Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Getliņi EKO atkritumu poligons attīstījies kopš 90. gadu vidus, kā bāzes vietu izmantojot padomju laikā radīto izgāztuvi, kalnu Getliņi. Getliņos nonāk visi Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju un komersantu radītie sadzīves atkritumi, kas ir puse no visas Latvijas atkritumiem. Getliņi apsaimnieko ievestos atkritumus, no tiem iegūstot gāzi, kas elektroblokā tiek pārstrādāta elektroenerģijā un siltumā. Elektroenerģija kā zaļās enerģijas veids tiek nodota Latvenergo, savukārt, siltums izmantots Getliņi siltumnīcu apkurei un tomātu ražošanai. Kopš 2011. gada, kad tika atklāta pirmā siltumnīca, tomāti ir kļuvuši par Getliņi atpazīstamības zīmi un nodrošina būtisku daļu no Getliņi saimnieciskās darbības. Getliņos tiek audzēti arī ziedi, neaktīvos kalnus vasaras sezonā apsaimnieko aitas.

Atkritumu apsaimniekotāja SIA Getliņi Eko pērnā gada nogalē izsludinātā atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecības konkursa, kura rezultāti noteiks, vai Latvija spēs nodrošināt ES prasības un izvairīties no bargām soda sankcijām, prasībām varētu nebūt atbilstošu pretendentu, skaidroja atkritumu apsaimniekotāju SIA Eko Rīga pārstāve Jana Duhovska un SIA Vides pakalpojumu grupa padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) regulas paredz, ka no 2015.gada Getliņi Eko teritorijā obligāti jāveic savākto atkritumu šķirošana, taču vairākkārtēji mēģinājumi izsludināt konkursu par šķirošanas nodrošināšanu beigušies bez rezultātiem, jo konkurss Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) nemitīgi apstrīdēts.

Getliņu Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns iepriekš uzsvēra, ka šis ir jau trešais Getliņu Eko izsludinātais konkurss par sadzīves atkritumu sagatavošanu noglabāšanai, un šim konkursam ir izšķiroša nozīme, jo tā norise un rezultāti noteiks, vai Latvija spēs iekļauties termiņā un nodrošināt ES prasības par atkritumu šķirošanu.

Atkritumu poligonu Getliņi apsaimniekojošā uzņēmuma SIA Getliņi Eko siltumnīcās audzētos tomātus izpērk pāris dienu laikā, un to pārdevējs - Rimi - plāno arī turpmāk tirgot šos tomātus, Db.lv stāstīja Rimi Latvia pārstāve Dace Valnere.

«Plānojam Getliņu tomātus turpināt tirgot, un esam atvērti iepirkt arī lielākus šo tomātu apjomus, ja būs tāda iespēja,» skaidro Rimi pārstāve. Viņa norāda, ka šobrīd Getliņos audzētie tomāti nav pieejami visos veikalos, jo tie audzēti ierobežotā apjomā.

Jau vēstīts, ka SIA Getliņi Eko audzēto Beorange tomātu cena veikalos ir sasniedz gandrīz četrus latus par kilogramu. Patlaban nelielos apjomos tiek tirgoti arī Latvijā audzētie Mārupes tomāti, bet no šīs sestdienas Mārupes sltumnīcu tomāti būs pieejami visos Rimi veikalos. Getliņos audzētie tomāti nonāca veikalu plauktos šā gada 17. martā.

«Tomātiem ar atkritumiem nav absolūti nekāda sakara. Pilnīgi. Siltumnīcā pa slēgtām caurulēm nonāk siltums no energobloka. Viss pārējais ir tomātu audzēšana kā tāda, kas nekādi nav saistīta ar atkritumiem,» Db.lv uzsvēra Getliņi Eko tehniskais direktors Aigars Pēkšēns.

