Lai īstenotu uzstādītos klimata mērķus un maksimāli samazinātu siltumnīcu gāzu emisijas, vienlaikus racionāli izmantotu zemi un energoresursus bez pārvades zudumiem, tiek izstrādāts standarts zaļo industriālo zonu sertificēšanai.

Pašlaik šāda standarta, pēc kura varētu sertificēt zaļās industriālās zonas, nav. Latvijā projektu GIA, kas tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021-2027 ietvaros, šāda veida pilotprojektu iecerēts īstenot Zemgales plānošanas reģionā SIA Laflora teritorijā — Kaigu purvā, kura daļā kūdras izstrāde jau ir pabeigta, savukārt citā kūdras ieguve lauksaimniecībā izmantojamo substrātu ražošanai varētu tikt pārtraukta nākamo 10 - 12 gadu laikā. Apvienotās klimata, enerģētikas un vides koordinācijas darba grupas sanāksmē Zemgales plānošanas reģiona projektu vadītājs Raitis Madžulis atzina, ka ir viena situācija, ja ir gatavi kritēriji, pēc kuriem īstenot attiecīgu sertifikācijas procedūru un nodrošināt tās uzraudzību, bet pavisam cita situācija ir, ja šie sertifikācijas standarti ir jārada — jāizstrādā pašiem. Lai arī projekts jau darbojas vairāk nekā gadu, tomēr visbūtiskākais ir radīt sertifikācijas vadlīnijas, jo īpaši, ja no tām nākotnē varētu būt atkarīga industriālo parku sertifikācijas sistēma. Proti, tā nedrīkst būt smagnēja un grūti izpildāma. Nenoliedzami, ka standartu izstrādē ir daudzi un grūti atbildami jautājumi.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

«Rietumu bankas» līdzīpašniekam Leonidam Esterkinam piederošā kompānija SIA «Esterkin Family Investments» ieķīlājusi tai piederošās SIA «Outletico», kas ir Piņķos plānotās «outlet» veikalu pilsētas «Via Jurmala Designer Outlet Village» attīstītājs, kapitāldaļas, liecina «Lursoft» informācija.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 47,04 miljoni eiro, un tā ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla.

Komercķīlas devējs ir «Esterkin Family Investments», ņēmējs - «Rietumu banka», bet parādnieks ir «Outletico». Komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no 2017.gadā noslēgta kredīta līguma.

Komercķīla reģistrēta piektdien, 13.septembrī. Līdz ar jaunās ķīlas reģistrāciju, dzēsta iepriekš 2017.gada novembrī reģistrētā komercķīla, ar kuru arī bija ieķīlātas «Outletico» kapitāldaļas.

Vienlaikus piektdien, 13.septembrī, reģistrētas izmaiņas «Outletico» dalībnieku sastāvā, liecina «Firmas.lv» informācija. «Esterkin Family Investments» līdzdalība kompānijas kapitālā pieaugusi no 50,5% līdz 54,25%, bet Jūlijas Mihaiļenko līdzdalība samazinājusies no 5% līdz 1,25%. Savukārt otrs lielākais «Outletico» dalībnieks joprojām ir Andrejs Dozorcevs ar 39% kapitāldaļu.

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Stikla apstrādes rūpnīca SIA «Transparence» par labu AS «Luminor Bank» ieķīlājusi visu mantu un reģistrējusi jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 1,209 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīla nodrošina bankas prasījumus, kas izriet no noslēgtā ovedrafta līguma.

19.decembrī reģistrētā komercķīla ir septītā uzņēmumam aktuālā komercķīla.

SIA «Transaprence» dibināta 2003.gadā, un uzņēmums ražo rūdītu stiklu, stikla paketes un struktūrstiklojumu. 2017.gadā tas pārdeva produkciju 4,799 miljonu eiro apmērā un tā peļņa pēc nodokļiem bija 9024 eiro. Uzņēmums nodarbināja 70 darbiniekus.

