Ārzemēs nav pārsteigums, kad internetā paralēli apģērbam un kosmētikai var nopirkt arī Twitter kontu un Facebook like klikšķus. Tādējādi uzņēmums dienas laikā var tikt pie Twitter konta ar prāvu sekotāju pulciņu, tikai pirms tam jānomaina konta nosaukums. Kontu pārdošana aktuāla varētu kļūt arī Latvijā.

«Ko par sevi var liecināt uzņēmuma konts vien ar pāris sekotājiem? Izklausās nenopietni, vai ne?» DB iemeslus kontu iegādei skaidro Latvijas Interneta asociācijas izpilddiretors Viesturs Šeļmanovs-Plešs. Savukārt, ja uzņēmums lietotājus cenšas piesaistīt saviem spēkiem, tad darbiniekam ir jānopūlas vaigs sviedros, taču sekotāju auditorija tādējādi būtu kvalitatīvāka, atzīmē V. Šeļmanovs-Plešs. Lai gan Latvijā Twitter kontu iegādes prakse plaši izplatīta nav, pāris gadījumu ir bijuši un sagaidāms, ka nākotnē situācija mainīsies. Dzirdēti stāsti, kad ar dažādu akciju palīdzību Twitter konts tiek popularizēts, piesaistīti lietotāji, bet pēc laika aktivitātes apstājas un tā vietā reizi nedēļā tiek ievietots reklāmas sludinājums. «Tas, ka uzņēmumi nevēlas atzīties konta iegādē, ir saprotams. Uzņēmumam gribas, lai cilvēki domā, ka sekotāji ir nevis tāpēc, ka konts ir nopirkts, bet tāpēc, ka uzņēmuma sniegtie pakalpojumi un preces ir saistošas,» neslēpj V. Šeļmanovs-Plešs. Kopumā Latvijā uzņēmumi vēl nav apzinājušies sociālo tīklu ietekmi. Lai gan dažādos topos interneta ātrumu ziņā esam līderi, taču interneta aktivitāšu vidū ar šādiem rādītājiem lepoties nevaram. Latvijā biznesa vide ir salīdzinoši kūtra uz šādu knifu izmantošanu. Rīki ir rokā, tāpēc vajadzētu tos izmantot, sacīja V. Šeļmanovs-Plešs.

Sociālo mediju nozīmes palielināšanās politikā nav nekāds noslēpums, un aizvien vairāk pasaules valstu vadītāju sāk izmantot mikroblogu portālu Twitter. Latvijas premjers Valdis Dombrovskis pat ticis sekotāko «tvītotāju» bariņā.

Kompānijas Digital Daya savā jaunākajā pētījumā «Īsti līderi tvīto» secina, ka portālā Twitter pagaidām ir pārstāvēti 15% no 163 pasaules valstīm, mikroblogus rakstot gan politiskajiem līderiem, gan valdībām.

Pētījumā secināts, ka «nestabilās» valstis, kurās ir liela politiskā nenoteiktība, visbiežāk sociālos medijus uzskata par draudu.

Šeit ir 16 pasaules valstu līderu vārdi, kuri izmanto Twitter. Jāsecina, ka «demokrātija» šādai nodarbei nav nepieciešamība, jo divi no līderiem dzīvo autokrātiskā sabiedrībā.

Šie «tvītotāji» sarindoti no mazākā sekotāju skaita līdz lielākajam.

Paziņoti ietekmīgākie Baltijas «Instagram» influenceri.

Šobrīd influenceru skaits strauji aug, un uzņēmumiem kļūst arvien sarežģītāk saprast, kurus izvēlēties par savu produktu vēstnešiem. Influenceru tops palīdz šajā jomā orientēties un noskaidrot, ar kurām «Instagram» zvaigznēm uzņēmumiem būtu sadarboties visefektīvāk.

Par Baltijas Instagram influenceru topa līderi kļuva @akvuzeee no Lietuvas. Turklāt lietuviešu influenceri dominē gan pirmajā desmitniekā, gan visā topā. Pirmajā desmitniekā izdevies iekļūt tikai vienam latvietim un vienam igaunim – @niklavs un @hensugusta.

Baltijas «Instagram» influenceru tops tika noteikts pirmo reizi, atsevišķi topi tika izveidoti arī katrā no Baltijas valstīm.

Latvijas Instagram influenceru top 5 – @niklavs, @movieevelina, @kporzee, @lauriszalans, @betabeidz.