Viņš atzīst, ka pašā sākumā, pirms vēl pirmie Getliņu tomāti nonāca pie patērētājiem, pircējiem bija zināmas bažas, ka tomāti auguši Getliņos, kuru vārds iepriekš saistīts tikai ar atkritumu poligonu, taču tagad viss izvērties gluži otrādi. «Tagad cilvēki sūdzas, ka Getliņu tomātus nav kur nopirkt un ka to ir par maz,» norāda A. Pēkšēns. Viņš uzsver – tas, ka siltumenerģija tomātu siltumnīcai nāk no atkritumu pārstrādes nekādi neietekmē tomātu augšanu. «Cilvēkiem ir arī stereotips, ka uz Getliņiem jādodas kārtīgos zābakos, citādi te varēs noslīgt mēslos, taču realitāte ir nedaudz citādāka,» smaida uzņēmuma tehniskais direktors, izrādot Getliņi Eko teritoriju.

No piektdienas pircējiem būs iespēja Maxima XXX lielveikalos iegādāties jauno SIA Mārupes Siltumnīcas tomātu ražu, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Sākotnēji Mārupes tomāti būs pieejami Maxima XXX lielveikalos Rīgā - K.Ulmaņa gatvē 88a, A.Deglava ielā 67 un Slokas ielā 115, bet jau no nākamās nedēļas jaunā Mārupes tomātu raža nonāks arī citos Maxima lielveikalos visā Latvijā.

Patlaban Maxima lielveikalos Latvijā audzētās ražas plauktos papildus Mārupes tomātiem ir pieejami īsie un garie gurķi, dzeltenie Latvijas tomāti, kā arī Latvijā audzētie lociņi un salāti podiņos. Nākamnedēļ veikalu plauktos nonāks arī SIA Rītausma un citu Latvijas audzētāju tomāti.

Arī lielveikalā Rimi no šodienas iespējams iegādāties Mārupes siltumnīcās audzētos tomātus, kurus piegādā kooperatīvā saimniecība Baltijas dārzeņi. Pirmās Mārupes ražas tomāti pieejami Rimi lielveikalos Rīgā t/c Spice un t/p Alfa, kā arī veikalos Galerijā Centrs un Lielupe, savukārt palielinoties ražai, tomātus varēs iegādāties arī pārējos Rimi un Supernetto veikalos visā Latvijā.

Šogad poligona siltumnīcā tiks izaudzēts divtik daudz tomātu, zemenes, kā arī gaidāms vēl kāds pārsteigums.

Par to DB informēja SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns. «Tomāti jau zied, uz martu mums būs pirmā šī gada raža. Uz vasaras otro pusi sāksim audzēt arī zemenes, kas varētu būt pieejamas veikalos līdz pat decembrim,» stāsta I. Stirāns, piebilzdams, ka zemenes plānots audzēt podos, pircējam tās pašam būs jānovāc.

Ja pērn pirmo oranžo tomātu ražu Getliņu atkritumu poligona siltumnīcā novāca tikai augustā, tad šogad tomātu gaidāms divtik daudz, jo tiks iziets pilns tomātu audzēšanas cikls. I. Stirāns gan norāda, ka ieceri par otro siltumnīcu šogad, visticamāk, neizdosies realizēt, jo pašlaik ir citas prioritātes.

SIA Ekodoktorīna, kura īpašnieki vēsturiski saistīti ar Andra Šķēles ģimeni, noslēgusi 9,5 milj. Ls vērtu iepirkumu konkursu par būvdarbu veikšanu atkritumu šķirošanas centrā Stopiņu novadā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Projekta «Atkritumu šķirošanas centra izveide Stopiņu novadā atkritumu sagatavošanai noglabāšanai» ietvaros būvdarbus veiks personu grupa SIA LNK Industries un a/s Latvijas tilti, liecina informācija IUB. 9,5248 milj. Ls vērtajā konkursā savu piedāvājumu iesniedza arī SIA Eko Reverss.

