Granīta ielas kvartāls Rīgā ir viens no lielākajiem rūpnieciskajiem kvartāliem, kurā darbojas 25 uzņēmumi, taču sliktajā stāvoklī esošā ielas infrastruktūra un reālajai situācijai nepiemērotā satiksmes organizācija apdraud strādājošo ikdienu.

Kvartālā strādājošie uzņēmēji vienojušies kopīgā prasībā atbildīgajām valsts institūcijām beidzot risināt šo situāciju.

Granīta ielas kvartālā nav izbūvētu gājēju pāreju, lai arī to būtu iespējams veikt saskaņā ar VAS «Latvijas Valsts ceļu» (LVS) 190-10:2007 standartu. Liela daļa kvartālā strādājošo izmanto sabiedrisko transportu, no kura izkāpjot ir spiesti šķērsot ielas braucamo daļu tam nepiemērotā un neatļautā vietā, jo citas izejas, kā nokļūt otrpus esošajā darba vietā, nav. Visā Granīta ielas posmā ir intensīva automašīnu, sabiedriskā transporta un smago spēkratu plūsma, savukārt trotuāri pie braucamās daļas pieguļošajā teritorijā nav izbūvēti. Pārvietošanos pa Granīta ielas malu apgrūtina arī neesošais apgaismojums, ar krūmiem aizaugušās ceļmalas, kas pasliktina ielas pārredzamību, situācijai kļūstot īpaši kritiskai gada tumšākajos mēnešos.

Saistībā ar pasūtīto reisu neizpildi Autotransporta direkcija piemēros līgumsodu pasažieru pārvadātājam AS "Nordeka", informē Autotransporta direkcijā.

Direkcijā informēja, ka saistībā ar vairāku autobusu vadītāju trūkumu otrdien netiek izpildīti atsevišķi "Nordeka" apkalpotie reisi Pierīgā.

Autotransporta direkcijā skaidroja, ka situācija, kad netiek izpildīti valsts pasūtītie reisi, nav pieņemama, tādēļ pārvadātājam tiks piemērots līgumsods.

Nordeka aizņemas 7,2 miljonus eiro elektrisko mikroautobusu iegādei 

Banka "BlueOrange" aizdevusi pasažieru pārvadātājam AS "Nordeka" 7,2 miljonus eiro septiņu elektrisko...

Vienlaikus direkcijā uzsvēra, ka "Nordeka" aktīvi strādā pie tā, lai iespējami ātri situāciju atrisinātu un jau tuvākajās dienās tiktu nodrošināti visi reisi.

Pēc direkcijā vēstītā, otrdien maršrutā "Salaspils skola-Daugavas" muzejs netiek izpildīti reisi no Salaspils skolas plkst.6.15 un 9.45, kā arī no Daugavas muzeja plkst.6.30 un 10.

Maršrutā "Salaspils skola-Salaspils-DS Rūķīši-Granīta iela" otrdien netiek izpildīti reisi no Salaspils skolas plkst.6.45, kā arī plkst.7.20 no Granīta ielas.

Vienlaikus maršrutā "Salaspils skola-Saurieši-Granīta iela" otrdien netiek izpildīti reisi no Salaspils skolas plkst.8.30 un no Granīta ielas 9.05, savukārt maršrutā "Salaspils-Sauriešu ciems-Upeslejas-Rīga" netiek izpildīts reiss plkst.5.40 no Salaspils.

Maršrutā "Rīga-Sauriešu ciems-Salaspils stacija-Fizikas institūts" netiek izpildīti reisi plkst.6.45 un 9.10 no Fizikas institūta, kā arī plkst.7.45.

Tikmēr maršrutā "Rīga-Zaķumuiža-Ropaži" netiek izpildīti reisi plkst.11 no Rīgas un plkst.12.20 no Ropažiem.

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā iedzīvotāji, kuri dodas kādā no minētajiem maršrutiem, pirms brauciena aicināti sazināties ar "Nordeka", zvanot pa tālruni 80000115.

Kompānija "Nordeka" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,669 miljoni eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Juris Savickis. "Nordeka" pagājušajā gadā strādāja ar 12,657 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 11,8% mazāk nekā gadu iepriekš, taču kompānija guva peļņu 91 770 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem 2019.gadā, liecina "Firmas.lv" informācija.