Kūpinātas strausa gaļas desiņas un gliemežu delikateses – tāda ir jaunā Latvijas garša, kas dzimst Kuldīgas novadā.

Apvienojot strausu fermas, gliemežu audzētavas un gaļas pārstrādes īpašnieku potenciālu, Kurzemes biznesa inkubatorā izveidots uzņēmums, kas ap pērnajiem Ziemassvētkiem Kalnciema tirgū nogādāja pirmo kopīgi izstrādāto un par labu atzīto produktu – strausa gaļas desiņas. Īsā laikā pieprasījums tā audzis, ka idejas autore Agnese Buka nolēmusi atstāt algotu darbu un pievērsties tikai «jaunas Latvijas garšas» veidošanai, kā viņa pati apzīmē biznesa ideju. Pavisam drīz strausa gaļas produktu klāstu papildinās gliemežu delikateses un eksotika kļūšot par jauno Latvijas tradīciju, uz gardēžu mērķauditoriju tēmē kuldīdznieki. «Patiess stāsts un aicinājums baudīt,» savu koncepciju atklāj SIA Alias products pārstāvētā zīmola Baudi! idejas autore A.Buka. Gastronomiskais tūrisms, viņasprāt, varētu būt viens no lielākajiem tūristu magnētiem.

Gliemeži, kas rāpo pa seju, vairāk izklausās pēc nakts murga, bet japāņu sievietēm tieši šāds pasākums tiek piedāvāts kā skaistumkopšana, vēsta metro.co.uk.

Sākot ar šo pirmdienu, sievietes, kuras vēlas atbrīvoties no atmirušajām ādas šūnām, attīrīt poras vai izskatīties jaunākas, varot pieteikties gliemežu procedūrai.

Manami Takamura, Tokijā bāzētā skaistumkopšanas salona Ci:z.Labo darbiniece, par ieguvumiem no procedūras klāstījusi, izvietojot mīkstmiešus uz kādas sievietes sejas. «Gliemežu gļotas palīdz noņemt vecās šūnas, dziedēt ādu pēc saules apdeguma un mitrina to,» viņa skaidrojusi.

Japāņi apgalvo, ka gliemežu gļotām ir arī pretnovecošanās iedarbība uz cilvēka ādu.

Ci:z.Labo salonā 60 minūtes ilga procedūra maksā ap 130 latiem.

Liela daļa Latvijas interneta «influenceru» jeb privātpersonas ar tūkstošos mērāmu sekotāju skaitu «Instagram», «Youtube», «Facebook» un «Twitter», nav reģistrējuši savu saimniecisko darbību un nav sakārtojuši grāmatvedību, svētdien ziņoja raidījums «LNT TOP10».

Šie «influenceri» pieņem finansiālus un bartera labumus no uzņēmumiem apmaiņā pret preču un pakalpojumu reklamēšanu un slavinošo recenziju izvietošanu šo privātpersonu sociālo mediju kontos.

Digitālā mārketinga eksperti Artūrs Mednis un Deniss Ševeļovs raidījumam pieļāva, ka Latvijā varētu būt ap kādiem desmit «influenceru», kuriem sponsorētā satura veidošana, lielākoties «Instagram», kļuvusi par pilnas slodzes darbu un galveno ienākumu avotu, un kuriem ar grāmatvedību viss kārtībā. Pārējie vairāki simti privātpersonu piepelnās brīvajā laikā no parastā darba. Un te arī sākas problēmas.

«Šeit ir runa par saimniecisko darbību un tā ir jāreģistrē pirms to uzsāk. Šajā gadījumā ir jāaprēķina iedzīvotāju ienākumu nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas,» uzsvēra VID Fizisko personu nodokļu daļas galvenā inspektore Santa Renerte. Tas nozīmē, ka privātpersonām ir jādeklarē visi ienākumi no izvietotā sponsorētā satura savos sociālajos kontos.

Mans jaunākais "Instagram" ziņojums ir publicēts mazāk kā stundu, un tas jau ir nolaikots vairāk nekā 1000 reizes.

Es esmu diezgan lepns par fotoattēlu - tie ir makaroni, ko es ēdu pusdienās, nofotografēti no augšas, un tas kļuvis par manu visu laiku populārāko "Instagram" ziņojumu.

Taču patiesība ir tāda, ka tikai trīs no 1003 laikiem jeb "patīk" ir no īstiem cilvēkiem. Pārējie 1000 ir viltoti, raksta BBC žurnālists Edvīns Leins.

