.

Pilnvērtīgai Rīgas attīstībai moderni biroju centri ir kritisks nosacījums, tomēr šobrīd investori biežāk dod priekšroku Tallinai vai Viļņai, pat neskatoties uz mūsu acīmredzamajām transporta savienojamības priekšrocībām – esam Baltijas viducī ar lieliski attīstītu lidostu. Gaidāmais Rail Baltica projekts šīs priekšrocības tikai palielinās.

Nākotnes perspektīvas gan ir cerīgas - tuvāko piecu gadu laikā Rīgā varētu tikt attīstītas vairāk nekā 10 biroju ēkas vai ēku kompleksi. Pieprasījums pēc kvalitatīviem un energoefektīviem birojiem ir nemainīgi liels, tāpēc bažām par to, ka lielā apmērā attīstītās biroju platības nākotnē riskētu kļūt par spoku teritorijām, nav pamata.

Jaunākās paaudzes Mercedes CLA četrdurvju kupeja izskatās ievērojami šarmantāk, tostarp arī gaita ir kļuvusi izkoptāka un komfortablāka nekā iepriekšējās paaudzes modelim

Tehniski CLA ir izaudzis no Mercedes A klases hečbeka, taču kupejai ir vairākas būtiskas atšķirības, tostarp nedaudz lielāks attālums starp asīm, citādi amortizatori un atsperes, visbeidzot pati kupejas virsbūve iespaidos automašīnas gaitu. Tas viss rezultējas ar to, ka arī savā uzvedībā CLA būs pavisam citāds auto. Tam ir izteikts mini limuzīna raksturs, vairāk grācijas un vairāk pašpārliecinātības, lai to sauktu par samazināto Mercedes CLS. Tajā pašā laikā kopīgs ar A klases hečbeku ir tas, ka arī CLA būs azartisks un stilīgs braucamrīks, kas centīsies iepatikties jauniem un moderni domājošiem cilvēkiem.

Kāpēc jāpērk?

Pagaidām salīdzinoši necila izmēra premium automobiļu pirkšana pie mums nav cieņā. Atšķirībā no Rietumeiropas pie mums joprojām modīgi ir pirkt lielu un salīdzinoši liesāk aprīkotu, nevis kompaktu un grezni aprīkotu Mercedes. Tiesa, ledus ir sakustējies arī šajā virzienā, jo tajā brīdī, kad, piemēram, aizejošam Mercedes CLA modelim tika piesolītas brangākas atlaides, gribētāju netrūka. Vēl vairāk piekritēju šāda izmēra Mercedes kļūst, kad auto nonāk mazlietota auto statusā. Interesenti Mercedes CLA izmēra jaunam modelim ir, taču tos lielākoties atbaida cena. Jā, cena nav maza. Piemēram, jaunākajam CLA tā ir, sākot no 29 960 eiro, bet, pat diži nepiepūloties, to var ātri saskrūvēt līdz 40 vai pat 50 tūkst. eiro. Tie ir iespaidīgi cipari, kurus ieraugot praktiskais latvietis vienmēr pretnostatīs frāzi: «Bet par to naudu tad jau labāk nopirkt to, to un to.» Nepagāžams fakts. Šajā cenu diapazonā ir patiešām galvu reibinoša izvēle, taču ir situācijas, kad nav nemaz vajadzīgs liels, bet tieši kompakts un manevrētspējīgs auto.

Nīgrandes bitenieks Krists Ēberliņš saimnieko moderni un plāno attīstību

Dienvidkurzemes lielākais fasētā medus un biškopības produktu ražotāja – Ēberliņu dravas – īpašnieks Krists Ēberliņš šogad sagaida labu medus ražu. Tā sviešana sākās ap Jāņiem, un, kā atzīst pats bitenieks, medus raža gaidāma laba par spīti vēlajam pavasarim un vēsajiem laika apstākļiem. Šogad viss process dabā aizkavējies par divām nedēļām. Pavisam bitenieks rūpējas par 360 bišu saimēm, kas izvietotas Nīgrandes apkārtnē un tuvējos pagastos – Saldus novada Zaņas pagastā, Skrundas novada Nīkrāces, kā arī Aizputes novada Lažas pagastā. Darba apjoms ir liels, dažbrīd ceļš līdz dravai jāmēro teju stundu. Biškopība ir ļoti laikietilpīga nozare un prasa daudz roku darba, īpaši sezonas karstākajā laikā. Tas arī ir lielākais izaicinājums nozarē.

