Vecsaules pagasta zemnieku saimniecība "Jundas" turpina attīstīties un plāno uzlabot liellopu gaļas piegāžu kvalitāti.

"Ir labākas dienas, ir grūtākas dienas, bet kopumā virzāmies uz augšu," stāsta zemnieku saimniecības "Jundas" saimniece Alma Bērziņa.

Db.lv jau rakstīja, ka 2016. gadā tika izveidota zemnieku saimniecība "Jundas", lai attīstītu gaļas liellopu audzēšanu.

Šobrīd ganāmpulkā ir 82 liellopi, kuru pamatā ir "Herefordas" un "Angus" krustojumu liellopi, kā arī reizēm saimniecība iepērk arī "Limuzīnas" šķirnes liellopus.

80 - 90 liellopi pašlaik ir maksimālais apjoms, kādā ģimenes saimniecība vēl tiek galā ar darbiem un iztiek bez papildus darbiniekiem.

Hereford bioloģiskās gaļas audzētājs vēlas arvien vairāk patērētāju iepazīstināt ar liellopu gaļu un tās augstvērtīgajām īpašībām, izceļot gaļas pagatavošanas procesu.

Saimniecībā Hereford Agro Lubānas novadā jau 13 gadus tiek audzēti Hereford šķirnes liellopi. Savu darbību tā uzsāka ar 24 Hereford tīršķirnes telēm un vienu vaislas bulli no Dānijas. Šobrīd ganāmpulks ir izaudzis līdz 300 dzīvniekiem. Kopā saimniecībā tiek apsaimniekoti 814 ha lauksaimniecības zemes un saimnieki paši nodrošina pārtikas sagādi savam ganāmpulkam. Kopš 2008.gada saimniecībai ir bioloģiskās saimniecības statuss un tā joprojām saimnieko pēc šīm metodēm. Savukārt 2017. gada beigās tika atvērts pirmais Hereford liellopu gaļas veikals Rīgas centrā, bet šogad – Imantas Tirgū. Veikala vadītājs Gatis Incenbergs pastāsta, ka pagaidām tirdzniecības vieta Imantas Tirgū tiek uzskatīta par projektu, jo līdz šim klientu apgrozība nav tik liela un tirgus vēl tikai iemanto savu popularitāti.

Liels daudzums Latvijā izaudzēto liellopu tiek eksportēti un kļūst par ārvalstu ražotāju attīstības un izaugsmes pamatu. Lai šo situāciju mainītu, kooperatīvā sabiedrība Latvijas liellops ir noslēgusi vienošanos ar SIA Cēsu gaļas kombināts, kurš piedāvā paaugstinātu fiksētu iepirkuma cenu.

Tādējādi sperts pirmais solis liellopu nozares vertikālās integrācijas virzienā, kur savs ieguvums ir gan pārstrādātājiem, gan arī audzētājiem. Šāds sadarbības modelis varētu būt arī sekmīgs risinājums starp audzētājiem un pārstrādātājiem citās pārtikas produktu grupās.

Neizmantotās attīstības iespējas

«Visos iespējamos, politiķu, ierēdņu, uzņēmēju un patērētāju līmeņos tiek daudz runāts par pašmāju tautsaimniecības attīstību, ekonomisko transformāciju, Zaļo kursu, jaunām darba vietām, lielākiem eksporta ienākumiem un prāvākiem nodokļu maksājumiem. Taču, lai īstenotos darbos, ir nepieciešams, ka to, ko izaudzē pašmāju lauksaimnieki, šeit pat arī pārstrādātu augstas pievienotās vērtības produktos un tad realizētu Latvijas, vai vēl jo vairāk ārvalstu noieta tirgos,» uzsver Latvijas gaļas pārstrādātāju asociācijas ģenerāldirektors Normunds Šmits.

Luminor banka piešķīrusi vienu miljonu eiro bioloģiskajai šķirnes gaļas liellopu audzēšanas saimniecībai SIA Rukši liellopu barības novietņu būvniecībai un ceha pārbūvei.

Ar saņemto finansējumu SIA Rukši, kas galvenokārt nodarbojas ar gaļas liellopu šķirņu audzēšanu, veiks pārstrādes rūpniecības pārbūvi, tajā izveidojot kautuvi un gaļas pārstrādes cehu.