DB jau rakstīja, ka pērnā gada vasarā ar A. Šķēli saistītā SIA Privāto aktīvu pārvalde (PAP) pārdeva savu ieguldījumu kompānijā SIA Tehnoinvest, kam iepriekš piederēja 35% Ekodoktorīnas daļu. To iegādājās SIA City Energy un a/s BAO. Tehnoinvest tika pārdota, tobrīd nesaredzot ieguldījuma kompānijā Ekodoktrīna atdeves iespējas ilgtermiņā, iepriekš tika teikts uzņēmuma paziņojumā. Līdz ar šīm izmaiņām nomainījās vadība arī SIA Ekodoktrīna, ar kuru kopā SIA Getliņi EKO bija izveidojuši minēto pilnsabiedrību.

Pirmās Latvijas gurķu ražas šogad ir gaidāmas marta pirmajā pusē, savukārt tomāti - aprīļa vidū, aģentūrai BNS sacīja aptaujātie dārzeņu audzētāji.

Dārzeņu audzētāju kooperatīvās sabiedrības Baltijas dārzeņi valdes loceklis Jānis Bušs aģentūrai BNS teica, ka pirmo gurķu ražu plānots ievākt līdzīgā laika periodā kā pērn. «Marta pirmajā nedēļā mums sākas siltumnīcas saimniecībām pirmā jaunā gurķu raža. Ļoti cerams, ka mums te nebūs tā kā šobrīd viss apmācies un miglains. Gurķiem, lai augtu sulīgi skaisti un zaļi, ir vajadzīga saules gaisma. Cerams, ka saule spīdēs, gurķi būs un ap 5.martu, vēlākais uz 8.martu,» norādīja Bušs, piebilstot, ja turpmākās trīs nedēļas būs apmācies un tumšs laiks, tad gurķi ienāksies vēlāk - ap 12.martu.

Savukārt pirmie tomāti gaidāmi aprīļa sākumā, norādīja Baltijas dārzeņu valdes loceklis.

Iecavas novada zemnieku saimniecības «Mazgrāvīši» siltumnīcās pagājušajā nedēļā novākta pirmā tomātu raža – 50 kilogrami dārzeņu, atsaucoties uz saimniecības vadītāja Andra Bites stāstīto, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Vēsā pavasara dēļ tomāti sārtojas ilgāk.

A. Bite atklāj, ka tomātus audzē pushektāra platībā. Lielākā daļa plēves būdās atvēlēta šķirnei 'Fontana', sortimenta dažādībai iestādīti arī ķirštomātiņi un dzeltenie tomāti.

«Mazgrāvīšos» audzētos tomātus realizē Rīgas Centrāltirgū. A. Bite stāsta, ka pagājušajā nedēļā pieprasījums pārsniedzis piedāvājumu. Tirgū pašlaik nopērkami galvenokārt importētie dārzeņi, ko nereti uzdod par Latvijā audzētiem. Iecavas novada saimniecības tomātus rotā atpazīstamības uzlīme «Andra tomāti». Galvaspilsētā jau izveidojies pastāvīgo klientu loks. Veikalos «Andra tomātus» neatrast, jo, kā skaidro saimnieks, prece nav domāta ilgstošai glabāšanai un transportēšanai. Tomātus vāc ik pēc divām dienām, tie netiek glabāti un nogatavināti, bet mēro ceļu tieši pie pircēja.

Pirmā Getliņi Eko audzētā tomātu raža jau nonākusi lielāko veikalu tīklu plauktos, un patlaban maksā aptuveni piecus latus kilogramā, atkarībā no veikala, Db.lv stāstīja tomātu vairumtirgotāja SIA Juralls Group pārstāvjis Harijs Iliško.

Pirmā oranžo tomātu raža pieejama lielākajos Maxima un Rimi tīkla veikalos, trīs lielākajos Prisma veikalos, kā arī dažos Mego veikalos un lielveikalos Sky.

Cena visos veikalos būs līdzīga, un tā varētu nedaudz atšķirties, atkarībā no loģistikas pakalpojumu izmaksām u.tml., stāstīja H. Iliško.