Foto: facebook.com/DinoZooLV

Jau vairāk kā 20 gadus uzņēmums Dino Zoo nodrošina plašu un daudzveidīgu zoo preču un veterināro pakalpojumu klāstu dažādu sugu mājdzīvnieku saimniekiem visā Latvijā. Plaši un moderni zoo veikali un veterinārās aptiekas pieejamas gan lielākās, gan mazākās Latvijas pilsētās, tāpat mājdzīvnieku saimniekiem ātri un ērti ir iespējams sagādāt visu mīlulim nepieciešamo dinozoo.lv interneta veikalā.

Taču uzņēmums piedāvā ne tikai plašu, profesionālu zoo preču klāstu un dažādus veterināros pakalpojumus, bet rūpējas arī par līdzcilvēku izglītošanu par dažādām, ar mājdzīvnieku aprūpi saistītām tēmām dinozoopasaule.lv portālā. Tāpat uzņēmums rīko arī izglītojošas ekskursijas bērniem, organizē atbalsta pasākumus mājdzīvnieku audzētājiem, kā arī veicina mājdzīvnieku labturību, rīkojot ziedojumu kampaņas.

Eksbaņķieris Arnolds Laksa Pārdaugavā ir ierīkojis brīvdabas atpūtas teritoriju 64 hektāru platībā Esena Pārdaugavas dārzi, kas tiks atklāta jūnija sākumā

Tur tiek gaidīti visi tie, kas vēlas relaksēties pie dabas krūts, svaigā gaisā nodarboties ar sportiskām aktivitātēm vai no darba birojā uz kādu brīdi pārcelties uz zaļu pļavu. Teritorijā ietilpstošajos Klusajos dārzos izīrēšanai vasaras sezonas garumā tiks piedāvātas dārza mājiņas ar zemes pleķīti, kurā pilsētnieki varēs rušināties, stādot puķes un dārzeņus.

A. Laksa cer, ka Esena Pārdaugavas dārzi pāris gados kļūs par rentablu projektu, un vēlas, lai ar to nodarbojas viņa bērni. Brīvdabas atpūtas teritorijas vadīšanu viņš ir uzticējis savai meitai Dinnijai.

Daļā teritorijas ir iespējama apbūve, visticamāk, nākotnē tur varētu tapt nelielas ēkas.

Jeruzalemes iela ir viena no īsākajām Rīgas klusā centra ieliņām, tās garums ir vien 126 metri, taču tajā valda gana liela rosība.

Iela savu nosaukumu ieguva pirms divdesmit gadiem, kad par godu Izraēlas 50. gadadienai, nolemts šīs valsts galvaspilsētas vārdā pārdēvēt Lazaretes ielu.

Uzņēmums, kas ir pārdzīvojis ielas nosaukuma maiņu un šeit darbojas visilgāk – jau 26 gadus –, ir Rīgas Rēvija. Jaunu elpu un mūsdienīgus vaibstus ieliņai piešķīrusi pērnā gada nogalē atvērtā Latvijas Pasta pirmā jaunās koncepcijas pasta nodaļa, kas atrodas Jeruzalemes ielas un Elizabetes ielas stūrī, kā arī konditoreja Mulberry un restorāns Chef’s Corner, kas atrodas vietā, kur Jeruzalemes iela satiekas ar Dzirnavu ielu. DB aptaujātie uzņēmēji, kas saimnieko Jeruzalemes ielā, atzīst, ka ielu zina tikai retais, turklāt tā bieži vien tiek sajaukta ar Jēzusbaznīcas ielu. Pēdējos gados ieliņa piedzīvojusi gan vizuālās pārvērtības, kas lielā mērā ir saistītas ar nekustamā īpašuma projektu attīstību, gan kļuvusi dzīvīgāka un krāsaināka.