Augsto tehnoloģiju uzņēmums AS «HansaMatrix» reģistrējis jaunu komercķīlu, ar kuru ieķīlāta visa uzņēmuma manta, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmējs ir AS «SEB banka». Komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no kredīta līguma, un tās nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 3 miljoni eiro.

Jaunā komercķīla reģistrēta 27.martā, un uzņēmumam kopumā šobrīd ir aktuālas 23 komercķīlas.

Kā pastāstīja kompānijas finanšu direktors Māris Macijevskis, komercķīla ir saistīta ar februārī SEB bankas apstiprināto HansaMatrix papildus ilgtermiņa finansējumu 2,5 miljoni eiro apmērā, kuru plānots izmantot investīcijām 2019.gadā. Plānotās investīcijas ļaus HansaMatrix turpināt izaugsmes stratēģiju, kuras pamatā ir ražošanas jaudu palielināšana, pētniecības un attīstības, kā arī inovāciju darbības, lai optimizētu un papildinātu pašreizējo pakalpojumu un produktu klāstu. Visas investīcijas tiks veiktas Latvijā, esošajās Uzņēmuma darbības vietās Mārupē, Pārogrē un Ventspilī.

Pārtikas produktu vairumtirgotājs SIA "Voldemārs", kas strādā ar zīmolu "Valdo", reģistrējis komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 1,12 miljoni eiro, liecina "Lursoft" publiskotā informācija.

Komercķīlas ņēmējs ir "Swedbank".

"Voldemārs" ir ieķīlājis krājumus, nemateriālos līdzekļus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības. Reģistrētā komercķīla nodrošina noslēgtās kredītlīnijas līgumu.

Komercķīla reģistrēta pirmdien, 13.februārī.

Šī ir patlaban uzņēmuma vienīgā aktīvā komercķīla.

Jau vēstīts, ka "Voldemārs" apgrozījums 2021.gadā pieauga par 9,2% un bija 19,225 miljoni eiro, savukārt kompānijas peļņa saruka par 23,4% - līdz 222 341 eiro.

Kompānija "Voldemārs" reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 908 054 eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Lietuvas pilsonis Valdemārs Valkiūns.

«Draugiem Group» ietilpstošais autoparku pārvaldības risinājumu ražotājs SIA «Mapon» reģistrējis jaunu komercķīlu, par labu AS «SEB banka» ieķīlājot visu mantu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīla nodrošina overdrafta līgumu, un tās nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 900 tūkstoši eiro. Jaunā komercķīla reģistrēta 11.janvārī, un tā ir vienīgā šobrīd uzņēmumam aktuālā komercķīla, liecina «Lursoft» izziņa.

Uzņēmuma pārstāvji skaidro, ka banku finansējums piesaistīts, lai nodrošinātu straujāku attīstību eksporta tirgos.

SIA «Mapon» dibināts 2006.gadā, un tas piedāvā dažādām vajadzībām piemērotus izsekošanas risinājumus. 2017.gadā SIA «Mapon» apgrozījums bija 2,972 miljoni eiro un uzņēmuma tīrā peļņa bija 83 tūkstoši eiro. Tajā gadā uzņēmums nodarbināja vidēji 41 darbinieku.

VSIA "Dailes teātris" reģistrējis komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 654 000 eiro, liecina "Lursoft" publiskotā informācija.

Komercķīlas ņēmējs ir "Swedbank". Komercķīla nodrošina aizdevuma līgumu.

Pēc "Lursoft" vēstītā, "Dailes teātris" ir ieķīlājis ķermeniskos pamatlīdzekļus.

Šī ir pirmā komercķīla, kas līdz šim reģistrēta "Dailes teātrim".

Komercķīla reģistrēta trešdien, 7.jūnijā.

Pēc "Dailes teātra" publiskotās informācijas, šogad 20.maijā tika sasaukta teātra dalībnieku sapulce saistībā ar lēmumu par aizdevuma ņemšanu digitālo akustisko sistēmu iegādei "Dailes teātra" Lielās zāles pielāgošanai akadēmiskās mūzikas atskaņošanai un muzikālā teātra vajadzībām.