Viņš paredz, ka, iespējams, nākamās tomātu ražas varētu būt lētākas. Diezgan augstā tomātu cena pašlaik, visticamāk, skaidrojama ar to, ka tomāti Latvijā izaudzēti tiem tradicionāli netipiskā laikā, pieļauj H. Iliško, kura pārstāvētais uzņēmums SIA Juralls Group ieguva vairumtirdzniecības tiesības izsoles ceļā. Getliņi Eko pārstāvji norāda, ka tomāti, tāpat kā līdz šim, tiks pārdoti izplatītājiem un tirgotājiem, kuri spēs realizēt visu nedēļas ražu un piedāvās visaugstāko cenu aptaujā.

Ieguldot 3,53 miljonus eiro, atkritumu pārstrādes uzņēmumā SIA Getliņi Eko darbu uzsākusi otra siltumnīca. Trīskāršojot tomātu ražošanas jaudas, uzņēmums raugās arī eksporta virzienā.

Līdztekus Getliņi Eko «firmas zīmei» - lielaugļu oranžajiem tomātiem – jaunajā siltumnīcā tiek audzēti arī aveņtomāti un tumši sarkanie, Montenegro šķirnes, tomāti. Pamatā arī jaunajā siltumnīcā tiek ražoti oranžie tomāti, jo tie atšķiras un tiem tirgū nav tik daudz konkurentu. Pretēja situācija ir ar aveņtomātiem, kuru audzēšana plaši izplatīta, piemēram, Polijā. Tagad SIA Getliņi Eko vienā nedēļā tiek novākti aptuveni 200 kilogrami tumši sarkano tomātu, aptuveni divas tonnas aveņtomātu un aptuveni desmit tonnas oranžo tomātu. Tāpat jaunajā siltumnīcā tiek audzēti arī ziedi podiņos.

Par atkritumu poligona Getliņi apsaimniekojošās SIA Getliņi Eko audzēto tomātu kvalitāti ir atbildīgs pats uzņēmums, tomēr, komentējot interneta vidē izskanējušās bažas par Getliņi Eko audzēto tomātu kvalitāti, Pārtikas Veterinārais dienests (PVD) portālam Db.lv norādīja, ka vienīgā tomātu saistība ar atkritumu poligonu ir siltumnīcu apkurināšana.

Interneta vidē tika paustas bažas par metālu, dioksīnu un toksisku vielu klātesamību oranžajos Beorange tomātos, atkritumu iespējamo klātbūtni, kā arī tomātu dabīgumu.

«Lai neradītu nekādas šaubas par tuvumā esošā atkritumu poligona iespaidu uz tomātu kvalitāti, dabīgo CO2 fonu siltumnīcā nodrošina ar CO2 gāzi, kuru piegādā SIA Aga, savukārt ūdens tiek ņemts no pašvaldības centralizētā ūdensvada,» skaidroja PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons, norādot, ka vienīgā saisība ar atrkritumu poligonu ir siltumnīcu apkurināšana, izmantojot atkritumu pārstrādes procesā iegūto siltumenerģiju.

Lielveikalu Maxima un Rimi pārstāvji uzsver, ka sezonas laikā lielveikalos sortimenta izveidē priekšroka vienmēr tiekot dota vietējo ražotāju produkcijai, un pārmetumi par vietējo lauksaimnieku ignorēšanu esot nepamatoti.

Sezonas laikā Maxima Latvija veikalos vietējie dārzeņi un augļi ir līdz pat 70% no visiem piedāvātajiem dārzeņiem un augļiem, norāda tirdzniecības tīkla pārstāvis Jānis Beseris.