Vienlaikus aizdevums palīdzēs pabeigt liellopu barības novietnes būvniecību 2000 kvadrātmetru platībā. Atlikusī summa tiks izmantota uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

SIA Rukši ganāmpulku veido 750 liellopi, no kuriem 250 ir zīdītājgovis un septini vaislas buļļi, savukārt pārējo ganāmpulku sastāda dažāda vecuma un dzimuma jaunlopi, kas paredzēti nobarošanai vai pēcnācēju radīšanai. Uzņēmums ieguvis šķirnes saimniecības statusu un tajā tiek iegūti augstvērtīgi Herefordas tīršķirnes liellopi. Papildu liellopu audzēšanai un to gaļas tirdzniecībai liellopu gaļas patērētājiem, SIA Rukši apsaimnieko arī 700 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bet 2016. gadā saņēma bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu.

Finanšu tirgū izvēlēties tādus ieguldījumus, kuriem vērtības pieauguma ziņā vajadzētu klāties labāk, ne vienmēr ir tas pats pateicīgākais darbs.

Turklāt bieži vien tiek ironizēts, ka profesionāļu darbu šajā ziņā vismaz īsākos termiņos var salīdzināt ar šautriņu mešanu, ko tikpat labi var darīt arī kāds mērkaķis. Proti, ja tam tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās tirgus profesionālis, kad tas, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru tad it kā vajadzētu aplaimot ar lielākiem guvumiem.

Jau ziņots, ka šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Šis darbs iemantojis lielu popularitāti, jo tam pamatā bija visai interesants pētījums un galu galā nebūt nevar apgalvot, ka šī hipotēze būtu pilnīgi greiza. Rezultātā arī šobrīd puspajokam tiek veikti līdzīgi eksperimenti, kas bieži atklāj, ka "mērkaķošanās" rezultātā, piemēram, ar tām pašām šautriņām patiešām var izveidot visai cienīgu ieguldījumu portfeli, kas pārspēj dažādu tirgus "guru" veikumu.

Ieguldot 1,6 miljonus eiro no bankas Citadele saņemto finansējumu piecos slaukšanas robotos, divās jaunās jaunlopu novietnēs un divu novietņu rekonstrukcijā slaucamajām govīm, zemnieku saimniecība “Lācīši” Galgauskas pagastā, Gulbenes novadā kļuvusi par vienu no modernākajām piensaimniecībām Latvijā.

Atvērtā tipa plānojuma liellopu novietņu būvniecība un slaucamo govju novietņu rekonstrukcija veikta pēc labākajiem Eiropas Savienības (ES) standartiem, kopā ar bankas Citadele finansējumu izmantojot arī ES līdzekļus. Projekta ietvaros fermā uzstādītas arī robotizētās tehnoloģijas barības piestumšanai un mēslu tīrīšanai, kā arī neatsverami palīgi ir pieci jaunie slaukšanas roboti.

Vērienīgais būvniecības un fermas aprīkošanas ar slaukšanas robotiem projekts aizsākts 2019. gadā, un šogad gan jaunlopi, gan slaucamās govis varēja sākt izmantot jaunās un rekonstruētās novietnes – tās svinīgi atklāja 2021. gada 23. jūlijā.

“Būvniecības procesā un slaukšanas robotu ierīkošanā viss izdevās, kā iecerēts! Esam gandarīti, ka ir gan ievērojami atslogots cilvēku darbs saimniecībā, gan varēsim kāpināt ražību. Gadā a/s “Rankas piens” jau tagad pārdodam 3,3 miljonus litrus piena, un šis skaitlis noteikti pieaugs! Redzu, ka arī govis ir apmierinātas, slaukšanas reizēs ir mierīgas - viņām atskaņojam klasisko mūziku vai ieslēdzam radio,” atklāj Z/s “Lācīši” īpašnieks Gints Gžibovskis.

Lai veiktu govju fermas rekonstrukciju un iegādātos nepieciešamās iekārtas, Luminor banka zemnieku saimniecībai Nogales piešķīrusi finansējumu vairāk nekā 2,5 miljonu eiro apmērā.