2022.gadā "Dailes teātris" strādāja ar 3,052 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 3,8 reizes vairāk nekā 2021.gadā, savukārt teātra peļņa pieauga par 51,5% un bija 5990 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmums SIA «Skai Baltija», kas nodarbojas ar «Sky» pārtikas produktu ražošanu, reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,777 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Skai Baltija» par labu AS «BlueOrange Bank» ieķīlājis visu savu mantu. Komercķīla nodrošina uzņēmuma saistības, kas izriet no šogad aprīļa beigās noslēgtā kredīta līguma.

Komercķīla reģistrēta šī gada 2.maijā, un tā ir vienīgā SIA «Skai Baltija» aktuālā komercķīla.

SIA «Skai Baltija» dibināts 1998.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 438 240 eiro, un tā īpašnieki ir divas privātpersonas.

Ieprieķs SIA «Skai Baltija» pārvaldīja «Sky» lielveikalus, taču kopš 2018.gada janvāra SIA «Skai Baltija» nodarbojas ar pārtikas produktu ražošanu, bet mazumtirdzniecība atdalīta un ar to nodarvojas uzņēmums SIA «RX Tirdzniecība».

SIA «Skai Baltija» 2018.gada finanšu rezultāti vēl nav pieejami, bet 2017.gadā uzņēmuma neto apgrozījums bija 30,095 miljoni eiro, un uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 41 tūkstotis eiro. Tas nodarbināja 259 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā veidoja 2,349 miljonus eiro.

Latvijas valstij piederošā AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» pagājušajā nedēļā pārjaunojusi komercķīlu, dubultojot nodrošināto prasījumu maksimālo summu līdz 80 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» 16.novembrī reģistrētā komercķīla ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā.

AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» par labu Latvijas Republikas Finanšu ministrijai ieķīlājusi prasījuma tiesības, nodrošinot 2012.gadā noslēgto aizdevuma līgumu un tā grozījumus. Līdz ar jaunās ķīlas reģistrāciju dzēsta iepriekš 2015.gadā reģistrētā komercķīlas, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bija 40 miljoni eiro.

Komercķīlas pārjaunošana, dubultojot maksimālo summu, ir veikta atbilstoši gada 22.maijā pieņemtajiem MK noteikumiem «Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai», informē Altum Sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte.

Nekustamo īpašumu attīstītājs "LNK Properties" sācis daudzdzīvokļu un komerctelpu projekta "H3B" būvniecību Rīgas vēsturiskajā centrā Hanzas ielā, kurā plānots investēt 35 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Ēku plānots nodot ekspluatācijā 2026.gada sākumā. Projekta attīstītājs ir "LNK Properties", arhitektūras un iekštelpu dizaina autori ir "AB3D", savukārt būvdarbus veic AS "LNK Industries".

Projekts "H3B" būs A klases dzīvojamais nams ar 127 dzīvokļiem platībā no 45 līdz 350 kvadrātmetriem.

"LNK Properties" valdes locekle Aleksandra Strode informē, ka projektā paredzēta droša un zaļa pilsētvide ģimenēm ar bērniem, mājas iekšpagalmā veidojot zaļo atpūtas zonu ar daudzveidīgiem apstādījumiem, labiekārtotām atpūtas vietām un bērnu laukumiņiem, turklāt pagalmā nav paredzēta automašīnu kustība. Būvniecībā tiks izmantoti augstas efektivitātes siltumizolācijas materiāli un katrā dzīvoklī paredzēta autonoma ventilācijas sistēma ar siltumenerģijas atguvi.

Rēzeknes ielā Rīgā šogad tiks uzsākta industriālā parka Dienvidu vārti būvniecība. Kopējais investīciju apjoms šī projekta īstenošanā ir aptuveni 12 miljoni eiro, un to plānots pabeigt aptuveni gada laikā.

7,5 miljonus eiro no nepieciešamā finansējuma A klases biroju, noliktavu un tirdzniecības telpu kompleksa būvniecībai nekustamo īpašumu attīstītājam LNK Properties piešķīrusi SEB banka.