Autotransporta direkcija ir vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā, autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā, kā arī sabiedriskā transporta plānošanā.

SIA «Baltijas Industriālais Parks» pārjaunojis komercķīlu, palielinot tās nodrošinātā prasījuma maksimālo summu par 8,469 miljoniem eiro - līdz 31,411 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «SEB banka» ieķīlājis visu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas. 21.februārī reģistrētā komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no 2012.gadā starp banku un SIA «Baltijas Industriālais Parks» noslēgto kredīta līgumu.

Līdz ar jaunās ķīlas reģistrāciju, dzēsta iepriekš 2018.gadā reģistrētā komercķīla, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bija 22,942 miljoni eiro.

SIA «Baltijas Industriālais Parks» reģistrēts 1993.gadā, un tas ir nekustamo īpašumu projektu attīstītāja SIA «LNK Properties» meitas uzņēmums. «Baltijas Industriālais parks» apsaimnieko noliktavu, biroju, tirdzniecības un ražošanas telpu kompleksu Rīgā, Piedrujas ielā 7.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA Forevers ražošanas procesā, aplūkojot puskūpinātās desas A.B.C. ar samazinātu sāls daudzumu izgatavošanas procesu.

Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers pirmsākumi meklējami 1996. gada 3. septembrī, kad nelielā gaļas cehā tika ieguldīts simtprocentīgs Latvijas uzņēmēju kapitāls. Pēc diviem gadiem nelielajai, bet strauji augošajai ražotnei viena ceha sienās kļuva par šauru un tādēļ tika iegādāta un turpmākā pusotra gada laikā pilnībā rekonstruēta ēka Maskavas ielā. 2003. gadā tika uzsākta jaunas rūpnīcas būve Granīta ielā, kur uzņēmums atrodas arī patlaban.

Kompānijā strādā 248 darbinieki.

Gaļas pārstrādes uzņēmums Forevers līdz 2019. gadam uzņēmuma attīstībā plāno investēt aptuveni 20 miljonus eiro. Uzņēmuma investīcijas paredzētas diviem projektiem – jaunas rūpnīcas celtniecībai un esošās rūpnīcas rekonstrukcijai.

Ogres centrā, Brīvības ielā, uzsākti skvēra būvdarbi, taču vietējie uzņēmēji sūdzas, ka lielais troksnis un norobežojumi negatīvi ietekmē biznesu.

DB aptaujāja vairākus uzņēmējus, kas atzina, ka par labu biznesam remontdarbi nenāk, un, ja vasarā parasti bija lielākais klientu pieplūdums, tad tagad daļa cilvēku cenšas apiet būvdarbus pa citu ceļu vai steidz ātrāk paiet garām troksnim un putekļiem, kas rodas no darbiem. Tajā pašā laikā kā pozitīvais aspekts tiek minēts tas, ka cilvēku ietvei atvēlētā daļa ir šaura un ved tieši gar veikaliņiem, kas - no otras puses - liek kādam garāmgājējam palūkoties piedāvājumā.

«Veikals viennozīmīgi ir tukšāks nekā ierasti, blakus urbj, braukā traktori, griežas putekļi, tādēļ cilvēki mēģina pēc iespējas ātrāk aiziet garām šim ielas posmam,» atzina kāda veikala vadītāja.

Uzņēmums par labu AS SEB banka ieķīlājis visu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.

11.jūlijā reģistrētā komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no 2012.gadā starp banku un SIA Baltijas Industriālais Parks noslēgto kredīta līgumu.

Līdz ar jaunās ķīlas reģistrāciju, dzēsta iepriekš 2016.gadā reģistrētā komercķīla, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bija 13,192 miljoni eiro. SIA Baltijas Industriālais Parks reģistrēts 1993.gadā, un tas ir nekustamo īpašumu projektu attīstītāja SIA “LNK Properties” meitas uzņēmums. Baltijas Industriālais parks apsaimnieko noliktavu, biroju, tirdzniecības un ražošanas telpu kompleksu Rīgā, Piedrujas ielā 7.

2017.gadā SIA Baltijas Industriālais Parks apgrozījums bija 1,782 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 1,097 miljoni eiro. Tas nodarbināja trīs darbiniekus, tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 307 tūkstoši eiro.