Kuldīgas novada Kabiles pagasta zemnieku saimniecība nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību.

Par bankas piešķirto finansējumu plānots rekonstruēt veco liellopu novietni, uzbūvēt mēslu krātuves, iegādāties govju slaukšanas robotus, automātisko barošanas sistēmu, u.c. nepieciešamo aprīkojumu fermas uzturēšanai.

“Saimniecības attīstība notikusi vairākos posmos, piemēram, bija laiks, kad vairāk līdzekļu ieguldījām zemes iegādē. Kad zemes platības bija palielinātas, sākām pievērsties piena lopkopības jaudu palielināšanai. Mūsu konsultants Leveria sniedza atbalstu finanšu plānu sagatavošanā, savukārt bankas aizdevums mums palīdzēs iegādāties daudz mūsdienīgāku aprīkojumu govju novietnēm, padarot saimniecības darbību efektīvāku un konkurētspējīgāku, kā arī atvieglos saimniecības darbinieku ikdienu,” stāsta Ainars Guštilo, zemnieku saimniecības Nogales īpašnieks.

SEB banka piešķīrusi finansējumus 1,4 miljonu eiro apmērā zemnieku saimniecības “Kraujas” Dobeles novada Bikstu pagastā modernizācijai.

Finansējums paredzēts fermas kompleksa paplašināšanai un tehnoloģisko iekārtu iegādei, skābbarības novietnes izveidei, kā arī energoefektivitātes palielināšanai. Projekts tiek realizēts ar Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu.

Piesaistītais finansējums zemnieku saimniecībai “Kraujas” ļaus uzbūvēt jaunu skābbarības novietni 2400 kubikmetru apjomā, būtiski paplašināt esošo kūti (tiks izveidotas jaunas guļvietas 142 lopiem), veikt pārbūves darbus slaukšanas robotu uzstādīšanai. Kūts tiks aprīkota ar diviem slaukšanas robotiem, jumta kori, kūts sānu aizkariem un citu aprīkojumu. Vienlaikus finansējums paredzēts arī saimniecības energoefektivitātes celšanai – tiks uzstādīti saules paneļi.

Liepājā radītais koncepts gaļas cienītājiem “Divi Naži” paplašinājis savu sniegto pakalpojumu klāstu, izveidojot internetveikalu un nodrošinot produkcijas piegādi visā Latvijā.

Zīmols “Divi Naži” ir pirmais gaļas pārstrādes uzņēmums, kas piedāvā liellopa gaļu, cūkas gaļu (ar zaļās karotītes simbolu) un jēra gaļu. “Divi Naži” paši veic gaļas sadali un ražo arī dažādus pusfabrikātus.

Liepājnieki izveido jaunu konceptu Divi naži 

Šonedēļ Liepājas Pētertirgus paviljonā darbu uzsāks jauns konceptstends "Divi naži", kurā varēs...

“Nepilnu gadu mums ir pašiem savs ganāmpulks Rucavā, kur pēc mūsu norādījumiem un prasībām tiek audzēti Šarolē šķirnes liellopi. Pārējo produkciju iegādājamies no vietējām saimniecībām Latvijā. Mēs sadarbojamies ar saimniecībām, kuras ieklausās mūsu prasībās par dzīvnieku audzēšanu un kuras kā prioritāti izvirza produkta kvalitāti,” pastāsta uzņēmuma “Divi Naži” līdzīpašnieks Elviss Sproģis.

“Pasūtot produkciju internetveikalā, izvēlētie produkti tiks iepakoti vakuumā, pēc tam tos ievietos aukstuma kastē, kurā papildus tiks pievienoti aukstuma elementi. Šādā veidā varēsim nodrošināt kvalitāti mūsu produkcijai. Būtībā šāds biznesa attīstības solis ir veiksmīgi pārņemta ārvalstu prakse, jo daudzviet pasaulē šāds pakalpojums jau tiek sniegts. Vēlamies arī Latvijas tirgū ienest jaunas vēsmas,” ar biznesa attīstības ieceri iepazīstina E.Sproģis.