Bioloģiskajā lauksaimniecībā šis gads bijis sarežģīts visā sezonas garumā, intervijā sacīja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

"Sezona kopumā bija ļoti mainīga, tostarp no ražošanas viedokļa - pavasarī sausums un salnas, vasarā sausums, tas katru nozari kaut kādā mērā ir ietekmējis. Tā ir katru gadu, bet šogad laikapstākļu ietekme uz visām nozarēm bija daudz izteiktāka," atzina Norkārklis.

Viņš stāstīja, ka vissmagāk bijis lopkopības nozarē. Tostarp sausums ietekmēja lopbarības sagatavošanu, un sekas būs jūtamas līdz nākamā gada sezonas sākumam, kad sāks ataugt zālāji.

"Ko un kā katrs mācējis sagatavot lopbarību visai ziemai, cik ievākt, cik iepirkt un kāds būs ziemā tirgus, to mēs vēl redzēsim. Pavasarī varēsim secināt, cik smagi šīs sezonas laikapstākļi ir ietekmējuši lopkopību," norādīja asociācijas pārstāvis.

Namiņā Rīgā, Ernestīnes ielā 21A, kas atrodas biznesam potenciāli interesantā vietā - Āgenskalnā iecienītā parkā un blakus skolai, šobrīd saimnieko Samāriešu fonds. Šā gada vasarā Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija plāno veikt vēsturiskās ēkas fasādes atjaunošanas darbus, taču par biznesa uzsākšanu namiņā patlaban ideju nav.

Tagadējais Jaunatnes dārzs ir kuģu būvētavas un rēderejas īpašnieka Aleksandra Augsburga vasarnīcas teritorija. 1887. gadā kāpas augšdaļā uzbūvēja nelielu šveiciešu stila vasarnīcu, bet lejasdaļā izveidoja ko līdzīgu botāniskajam dārzam. Kāpas virsotnē atradās īpašnieku māja un vairāk nekā hektāru lielajā dārzā tika ieaudzēti svešzemju koki. Irdeno kāpu kopā saturēja atbalsta sienas un smilšakmens kāpnes.

Augsburga dārzs savulaik bija iecienīta apkārtnes iedzīvotāju atpūtas vieta, jo tas bija publiski pieejams par nelielu samaksu. Ņemot vērā samaksas apmēru, vietējie to iesauca par «Pieckapeiku parku». Nelielajā namiņā, kurā tagad saimnieko Samāriešu fonds, atradās dārza sarga dzīvoklis, biznesa portālam db.lv stāsta Ilgonis Linde, novadpētnieks un interneta žurnāla «Par Āgenskalnu» redaktors. «Kara laikā viss krasi mainījās, jo Augsburgu ģimene Latviju pameta un dārzs nonāca Rīgas pilsētas Sarkanarmijas rajona pārziņā. 1949. gadā nolēma sākt veidot proletāriskās jaunatnes atpūtas centru un jau 1950. gadā bijušā parka īpašnieka mājā atklāja bērnu bibliotēku. Divus gadu vēlāk pieķerās arī dārzam, izbūvējot tā vietā rotaļu laukumu. Darbi aprobežojās ar smilšu kastes izveidi. Mazajā namiņā iekārtoja tiem laikiem stipri nepieciešamo medicīnisko iestādi - atutotavu. Vēlāk nojauca arī ķieģeļu žogu un, atskaitot ziemās uzlietās slidotavas parādīšanos, te daudzus gadu desmitus vairs nekas nemainījās,» viņš zina stāstīt.

Savu artavu ne tikai Cēsu ēdināšanas jomai, bet arī kultūras dzīvei sniedz mākslas telpa Mala, kurā saimnieko Kristīne Auniņa ar dzīves draugu Alberto Gennaro.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Kristīne ir dzimusi un augusi Cēsīs, bet pēdējos dzīves gadus, pirms atkal pārcēlās uz dzimto pilsētu, pavadījusi ceļojot un strādājot citviet pasaulē. Abi divi kopā ar žiperīgo meitiņu, kura DB intervijas laikā centās iesaistīties sarunā, saimnieko vienā no Vecpilsētas namiem, tam piešķirot dvēseli un auru.