Tuvākajā nākotnē Rīgas pašvaldība plāno veicināt kopumā trīs industriālo parku teritoriju attīstību. Industriālie parki plānoti Granīta ielā, Ziepniekkalnā pie Vienības gatves un Spilvē, informē Rīgas dome.

Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Vadims Jerošenko iepriekš norādīja, ka pašlaik ir izdevīgs brīdis, lai attīstītu jaunas industriālās teritorijas, jo no 2014.gada būs pieejami Eiropas Savienības līdzekļi industriālo pieslēgumu programmā.

Gada sākumā Rīgas dome paziņoja, ka turpmāko dažu gadu laikā plāno attīstīt 1005,7 hektārus lielu teritoriju Granīta ielā, kur paredzēts izveidot industriālo parku. Tā teritorija atrodas Šķirotavas apkaimē starp Pļavniekiem, Ķengaragu un Rīgas robežu. Tās ziemeļrietumu daļā izvietotas, galvenokārt, ražošanas ēkas un noliktavas. Daļu teritorijas aizņem mazdārziņi un mežs.

Piesaistot bankas Citadele līdzfinansējumu, viens no vadošajiem Baltijas valstu nekustamo īpašumu attīstītājiem “Capital Mill” noslēdzis industriālā parka paplašināšanu Pierīgā, Granīta ielā 17.

Projekta realizēšanā piesaistīts finansējums 4,3 miljonu apmērā, no kuriem 1,8 miljoni eiro izmantoti noliktavas telpu modernizācijai un paplašināšanai, savukārt 2,5 miljoni eiro – iegādes līdzfinansējumam.

Industriālā centra paplašināšanas rezultātā esošajām noliktavas telpām blakus uzcelta piebūve, līdz ar to noliktavas teritorija pieaugusi par aptuveni 30 %, sasniedzot kopējo platību 10,600 kvadrātmetru apmērā.

“Esošā kompleksa paplašināšana tika izvērsta nomnieka interesēs, lai uzņēmums varētu augt esošajās telpās un nebūtu jānomā papildu noliktavu telpas dažādās vietās, kā tas bija iepriekš. Atjaunota tika arī kompleksa pirmās kārtas ēka, īpašu vērību pievēršot energoefektivitātei, kā rezultātā industriālais centrs drīzumā iegūs BREEM GOOD sertifikātu,” stāsta SIA “Granīta 17”un SIA ”Capital Mill” valdes locekle Ieva Grīnerte.

Baltijā operējošais nekutamo īpašumu investīciju un attīstīšanas uzņēmums Capital Mill ir noslēdzis vērienīgu darījumu, pārdodot investīciju uzņēmumam SIA Proks Capital industriālo īpašumu Rīgā, Granīta ielā.

Šis ir viens no 2023. gada vērtīgākajiem industriālo īpašumu investīciju darījumiem Latvijā.

Granīta ielas zemes gabals aptver 3.3 hektārus, un ēkas platība ir 10’567 kvadrātmetri. Īpašums ir pilnībā iznomāts papīra, iepakojumu un vizuālās komunikācijas produktu un risinājumu vairumtirgotājam AS Antalis, kas ir meitas uzņēmums Japānas uzņēmumu grupai Kokusai Pulp & Paper.

Capital Mill šo īpašumu 2017. gadā iegādājās ar mērķi attīstīt, veikt papildus noliktavu platību izbūvi un uzlabot ēkas kvalitāti. Līdz ar šī cikla noslēgšanu un saskaņā ar Capital Mill stratēģiju, īpašums tika pārdots.

Darījuma cena netiek atklāta. Pārdevēju darījumā pārstāvēja un darījumu vadīja nekustamo īpašumu aģentūra Kivi Real Estate. Juridisko atbalstu darījuma sagatavošanā un noslēgšanā pārdevējam sniedza advokātu birojs Cobalt. Darījums tika finansēts ar bankas Citadele atbalstu.

Pieņemt ekspluatācijā objektus ar atliktiem darbiem ir normāla prakse, aģentūrai LETA sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāve Daiga Reihmane, komentējot Liepājas būvvaldes 2023.gada izskaņā ekspluatācijā pieņemtās vairākas Liepājā pārbūvētas ielas ar kopējo garumu vairāk nekā četri kilometri.