Šāds solis pieņemts, reaģējot uz arvien pieaugošo pieprasījumu no klientiem ārpus Liepājas teritorijas. “Lēmums par internetveikala izveidi ir pārdomāts, ilgi lolots, un šobrīd ir piemērotākais brīdis, lai ideja kļūtu par realitāti. Mēs strādājam, lai “Divu Nažu” produkcija kļūtu vēl plašāk pieejama,” papildina šefpavārs un uzņēmuma līdzīpašnieks Dāvis Veilands.

Produkcijas piegādi visā Latvijā piecerēts nodrošināt sadarbībā ar DPD kurjeru.

““Divi Naži” ir Liepājas biznesa inkubatora komersants. Ja man uzņēmums ir jāraksturo vienā vārdā, tas noteikti ir vārds - kvalitāte. Komanda strādā kvalitātes zīmē, kas ietverta ikkatrā komersanta darbībā un ar to es domāju, ka tas nav tikai skaists mērķis uz papīra, tā ir kvalitāte sadarbībā, komunikācijā, uzņēmējdarbības izpratnē un izpildē,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Liepājas biznesa inkubatora vadītāja Vita Liepiņa.

“Divi Naži” idejas autori un īpašnieki ir šefpavārs Dāvis Veilands un pavārs/miesnieks Elviss Sproģis. Uzņēmums pastāv kopš 2019. gada nogales.

E.Sproģis pavāra kvalifikāciju ir ieguvis Latvijā, bet pēc tam zināšanas papildinājis Anglijā un ieguvis miesnieka aroda kvalifikāciju, savukārt Beļģijā vairāku mēnešu garumā papildinājis zināšanas pie viena no Eiropā izcilākā miesnieka Hendrika Dīrendonka (Hendrik Dierendonck). Savukārt Dāvis Veilands Liepājā ir labi zināms šefpavārs, kurš pavāra kvalifikāciju ir ieguvis Latvijā, bet pēc tam strādājis labākajos Liepājas restorānos.

Lai paaugstinātu saimniecības efektivitāti un celtu ražošanas produktivitāti, viena no Kurzemes lielākajām piena ražotnēm "Tārgalīte" govju kompleksa modernizācijā un slaukšanas tehnoloģiju robotizācijā investēs 1,8 miljonus eiro, no kuriem 1,3 miljoni eiro ir bankas "Citadele" finansējums.

Saimniecības modernizāciju plānots pabeigt nākamā gada vasarā, un tas būtiski uzlabos ražošanas efektivitāti, kvalitāti un samazinās izmaksas. Projekta ietvaros plānots uzbūvēt slaucamo govju novietni, kas tiks aprīkota ar slaukšanas robotiem, piena dzesēšanas sistēmu, spēkbarības torņiem un citu aprīkojumu. Tiek plānots, ka investīciju rezultātā piena izslaukuma apjoms pieaugs apmēram par 30% Līdz ar projekta realizāciju būs iespējams ievērojami paaugstināt uzņēmuma finanšu rādītājus, uzlabot ganāmpulka labturību un radīt patīkamāku vidi darbiniekiem.

Projekta īstenošanā piesaistīts arī Lauku Atbalsta Dienesta (LAD) finansējums 0,8 miljoni eiro.

Politiķu uzdevums ir būt zinošiem, saprātīgiem un tālredzīgiem, vienlaikus izspēlējot visus iespējamos nākotnes scenārijus un izrēķinot, kas katrā konkrētā situācijā ir ekonomiski izdevīgāk Latvijai, nevis jebkur citviet Eiropā dzīvojošajiem, piemēram, ko iegūsim un zaudēsim, ieviešot konkrēto prasību un vienlaikus arī - kāds būs sods, to neieviešot.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zemkopības ministrs Didzis Šmits. Viņaprāt, Zaļā kursa reliģiju mainīt nav mūsu spēkos, tāpēc jādomā par to, kā pielāgosimies un kā pierādīsim savu darbību atbilstību šai reliģijai, jo īpaši, ja Latvijā samazinās iedzīvotāju skaits, tātad arvien mazāka kļūst cilvēka ietekme un galu galā mazāk kļūst arī govju, kuras dažādos pētījumos tiek vainotas par aptuveni 40% siltumnīcu emisiju gāzu izdalīšanu.