Jau ir noslēgti ilgtermiņa nomas līgumi ar jauniem nomniekiem par vairāk nekā 70% no jaunceļamo Dievidu vārtu telpu platībām.

«Dienvidu vārtu būvniecība tiks uzsākta jau šogad. Ēkas tiks būvētas, ievērojot energoefektivitātes principus, un tās būs pilnībā aprīkotas ar mūsdienīgām inženierkomunikācijām. Gandrīz 5 hektāru plašajā teritorijā būs apvienotas daudzfunkcionālas noliktavu, biroju un tirdzniecības telpas ar attīstītu infrastruktūru. Telpas ir pieejamas platībā no 300 m2 līdz 2500 m2, un tās iespējams pielāgot katra individuāla biznesa vajadzībām. Komplekss Dienvidu vārti atradīsies kvartālā starp Piedrujas, Rēzeknes un Dārzciema ielām pie Dienvidu tilta, kas padara to viegli sasniedzamu no dažādām Rīgas pilsētas pusēm,» stāsta LNK Properties valdes loceklis Pāvels Broitmans.

Šogad plānots pabeigt noliktavu, ražošanas un biroju telpu kompleksa "Green park" būvniecības pirmo kārtu. Līdz ar to paredzams, ka gada beigās tur darbu sāks starptautiskais loģistikas uzņēmums "Itella Logistics", kas starptautiskās e-komercijas iespējas vietējiem uzņēmumiem padarīs vienkāršākas. Nākamgad uz "Green park" pārcelsies arī "McDonald’s" Baltijas loģistikas centrs.

Industriālā parka attīstītājs, projektētājs un būvnieks ir uzņēmums "Piche". "Green park" ir trešais "Piche" realizētais industriālais parks Starptautiskās lidostas "Rīga" tuvumā. Turklāt uzņēmums Mārupē ir iegādājies zemi kopumā 300 000 kvadrātmetru platībā līdzīgu industriālo parku būvniecībai nākotnē. "Green park" būs noliktavas 50 000 kvadrātmetru platībā un biroju telpas 7 000 kvadrātmetru platībā.

SIA "Piche" valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns informē: "Ar "Itella Logistics" pievienošanos mūsu industriālo parku iemītnieku pulkam skaidri iezīmējas e-komercijas klastera aprises, kas pašreizējos apstākļos un arī tuvākajā nākotnē būs īpaši svarīgi. Ap šo uzņēmumu un jau mūsu esošo klientu "Omniva" daudzi uzņēmumi var veiksmīgi veidot e-komercijas piegādes centrus.

Kurzemes biznesa forums pulcē uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai rastu atbildes uz to, kā būt konkurētspējīgiem, kā strādāt inovatīvi un kā veidot un attīstīt biznesu mūsdienu mainīgajos apstākļos. Visas dienas garumā apmeklētajiem būs iespēja uzklausīt dažādu nozaru ekspertus, uzdot tiem jautājumus un mijiedarboties ar biznesa līderiem.

Forums norisinās 17.maijā, klātienē, Ventspilī, koncerzālē “Latvija” un tiešraidē, plkst. 10:00 – 17:30. Plašāka informācija par pasākumu: www.kurzemesbiznesaforums.lv

Programma

I DAĻA - IEDVESMAS STĀSTI

Moderators: Pauls Timrots

10:00 – 10:20 Atklāšana. Jānis Vītoliņš, Ventspils valstpilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs

10:20 – 10:35 Eksports uz 100+ valstīm bez neviena ārvalstu komandējuma. Jānis Kulbārdis, SIA “Azeron” līdzdibinātājs

10:35 – 10:55 Saspēle

Lauris Aleksejevs, Restorāna 36.line vadītājs

Kristaps Skutelis, “TestDevLab”, sabiedrisko attiecību vadītājs, tehnoloģiju bloga Kursors.lv vadītājs

Ne tikai Rīga, bet arī pilsētas reģionos aizvien vairāk domā, kā degradētās teritorijas izmantot un izveidot tās par vietu biznesa attīstībai, apvienojot uzņēmējus un veidojot biznesa kvartālus.