Senajā ēkā esošā kafejnīca iekārota mājīgi un omulīgi, radot sajūtu, ka esi atbraucis ciemos pie omas, kura galdā ceļ pankūkas ar aveņu ievārījumu. «Mums gribas, lai šeit viesi sajūtas kā mājās. Lai gan cēsnieki ārpus mājas ietur maltīti retāk nekā mums gribētos, kā arī mūsu organizētos kultūras pasākumus vairāk apmeklē un novērtē viesi no citām Latvijas pilsētām un ārzemnieki. Reiz ziemā, kad Cēsīs ir klusāks periods, uzaicināju uz Malu fantastisku DJ no Rīgas un uz pasākumu neatnāca neviens cilvēks. Radās sajūta, ka vietējie nenovērtē, ka atvedam viņiem klāt kvalitatīvu izklaidi,» spriež K. Auniņa.

Piejūras ciematos - Bigauņciemā, Lapmežciemā un Ragaciemā šī vasara bijusi darbīga, tomēr zivju tirgotāji akcentē, ka lietuviešu pircēji bijuši vairāk nekā latviešu.

Db.lv viesojās zivju pārstrādes uzņēmumā SIA «Mauriņi-S», kurā saimnieko Silu ģimene un kas atrodas Engures novada Lapmežciema pagasta Ragaciemā. Emīls Sils, SIA «Mauriņi-S» direktors pastāstīja, ka zvejniecības māksla ir nodota paaudžu paaudzēs. Šobrīd gan zvejniecība ir tikai hobijs.

Zivis tiek iepirktas no 10 dažādiem piegādātājiem - foreles tiek iepirktas no Somijas, laši no Norvēģijas, brekši no Igaunijas. Savukārt uzņēmuma piedāvājumā no vietējām zivīm ir kūpinātas reņģes, butes, karpas. «Mani priecē tas, ka klienti stāsta, ka mūsu zivju produkcija kā ciemakukulis tiek vests uz tuvākām un tālākām ārzemēm. Taču interesanti ir tas, ka arvien izteiktāk ir jūtams tas, ka pie mums vairāk brauc lietuvieši nekā latvieši,» saka E. Sils.

Foto: Evija Trifanova/LETA

"Kolumbos", audzējot bioloģiskos liellopus vaislai un gaļai, saimnieko efektīvi un domā ilgtermiņā.

Sākotnēji SIA "Lāses AM" saimniecības "Kolumbi" saimniecei Dacei Melderei lauksaimniecība bija kā hobijs. "Man bija 10 govis, un nebiju domājusi, ka no tā veidošu lielu saimniecību. Ganāmpulks pieauga, platības bija pietiekamas. Tas ir dzīvesveids. Vienmēr esam centušies ēst pašu izaudzēto, un savu ģimeni ar to nodrošinu. Man patīk jo zaļāk, jo labāk, tāpēc arī priecājos, ka savus liellopus varēju sertificēt bioloģiski, lai tas saskan ar manu iekšējo būtību. Ģimenē aug dēls, un arī viņu es cenšos tā audzināt, ka jāizvēlas savs un, ja var atļauties, tad bioloģisks," žurnālam "Dienas Bizness" stāsta D. Meldere.

"Kolumbu" saimniece, vadot saimniecību, domā ilgtermiņā, lai ieguldītā nauda atgrieztos kontā pēc iespējas ātrāk. Tomēr aktuāls ir jautājums, vai visi saimnieko godīgi. Pēc D. Melderes domām, arī šajā nozarē pietiekami liela daļa ir ēnu ekonomika.

Bioloģiskajā zemnieku saimniecībā Salenieki centrā nav traktori un kombaini, bet zeme un turpinātības apziņa.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis savā senču īpašumā Salenieki Vārkavas novada Rožkalnu pagastā saimnieko gandrīz kā pasakā. Ja no šīs saimniecības stāsta biķera nosmeļ darba sūrumu un nolej rūgtuma kārtiņu par darbinieku pieejamību laukos, tad pāri paliek tradicionālās latviešu sētas modelis, kas cauri gadsimtiem un laikmetiem izdzīvojis un attīstījies līdz šodienai. Salenieki kā dārgakmens iešūti ezera pussalā, tie iekopti jau kopš 18. gadsimta. Trīs stundu attālums no galvaspilsētas un pienākumi Rīgā un Briselē (Gustavs ir viens no Latvijas pārstāvjiem Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā) nav šķērslis, lai pilsoniski aktīvais saimnieks ar ģimeni lielāko daļu laika pavadītu uz savas zemes.