Kāda ir pašreizējā situācija?

Visas sfēras — lauksaimniecību, mežsaimniecību, kūdras ieguvi, kā arī šo nozaru produkcijas ražošanu un pārstrādi - ietekmē ES Zaļais kurss un klimata politika, rezultātā pašlaik ir vairāk jādomā, kā nosargāt visu esošo, nevis par to, kā kaut ko vairāk attīstīt. Situāciju vēl jo vairāk sarežģī fakts, ka CO2 izmešu piesaiste ir pretrunā ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Tikai viens situāciju raksturojošs piemērs — Latvijā ir daudz pāraugušu mežaudžu, kuras būtībā nevis piesaista CO2, bet gan to emitē. Lai panāktu, ka šajās teritorijās mežs piesaista CO2, būtu jānocērt šie pāraugušie meži un to vietā jāiestāda jaunaudzes.

Zemnieku saimniecība Kalna Mikas saņēmusi Luminor bankas finansējumu 650 tūkstošu eiro apmērā fermas ēkas rekonstrukcijai un jaunu iekārtu iegādei.

Ar jauninājumiem tiks palielinātas ražošanas jaudas, kā arī nodrošināta saimniecības ilgtspējīga darbība un govju labturības apstākļu uzlabošana.

Z/S Kalnu Mikas ir viens no tiem MVU, kas kvalificējušies izdevīgākiem aizdevuma nosacījumiem, ko sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku (EIB) kopš gada sākuma piedāvā Luminor. Kopējās fermas ēkas rekonstrukcijas un jaunu iekārtu iegādes izmaksas ir 826 tūkstoši eiro.

Projekts tiek īstenots piesaistot Lauku Atbalsta dienesta līdzfinansējumu 341 tūkstošu apmērā, kur daļa finansējuma pēc projekta realizācijas tiks izmantota saistību daļējai pirmstermiņa dzēšanai.

Pēdējo piecu gadu laikā zemnieku saimniecība Kalna Mikas attīstībā investējusi jau 1.5 miljonus eiro jaunu iekārtu, instrumentu, noliktavas un ūdens novadīšanas sistēmas atjaunošanai.

Cīnoties pret klimata pārmaiņām un biodaudzveidības zudumu, Eiropas Parlaments (EP) pieņēmis jaunu likumu, kas prasa uzņēmumiem nodrošināt, ka Eiropas Savienībā (ES) pārdotie produkti nav saistīti ar atmežošanu un meža degradāciju, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Lai gan neviena valsts vai prece netiks aizliegta, uzņēmumiem būs atļauts produktus ES pārdot tikai tad, ja attiecīgo produktu piegādātājs pēc 2020.gada 31.decembra būs izdevis tā saukto pienācīgas pārbaudes paziņojumu, kurā apstiprināts, ka produkts nav iegūts no atmežotas zemes un nav izraisījis meža degradāciju, tostarp neaizstājamu pirmatnējo mežu degradāciju.

Turklāt EP prasa uzņēmumiem pārliecināties, ka šie produkti atbilst attiecīgajiem ražotājvalsts tiesību aktiem un ka ievērotas cilvēktiesības un skarto pirmiedzīvotāju tiesības.

Jaunais likums attiecas uz tādām precēm kā liellopi, kakao, kafija, palmu eļļa, soja un koksne. Tas attiecas arī uz produktiem, kas satur šīs preces, kas ir ražoti no dzīvniekiem, kuri baroti ar šīm precēm, kā arī tādiem produktiem, kas ir izgatavoti no šīm precēm, piemēram, āda, šokolāde un mēbeles, kā paredzēts sākotnējā Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumā. Sarunu gaitā deputāti vienojās tiesību akta darbības jomā iekļaut arī kaučuku, kokogles, iespiestus papīra izstrādājumus un vairākus palmu eļļas atvasinājumus.

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 2,2%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājās par 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 10,8%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada jūlijā, salīdzinot ar 2021.gada jūliju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 24,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (par 33,7%), piena produktiem (par 39,3%), pienam (par 36,6%) un jogurtam (par 29,9%). Dārgāka bija maize (par 28,3%), konditorejas izstrādājumi (par 20,6%), milti un citi graudaugi (par 56,8%), makaronu izstrādājumi (par 35,5%), rīsi (par 30,9%).