Viens no pēdējā laika spilgtākajiem piemēriem ir radoši industriālā kvartāla izveide Kuldīgā. Jau ilgu laiku Kuldīgā pieprasījums pēc ražošanas telpām ir lielāks nekā piedāvājums. Tas jo īpaši ir aktuāli jaunuzņēmumiem, kuri ir jaunpienācēji Kuldīgas uzņēmēju vidē un ir plašāku telpu meklējumos. “Ja arī ir iespēja tikt pie kādām telpām, tad tās bieži vien ir nepiemērotas un prasa manāmus ieguldījumus no paša uzņēmēja puses, bet jaunam uzņēmumam startā nav tik daudz līdzekļu, lai vienlaicīgi varētu izdarīt visu. Radoši industriālā kvartāla attīstītājs nāca klajā ar līdz šim nebijušu piedāvājumu, izremontēja ražošanas telpas, ņemot vērā uzņēmēju vajadzības. Uzņēmumiem ir vieglāk maksāt lielākus ikmēneša maksājumus, nevis uzreiz ieguldīt lielus līdzekļus telpu remontā. Kvartālam tikai sākot savu darbību, uzrunājām tā attīstītāju, minot, ka LIAA Kuldīgas biznesa inkubatorā ir vairāki uzņēmumi, kuri ir telpu meklējumos. Ikviens telpu īpašnieks būtu ieinteresēts ātri aizpildīt telpas, lai tās varētu ātrāk sākt atpelnīt ieguldījumus,” stāsta LIAA Kuldīgas biznesa inkubatora vadītāja Līga Raituma.

Igaunijas nekustamo īpašumu kompānijas "EfTEN Capital" pārvaldītā fonda "EfTEN Real Estate Fund" akciju publisko piedāvājumu sāks 21.novembrī, informē uzņēmumā.

"EfTEN Real Estate Fund" otrreizējā akciju publiskajā piedāvājumā plāno emitēt papildu vienu miljonu akciju, lai piesaistītu līdz 19 miljoniem eiro jaunu investīciju projektu īstenošanai.

“Investīciju jomā ir spēkā sens teiciens, ka vienmēr trūkst vai nu kapitāla vai labu projektu. Pašlaik ir daudz kvalitatīvu projektu, un to īstenošanai ir nepieciešams papildu kapitāls. Lai gan kopumā nozarē valda piesardzība, šis ir īstais brīdis piesaistīt jaunu kapitālu, jo nākotnes investīciju perspektīva ir labāka nekā jebkad agrāk," saka Viktors Savins, EfTEN Capital Latvija valdes priekšsēdētājs.

Akciju parakstīšanās periods norisināsies no 21.novembra plkst.9 līdz 6.decembra plkst.15.30. Vienas akcijas cena noteikta 19 eiro, un tās tiks iekļautas tirdzniecībai "Nasdaq Baltic" Oficiālajā sarakstā.

10. novembrī no plkst. 10.00 Ventspilī, zinātnes centra “VIZIUM” telpās notika viziuminārs “Atjaunīgā enerģija Latvijas ekonomikai. Vai saules un vēja parki Latvijā samazinās maksājumus par elektrību?”, kas pulcēs uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai meklētu risinājumus enerģētikas nozares transformācijai un tās ietekmei uz Latvijas ekonomiku.

Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar dažādu nozaru ekspertu viedokļiem, piedalīties diskusijā par atjaunīgās enerģijas izmantošanu Latvijā, kā arī tīkloties un neformāli tikties ar uzņēmējdarbības līderiem un enerģētikas nozares ekspertiem.

NORISES LAIKS: 2023. gada 10. novembris, plkst.: 10:00 – 16:00

PASĀKUMA VIETA: Zinātnes centrs “VIZIUM” (Rūpniecības iela 2, Ventspils)

Pasākumu organizē Ventspils valstspilsētas pašvaldība, sadarbībā ar Ventspils brīvostu un Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteri.