Viltotos laikus viņš ieguvis no puiša ar segvārdu Dries Depoorter - mākslinieka no Beļģijas, kurš veido uz tehnoloģijām balstītu mākslu. «Man principā ir tūkstošiem viltus kontu, un tie var jums sekot vai nospiest «patīk» jūsu jaunākajam ierakstam,» stāstījis Dries Depoorter. «Tas, ko jums vajadzētu no tā mācīties, ir - ekrānā redzamie skaitļi ne vienmēr ir reāli,» viņš akcentē.

Par ietekmīgāko un nozīmīgāko sociālo tīklu influenceri atzīta modes eksperte un žurnāliste Maija Silova. Otrajā vietā makro influnceru kategorijā ierindojies bokseris Mairis Briedis, kam seko aktrise Ieva Florence.

«Mēs ceram, ka šī indeksa rezultāti kalpos kā ceļa karte tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas ilgtermiņā sadarboties ar influenceriem, jo parāda ne tikai reālo konkrētā cilvēka auditoriju, bet arī to jomu, kurā sekotāju piesaiste ir vislielākā,» teic Golin Riga infuenceru projektu vadītājs Deniss Ševeļovs.

Lai noteiktu Latvijas nozīmīgākos influencerus, līdztekus izmantotas trīs metodes – starptautiska Golin Global metodoloģija influenceru radītā satura un sekotāju skaita analīzei Accelerators of Relevance, Norstat Latvija sabiedriskās domas pētījums, kurā apkopotas 1600 iedzīvotāju domas, kā arī influenceru kontu analīze satura un sekotāju skaita autentiskuma noteikšanai, ko īstenoja starptautiskais Instagram analītikas uzņēmums Hype Auditor.

Lidsabiedrības nekad nav bijušas tik izpalīdzīgas, pretimnākošas un līdzjūtīgas kā mūsdienās, tā raksta mashable.com. Šīs pozitīvās īpašības ir uzplaukušas līdz ar sociālo mediju parādīšanos, jo aviokompānijas ir ņēmušas vērā sociālo mediju klātbūtni un padarījušas interaktīvos medijus par klientu apkalpošanas rīku. Patlaban tādos sociālajos medijos kā Twitter un Facebook aviokompāniju pasažieri var izteikt sūdzības un ieteikumus, kā arī atzinības un komplimentus. Portāls ir apkopojis sociālajos medijos visiemīļotākās ASV lidsabiedrības.

Visvairāk sekotāju sociālajos medijos ir aviokompānijai Virgin Airlines. Patlaban tai ir vairāk nekā 250 tūkstoši sekotāju Twitter, un pati aviokompānija seko vairāk nekā 27 tūkstošiem citiem Twitter lietotājiem. Interneta vietnē Virgin Airlines ir vairāk nekā 2,6 miljoni skatījumu.

Lidsabiedrība Delta Airlines, kura 2010. gada augustā kļuva par pirmo aviokompāniju, kuras lidojumus varēja rezervēt, izmantojot Facebook, patlaban ir vairāk nekā 197 tūkstoši sekotāju sociālajā tīklā Facebook un vairāk nekā 236 tūkstoši sekotāju Twitter. Savukārt Virgin Airlines Facebook lapas jaunumiem seko vairāk nekā 165 tūkstoši sociālā tīkla lietotāju.

Uzņēmumu sadarbība ar blogeriem, kas internetā reklamē produktus vai veido konkrētu viedokli par tiem, strauji vēršas plašumā, iezīmējot robus likumdošanā un nodokļu apmaksas kārtībā; problēmu risināšanai nolemts izveidot Latvijas blogeru un influenceru asociāciju.

Blogeru skaits ir liels, taču profesionāļu viņu vidū ir ļoti maz, norāda asociācijas dibinātāja Maija Armaņeva. Tēma par nozares sakārtošanu aktualizējusies pirms aptuveni trīs gadiem, kad uzņēmumi sāka aktīvi sadarboties ar blogeriem. Jaundibinātās asociācijas galvenais mērķis ir sakārtot nozari, sagatavot profesionālus blogerus, lai šo jomu paceltu augstākā līmenī. Kā norāda M. Armaņeva, šobrīd asociācijā uzņemti jau aptuveni desmit cilvēki un tajā tiks pārstāvētas tādas jomas kā mārketings, jurisprudence, kā arī blogu sfēra. Par blogeriem dēvē cilvēkus, kuri veido viedokļa blogu, un viņiem sociālajos tīklos, piemēram, Instagram, seko vismaz 1000 cilvēku. Lai gan katru piefiksēt ir sarežģīti, tomēr Latvijā tādu ir vairāk nekā 300. M. Armaņeva šobrīd apkopojusi aptuveni 50, viņasprāt, topa augšgalā esošus, ar kuriem strādā daudzi zīmoli un aģentūras. Visbiežāk šie blogeri ir vecumā no 18 līdz 35 gadiem un pārstāv tādas nozares kā mode un skaistumkopšana, ēdiens, bērnu kopšana, kā arī dzīvesstils.