«Esam pārsteigti par šādiem Lazdiņa kunga izteikumiem, kas neatspoguļo reālo situāciju Maxima Latvija veikalos. Vietējos dārzeņus un augļus ļoti gaida mūsu pircēji, tādēļ arī pēc iespējas vairāk cenšamies viņiem tos piedāvāt. Piemēram, šobrīd Maxima Latvija veikalos ir pieejamas gan vietējās bietes, sešu veidu kartupeļi, burkāni, gan sarkanie kāposti, sveramie kāposti, riekstu ķirbji, fasētie zaļie loki, salāti podiņos un dzeltenie tomāti. Tāpat Maxima veikalos pieejami arī pašmāju āboli, » norāda J.Beseris.

Drīzumā sāks pārdot pirmās Getliņos audzētās zemenes, kas audzētas podiņos, savukārt zemeņu tirdzniecības tiesības uzņēmums noteikts izsolē, informē Getliņi EKO pārstāvji.

Getliņos audzētās zemenes veikalu plauktos nonāks šīs nedēļas beigās, savukārt zemeņu testēšana notika trešdien.

Getliņi EKO pērn izaudzēja pirmo lielaugļu oranžo tomātu ražu, un, lai pilnībā aizņemtu 3625 kvadrātmetrus lielo siltumnīcas platību, septembrī Getliņu siltumnīcas griestu daļā tika iestādīti 800 podiņi Florin šķirnes zemeņu - pa diviem stādiem katrā podiņā. Katrs stāds saražojis aptuveni 100-200 gramus lielu ražu.

Līdz šim pasaulē nevienā siltumnīcā kopā ar tomātiem nekas nav ticis audzēts, pauda Getliņu agronoms.

Getliņi EKO siltumnīca tiek apsildīta, izmantojot elektroenerģijas ražošanas procesā radīto siltumu.

Getliņu siltumnīcās šonedēļ uzsākta tomātu un gurķu ražas novākšana. Pirmie gurķi un tomāti jau ir nonākuši lielākajās pārtikas tirdzniecības vietās Latvijā, kā arī uzņēmuma firmas veikalā, informē uzņēmums.

Dārzeņu novākšanas sezona Getliņos ik gadu sākas oktobrī un turpinās līdz pat nākamā gada jūnija beigām, tādējādi nodrošinot iedzīvotājiem svaigus dārzeņus ziemā, kad to ir vismazāk vietējā tirgū.

Šogad uzņēmums modernizēja 2011. gadā celto siltumnīcu, lai uzlabotu tās energoefektivitāti. Siltumnīcās tika veikta apgaismojuma nomaiņa uz LED augu apgaismojumu sistēmu. Tas ļaus samazināt elektroenerģijas patēriņu un dos iespēju palielināt augu ražību. Tuvāko mēnešu laikā uzņēmums apņemas arī uzsākt fasēt gurķus videi draudzīgākā iepakojumā, kas ļaus iepakojumu pārstrādāt.

"Varam būt gandarīti, ka Getliņu tomātu un gurķu kvalitāti turpina novērtēt aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju. Tas apstiprina, ka esam uz pareizā ceļa, un turpināsim nemainīgi rūpīgo darbu, lai nodrošinātu ziemā kvalitatīvus, Latvijā audzētus dārzeņus," stāsta "Getliņi EKO" siltumnīcas vadītājs un agronoms Guntars Strauts.

Uzņēmums Getliņi EKO ir novācis pirmo šīs sezonas oranžo tomātu ražu. Otro gadu pēc kārtas Latvijā audzēto tomātu jaunā raža pie pircējiem nonāks īsi pirms Ziemassvētkiem.

Šosezon Getliņi EKO tirgo oranžo tomātu šķirni Beorange. Neliela daļa pirmo tomātu tirdzniecībā jau esot nonākuši, bet pilns ražas apjoms pie pircējiem aizceļos nākamnedēļ. Tos tirgos Sky, RIMI, Prisma, Maxima, kā arī Stockmann un MC2.

Getliņu tomātu sezona turpināsies līdz 2014. gada augusta beigām. Ražas apjoms būs vidēji 4,5 tonnas nedēļā.