Reihmane skaidroja, ka īpaši tas ir raksturīgi objektiem, kuru pabeigšanas termiņš ir ziemā, jo ziemas laikapstākļi var traucēt atsevišķu darbu paveikšanu.

Līdz ar to šie darbi parasti tiek atlikti līdz labvēlīgākiem laikapstākļiem. Pēc Reihmanes minētā, galvenais ekspluatācijā pieņemšanas kritērijs ir iespēja objektu ekspluatēt tam paredzētajiem mērķiem, kā arī tas, ka atlikto darbu paveikšana netraucē objekta ekspluatācija.

Reihmane sacīja, ka par Liepājā veiktajiem ielu un tramvaju ceļu pārbūves darbiem Eiropas Savienības finansējuma pieprasījumi CFLA vēl nav iesniegti. Kad maksājumu pieprasījumi tiks saņemti, arī CFLA vērtēs izpildītos darbus.

Saules parks ar kopējo platību 3 ha tika izveidots ieguldot 1,6 miljonus eiro, piesaistot papildus finansējumu no Swedbank. Saules parka kopējā jauda spēj sasniegt 1,2 MW, projekta realizācijai tika izvēlēts sadarbības partneris būvuzņēmums Ditra Networks SIA. Jaunais saules parks tika nodots ekspluatācijā šī gada oktobrī.

NORDO valdes loceklis Mārtiņš Everts norāda, ka saules enerģijas parks, kas tika izbūvēts ar mērķi nodrošināt pārvaldībā esošā noliktavas kompleksa elektroenerģijas pašpatēriņu ir ieguvums klientiem, kuriem ir svarīgi virzīties uz ilgtspējīgiem risinājumiem, ievērojot ESG prasības, lai praksē samazinātu energoresursu patēriņu, palielinot atjaunojamās enerģijas izmantošanu.

“Šis ir nozīmīgs zaļās enerģijas projekts NORDO ilgtspējas stratēģijas attīstībā. Šobrīd valstī ir redzams kāpums saules parku izbūvē, kas veicina dabai draudzīgas elektroenerģijas ražošanas tendences arī citos uzņēmumos. Tādēļ ar jaunā saules parka izbūvi turpinām attīstīt “zaļās” enerģijas ražošanu Latvijā un iedrošināt citus”, stāsta NORDO valdes loceklis Mārtiņš Everts.

Braucot no Rīgas, šosejas A7 labajā pusē pirms Bauskas, pie pagrieziena uz Skaistkalni, jau pērn paplašināšanās darbus sāka SIA «Auto A7». Uzņēmuma vadītājs Aigars Meimers plāno plašāku laukumu, turklāt taps jauna ēka, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

«Mans pamatbizness ir kravu pārvadājumi, un šosejas malā es labiekārtoju vietu, ko iznomāju vairākām firmām,» stāsta SIA «Auto A7» valdes loceklis A. Meimers. Teritorija pamazām paplašināta, un izveidojies mazs privātais industriālais parks.

Labiekārtošana sākusies ar divām ēkām, kurās notika uzņēmējdarbība. Tagad tapušas jau četras, plānā ir arī piektā būve. Sākumā te atradies paša uzņēmēja veidots autoserviss, bet tas likvidēts.Tagad A. Meimers iznomā piekabes, smagās un vieglās automašīnas.

Viens uzņēmums, kas te īrē telpas, tirgo lietotas automašīnas un braucamrīkus pielabo, ja nepieciešams. Divas telpas izmanto automazgātāji, darbojas gāzes uzņēmums, vienu telpu īrē firma, kas tirgo kafiju.

SIA Aizkraukles industriālais parks, kas saimnieko bijušās Telefona aparātu rūpnīcas teritorijā Aizkrauklē, šoruden sāka ražot koka paneļu konstrukcijas vienģimenes, dzīvokļa tipa un arī atsevišķas konstrukcijas daudzstāvu mājas, raksta reģionālais medijs Staburags.

SIA Aizkraukles industriālais parks izveidota pirms gada, un šajā laikā galvenokārt strādāts, lai pakāpeniski sakārtotu ēku un telpas, ko piedāvā iznomāšanai. Vēlāk radās ideja un iespēja arī pašiem nodarboties ar ražošanu.