Nesen Facebook piedāvāja savu kārtējo jaunumu – sponsorētās publikācijas (Promoted Posts). Tagad Facebook lapu (Facebook Page) īpašnieki var virzīt savas publikācijas par maksu. Un proti, par noteiktu samaksu Facebook garantē, ka publikāciju ievēros noteikts Lapas sekotāju skaits. Turklāt šis skaits būs lielāks, nekā gadījumā, kad kompānija savu materiālu publicēs līdzšinējā veidā, bez maksas.

Zem publikācijas izvietots «Promote Post» taustiņš. Nospiežot uz to, jums tiek piedāvāts izvēlēties budžetu un parādīts ziņas ekspozīciju skaits. Apmaksātā publikācija «apgrozībā» atradīsies trīs dienas. Tāpat būs pieejama tās statistika.

Līdz šī jauninājuma ieviešanai Facebook lapu īpašnieki publikāciju virzīšanā savu sekotāju vidū bija samērā ierobežoti. Tagad kompānijām parādījusies lieliska iespēja komunicēt ar saviem faniem un novirzīt viņiem nepieciešamo informāciju, piemēram, par akcijām, produktiem, informēt par pēdējiem jaunumiem utt. Vai tas ir labi vai slikti? Kompānijas to vērtē kā lielisku iespēju. Bet kāda pret to būs Facebook lapas sekotāju attieksme, kuri savā ziņu lentē aizvien biežāk saskarsies ar kompānijas visai uzbāzīgajiem reklāmas ziņojumiem? Veiciet eksperimentu. To var izdarīt par nieka 5 USD. Taču jau sākotnēji nav grūti iedomāties: jo biežāk kompānija šādā veidā virzīs savus produktus, jo vairāk sekotāju tā zaudēs. Jāsaprot, ka jūsu fani «Like» nospiež ne jau tāpēc, lai regulāri no jums saņemtu garlaicīgu reklāmu. Tāpēc kompānijām ļoti uzmanīgi jāizvēlas publikāciju tematika, kurus tā plāno virzīt savu fanu vidē.

Strauju popularitātes kāpumu piedzīvojis YouTube, kļūstot par pašvaldību trešo iecienītāko sociālo tīklu, uzreiz aiz Twitter un Facebook. Video apmaiņas vietnē YouTube pašvaldību pārstāvniecība augusi par 59%, sasniedzot Draugiem.lv portāla rādītājus – katrā no tiem ir 54 pašvaldību profili. Kopumā 101 reģionālās pārvaldes ir sastopamas vismaz vienā sociālajā platformā, liecina Latvijas e-indeksa mērījums, kas aptver visas 119 pašvaldības.

25 reģionālajām pārvaldēm ir profili visos četros populārākajos sociālajos tīklos – Twitter, Facebook, Draugiem.lv un YouTube. Iecienītākā sociālās saziņas vietne ir Twitter – tajā sastopamas trīs ceturtdaļas Latvijas pašvaldību. Otrā populārākā vietne ir Facebook, kur atrodamas 76 pašvaldības jeb par 41% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt 18 pašvaldības (15 lielie un 3 mazie novadi) joprojām nav pieejamas nevienā no sociālajiem tīkliem.

«Digitālā vide sniedz arvien plašākas iespējas sazināties ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem, un redzam, ka arī pašvaldības tām pievērš arvien lielāku vērību. Tomēr vēl ir daudz darāmā, lai iedzīvotāji varētu ar tām sazināties pēc iespējas ērtāk un efektīvāk. Piemēram, vidēji katra astotā pašvaldība atzīst, ka sociālajos tīklos sniedz informāciju, nevis «sarunājas» ar saviem iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Tas apliecina, ka sociālo tīklu potenciāls joprojām paliek neizmantots,» skaidro Latvijas pašvaldību e-indeksa darba grupas vadītājs – Lattelecom komercdirektors Gusts Muzikants.

