Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sācis Latvijas influenceru uzraudzības programmu, jo liela daļa «Instagram» un «Youtube» viedokļu līderu pārkāpjot Reklāmas likumu un maldina savu auditoriju.
Vienlaikus, arvien redzamāk sašķēlusies pati Latvijas influenceru vide, kad kvalitatīvā satura veidotāji un blogeru ētikas ievērotāji kritizē naudas mediniekus, – vēstīja «LNT TOP10».
Likuma uzraugi vēl pirms gada īsti nezināja, kā disciplinēt skaitliski daudzos influencerus, kas publiski nenorāda, ka par sponsorētā satura izveidi un izvietošanu savos sociālajos kontos ir saņemta nauda vai bartera prece un pakalpojums. PTAC situāciju atvieglojuši sabiedrisko attiecību aģentūru veidotie reitingi, kuros sociālo mediju influenceri sarindoti pēc ietekmes spēka uz savu sekotāju auditoriju.
«Šobrīd mēs esam pievērsuši uzmanību 80 influenceriem. Tie ir gan lielie un vidējie, gan nano-influenceri. Pret 18 influenceriem mēs esam uzsākuši uzraudzības lietas, īpaši pievēršot uzmanību viņu ierakstiem, vai izmanto tēmturus,» – «LNT TOP10» skaidroja PTAC pārstāve Evija Lene.
Kuri influenceri atrodas PTAC jaunajā uzraudzības programmā, konkrēti vārdi netiek atklāti, taču tie esot Latvijas topos iekļautie. Problēmu nebūs un likums skaitās ievērots, ja lieto tēmturus, piemēram, #reklāma, #sadarbība, #sponsorēts, #apmaksāts.
Influenceriem ir jāievēro vēl arī negodprātīgas komercprakses likums. Līdz šim neviens neesot ne sodīts, ne brīdināts, taču tas mirklis esot tuvu, – brīdina PTAC pārstāve: »Ja prasības neievēro un tiek ietekmēts liels skaits patērētāju, mēs varam uzsākt lietu, un maksimālais sods, ko var piemērot ir 100 tūkstoši eiro. Mūsu mērķis nav viņus uzreiz sodīt. Mūsu mērķis ir vispirms informēt influencerus, jo šis tirgus ir jauns. »Mēs esam arī tikušies ar Latvijā lielākajiem influenceriem, diskutējuši par šo satura mārketinga tirgu, un viņi arī atzīst, ka tas ir jāsakārto,» sacīja Lene.
Temats kļuvis aktuāls, jo tieši šogad kā vēl nekad iepriekš uzņēmēji, digitālā mārketinga un sabiedrisko attiecību aģentūras Latvijā savās kampaņās izteikti daudz izmantojuši vietējos Instagram un Youtube satura veidotājus. Piemēram, Artūra Medņa vadītā aģentūra «NewBlack» šogad sadarbojusies ar simts influenceriem: «Mums bija ļoti daudz veiksmīgu piemēru. Es teiktu, šis laikam ir bijis veiksmīgākais gads sadarbībā ar influenceriem.»
Turklāt šogad strauji augušas influenceriem maksājamās naudas summas. «Mums lielākā sadarbība ar influencri ir bijusi 5 tūkstošu eiro vērtībā, pluss nodokļi. Vidēji mēs runajām par amplitūdu no 100 līdz 500 eiro vienā reizē, vienā kampaņā. Influenceri, kuriem mēs maksājam šos tūkstošus, sadarbojas ar mums gada laikā katru mēnesi,» skaidroja Mednis raidījumam LNT TOP10.
Vienlaikus «NewBlack» vadītājs uzsver, ka daļa citu influenceru sagādājuši rūgtas mācības: «Atsevišķie influenceri nav profesionāli. Ir vilšanās par viņu neprofesionālo pieeju, nespējot pildīt uzņemtās saistības izstrādāt kvalitatīvu saturu, memaz nerunājot par termiņu kavēšanu un finanšu lietām. Rēķinus uzņemamies uz sevis kā aģentūras un samaksājam nodokļus.»
Līdzīgi novērojumi par daļu Latvijas sociālo mediju saturu veidotāju ir arī pētījuma »Instagram influenceru mārketinga vide Baltijā» autorei un «A.W.Olsen & Partners» sabiedrisko attiecību speciālistei Marijai Vorkulei: «Viņi negrib maksāt nodokļus. No vienas puses, influenceri cenšas pārdot reklāmu savā profilā, bet vienlaikus viņi pat nesaprot, kā strādā nodokļu sistēma Latvijā. Viņi pat ir jāpārliecina, kāpēc jāslēdz autoratlīdzības līgums.»
Savukārt «Golin Rīga» influenceru attiecību vadītājs Deniss Ševeļovs LNT Top10 sacīja, ka digitālo ietekmētāju vide Latvijā ir sašķēlusies. Tie, kuri īsteno influencera galvenos principus – radīt kvalitatīvu, oriģinālu un sekotājiem noderīgu un jēgpilnu saturu, ievēro gan ētiku, gan attiecīgo likumu prasības. Viņi aizvien skaļāk sāk kritizet tos Instagram kontu turētājus, kuriem primārais ir naudas pelnīšana, un reklāma izvietota gandrīz katrā ierakstā. Savukārt trešajā grupā ir viltus influenceri jeb personas, kas, vēloties iegūt naudu no reklāmas sadarbības līgumiem, izmanto dažādas blēdības sekotāju skaita un iesaistes rādītāja palielināšanai.
«Jā, blēži ir. Jā, viņi joprojām uzskata visu sabiedrību par muļķiem, ka neviens nevar saprast, vai sekotāji ir īsti vai nav. Tas beigsies pavisam drīz. Mēs zinām, kā identificēt šādas neautentiskas darbības un viltus influencerus. Mēs neiesakām klientiem strādāt ar šādiem satura veidotājiem,» skaidroja Ševeļovs.
Influenceris ir sociālo tīklu personība, kas ar sava oriģinālā satura radīšanu kādā no jomām ir ieguvis tūkstošiem sekotāju. Tiek uzskatīts – sekotāji uzticas influencera rekomendācijām un ir motivēti pirkt produktus un pakalpojumus vai rīkoties tā, ka saka influenceris. Uzņēmēji uztver infuencerus kā reklāmas kanālu ar tieši sasniedzamu potenciālo pircēju masu, tāpēc maksā influenceriem par reklāmas izvietošanu viņu sociālajos kontos.