Eksbaņķiera Arnolda Laksas Pārdaugavā ierīkotajā brīvdabas atpūtas teritorijā Esena Pārdaugavas dārzi šā gada vasaras sezonā bija plānots atvērt virvju trasi, taču tās saskaņošanas process ar atbildīgajām institūcijām ir ieildzis un plāni atlikti uz nākamo gadu.

Kā vēstīts, brīvdabas atpūtas teritorija ierīkota 64 hektāru platībā un tika atklāta jūnija sākumā. Teritorijas vadīšanu A. Laksa ir uzticējis savai meitai Dinnijai.

Līdz ar citām aktivitātēm apmeklētājiem - atbilstoši fiziskajai sagatavotībai - plānots piedāvāt arī trīs virvju trases. Šobrīd tās ir gandrīz pabeigtas, taču nepieciešams būvvaldes apstiprinājums. Tagad tiek plānots, ka trases varētu tikt atklātas nākamā gada pavasarī. Ķiparu taka ir bērniem no 3 gadu vecuma, bet virju taka Esena Kalns ir divos posmos un dažādās grūtības pakāpēs.

«Virvju trase ir gandrīz pabeigta, un šobrīd mēs gaidām no būvvaldes apstiprinājumu. Diemžēl šis process ir pamatīgi ieildzis, jo iepriekš tika plānots trasi atvērt jau jūlijā, pēc tam oktobrī, bet šobrīd izskatās, ka tas notiks nākamā gada pavasarī. Trasei varētu būt labs potenciāls,» lēš D. Laksa. Virvju trases izveides kopējās izmaksas pārsniedz 70 tūkstošus eiro.

Lauksaimnieka Jāņa Vintera zemnieku saimniecības "Līgo" apgrozījums pērn bija 3,209 miljoni eiro, kas ir par 16,8% mazāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa saruka vairākkārt - līdz 751 772 eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

2019.gadā "Līgo" apsaimniekoja 1235,4 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes Elejas, Lielplatones un Vilces pagastos - pašiem piederošo un nomāto. Pērn tika iegādāta arī papildus zeme. Aizvadītajā gadā zemnieku saimniecība audzēja ziemas kviešus, kukurūzu zaļbarībai un skābbarībai, ziemas rapsi, pupas un enerģētiskās cukurbietes.

FOTO: Vinteri saimnieko pašpietiekami 

«Pagaidām nav īpaši monstrīgie plāni kaut ko jaunu iesākt. Strādājam ar to...

Tāpat zemnieku saimniecības vadības ziņojumā atzīmēts, ka biogāzes iekārtā pērn saražoto elektroenerģiju tā pārdeva "Elektroenerģijas publiskajam tirgotājam". Saražoto siltumenerģiju "Līgo" izmantoja pašu siltumnīcu apsildīšanai.

Pērn kopumā divu hektāru segtajās platībās divās apritēs izaudzētas 3,55 tonnas hibrīdo gurķu sēklu eksportam.

Jelgavas rajona zemnieku saimniecība "Līgo" prognozē minimālu Covid-19 ietekmi uz saimniecisko darbību šogad, bet pieļauj ieņēmumu samazinājumu biržas cenu krituma dēļ un saistībā ar risku savlaicīgi nepaveikt atsevišķus darbus, kas var samazināt iegūstamo ražas apmēru. Tomēr turpmāko notikumu ietekme var atšķirties no šī saimniecības vērtējuma.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka 2018.gadā zemnieku saimniecība strādāja ar 3,856 miljonu eiro apgrozījumu, bet tās peļņa bija 1,471 miljons eiro.