13. septembra pēcpusdienā “Dienas Biznesam” tika nozagts “Facebook” konts ar 26 tūkstošiem sekotāju.

Visus izdevniecības darbiniekus, kuri pārvaldīja kontu, hakeri atvienoja no profila un sāka ievietot savus ierakstus, un nomainīja nosaukumu. Ilgas sarakstes rezultātā esam atguvuši kontu, taču savu profilu joprojām nevaram izmantot, jo “Facebook” atsakās atdot medijam atpakaļ nosaukumu db.lv. Ielūkojoties “Facebook” db.lv profilā, es joprojām strādāju uzņēmumā ar nesaprotamu nosaukumu.

“Facebook” norāda, ka nevar mums šobrīd palīdzēt un mainīt nosaukumu. Saka mums paldies par pacietību, nododot mūsu lietu nākamajiem izskatītājiem, bet mēs bezspēcīgi noraugāmies, kā tas ietekmē mūsu saziņu ar lasītājiem. Pareizāk būtu teikt, ka noved mūs pie nespējas sazināties ar saviem 26 tūkstošiem sekotāju. Pēc ignorēšanas no “Facebook” puses vērsāmies Latvijas tiesībsargājošajās struktūrās un sākotnēji saņēmām atbildi par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Taču mūsu sūdzība par atteikumu ir sadzirdēta, un 20. novembrī saņēmām ziņu, ka lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu ir atceļams un atteikuma materiāls nosūtāms papildu pārbaudei.

Mūsdienu pasaulē gandrīz katru jaunu dienu nākas dzirdēt par dažādiem influenceriem, kas, atspoguļojot daļu savas dzīves internetā, cita starpā reklamē produktus un no tā attiecīgi nopelna.

Pirms laika pasaules miljardieru bariņam pievienojās, piemēram, influencere/kosmētikas nozares pārstāve Kailija Džennere. Var ironizēt – tam, ko saka un dara populārākie influenceri, ir gandrīz tikpat liela ietekme kā kādu pasaules kārtības noteicēju ziņojumiem.

Tradicionālā izpratnē ierasts, ka šādi influenceri ir pavisam reāli cilvēki. Tiesa gan, tehnoloģijām attīstoties, tas var arī nebūt akmenī kalts. Proti, arī šajā jomā var runāt par robotizāciju un to, ka līdztekus reāliem cilvēkiem-influenceriem darbojas arī šādi virtuāli personāži.

Turklāt “Bloomberg” izpētījis, ka šādi ar datoru radīti virtuāli influenceri ir pietiekami populāri un saviem īpašniekiem var nopelnīt miljonus. Citiem vārdiem sakot, tiek izveidotas virtuālas personības, kurām piemīt daudz maz reālistiskas cilvēku īpašības, rakstura iezīmes un personība. Attiecīgi pie šādu tēlu uzturēšanās strādā veselas komandas, kas ar to nopelna.

Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs jeb 17% ir iegādājušies produktu vai pakalpojumu pēc sociālo tīklu infuenceru ieteikuma, bet gandrīz trešdaļa (27%) aptaujāto atzīst, ka viņiem ir bijis kārdinājums nopirkt reklamēto preci, liecina sabiedrisko attiecību aģentūras Golin Rīga un kompānijas Norstat Latvija veiktais pētījums.

Aptauja arī atklāj, ka visbiežāk sekotāji pēc influenceru ieteikuma iegādājas tehnoloģiskās ierīces (29%), kā arī dekoratīvo kosmētiku un matu kopšanās produktus (24%). Savukārt 22% aptaujāto norāda, ka ir apmeklējuši pasākumus un citas influenceru ieteiktās izklaides.

Vismazāko atsaucību sekotāju vidū ir guvuši influenceru aicinājumi iegādāties apdrošināšanu un mākslas priekšmetus, kā arī viņu reklamētās izglītības iespējas.

«Sociālo tīklu influenceri atsevišķās auditorijās ir kļuvuši par nozīmīgiem viedokļu līderiem, tādēļ arvien aktuālāks kļūst jautājums par viņu piedāvātās informācijas un sekotāju skaita ticamību. Lai palīdzētu ieviest skaidrību šajā jomā, Golin Rīga, vadoties pēc starptautiskas, Golin Global uz datiem balstītas pieejas Accelerators of Relevance, kopā ar sadarbības partneriem Hype Auditor un Norstat izveidoja pirmo Latvijas Golin Accelerators of Relevance Indeksu 2018,» stāsta Golin Rīga influenceru projektu vadītājs Deniss Ševeļovs.