Latvijas pārtikas ražotāji un lauksaimnieki pilnībā spēj nodrošināt Latvijas iedzīvotāju pieprasījumu visās pamata pārtikas produktu grupās, kā arī spēj nodrošināt pārtikas produktu izplatīšanu, informē Zemkopības ministrija.

Pārtikas produkti Latvijas saimniecībās un uzņēmumos tiek saražoti lielākā apjomā nekā nepieciešams vietējam patēriņam Latvijā. Tādās nozarēs kā piens un piena produkti, graudaugi, olas, liellopu gaļa un tās produkti, aitu un kazu gaļa pašnodrošinājums būtiski pārsniedz 100%, ļaujot Latvijas ražotājiem šos produktus arī eksportēt. Piemēram, Latvija saražo 3,7 reizes vairāk graudaugu, 2 reizes vairāk liellopu gaļas un tās produktu un 1,7 reizes vairāk olu nekā patērē.

Latvijas pārtikas ražošanas nozare savu spēju nodrošināt Latvijas iedzīvotājus ar pārtikas produktiem nepieciešamajā daudzumā apliecināja arī COVID-19 pandēmijas laikā, kad, atšķirībā no citām valstīm, Latvijas mazumtirdzniecības veikalos pārtikas produkti bija pieejama plašā klāstā un bez piegādes traucējumiem.

Āzijā plosoties cūku mērim, Ķīnai jāmeklē citas iespējas, kur iegādāties gaļu. Rezultātā visā pasaulē palielinājusies gan cūkgaļas, gan vistas un liellopu gaļas cena.

Tiek lēsts, ka Ķīnas cūku ganāmpulka kopējais apmērs minētās slimības iespaidā varētu būt sarucis aptuveni par trešo daļu. Tas novedis pie situācijas, kad cūkgaļas cena šajā valstī pieaug par 50%, liecina pieejamā informācija. Tomēr cenu kāpums uz ierobežotāka gaļas piedāvājuma fona nav aktuāls vien šajā Āzijas lielvalstī. Šogad Apvienoto Nāciju apkopotā globālā gaļas cenu indeksa vērtība ir palielinājusies jau par 10% un sasniegusi augstāko līmeni kopš 2015. gada sākuma.

Piemēram, Eiropā patērētājiem par cūkgaļu nu jāmaksā aptuveni par 5% vairāk, jo lielāka daļa Vecā kontinenta gaļas produkcijas nu ceļo uz Ķīnu, izpētījis The Wall Street Journal. Tāpat vēl tiek ziņots, ka gada laikā aptuveni par trešo daļu palēcies Brazīlijas putnu gaļas eksports uz Ķīnu. Rezultātā pašā Brazīlijā šāda gaļa kļuvusi par 16% dārgāka. Brazīlijas valdības paziņojumi liecina, ka jauni līgumi ar Ķīnu noslēgti pat par ēzeļu gaļas piegādi. Līdzīgi esot arī ar Austrālijas jēra gaļu, kuras cena vidēji šajā valsī palielinājusies par 15%. Rekorddārgi liellopu gaļa esot jāpērk arī Jaunzēlandē.

2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 13,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, apģērbam un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 17,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (+25,3 %), piena produktiem (+31,0 %), pienam (+34,9 %) un jogurtam (+24,0 %). Cenas pieauga miltiem un citiem graudaugiem (+49,6 %), maizei (+13,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+10,7 %), makaronu izstrādājumiem (+32,7 %), rīsiem (+33,1 %). Dārgāki bija svaigi augļi (+17,2 %), svaigi dārzeņi (+13,5 %) un kartupeļi (+57,5 %).