2014. gada pavasara beigās ražu papildinās Getliņi EKO otrās, divtik lielās siltumnīcas tomātu raža.

«Getliņu tomātus pircēji ir iecienījuši, iepriekšējās sezonās mēs pat nespējām nodrošināt to tomātu apjomu, kuru pircēji būtu gatavi pirkt. Tāpēc šobrīd ceļam jauno siltumnīcu, kas ļaus ne vien palielināt piedāvājumu, bet arī nodrošināt citas tomātu šķirnes,» skaidro Imants Stirāns, Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs.

SIA Getliņi Eko nodarbojas ne tikai ar atkritumiem - jau ilgāku laiku tiek audzēti tomāti un puķes. Iespējams, ka jau šā gada nogalē varēs iekosties arī Getliņos audzētajos gurķos. Nule kā noslēdzies iepirkums par gurķu siltumnīcu celtniecību, kurā pieteikušies trīs pretendenti. Ja viss noritēs bez aizķeršanās, tad jau pavisam drīz tiks uzsākti būvniecības darbi.

SIA Getliņi Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns stāsta, ka pagājušajā sezonā ieņēmumi no tomātu realizācijas cenas bija 1,25 milj. eiro un aptuveni tik pat tiek prognozēts arī šogad. Ik sezonu tiek novāktas 500 tonnas tomātu ražas, no kuras 80% ir oranžie tomāti, bet pārējos 20% veido citas šķirnes. «Mums pārmet, ka Getliņu tomāti maksā vairāk nekā gaļa, bet mēs nekādi to nevaram ietekmēt, jo mēs tomātus varam realizēt tikai izsolē un par augstāko solīti cenu,» skaidro I. Stirāns.

Visu rakstu Starp atkritumiem un tomātiem lasiet piektdienas, 13.maija laikrakstā Dienas Bizness (6.,7.lpp)!

Latvijā joprojām ir dārgākie produkti Baltijas valstīs, turklāt, iespējams, pircēji pārmaksā neefektīvas tirdzniecības dēļ, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā Lietuvā ļoti būtiski ir pieaugušas pārtikas produktu cenas, jau ilgu laiku Baltijas valstīs lētākā pārtika nopērkama Viļņas veikalos, savukārt dārgākā - Rīgas veikalos. No apskatīto vairāk nekā 40 produktu saraksta jūnijā Viļņā bija 21 Baltijā lētākais pārtikas produkts un septiņi dārgākie, Tallinā - 14 lētākie un 18 dārgākie, bet Rīgā - septiņi lētākie un 21 dārgākais produkts.

«Liela loma šajās augstajās Latvijas cenās ir tirdzniecībai, kas, iespējams, nav pietiekami efektīva. Tirgotāji bieži pārmet Latvijas ražotājiem, ka tie nespēj saražot produktus par konkurētspējīgām cenām un viņi ir spiesti tirgot lētākus importa produktus. Tikmēr cenu novērojumi rāda, ka Latvijā ir dārgāki arī daudzi importa produkti, kurus neražo nevienā Baltijas valstī, piemēram, augļi, dārzeņi, tēja, graudu pārslas, importa piena produkti,» sacīja Gulbe.

Veikalu tīkls Maxima ieguvis tiesības tirgot Getliņi Eko pirmo šā gada zemeņu ražu, un ogu tirdzniecība sāksies piektdien, 9. novembrī.

Jau rakstīts, ka šonedēļ sākts vākt pirmo Getliņi Eko audzēto zemeņu ražu, un zemeņu tirdzniecības tiesības tikušas noteiktas izsolē.

Zemenes tiks tirgotas lielākajos Maxma veikalos, jo pašlaik piegādāto zemeņu apjoms ir mazāks par desmit kilogramiem. Zemenes tiks pārdotas kastītēs pa 200 gramiem, kas katra maksaās 1,49 Ls jeb par 7,45 Ls kilogramā. Ja nākotnē Getliņi Eko raža kļūs lielāka, tad Maxima cer palielināt arī veikalu skaitu, kuros ogas tiks pārdotas.