Latvijā radītas idejas ir neparastas – uzrunā un piesaista cilvēkus. To apliecina ievērojamais sekotāju skaits Latvijas Facebook lapai, kas rada iespēju Latviju popularizēt sociālā portāla auditorijai, kura mērāma simtos miljonu cilvēku.

To, piektdien notikušajā Latvijas Facebook lapas If You Like Latvia, Latvia Likes You prezentācijas pasākumā, uzsvēra valsts amatpersonas un lapas veidotāji.

Reklāmas aģentūras Leo Burnett Riga direktors Ansis Egle pastāstīja, ka Latvijas Facebook lapa citu valstu lapu vidū ir ievērojama ar savu neparastumu, kas piesaistot cilvēkus. Tāpat A. Egle norādīja, ka Latvijas Facebook lapā līdz gada beigām paredzēts atvērt tematiskās sadaļas, kurās eksperti vēstīs par svarīgāko valsts ekonomikā, kultūrā, sportā u.c.

«Ir svarīgi, ka Latvijā radītas idejas uzrunā pasauli, un sekotāju skaits Latvijas Facebook lapai liecina par to, ka šīs idejas cilvēkiem ārvalstīs šķiet interesantas,» sacīja A. Egle.

No savas vairāk nekā 30 gadus garās lauksaimnieka pieredzes varu droši teikt, ka rapsis noteikti nav videi kaitīga kultūra, bet, tieši otrādi, ir neatsverams palīgs augu sekas nodrošināšanai un augsnes ielabošanai.

Vēlos saprotamā valodā iepazīstināt ar rapša audzēšanu to sabiedrības daļu, kurai nav tiešas saskares ar lauksaimniecību, bet kuru noteikti uztrauc pēdējā laikā sociālajos tīklos atrodamā informācija par rapša briesmīgo ietekmi uz vidi, iedzīvotājiem un mājdzīvniekiem.

Šogad rapša platības Latvijā aizņem ap 140 tūkstošiem hektāru. Līdz gadsimtu mijai tā izplatība Latvijas laukos bija nenozīmīga, bet, pasaulē attīstoties biodegvielas tirgum, tā cena būtiski pieauga un kļuva ekonomiski nozīmīga visā pasaulē. Latvijā rapša platību pieaugumu arī veicināja cukurbiešu audzēšanas pārtraukšana 2006. gadā.

Šobrīd rapsim Latvijā ir nozīmīga loma sējplatību apritē, sevišķi saimniecībās, kuras specializējušās tikai augkopības produkcijas ražošanā. Bez graudaugiem (kvieši, rudzi, mieži, auzas) un pākšaugiem (zirņi, pupas) klimatisko apstākļu dēļ Latvijā nav iespējams audzēt daudz laukaugu kultūru, kuras būtu ekonomiski un klimatiski pamatotas.

Andreasam Gugumukam (Andreas Gugumuck) pieder lielākā vīngliemežu (Helix Pomatia) audzēšanas ferma Vīnē, no kuras vīngliemeži, to kaviārs un aknas tiek eksportētas uz dažādām pasaules valstīm, vēsta Reuters.

Vīngliemeži tiek pagatavoti, izmantojot tradicionālas receptes, un daļa no tiem tiek pārdoti vietējiem Austrijas restorāniem.

Gliemeža senais nosaukums escargot de Bourgogne radies Francijā. Divdesmitā gadsimta sākumā šajā valstī sakarā ar pesticīdu pielietojumu zemkopībā, un pārāk lielu gliemežu salasīšanu tika nodarīts liels zaudējums šai gliemežu sugai. Helix Pomatia gliemežnīcas augstums ir līdz pieciem cm, platums - aptuveni 4,5 cm. Vīngliemeži mājo Viduseiropā - pļavās, gaišās mežmalās, dārzos, parkos. Dabā vīngliemeži dzīvo vidēji no diviem līdz četriem gadie, bet to dzīves ilgums var sasniegt arī septiņus gadus.

Līdz ar sociālajiem medijiem ir radušās jaunas profesijas un ir iespēja pelnīt naudu citādāk, nekā agrāk. Viena no jaunajām profesijām ir t.s. influenceri jeb viedokļu līderi, kuriem ir daudz sekotāju Instagram vai citos sociālajos tīklos, kur parādīt sevi un cita starpā arī reklamēt dažādus uzņēmumus.