Jelgavas rajona zemnieku saimniecība "Līgo" reģistrēta 1992.gadā Lielplatonē un ir viena no lielākajām Zemgalē. Tajā pērn bija nodarbināti 48 strādājošie. Saimniecības pamatdarbība ir augkopība, kā arī audzē hibrīdo gurķu sēklas, nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu, grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu. Saimniecības vienīgais patiesais labuma guvējs ir Jānis Vinters.

Papildu labumi jeb bonusi, ko darba devējs sniedz darbiniekiem līdztekus algai jau kļuvuši par ierastu praksi. Taču nepietiek tikai ar to esamību – bonusiem vienlaikus jābūt saistošiem un ērti pielāgojamiem dažādām interešu grupām, citādi uzņēmumam nereti iznāk maksāt par to, ko darbinieki reāli neizmanto. Par savu pieredzi ieviešot ērtu un elastīgu bonusu darbiniekiem – veselības un labsajūtas pakalpojumu platformu “Stebby”, stāsta farmācijas uzņēmuma “Omega Pharma Baltics” Baltijas komandas vadītāja un valdes locekle Evita Venslava.

Plašas sporta pakalpojumu iespējas

“Pirms nonācām līdz “Stebby”, kā galveno bonusu darbiniekiem bijām piešķīruši veselības apdrošināšanu, taču vēlējāmies darbiniekus nodrošināt ar plašāku sporta pakalpojumu klāstu, nekā tas bija iespējams caur apdrošināšanu. “Stebby” lietot sākām pērn, un pašlaik to katru mēnesi aktīvi izmanto aptuveni 80% no visiem kolēģiem. Būtisks ieguvums no platformas ir plašais piedāvājums – caur to darbinieki var iegādāties ne vien dažādu sporta nodarbību apmeklējumus gan klātienē, gan tiešsaistē, bet arī slēpošanas trašu biļetes, nomāt sporta inventāru, doties dažādās pastaigu takās, kā arī izmantot citas pieejamās iespējas. Šis ieguvums īpaši nozīmīgs bija sākoties Covid-19 pandēmijai, kad ar platformas palīdzību dažādus sporta pakalpojumus arvien varējām turpināt nodrošināt saviem darbiniekiem, un nebija jāmeklē jauns risinājums, jo “Stebby” pieejamais sporta iespēju klāsts ir plašs un ērti pielāgojams dažādiem apstākļiem un sezonām,” stāsta “Omega Pharma Baltics” Baltijas komandas vadītāja un valdes locekle Evita Venslava.

Šonedēļ Tartu, Igaunijā tiks atklāta latviešu kultūrtelpa «Just Läti» jeb «Tieši Latvija», informē Tartu latviešu biedrība.

Jaunizveidotā latviešu kultūrtelpa «Just Läti» atradīsies radošo industriju centrā – Aparaaditehas jeb Aprātu cehā. Šobrīd kultūrtelpas izveidē investēti aptuveni 3000 eiro. Lai arī «Just Läti» ir izveidojies no biedrības, tomēr juridiski tas ir pilnīgi neatkarīgs uzņēmums ar savu pamatkapitālu un ilgtermiņa investīcijām no trīs partneru privātajiem ietaupījumiem.

«Šobrīd neesam izmantojuši nekādas citas investīcijas, bet nākotnē plānojam piesaistīt arī projektu finansējumu. Partnerus veikalam mājražotāju vidū daļēji esam atraduši, piemēram, Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības projekta «Livonijas garša» ietvaros, piedaloties projekta partnerību veidošanas aktivitātēs,» stāsta Ilze Salnāja - Värv, «Just Läti» vadītāja.

Latvijas interneta mugurkaula jeb pamattīkla un interneta pakalpojumu attīstībā tehnoloģiju uzņēmums Tet šogad ieguldīs vairāk nekā 21 miljonu eiro.

Nepieciešamība pēc interneta pieslēguma mājās arvien pieaug, un šogad vien datu patēriņa plūsma pieaugusi par vairāk nekā 13%. Līdz ar to Tet izbūvē 100 Gbit/s savienojumus Rīgā un Jelgavā un investē aizsardzībā pret ārējiem uzbrukumiem – un paplašina ātra un uzticama tīkla pieejamību Latvijas mājokļos.