Līdzīgi kā citus gadus jūlijā, arī šogad konservēšanas sezonā pieaug pārdotā cukura daudzums, aģentūrai LETA pauda aptaujātie mazumtirdzniecības tīkli.

SIA "Maxima Latvija" korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban pilnā sparā rit dažādu ievārījumu, marinējumu un citu ziemas krājumu gatavošana, kas novērojamas arī atsevišķu preču pieprasījuma izmaiņās.

"Ja apskatām pieprasījuma izmaiņas pēc dažādām marinēšanai un konservēšanai nepieciešamajām garšvielām, var secināt, ka šogad ziemas krājumi, iespējams, tiek plānoti lielākā apjomā," teica Bagātā, piebilstot, ka, piemēram, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieprasījums pēc cukura, etiķa un citronsulas ir audzis par aptuveni 20%, savukārt sāls pieprasījums - teju par 50%.

Tāpat Bagātā minēja, ka pieprasījums pēc cukura šogad visvairāk pieaudzis Vidzemē un Kurzemē, savukārt pēc sāls un etiķa - Latgalē. Līdztekus viņa atzīmēja, ka iedzīvotāji mēdz preces konservēšanai iegādāties iepriekš akciju laikā.

Atkritumu šķirošanas rūpnīcas izveides Getliņos kopējās izmaksas ir 10,2 miljoni eiro, informēja SIA Vides pakalpojumu grupa vadītājs Guntars Levics.

Puse no projekta kopējām izmaksām ir Eiropas Kohēzijas fonda līdzfinansējums. Projekts tiek realizēts programmas Infrastruktūra un pakalpojumi apakšaktivitātē Dalītas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība.

Sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcas projektu pēc SIA Getliņi Eko pasūtījuma attīsta un turpmākos desmit gadus operēs Vides pakalpojumu grupa.

Celtniecības darbus un tehnoloģiskos risinājumus nodrošina pilnsabiedrība Technobalt - Piche. Projekts tiek īstenots saskaņā ar Pierīgas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu un Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu, kura īstenošanas laikā sadzīves atkritumu šķirošana ir viena no prioritātēm.

Stīvēšanās par atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecības iespējām Rīgā draud Latvijai ar vairāku miljonu latu lielām soda naudām.

Jau otro reizi pārsūdzību dēļ izgāzies Getliņu atkritumu poligona rīkotais konkurss par atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecību. Rīgas pašvaldības uzņēmuma Getliņi Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns drīzumā plāno rīkot trešo konkursu rūpnīcas būvniecībai; ja izgāzīsies arī tas, Getliņi gatavi šķirošanas rūpnīcu būvēt paši.

Tikmēr laiks iet un Eiropas Savienības (ES) noteiktais termiņš - 2015. gads - par obligātu atkritumu sagatavošanu pirms noglabāšanas poligonā, atdalot no tiem pūstošo atkritumu daļu, strauji tuvojas. Ja Latvijas lielākajā pašvaldībā Rīgā atkritumu šķirošana nenotiks, Latvija ES normas izpildīt nespēs, kas rezultēsies miljonos mērāmās soda naudās valsts budžetam, sacīja Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Vilgerts.

Darbu sākusi Baltijas valstīs lielākā atkritumu šķirošanas rūpnīca Stopiņu novadā– vairāk nekā 90% no sadzīves atkritumiem, kas līdz šim tika noglabāti Getliņu poligonā, tiks sašķiroti un nodoti otrreizējai izmantošanai.