Komunikāciju aģentūras Golin vadītājs Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā Janis Vafes (Yiannis Vafeas) uzskata, ka jaunā sociālo mediju realitāte cilvēkos rada stresu, jo sabiedrībai nav bijis daudz laika pielāgoties pārmaiņām, bet viņš nenoliedz arī to radīto pozitīvo ietekmi – vārda brīvības paplašināšanos, iespēju vairot dažādību un izteikties uzņēmumiem. Vairāk par biznesa vidi Tuvajos Austrumos un sociālo tīklu viedokļu līderu ienākšanu komunikācijā viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no 3. septembrī laikrakstā publicētās intervijas:

Kādi ir jūsu disertācijas pirmie secinājumi?

Pirmkārt, sociālie mediji ir, neko nevaram darīt šajā ziņā. Otrkārt, ir zinātniski pierādīts, ka sociālie mediji izraisa stresu, trauksmi, nemieru. Esmu lasījis, ka 4,7% no Lielbritānijas IKP tiek iztērēts, lai ārstētu depresiju, ko izraisa sociālie mediji. Tas ir traki.

Tviteris pagaidām nav kļuvis par uzņēmēju kulta lietu, raksta laikraksts Diena.

Uzņēmēju privātā darbība sociālajos tīklos esot tieši proporcionāla konkrēto tīklu vispārējam lietojumam valstī. Latvijā ir diezgan aktīvi tvitera lietotāji, un arī uzņēmēji paši tajos darbojas samērā aktīvi, norāda laikraksts.

Latvijā tviteris ir izteikts viedokļu līderu komunikācijas kanāls, tāpēc uzņēmēji tajā lieliski iederas, jo var uzrunāt ne tikai potenciālos klientus, bet arī dibināt korporatīvos sakarus un veidot diskusijas ar citiem uzņēmējiem, sacījusi tiešsaistes dialoga aģentūras Click digitālo projektu vadītāja Laura Lasmane.

Pagaidām gan Latvijā neesot vērojama masveidīga «lielo zivju» aktivitāte tviterī. Uzņēmēji, kuri regulāri redzami avīžu un citu mediju virsrakstos, nav pārāk aktīvi tvitera lietotāji, uzskata sociālo mediju aģentūras GoInfo valdes loceklis Oskars Prikulis. Latvijā tviteri lieto vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā, laikrakstam norādījusi L. Lasmane un piebildusi, ka ārvalstīs, piemēram, ASV un Lielbritānijā, uzņēmēji intensīvāk vēsta par savu uzņēmumu un tā pakalpojumiem, kā arī biežāk norāda profilos savu nodarbošanos. «Viņi vairāk uzdrošinās tviteri izmantot gan kā informatīvu kanālu, kurā popularizēt savu uzņēmumu, gan kā attiecību veidošanas un pat pārdošanas rīku,» teikusi L. Lasmane, atsaucoties uz TNS datiem, ka Latvijā esot aptuveni 129 000 aktīvu tvitera lietotāju, kas to lieto vismaz reizi mēnesī, tomēr neesot iespējams precīzi noteikt, cik daudz viņu vidū ir uzņēmēju.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sācis Latvijas influenceru uzraudzības programmu, jo liela daļa «Instagram» un «Youtube» viedokļu līderu pārkāpjot Reklāmas likumu un maldina savu auditoriju.

Vienlaikus, arvien redzamāk sašķēlusies pati Latvijas influenceru vide, kad kvalitatīvā satura veidotāji un blogeru ētikas ievērotāji kritizē naudas mediniekus, – vēstīja «LNT TOP10».

Likuma uzraugi vēl pirms gada īsti nezināja, kā disciplinēt skaitliski daudzos influencerus, kas publiski nenorāda, ka par sponsorētā satura izveidi un izvietošanu savos sociālajos kontos ir saņemta nauda vai bartera prece un pakalpojums. PTAC situāciju atvieglojuši sabiedrisko attiecību aģentūru veidotie reitingi, kuros sociālo mediju influenceri sarindoti pēc ietekmes spēka uz savu sekotāju auditoriju.

«Šobrīd mēs esam pievērsuši uzmanību 80 influenceriem. Tie ir gan lielie un vidējie, gan nano-influenceri. Pret 18 influenceriem mēs esam uzsākuši uzraudzības lietas, īpaši pievēršot uzmanību viņu ierakstiem, vai izmanto tēmturus,» – «LNT TOP10» skaidroja PTAC pārstāve Evija Lene.