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā pieauga par 0,8%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2021.gada oktobri - palielinājās par 21,8%, pretstatā 22,2% pagājušajā mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 15%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada oktobrī, salīdzinot ar 2022.gada septembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 2,1%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija svaigiem dārzeņiem (+23,3%). Cenu kāpums bija arī maizei (+2,4%), pienam (+4,1%), cukuram (+8,5%), sieram un biezpienam (+1,2%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+7,2%). Dārgāki bija konditorejas izstrādājumi (+1,2%), liellopu gaļa (+7,8%), svaigi augļi (+1,2%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+3,3%) un cūkgaļa (+1,1%). Akciju noslēgumu rezultātā sadārdzinājās augu eļļa (+3,1%), augļu un dārzeņu sulas (+2,5%). Cenas palielinājās tējai (+4,4%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,1%), margarīnam (+5,2%), saldētām zivīm (+3,9%) un gaļas izstrādājumiem (+1%).

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā pieauga par 2,4%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūniju - patēriņa cenas palielinājās par 19,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 9,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām 2022.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā attiecīgajā grupā bija kafijai (+8,3%), galvenokārt noslēdzoties akcijām. Akciju noslēgumu rezultātā dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+4,2%), maize (+2,2%), saldējums (+5,7%), mājputnu gaļa (+2,1%), jogurts (+5,1%). Cenu kāpums bija konditorejas izstrādājumiem (+5%), šokolādei (+5,7%), miltiem un citiem graudaugiem (+4,2%), kā arī saldumiem (+10,1%).

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā pieauga par 0,4%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2021.gada augustu - patēriņa cenu kāpums, tāpat kā pirms mēneša, bija 21,5% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 12,3%.

2022.gada augustā, salīdzinot ar jūliju, būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,9%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija sieram un biezpienam (+4,2%), konditorejas izstrādājumiem (+3,3%), kā arī svaigiem augļiem (+3,9%). Dārgāks bija cukurs (+14,8%), piens (+3,8%), milti un citi graudaugi (+4,3%), saldējums (+4,6%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas kāpa maizei (+0,8%), čipsiem (+11,7%), saldumiem (+5,8%), makaronu izstrādājumiem (+3,6%), ievārījumam un medum (+3,2%), kā arī brokastu pārslām (+4,9%). Cenas palielinājās arī rīsiem (+3,9%) un mājputnu gaļai (+0,6%).

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieauga par 0,7%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2022.gada martu - palielinājās par 17,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 20,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 19,8%.

2023.gada martā, salīdzinot ar februāri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), apģērbiem un apaviem (+0,3 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupā (+0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti) un ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 3,3%, bet gada laikā jeb salīdzinājumā ar 2021.gada martu - par 11,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 5,6%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām martā, salīdzinot ar 2021.gada martu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 14,7%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (par 22%) un kartupeļiem (par 58,6%).

Patēriņa cenas janvārī salīdzinājumā ar decembri Latvijā palielinājās par 0,5%, bet gada inflācija - janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri - bija 21,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī palielinājās par 18,5%.

Statistikas pārvalde informē, ka lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu 2023.gada janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (7,9 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (7,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (1,7 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,9 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (0,8 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 28,2%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+42%), konditorejas izstrādājumiem (+26,3%), miltiem un citiem graudaugiem (+39,1%), makaronu izstrādājumiem (+35,1%), rīsiem (+31,4%), brokastu pārslām (+22%). Cenas kāpa žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+24,1%), mājputnu gaļai (+37,0%), cūkgaļai (+24,7%), gaļas izstrādājumiem (+26,5%), liellopu gaļai (+30,4%). Dārgāks bija siers un biezpiens (+30,0%), piens (+45,3%), piena produkti (+32,1%), olas (+35,2%) un jogurts (+20,1%).

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijā pieauga par 0,6%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2022.gada februāri - palielinājās par 20,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī pieaudzis par 19,4%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām mēneša laikā bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,2 procentpunkti), kā arī ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,2%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija svaigiem dārzeņiem (+19,7%) un svaigiem augļiem (+5,1%). Noslēdzoties akcijām, dārgāka bija kafija (+3,4%), jogurts (+2,6%), biezpiens (+2,7%), kā arī čipsi (+8,9%). Mēneša laikā cenas pieauga augļu un dārzeņu sulām (+6,3%), olām (+4,2%), saldējumam (+5,5%), kartupeļiem (+2,4%).