«Te iepriekš jau bija uzņēmums ar līdzīgu darbības jomu, bet vēlāk darbu pārtrauca. Pēc īpašuma iegādes sapratām, ka iekārtas ir darba kārtībā, tāpēc apzinājām ražošanas iespējas, meklējām sadarbības partnerus un sākām strādāt. Lai atjaunotu ražošanu, vajadzēja laiku, bet viss noritēja veiksmīgi,» stāstījis uzņēmuma di­rek­tors Edgars Kurpics.

Lai īstenotu uzstādītos klimata mērķus un maksimāli samazinātu siltumnīcu gāzu emisijas, vienlaikus racionāli izmantotu zemi un energoresursus bez pārvades zudumiem, tiek izstrādāts standarts zaļo industriālo zonu sertificēšanai.

Pašlaik šāda standarta, pēc kura varētu sertificēt zaļās industriālās zonas, nav. Latvijā projektu GIA, kas tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021-2027 ietvaros, šāda veida pilotprojektu iecerēts īstenot Zemgales plānošanas reģionā SIA Laflora teritorijā — Kaigu purvā, kura daļā kūdras izstrāde jau ir pabeigta, savukārt citā kūdras ieguve lauksaimniecībā izmantojamo substrātu ražošanai varētu tikt pārtraukta nākamo 10 - 12 gadu laikā. Apvienotās klimata, enerģētikas un vides koordinācijas darba grupas sanāksmē Zemgales plānošanas reģiona projektu vadītājs Raitis Madžulis atzina, ka ir viena situācija, ja ir gatavi kritēriji, pēc kuriem īstenot attiecīgu sertifikācijas procedūru un nodrošināt tās uzraudzību, bet pavisam cita situācija ir, ja šie sertifikācijas standarti ir jārada — jāizstrādā pašiem. Lai arī projekts jau darbojas vairāk nekā gadu, tomēr visbūtiskākais ir radīt sertifikācijas vadlīnijas, jo īpaši, ja no tām nākotnē varētu būt atkarīga industriālo parku sertifikācijas sistēma. Proti, tā nedrīkst būt smagnēja un grūti izpildāma. Nenoliedzami, ka standartu izstrādē ir daudzi un grūti atbildami jautājumi.

2013. gada 31. decembrī noslēgta projekta «Ielu infrastruktūras attīstība Ventspilī, II kārta» īstenošana, kuras ietvaros Ventspilī kopš 2010. gada rekonstruēti vai no jauna izbūvēti 79 ielu posmi un publiskās infrastruktūras objekti gan pilsētas centrā, gan Ostgalā, gan Gāliņciemā, Kurpniekciemā, Čikstiņciemā, Jāņciemā, Žāžciemā, Krēķciemā un Zaķciemā.

Projekta kopējās investīciju izmaksas veido 12,1 miljoni euro (8,5 miljoni latu), tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums 10,3 miljoni euro (7,2 miljoni latu) (84,79% no attiecināmajām izmaksām), valsts budžeta finansējums 273 tūkstoši euro (192 tūkstoši latu) jeb 2.25% no attiecināmajām izmaksām, savukārt pašvaldība Projekta īstenošanā ieguldījusi 1,6 miljonus euro (1,1 miljonus latu), kas veido 12,96% no Projekta attiecināmajām izmaksām.

Projekts īstenots ciešā saistībā ar ūdenssaimniecības attīstības projektu, lai vienlaicīgi ar ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūves un rekonstrukcijas darbiem ielu posmos tiktu nodrošināta kompleksa infrastruktūras sakārtošana – brauktuves, stāvvietas, ietves, apgaismojums un apstādījumi.

Rīgas domes Satiksmes departaments ir apstiprinājis Rīgas Centra attīstības biedrības iniciatīvu par 30 km/h ātruma ierobežojuma Klusajā centrā teritorijā starp Hanzas, K. Valdemāra un Kronvalda bulvāri (tos neskarot), informē pašvaldībā.

Jau šogad tiks uzstādītas ceļazīmes Nr. 525 satiksmes palēnināšanai.