Jaunu tehnoloģiju parādīšanās un esošo attīstība īpaši ietekmē gados jaunākus cilvēkus, kuri vēlas paši pirmie izmēģināt visu nebijušo un inovatīvo. Šī gadsimta tehnoloģiju birums strauji maina arī nodarbošanās un peļņas iespējas, aizvien biežāk dodot iespēju tieši jauniešiem kļūt par neticami veiksmīgiem uzņēmējiem, miljonāriem un pelnīt krietni vairāk par vecākiem.

Kā tas iespējams? Kas jādara, lai jau 20 – 30 gadu vecumā nonāktu miljonāru sarakstos, baudītu atvaļinājumu eksotiskās salās, brauktu ar paša nopelnītu jaunāko “Tesla” automobili?

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izveidojis apskatu ar pieciem ar tehnoloģijām saistītiem un teicami atalgotiem virzieniem, kas piesaista mūsdienu jauniešus un ļauj kļūt par savas dzīves noteicējiem.

Videospēļu strīmošana

Videospēļu spēlēšana un šī procesa filmēšana jau vairākus gadus saucama par īstu biznesu, kurā populārākie strīmeri spēj nopelnīt miljonus. Lieki teikt, ka gan videospēles, gan to strīmošana jeb straumēšana ir lauciņš, kas vairāk piemērots jauniešiem, kuri no šīs nodarbes gūst ne tikai labas emocijas, bet arī lielu skatītāju pulku un dažkārt vairākus miljonus dolāru kabatā. Tiesa, ja pievēršas šai lietai nopietni, tad izrādās, ka nekāds vieglais darbs tas nav. Profesionāli videospēļu strīmeri ar to nodarbojas vairāk nekā desmit stundas dienā, taču pašā “karjeras” sākumā katra stunda, ko nepavadi strīmojot, nozīmē zaudētus sekotājus un abonentus. Viens no pazīstamākajiem strīmeriem ir 30 gadus vecais Tailers Blevins, kurš plašāk zināms ar segvārdu Ninja. Viņš agrāk aktīvi darbojās videostraumēšanas platformā “Twitch”, taču šobrīd biežāk redzams “YouTube”, kur saviem video savācis 2,5 miljardus skatījumu un ap 24 miljoniem sekotāju. Jaunieša nodarbošanās ļāvusi viņam līdz šim nopelnīt ap 40 miljoniem dolāru.

Interneta vietne Twitter, kurai patlaban ir vairāk nekā 200 miljoni lietotāju, ceturtdien kļūs septiņus gadus veca. Lai to atzīmētu, CNBC publicējis sešus faktus par šo mikroblogošanas vietni, kurus lielākā daļa cilvēku nezina.

1. 2006. gadā bija kompānija ar nosaukumu Odeo, kas palīdzēja cilvēkiem publicēt audio ierakstus. Trūkstot izaugsmei un investoriem par to esot neapmierinātiem, vienā dienā tika nolemts īstenot tā saukto ideju izstrādes pasākumu (angliski: hackathon). Šīs ideju ģenerēšana noveda pie Twitter dzimšanas.

2. Twitter tika izveidota rotaļlaukumā Sanfrancisko. Šo faktu atklājis dibinātājkomandas biedrs Doms Sagolla. Sociālā tīkla dibinātājs Džeks Dorsijs ideju esot pasniedzis tik vienkārši, ka visus tā pārliecinājusi.

Sociālā portāla Facebook radītājs un izpilddirektors Marks Cukerbergs ir kļuvis par konkurējošā Google+ populārāko lietotāju, raksta biznesa žurnāls Forbes.

Otrdienas vakarā M. Cukerbergam ir bijis 35 tūkstoši sekotāju, daudz vairāk nekā jebkuram citam portāla lietotājam. Viņam ir vairāk sekotāju nekā Lerijam Peidžam, kas ir viens no Google radītājiem un kompānijas jaunais izpilddirektors. L. Peidžam ir tikai 24 tūkstoši sekotāju, vēsta New York Times.

M. Cukerberga «vizīte» konkurenta portālā var kalpot par indikatoru, ka sociālo portālu «kari» sasnieguši jaunu zenītu, uzskata New York Times.

Db.lv jau vēstīja, ka tiešsaistes meklēšanas gigants Google jūnija beigās nāca klajā ar jaunu sociālā tīkla tīmekļa vietni, izaicinot Facebook, kurai ir vairāk nekā 500 miljoni lietotāju, ziņo BBC.