“Šobrīd visā pasaulē ļoti aktīvi izvērš optisko tīklu būvniecību, īpaši reģionos, jo stabils un jaudīgs internets ir cilvēka pamatvajadzība. Neveicot turpmākas plānveidīgas un pārdomātas investīcijas, mēs riskējam sākt atpalikt. Tādēļ mēs šogad pamattīklā un interneta pakalpojumu pilnveidē investēsim gandrīz uz pusi vairāk nekā pērn. Vienlaicīgi, ir nepieciešama daudz straujāka valsts un pašvaldību iesaiste, lai līdzīgi kā citās Eiropas valstīs tiktu kompensēta tirgus nepilnība un optika ienāktu mājās, skolās un uzņēmumos arī reģionos ar zemāku iedzīvotāju blīvumu. Jo labāks būs interneta pārklājums, jo vairāk biznesu attīstīsies reģionos, vairāk cilvēku dzīvos reģionos, uzlabosies kopējā dzīves kvalitāte un valsts attīstīsies vienmērīgāk,” norāda Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Vai Jūrmalā joprojām notiek iespaidīgi nekustamā īpašuma darījumi? Ekskluzīvajā kūrortpilsētā vēsturiski ir notikuši vieni no vērienīgākajiem dzīvokļu darījumiem valstī. Kāds ir bijis dārgākais pirmā pusgada darījums Jūrmalā šogad?

Vadoties pēc Cenubanka.lv pieejamās informācijas, esam apkopojuši TOP 10 ar lielākajiem pirmā pusgada dzīvokļu darījumiem Jūrmalā. Šajā topā redzami īpašumi, kuru īpašumtiesības konkrētajā periodā ir mainītas uz pirkuma līguma pamata - standarta struktūras darījumi.

Atšķirībā no pirmā pusgada topa Rīgā, Jūrmalā nav viena nama, kas izteikti dominē. Vērienīgākie darījumi notikuši dažādos projektos un lokācijās. Varam novērot, ka Jūrmalā dārgāko dzīvokļu cenas ir izteikti zemākas par šā gada rekorddarījumiem Rīgā un nav noticis neviens darījums par miljonu eiro. Topā novērojami vairāki jauni un simpātiski ēku kompleksi, kas ir ļoti iederīgi pilsētvidē, moderni un iekārojami. Taču šo darījumu cenas nav tik augstas, lai tiešā veidā konkurētu ar ekskluzīvākajiem Rīgas projektiem to vērtības ziņā.

Svinīgi atklāts Dailes teātra priekšlaukums, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Pie Dailes teātra ieejas izveidota urbāna pulcēšanās vieta, izbūvēts atpūtas laukums iepriekš degradētā pilsētvidē, Šarlotes ielas puse apzaļumota un ierīkotas platformas ērtai laika pavadīšanai, galerijā zem vestibila aktivizēta gājēju kustību. Tāpat laukumā izveidota dalīts vienlīmeņa segums ar telpu gājējiem, riteņbraucējiem un autotransportam, padarot laukumu pieejamu ikvienam. Skvēra zemākajā vietā izveidota apzaļumota lietusūdens infiltrācijas ieplaka – moderns risinājums, kas ilgtspējīgā veidā sakārto lietus notekūdeņu novadīšanu.

Projekta galvenais arhitekts Miķelis Putrāms (“MADE arhitekti”) uzsver: "Labiekārtojuma projekts izrādījās pārbaudījums visu iesaistīto pušu spējai sadarboties. Pārveidojot pilsētas publisko telpu Rīgas centrā, arhitektam ir jāieklausās visos iespējamajos viedokļos, jāsaskaņo ar visām iesaistītajām institūcijām un jāiedvesmo celtnieki, ka risinājumi ir realizējami. Lai cik kritiski mēs būtu pret Rīgas un valsts birokrātiju, sadarbība notiek starp konkrētiem cilvēkiem un konkrētiem speciālistiem, tādēļ es esmu pateicīgs visiem cilvēkiem, kas palīdzēja realizēt projektu."