Paredzams, ka tā rezultātā uzlabosies gājēju drošība un mazināsies troksnis, turklāt tiks radīta patīkamāka vide pastaigām un eventuāli arī mazajam biznesam. Ātruma samazinājums būtisks arī tādēļ, ka šajā teritorijā ir diezgan daudz ar luksoforiem neregulētu krustojumu, tajā skaitā Antonijas ielas krustojumos ar Elizabetes ielu un Kalpaka bulvāri ar intensīvu satiksmi - vietās, kur autovadītājiem patīk ieskrieties, apdraudot gājēju drošību.

Ātruma ierobežojumi vēsturiskajos pilsētu centros ir izplatīti visā Eiropā ar mērķi palielināt gājēju drošību, mazināt troksni, pasargāt vēsturiskās ēkas no vibrācijām un veicināt mikromobilitāti. Šo pieredzi veiksmīgi īstenojušas arī citas Latvijas pašvaldības, piemēram, Siguldas centrā ieviestie 30 km/h ātruma ierobežojumi salīdzinājumā ar 2019. gadu samazinājuši satiksmes negadījumu skaitu par 9%, liecina Valsts policijas Gal-venās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes statistikas informācija.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) informē, ka uzsākti Tetera nama jeb tā dēvētās Stūra mājas (bijusī VDK ēka) Rīgā, Brīvības ielā 61, plānotie fasādes vēsturiskā krāsojuma atjaunošanas darbi.

Atjaunošanas darbus VNĪ uzdevumā veiks AS Būvuzņēmums Restaurators. Darbu apjomā ir iekļauta arī skārda jumta nomaiņa, ievērojot pagājušā gadsimta klājuma tehnoloģisko stilistiku un autentisku izpildījumu.

Pirms darbu uzsākšanas ir veikta Tetera nama fasādes apdares arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija. Nama fasāde iegūs iespējami oriģinālu pagājušā gadsimta sākuma izskatu un stilu. Fasāžu krāsu pase izstrādāta, pamatojoties uz ēkas apdares apsekošanas rezultātiem un vēsturiskajiem materiāliem. Ēkas krāsojums balstīts uz pelēku tonalitāti, kas papildināts ar baltām detaļām.

Fasādes atjaunošanas darbi ietver fasāžu attīrīšanu, izmantojot paņēmienus, kas saudzēs un nebojās oriģinālo materiālu. Virsmu tīrīšanai izmantos gan rokas instrumentus, gan attīrīšanu ar saspiestu gaisu; trūkstošo un bojāto profilējumu un dekoratīvo elementu izgatavošanu un atjaunošanu pēc uz vietas esošajiem analogiem paraugiem; granīta elementu tīrīšanu un nestabilo detaļu nostiprināšanu; dzegu un to reljefu dekoru restaurēšanu, vienlaicīgi pārbaudot to noturību un enkuru stiprinājumu atjaunošanu.

Industriālā Parka G31 teritorijā Rīgā, Uriekstes ielā 14 nodots ekspluatācijā jauns ražošanas komerccentrs, kur būvniecībā ieguldīti 2,6 miljoni eiro informē nekustamo īpašumu uzņēmuma Immostate mārketinga menedžere Kristīna Maksimoviča.

Jaunais centrs veidots īpaši loģistikas uzņēmuma BWS vajadzībām, tā platība ir 3600 m2.

Jaunais komerccentrs ar labiekārtotu teritoriju 1 ha platībā, preču piegādes rampām un autostāvvietām atrodas pie Rīgas brīvostas. Saskaņā ar Industriālā Parka G31 attīstības koncepciju, klients iegūst īpašumā zemi un ēku pēc tās nodošanas ekspluatācijā.

Pilnu projektēšanas un būvniecības ciklu nodrošināja industriālā parka īpašnieks SIA Industriālais Termināls. Jaunā komerccentra būvdarbus veicis apakšuzņēmums Ergostatus un procesā iesaistīts iznomāšanas konsultants Immostate.

Industriālais Parks G31, kura īpašnieks un apsaimniekotājs jau kopš 1998. gada ir Industriālais Termināls, ir attīstīts bijušās Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīcas (RER) teritorijā ar kopējo teritoriju 16 ha un iznomāto telpu platību virs 16000 m2, rekonstruējot vecās rūpnīcas korpusus un būvējot jaunas noliktavu un biroju platības.