PROGRAMMA

1. daļa

Latvijas energosistēmas attīstība atjaunīgās enerģijas kontekstā

SIA «Baltic Zinc Technics», kas veic tērauda konstrukciju apstrādi ar cinka pārklājumu, reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 1,193 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Citadele banka» ieķīlājis prasījuma tiesības, krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus kā arī vairākus mehāniskos transporta līdzekļus. Jaunā komercķīla reģistrēt 30. septembrī, un tā ir piektā SIA «Baltic Zinc Technics» aktuālā komercķīla.

SIA «Baltic Zinc Technics» reģistrēts 1998. gadā un tā patiesie labuma guvēji ir trīs Dānijas valstspiederīgie.

2018. gadā SIA «Baltic Zinc Technics» apgrozījums pieauga līdz 8,798 miljoniem eiro un uzņēmuma peļņa pieauga līdz 1,053 miljoniem eiro. Tas nodarbināja vidēji 96 darbiniekus.

Komercķīla reģistrēta 2000.gadā dibinātajai cūkkopības SIA "PF Vecauce", liecina Lursoft dati. Par labu Attīstības finanšu institūcijai "Altum", cūkkopības uzņēmums SIA "PF Vecauce" ieķīlājis cūku ganāmpulku.

Jānorāda, ka šī patlaban ir vienīgā komercķīla, kas reģistrēta SIA "PF Vecauce".

SIA "PF Vecauce" nodarbojas ar šķirnes sivēnu audzēšanu un cūkgaļas ražošanu. 2018.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 1,34 miljon kas ir par 15% mazāk nekā gadu iepriekš.

Gada pārskatā teikts, ka par 2% samazinājušies uzņēmuma pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi, kuros lielākais īpatsvars ir saņemtajam valsts atbalstam. 2018.gadā uzņēmums strādāja ar 42,86 tūkstošu eiro peļņu.

"Lursoft" izziņas dati rāda, ka SIA "PF Vecauce" īpašnieki ir Vintra Vilcāne (94,38%) un Kristaps Melbārdis (5,62%). K. Melbārdim pieder 50% arī aitu un kazu audzēšanas nozarē strādājošā SIA "Texel.lv" kapitāldaļu.

Kokmateriālu ražotājs SIA «Kurekss» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 2,562 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmējs ir AS «Swedbank» un tā nodrošina aizdevuma līgumu. Komercķīlas priekšmets ir katlumāja ar jaudu 10 megavati un apsaite, kas atradīsies SIA «Kurekss» juridiskajā adresē Ventspils novada Tārgales pagasta «Graudupos» un ir vai tiks iegādāta no Austrijas uzņēmuma «AGRO Forst & Energietechnik GmbH».

Jaunā komercķīla reģistrēta 10.janvārī, un tā ir otra uzņēmumam šobrīd aktuālā komercķīla.

Ventspils novada kokmateriālu ražotājs SIA «Kurekss» dibināts 1995.gadā, un tas vienādās daļās (pa 50% katram) pieder uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Jānim Apsītim un valdes loceklim Arnim Apsītim.

2017.gadā SIA «Kurekss» apgrozījums bija 48,754 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 4,244 miljoni eiro. Tas nodarbināja 202 darbiniekus, un tajā gadā maksājumos Latvijas valst kopbudžetā samaksāja 1,295 miljonus eiro.

Plaša patēriņa preču izplatītājs SIA «Eugesta un Partneri» reģistrējis jaunu komercķīlu, ar kuru uzņēmums ieķīlājis krājumus un prasījuma tiesības, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmējs ir AS «SEB banka», komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa - 5,25 miljoni eiro. Komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no overdrafta līguma.

Komercķīla reģistrēta 24.maijā.

SIA «Eugesta un Partneri» dibināta 1996.gadā, un tā nodarbojas ar ātrās aprites patēriņa preču (FMCG, fast moving consumer goods) vairumtirdzniecību, mārketinga, loģistikas un merčendaizinga pakalpojumu sniegšanu vietējiem un ārvalstu uzņēmumiem.