«Kopumā rūpnīca spēs sašķirot līdz 300 tūkstošiem tonnu atkritumu gadā. Pie mums nonāks atkritumi no Lielrīgas atkritumu apsaimniekošanas reģiona, vienlaicīgi varēsim apkalpot 8 automašīnas, kuru plūsmu operators regulēs ar luksoforu palīdzību. Atkritumu pieņemšanas zonā slēgtā telpā nepieciešamības gadījumā varēsim uzkrāt reģionā savāktos atkritumus 3 dienu apjomā,» skaidroja SIA Vides pakalpojumu grupa vadītājs Guntars Levics.

«Getliņu poligonā nonāk teju puse no Latvijā saražotajiem sadzīves atkritumiem – turpmāk to ceļš vedīs nevis uz noglabāšanu kalnā, bet uz rūpnīcas šķirošanas līnijām,» norāda SIA Getliņi Eko kapitāldaļu turētāja pārstāvis, Rīgas vicemērs Andris Ameriks.

Nesen izsludinātais konkurss par atkritumu šķirošanas nodrošināšanu Rīgā, rada aizdomas, ka ienesīgais atkritumu apsaimniekošanas bizness tiek lobēts ekspremjera Andra Šķēles interesēs. Viens no izsludinātā konkursa galvenajiem noteikumiem paredz, ka šķirošanai jānotiek Getliņu izgāztuvē. Neilgi pirms šī konkursa noslēgts ekskluzīvs zemes nomas līgums Getliņos ar savulaik Šķēles ģimenei piederošo firmu Ekodoktrīna. Atkritumu biznesā esošie uzskata, ka Ekodoktrīnas uzvara draud ar monopolu atkritumu jomā un paaugstinātu atkritumu tarifu iedzīvotājiem, ziņoja TV3 raidījums Nekā Personīga.

Ekodoktrīna izveidota 2003. gadā un firmas viens no galvenajiem biznesa bīdītājiem bija ekspolitiķis Šķēle. Jau toreiz viņa plāns bija Getliņos uzbūvēt atkritumu šķirošanas rūpnīcu vai dedzinātavu, bet neizdevās.

Vēlāk Šķēle pievērsās atkritumu izvešanai. Viņam vēl aizvien pieder puse no firmas Veolia akcijām, otra puse frančiem. Veolia izved piekto daļu Rīgas atkritumu. Lielākais tirgus spēlētājs Rīgā ir somiem piederošais L&T. Pārējos 15 procentus atkritumu izvešanas biznesa sadala Eko Rīga un zviedriem piederošais Ragn-Sells, atgādināja raidījuma veidotāji.

Straujais krāšņo lapu birums priecē dabas mīļotājus, bet sagādā rūpes apsaimniekotājiem un privāto māju īpašniekiem

Lielāko daļu lapu Rīgā savāc SIA Rīgas meži daļa Dārzi un parki, kas veic pilsētas parku un skvēru sakopšanu. Kopējā apsaimniekojamā platība ir 252,79 ha, kurus veido 105 dažādi objekti. Atsevišķi tiek izdalīts Mežaparks (395,08 ha), kura kopšanai ir atšķirīgi noteikumi, salīdzinot ar pārējām teritorijām. Lapas tur netiek vāktas, bet gan sapūstas dziļāk mežā. Dārzi un parki informē, ka atsevišķs finansējums lapu vākšanai netiek izdalīts, taču, ņemot vērā lielo darba apjomu, sezonas laikā tajā ir iesaistīti teju visi 120 uzņēmuma darbinieki. «Lapas un cita biomasa tiek vesta uz atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu Getliņi EKO. Tas veic atsevišķu uzskaiti tikai sadzīves atkritumiem un biomasai, tāpēc izdalīt aizvesto tonnāžu ar lapām ir neiespējami, jo biomasu veido nopļautā zāle, zari, lapas,» skaidro Dārzu un parku Rīdzenes iecirkņa vadītājs Andis Gremze. Nordeķu parkā, Uzvaras parkā un Maskavas dārzā atrodas pagaidu lapu novietnes, no kurienes tās tiek pārvietotas uz Getliņu poligonu brīžos, kad tehnika ir mazāk noslogota teritoriju uzkopšanas darbos.