Būvvalde pieņēmusi ekspluatācijā divas jaunas ražošanas ēkas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā - SIA "RT Metāls" ražošanas ēku Karostā un SIA "Vecās ostmalas biznesa parks" ražošanas ēku Vecajā ostmalā, informē Liepājas SEZ pārstāvji.

"RT Metāls" paplašinājis metālapstrādes ražošanas telpas un izbūvējis sadzīves telpas divos līmeņos ar ģērbtuvēm, labierīcībām un ēdamzāli. Kopējais apbūves laukums bijis 4228 kvadrātmetri, bet ieguldījumi - ap 850 000 eiro.

"Vecās ostmalas biznesa parks" izbūvēja ražošanas telpas 1870 kvadrātmetru platībā, kā arī visas ražotnes vajadzībām nepieciešamās inženierkomunikācijas - ūdens, kanalizācija, lietusūdens kanalizācija, elektrība un apgaismojums, ugunsdrošības signalizācijas sistēma, iebūvētas virsgaismas lūkas. Tāpat labiekārtota pieguļošā teritorija. Jaunās ražošanas ēkas būvniecība izmaksāja 925 613 eiro, no kā daļa bija Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums.

Ar katru dienu Latvijas iedzīvotāji kļūst arvien nabadzīgāki. Mūs aicina taupīt,ciešāk pievilkt jostas, skaidrojot notiekošo ar visai dažādiem iemesliem. Bet vaitie ir patiesie iemesli? Vai arī tie ir tikai mīti? Un kādas ir prognozes tuvākajai nākotnei?

Par to prāto Andrejs ŽDANS – gaļas pārstrādes uzņēmuma “Forevers” vadītājs;šis uzņēmums ietilpst Latvijas lielāko ražotāju trijotnē un, tāpat kā visi Latvijas iedzīvotāji, piedzīvo krīzi.

MĪTS Nr. 1. Kompensācijas ir glābiņš no nabadzības

Mēs dzīvojam rekordlielas inflācijas laikā, tās apmērs Latvijā ir salīdzināms ar tādām “trešās pasaules” valstīm kā Afganistāna, Nigērija un Ruanda. Rezultātā visi, izņemottos, kas tirgo gāzi un elektrību, esam kļuvuši nabadzīgāki – uzskata Andrejs Ždans.

Novērojam naudas vērtības kritumu. Valstis izšķiež “helikoptera naudu”, palielina ārējoparādu, veido atbalsta un enerģijas nesēju kompensāciju programmas u. c. Bet irjāsaprot, ka par to visu būs jāmaksā. Arī par citu valdību rīcībām, par to “helikopterunaudu”, kas mūsu apritē nav nonākusi, taču arī tas ir iemesls, kāpēc inflācijas tempssasniedz rekordlielus rādītājus.

Rīgas gājēju ielu eksperiments var izaugt līdz Ņujorkas Taimskvēra pieredzei, kur iela atdota gājējiem un piedzīvojusi ekonomisku uzplaukumu. Šādi uz Rīgas ielu eksperimentu žurnālā "Dienas Bizness" aicina paraudzīties sociālantropologs un pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš.

"Daudzi būs dzirdējuši vai redzējuši Taimskvēru Ņujorkā, bet ne visi zina, ka kopš 2009. gada šajā un daudzās citās vietās Manhetenā tiek prioretizēti gājēji un velosipēdisti, savukārt privātā transporta kustība ir ierobežota.

Lieki piebilst, ka reti kurš Ņujorkā ticēja, ka ar taksometriem pārblīvētajā Taimskvērā šāda iniciatīva jebkad būs iespējama vai atmaksāsies. Ir pagājuši desmit gadi, un projekts ir sevi pierādījis, iedzīvotāji un viesi var izbaudīt publisko ārtelpu, kafejnīcas vai plānotās norises," pauž V. Celmiņš.

Ņujorkas Taimskvēra pārmaiņu pagrieziens aizsākās 2009.gadā, kad pilsētas Transporta Departaments pieņēma lēmumu slēgt satiksmi Brodvejā un pielāgot ielu pagaidu gājēju vajadzībām. Ieviestās pārmaiņas nesa tik lielu atsaucību, ka pilsētas valde nolēma tās atstāt spēkā arī turpmāk.