2017.gadā SIA «Eugesta un Partneri» strādāja ar apgrozījumu 64,019 miljonu eiro apmērā, bet uzņēmuma tīrā peļņa bija 962 tūkstoši eiro. Uzņēmums tajā gadā nodarbināja vidēji 307 darbiniekus. Tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 12,307 miljoni eiro.

Tūroperatoram SIA "Tez Tour" reģistrēta viena miljona eiro vērta komercķīla, liecina "Lursoft" dati. Par labu komercķīlas devējam AS Attīstības finanšu institūcija "Altum" uzņēmums ieķīlājis visu savu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.

Kā rāda Lursoft pieejamā informācija, vakar reģistrētā komercķīla ir pirmā ķīla uzņēmuma 18 gadus ilgajā pastāvēšanas laikā.

Spāņu Germesinvest SL piederošā SIA "Tez Tour" darbiniekiem vairākkārt veikta atlīdzības izmaksa par dīkstāvi, kā arī VID atbalstījis uzņēmuma nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem.

Pērn uzņēmums nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksājis 537,59 tūkstošus eiro. Ja salīdzina SIA "Tez Tour" veiktās nodokļu iemaksas uz vienu darbinieku ar citu tūrisma operatoru pakalpojumu nozarē strādājošo uzņēmumu nodokļu iemaksām, jānorāda, ka SIA "Tez Tour" gadījumā tās ir vairāk nekā divas reizes lielākas.

Industriālo un lauksaimniecības riepu, riteņu, disku un asu tirgotājs SIA «Bohnenkamp» reģistrējis jaunu komercķīlu, ieķīlājot visu uzņēmuma mantu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmējs ir AS «SEB banka», un ar ķīlu nodrošināti prasījumi, kas izriet no šogad augustā starp uzņēmumu un banku noslēgtā overdrafta līguma. Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 5,25 miljoni eiro. Komercķīla reģistrēta 2.oktobrī.

Šī ir vienīgā uzņēmumam aktuālā komercķīla, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Bohnenkamp» dibināts 2000.gadā, un tas ietilpst «Bohnenkamp» grupas sastāvā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 349 659 eiro. Tā vienīgais īpašnieks ir Vācijā reģistrētā kompānija «Bohnenkamp AG».

2017.gadā SIA «Bohnenkamp» strādāja ar apgrozījumu 41,536 miljonu eiro apmērā, uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 2922 eiro. Pagājušajā gadā SIA «Bohnenkamp» nodarbināja vidēji 49 darbiniekus. Tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā veidoja 1,068 miljonus eiro.

Poligrāfijas uzņēmums SIA Livonia Print pārjaunojis komercķīlu, palielinot nodrošinātā prasījuma maksimālo summu par 3,504 miljoniem eiro līdz 8,590 miljoniem eiro, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS Swedbank ieķīlājis krājumus, nemateriālos ieguldījumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus prasījuma tiesības un uzņēmumu kā lietu kopību. Komercķīla nodrošina vairākus starp banku un uzņēmumu noslēgtos aizdevuma līgumus.

Līdz ar jaunās komercķīlas reģistrāciju 10.janvārī, dzēsta 2016.gadā reģistrētā komercķīla, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bija 5,086 miljoni eiro.

Tipogrāfija SIA Livonia Print dibināta 2006.gadā. Tās pamatkapitāls ir 1 500 000 eiro. Uzņēmuma lielākais akcionārs ir Norvēģijas pilsonis Trond Erik Isaksen, kuram pieder 96,5% akciju, bet atlikušie 3,5% pieder Zanei Blūmai-Johansonei.

2017.gadā SIA Livonia Print konsolidētais apgrozījums pieauga līdz 55,975 miljoniem eiro, savukārt uzņēmuma konsolidētā peļņa pēc nodokļiem pieauga līdz 3,057 miljoniem eiro. Gada beigās SIA Livonia Print nodarbināja 560 darbiniekus.