Strauju popularitātes kāpumu piedzīvojis YouTube, kļūstot par pašvaldību trešo iecienītāko sociālo tīklu, uzreiz aiz Twitter un Facebook. Video apmaiņas vietnē YouTube pašvaldību pārstāvniecība augusi par 59%, sasniedzot Draugiem.lv portāla rādītājus – katrā no tiem ir 54 pašvaldību profili. Kopumā 101 reģionālās pārvaldes ir sastopamas vismaz vienā sociālajā platformā, liecina Latvijas e-indeksa mērījums, kas aptver visas 119 pašvaldības.

25 reģionālajām pārvaldēm ir profili visos četros populārākajos sociālajos tīklos – Twitter, Facebook, Draugiem.lv un YouTube. Iecienītākā sociālās saziņas vietne ir Twitter – tajā sastopamas trīs ceturtdaļas Latvijas pašvaldību. Otrā populārākā vietne ir Facebook, kur atrodamas 76 pašvaldības jeb par 41% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt 18 pašvaldības (15 lielie un 3 mazie novadi) joprojām nav pieejamas nevienā no sociālajiem tīkliem.

«Digitālā vide sniedz arvien plašākas iespējas sazināties ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem, un redzam, ka arī pašvaldības tām pievērš arvien lielāku vērību. Tomēr vēl ir daudz darāmā, lai iedzīvotāji varētu ar tām sazināties pēc iespējas ērtāk un efektīvāk. Piemēram, vidēji katra astotā pašvaldība atzīst, ka sociālajos tīklos sniedz informāciju, nevis «sarunājas» ar saviem iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Tas apliecina, ka sociālo tīklu potenciāls joprojām paliek neizmantots,» skaidro Latvijas pašvaldību e-indeksa darba grupas vadītājs – Lattelecom komercdirektors Gusts Muzikants.

Arvien aktīvākas kļuvušas mazās pašvaldības, un visstraujāk aug to profilu sekotāju skaits. Mazo novadu grupā kopējais sekotāju skaits visiem pašvaldību kontiem sociālajos tīklos ir pieaudzis par 93%, kamēr pilsētu vidū ir 58% pieaugums un lielo novadu – 53%, salīdzinot ar iepriekšējo Latvijas pašvaldību e-indeksa mērījumu. Likumsakarīgi, ka sociālajos tīklos visvairāk sekotāju ir lielajām pilsētām – gan Liepājas, gan Valmieras pilsētai ir vairāk nekā 20 tūkstoši sekotāju.

Arvien vairāk pašvaldību arī rūpējas par savas mājaslapas sasniedzamību planšetēs un viedtālruņos. Ja pirmajā mērījuma gadā 13% pašvaldību mājaslapas bija pielāgotas pārlūkošanai mobilajās iekārtās, jaunākajā mērījumā šādu iespēju piedāvā jau katra trešā pašvaldība.