26 gadus pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) izveidošanas pilsētā ir tapušas desmitiem jaunas rūpnīcas, izveidoti moderni industriāli parki, izbūvētas ielas un inženierkomunikācijas. Ja vēro šo procesu laika skalā, attīstība notiek sprādzienveidīgi.

No šodienas viedokļa skatoties, šķiet, ka pirmsākumiem nav nozīmes, bet nozīme ir un ļoti liela. Par to arī Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums jautājām Liepājas SEZ pārvaldniekam Uldim Hmieļevskim.

Fragments no intervijas

1997. gadā izveidoja Liepājas SEZ. Kāds bija mērķis, uzdevums? Sakopt pilsētu vai izveidot rūpniecību?

Īsā atbilde – radīt darbavietas, papildināt pilsētas budžetu un attīstīt pilsētu un reģionu. Industrija Liepājā bija absolūti sabrukusi. Līdzšinējā darbība uz plašo PSRS valstu saimes pieprasījumu vairs nebija aktuāla, bet vietējais tirgus bija nepietiekams izdzīvošanai, par attīstību pat nerunājot. Rūpnīcas bankrotēja cita pēc citas un Tosmares mikrorajonos pat 35-38%.

Topošā Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un pētniecības centra “ALTOP” industriālā parka pamatos svinīgi iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Šis projekta īstenošanas rezultātā tiks izveidots viens no Latvijā lielākajiem modernajiem industriālajiem parkiem, kas orientēts uz viedo tehnoloģiju attīstību.

Jauna un Latgalē vienīgā industriālā parka būvniecības projektu, kuram Atveseļošanas fonds piešķīris finansējumu 17 125 169,70 eiro (bez PVN) apmērā, Daugavpils valstspilsētas pašvaldība realizē sadarbībā ar Augšdaugavas novada pašvaldību un SIA “Naujenes pakalpojumu serviss”.

Kapsulas iemūrēšanas pasākumā piedalījās Daugavpils valstspilsētas pašvaldības, Augšdaugavas novada pašvaldības un ģenerāluzņēmēja – SIA “MONUM” vadība.

Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš atzinīgi novērtē ALTOP projekta realizācijas progresu, uzsverot tā nozīmīgumu: “Daugavpils ir nozīmīgs daudzfunkcionāls ekonomiskās attīstības un pakalpojumu centrs Austrumbaltijā. Viena no mūsu lielākajām vērtībām ir uzņēmēji, kas spēj investēt un attīstīt eksportējošus uzņēmumus, radīt jaunas darba vietas. Pašvaldības uzdevums savukārt ir radīt investīcijām labvēlīgu vidi, tāpēc topošais industriālais parks būs nozīmīga industriālā telpa, kur varēs attīstīties viedo tehnoloģiju uzņēmumi. ALTOP Industriālā parka būvniecība un turpmākā darbība ir nozīmīgs ieguldījums Latgales reģiona teritorijas attīstībā. Lai top ALTOP!”.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Nekustamo īpašumu attīstītājs Piche netālu no starptautiskās lidostas Rīga iegādājies zemes gabalu vairāk nekā divu miljonu eiro vērtībā, lai būvētu tur noliktavu, ražošanas un biroju telpu komplekss GREEN PARK, informē uzņēmumā.

Būvniecības procesā īpaša uzmanība tiks pievērsta ēkas maksimālai energoefektivitātes nodrošināšanai un inovatīvu tehnoloģiju izmantošanai, lai maksimāli samazinātu telpu īrnieku mēneša izmaksas.

«Daudzi uzņēmumi arvien biežāk izvēlas tieši industriālos parkus ražošanas telpu vai noliktavu izveidei. Šādi parki nodrošina modernu infrastruktūru un apsaimniekošanas pakalpojumus. Turklāt telpas iespējams izbūvēt atbilstoši uzņēmuma darbības specifikai, kā arī pielāgot to lielumu izaugsmes prognozēm. GREEN PARK tiks izmantots jaunākās paaudzes programmējams LED apgaismojums, vēja turbīnas, saules paneļi, apkure un dzesēšanas sistēma ar siltajām sienām, kā arī citas jaunākās tehnoloģijas, līdz ar to tas būs energoefektīvākais industriālais parks Latvijā,» uzskata SIA Piche valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns.