Apstākļos, kad ārvalstu investori izslīd no Latvijas apskāvieniem kaimiņvalstu degungalā, premjers mierina, ka visu savās vietās nolikšot «zināms laiks»

Ģeopolitikas saspīlējums, protams, nav garšīga konfekte, kuru vēlētos pagaršot ārvalstu investori, bet nospriegotajā joslā starp Rietumiem un Krieviju Latvija neatrodas kā okeāna apskalota saliņa.

Neapskaužami līdzīgā ģeopolitikas dzirksteļu lidojuma zonā atrodas arī Lietuva un Igaunija. Lielāko investoru saraksta augšgalā esošā DNB banka, kas apvienojas ar Nordea, apvienotās bankas mājvietu izraudzījusies Igaunijā, arī Swedbank veikusi naudas sainīšu pārcilāšanu prom no Rīgas. Vēl viens piemērs ir Turkish Airlines, viena no pasaules lielākajām aviokompānijām, kas klientu centru nolēmusi atvērt Viļņā, lai apkalpotu pasažierus Baltijā un Skandināvijā. Uzņēmums lēmumu pamatojis ar kaimiņvalsts patīkamo investīciju vidi. Un tas ir kārtējais pliķis par Baltijas galvaspilsētu sevi uzdodošajai Rīgai.

Šā gada 19.jūnijā tiks paziņoti galda spēļu balvas Spiel des Jahres (Gada labākā spēle) ieguvēji kategorijā Kinderspiel des Jahres (Gada labākā spēle bērniem). Trīs nominantu vidū ir arī Latvijā radītā galda spēle Ice Cool, ko izdevis Brain Games. Spēles autori pošas ceļam uz Hamburgu, lai pirmdien uzzinātu, vai latviešu spēle iegūs Oskaram pielīdzināmo balvu.

Ikgadējās balvas nominanti tika nosaukti šā gada 22. maijā, savukārt uzvarētāji būs zināmi 19. jūnijā. Nominēti ir vien trīs kandidāti, līdz ar to spēle Ice Cool jau ir ierindota šā gada trīs pasaulē labāko bērnu spēļu vidū.

Spēles ilustrators ir Latvijā zināmais mākslinieks Reinis Pētersons. Savukārt, kā autors uz spēles vāka norādīts Brian Gomez, kas patiesībā ir pseidonīms četru Brain Games darboņu komandai, kurā ietilpst Egils Grasmanis, Jānis Grunte, Edgars Zaķis un Reinis Butāns. Tieši viņi šobrīd pošas ceļam uz Hamburgu, kur 19. jūnijā plkst. 11.30 pēc Latvijas laika sāksies apbalvošanas ceremonija, lai noskaidrotu uzvarētājus. Interesntiem būs iespēja sekot līdzi tiešraidei Brain Games Facebook kontā https://www.facebook.com/BrainGamesPublishing/

SIA Upstreak izstrādātā spēle Oligarhi ir populārās spēles Mafija mazāk vardarbīga versija

SIA Upstreak īpašnieks Kristaps Kovaļevskis nav liels galda spēļu fans, bet kopā ar draugiem bieži spēlē Mafiju. Tajā spēlētāji visi apsēžas un sadala lomas – «sliktie» un «labie». «Sliktie» zina, kādas lomas ir visiem citiem, bet «labajiem» jāmēģina atšifrēt, kurš ir kurš. Mafijas uzdevums ir «nogalināt» visus citus, kamēr labie izskaitļo, kuri ir sliktie. «Mafija ir perfekta spēle, ja vien nebūtu nogalināšanas. Tāpēc nolēmu uzlabot spēli un atteikties no šīs detaļas. Sākumā nekas nesanāca, jo Mafijā punktu skaitīšana balstās tieši uz nogalināšanu. Bija jāizdomā, kā panākt, lai spēle varētu funkcionēt bez tās,» saka Kristaps. Viņa skatījumā, spēle ir noderīga ne tikai, lai socializētos, bet arī ikdienai, jo var vērot un analizēt cilvēku uzvedību. «Piemēram, Katanā var izskaitļot, kādi kuram ir kauliņi un kam uzbrukt, bet dzīvē to īsti nevar izmantot, ja vien neesi milzīga uzņēmuma īpašnieks. Taču, ja Mafijā tevi kāds «apčakarē», vari secināt, ka esi pārāk lētticīgs, un vari mācīties būt uzmanīgāks,» saka Kristaps.

#NBA Visu zvaigžņu spēle 18.februārī notiks Losandželosā.

Kristaps Porziņģis otrdien tika izraudzīts starp rezervistiem dalībai šī gada Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) Visu zvaigžņu spēlē, tādējādi kļūs par pirmo Latvijas basketbolistu, kurš piedalīsies šāda mēroga mačā.

NBA Visu zvaigžņu spēle 18.februārī notiks Losandželosā.

Iepriekšējās divas sezonas Porziņģis piedalījās NBA Uzlecošo zvaigžņu spēlē, kur pārstāvēja Pasaules komandu. Tāpat Porziņģis pērnā gada februārī Ņūorleānā uzvarēja vienā no Visu zvaigžņu spēles meistarības konkursiem.

Kā vēstīts, Ņujorkas Knicks zvaigzne Porziņģis Visu zvaigžņu spēles balsojumā netika labāko trijniekā starp Austrumu konferences garajiem spēlētājiem, taču viņam bija lielas izredzes tikt iekļautam starp rezervistiem, kurus izvēlējās komandu galvenie treneri.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, šaha spēles entuziasts Andris Ozols stāsta par šaha popularitāti Latvijā, spēlē iegūstamajām iemaņām un to, vai šahistiem un uzņēmējiem ir kas kopīgs?

Velkot paralēles starp šahu un uzņēmējdarbību

Gan šahā, gan uzņēmējdarbībā jāspēj pārredzēt laukumu – panākumi uzņēmējdarbībā lielā mērā ir saistīti ar spilgtu ideju un spēju neiekrist kādās no neskaitāmām lamatām, ko izliek dzīve. Starp dzīvi un jebkuru stratēģisku spēli – šahu, bridžu vai monopolu – var vilkt abstraktas paralēles. Stratēģiskās spēles iemāca lietu kopsakara stratēģisku aplūkošanu, un tas palīdz uzņēmējdarbībā. Tie uzņēmēji, kuri ikdienā cīnās ar neatliekamām un acīmredzamām lietām, bieži vien neaizdomājas par ne tik steidzamām, bet stratēģiski ne mazāk svarīgām lietām, kas ir nepieciešamas veiksmīgam biznesam. Velkot paralēles starp stratēģisku spēli un dzīvi, uzņēmējs tikai iegūst, jo tas mudina uzdot sev tādus jautājumus, par kuriem ikdienas darba steigā aizmirstam.

Aicinot nevajadzīgās otrreizējās izejvielās un izlietotajā iepakojumā saskatīt izejmateriālus jaunu spēļu radīšanai, “Zaļā josta” sadarbībā ar spēļu veikalu “Brain Games” organizēja radošo konkursu “Mana mājsēdes spēle”.

Konkursam pieteiktas vairāk nekā 40 oriģinālas idejas, kā tukšos iepakojumus, materiālu atgriezumus un citas nevajadzīgas lietas, kā arī dabas materiālus pārvērst aizraujošās spēlēs jēgpilnai laika pavadīšanai ģimenes lokā, vienlaikus mazinot radīto atkritumu daudzumu un sekmējot aprites ekonomiku.

“Radošais konkurss “Mana mājsēdes spēle” uzskatāmi parādīja, cik plašas ir šķietami nevajadzīgu lietu un izlietotā iepakojuma atkārtotas pielietošanas iespējas. Konkursā savas idejas pieteica gan bērni, gan pieaugušie, pierādot, ka ir nepieciešams pavisam nedaudz, lai resursiem dotu atkārtotu pielietojumu, nevis vienkārši izmestu tos atkritumu tvertnē. Pudeļu korķīši, burku vāciņi, dzērienu salmiņi, tukšās kartona kārbas, pat celtniecības materiālu pārpalikumi un koka dēļu atgriezumi, kas sākotnēji paredzēti sadedzināšanai – var atdzimt jaunā veidolā, dāvājot prieku visai ģimenei vēl vairāku gadu garumā,” konkursa dalībnieku radošumu slavē “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa, uzsverot, ka nevajadzīgu lietu pārveidošana, labošana, pielietošana jaunu lietu radīšanai ir būtiska dzīvesveida sastāvdaļa, kuru tuvākajā nākotnē būs jāievieš ikkatrā ģimenē, lai mazinātu kopējo valstī radīto atkritumu apjomu.

Tranzītbizness ir atkarīgs no Krievijas – Rietumvalstu, tāpat Ķīnas – ASV attiecībām, kā arī Latvijas spējas aizsargāt savas nacionālās ekonomiskās intereses

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Viņš atzīst, ka jau 2016. gadā aicinājis Ministru prezidentu Māri Kučinski izstrādāt plānu, ko darīt tādā gadījumā, ja Rietumvalstis turpina ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Tās sāpīgi trāpa arī Latvijas tautsaimniecībai, taču valdība šim būtiskajam jautājumam tā arī nav pievērsusies.

Kāds tranzītbiznesam bijis pērnais gads?

2017. gads ir dalāms divu tendenču posmos. Pirmie četri mēneši un pārējie astoņi. Proti, gada pirmajos mēnešos tika sasniegti savdabīgi rekordi, kuru pamatā bija 2016. gada otrajā pusē notikušās konjunktūras izmaiņas pasaules akmeņogļu tirgū. Savukārt no pērnā gada maija līdz pat gada nogalei – tranzītkravu virzienā no austrumiem uz rietumiem – apjoms bija ar kritumu. Šis samazinājuma apmērs tika prognozēts un arī gaidīts. Kāpēc? Tāpēc, ka vēl Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemts stratēģisks lēmums, ka šīs valsts kravas orientēsies uz šīs valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Arī šīs kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma. Latvijas ekonomiskās politikas īstenotāji daudzu gadu garumā šo Krievijas ģeopolitikas vīziju ir centušies ignorēt. Savukārt Ventspils sociāli ekonomiskās attīstības stratēģijā kopš 90. gadu nogales rēķinājās ar šādu notikumu attīstības scenāriju, un kopš 2000. gada tiek īstenota Ventspils industrializācijas politika – būtiski palielinātas investīcijas infrastruktūrā, kas nepieciešama rūpniecībai un tās attīstībai pilsētā. Tādējādi nodarbināto skaita īpatsvars transporta jomā sarūk, bet pieaug apstrādes rūpniecībā, mazinot Ventspils atkarību no transporta nozares. Pēdējos 15 gados ostas terminālos nodarbināto skaits samazinājies teju par 2000 cilvēkiem un apmēram par tikpat pieaudzis rūpniecībā. Ja Ventspils šādu politiku nebūtu realizējusi, tad sociāli ekonomiskā situācija pilsētā būtu ļoti smaga. Jā, bija laiks līdz 2014. gada vasaras nogalei, kad Latvijas dzelzceļam, kravu pārvadātājiem, ostām, stividorkompānijām bija darbs ar pieaugošu tendenci. Šī situācija bija saistīta ar ekonomikas dinamisko attīstību Krievijā un tās radīto nespēju izskriet līdzi kravu apgrozības pieaugumam virzienos austrumi – rietumi un rietumi – austrumi. Ja nebūtu sankciju, tad faktiski kravu apjoma pieaugums būtu straujāks, nekā Krievija spētu radīt savas pārkraušanas jaudas. Pašlaik sankcijas ir nobremzējušas Krievijas ekonomiku, bet šīs valsts ostu attīstība ir turpinājusies, līdz ar to Krievijai ir radusies reāla iespēja ar katru gadu samazināt nepieciešamību pēc Baltijas valstu ostu pakalpojumiem savu kravu pārvadājumos. Dienaskārtībā pašlaik ir Latvija, jo Lietuvā Krievijas kravu tikpat kā nav, bet pret Igauniju Krievija savulaik pielietoja speciālās sankcijas. Ja tiktu atceltas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju un tās tautsaimniecība atjaunotu pieauguma dinamiku 7–8% gadā, tad nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem varētu pieaugt. Pašlaik nekas neliecina, ka sankcijas pret Krieviju varētu tikt atceltas. Pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu pašlaik ik gadus dotē no valsts budžeta par vairāk nekā 30 milj. eiro, šo dotāciju būtībā lielākoties saņem Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, tajā pašā laikā kravu pārvadātāji par infrastruktūru maksā pilnu cenu. Nav tālu tas laiks, kad valstij nāksies arī subsidēt dzelzceļa infrastruktūru kravu pārvadājumiem, lai dzelzceļš vienkārši pastāvētu, ja vien netiks pārtraukta sankciju (Rietumi pret Krieviju un otrādi) politika.

Septembrī iznāks latviešu radīta viedtālruņa spēle bērniem Professor Oliver, kas izveidota, lai, izklaidējot bērnu tam tīkamajā viedtālruni, vienlaikus mācītu izrunu un valodas, informē lietotnes izveidotāji.

Profesors Olivers radīts ar mērķi mazajiem spēlētājiem apgūt jaunas valodas un papildināt vārdu krājumu. Apvienojot patīkamo un lietderīgo, spēlētājam dodoties ekspedīcijā ar suni Oliveru pa mājokļa telpām - virtuvi, dzīvojamo istabu, bērnistabu, vai pastaigā, dabā, jāmeklē spēlē norādītie priekšmeti. Ar kameras palīdzību lietotnes tehnoloģija tos atpazīs, novērtēs paveikto un motivēs meklēt nākamo priekšmetu.

Aplikācijas idejas autors ir Artūrs Pumpurs, kurš iepriekš Latvijā radījis mājas un automašīnu viedpalīgu Ernest, kas guvis atpazīstamību arī pāri robežām. Viņš norāda, ka ideja Professor Oliver lietotnei radusies, audzinot paša dēlu: «Vecāki ir dažādi, un noteikti ir daļa, kas uzskata, ka bērniem telefoni nav jādod. Es tam piekrītu un neuzskatu, ka viedierīces var aizstāt grāmatas un laiku, ko vecāki pavada ar bērniem. Tomēr daudzi piekritīs, ka mēs vecāki tāpat ik pa brīdim bērnam šo ierīci iedodam. Un kāpēc gan nedot bērnam to, kas būs gan aizraujošs, gan izglītojošs, nevis bezjēdzīga podziņu spaidīšana?».

Sadarbībā ar LIAA Talsu biznesa inkubatoru izveidota biznesa apmācību spēle Pārdošanas maratons, kas būs instruments pārdošanas un uzņēmuma vadītājiem, lai attīstītu savos darbiniekos prasmes, kas palīdz pārdošanā, informē spēles autore Terēze Riekstiņa.

Pārdošanas prasmju treniņa spēle paredzēta pārdošanas komandas vadītājam kā palīglīdzeklis, lai aktivizētu savos pārdevējos pozitīvu ieradumu veidošanu un pārdošanas prasmju trenēšanu, piemēram tādas, kā klienta vajadzību izzināšana, atvērto jautājumu uzdošana, pirmais iespaids, attiecību veidošanas prasmes, iebildumu atspēkošanas prasmes un savu produktu/risinājumu prezentēšana pārdošanā.

Biznesa spēle sastāv no 16 prasmēm ar konkrētiem uzdevumiem, kas sasaistītas ar 16 sporta veidiem, apvienojot tos kopīgā maratona distancē. Komandai kopīgi - reizi nedēļā vienu stundu notiek kopēja prasmju trenēšana, un pēc tam katrs dalībnieks nedēļu pilda mājas darbu, kas ir praktiski apvienojams ar ikdienas pienākumiem. Spēli var spēlēt kopumā 3-4 mēnešus.

Latvijā radītā galda spēle Ice Cool ieguvusi spēļu industrijas «Oskaru», un to nopirkuši jau vairāk nekā 250 tūkstoši cilvēku 40 valstīs

Līdz šim veiksmīgākā galda spēļu izdevniecības SIA Brain Games Publishing spēle ir Ice Cool, kam ir divas unikālas iezīmes, kas līdz šim galda spēlēs nav pielietotas, – kaste kastē un kustīgās figūriņas. «Galda un kāršu spēļu apbalvojums Spiel des Jahres (Gada labākā spēle) iedibināts 1978. gadā un šobrīd tiek uzskatīts par pasaulē prestižāko galda spēļu nozarē. Tā ir nozīmīgākā balva, ko autors un izdevniecība var iegūt. To var salīdzināt ar Oskara balvu filmu nozarē,» raksturo Egils Grasmanis, SIA Brain Games Publishing valdes priekšsēdētājs. Šī gada jūnijā tieši Ice Cool ieguva šo balvu bērnu spēļu kategorijā.

«Pēc tās iegūšanas Vācijas partneris mums iedeva pasūtījumu visa mūsu pagājušā gada apgrozījuma vērtībā,» viņš piebilst. Līdz balvas iegūšanai Brain Games bija pārdevis 100 tūkstošus spēles eksemplāru, bet kopš jūnija – vēl 156 tūkstošus. «Un tas ir tikai sākums. Mūsu rokās ir spēle, kam ir visas iespējas kļūt par pasaules līmeņa «klasiku». Monopols radās 1992. gadā, Katana – 1995. gadā. Tās joprojām ir populāras,» uzsver E. Grasmanis. Šobrīd spēle tiek pārdota vairāk nekā 40 valstīs 15 valodās, tostarp japāņu, krievu, ungāru, vācu, ķīniešu utt. SIA Brain Games Publishing startē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Ekonomikas ministrijas organizētajā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 kategorijās Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā, Importa aizstājējprodukts un Inovatīvākais produkts.

Deviņpadsmito reizi Stokholmas Ekonomikas augstskolas Ieguldījumu fonds Rīgā sadarbībā ar DNB banku potenciālos investorus, studentus un skolēnus aicina pieteikties realitātei ļoti pietuvinātai investīciju spēlei DNB Trade Investment game. Baltijā lielākajā šāda veida spēlē ikvienam dalībniekam tiks dota iespēja bez maksas izmēģināt vai uzlabot jau esošās iemaņas par investīcijām, pārvaldot 100 000 eiro vērtu portfeli.

DNB Trade Investment game ir gadskārtējs pasākums, kas norit ik gadu no februāra līdz maijam. 19 gadu laikā spēle ir piesaistījusi dalībniekus no visiem pieciem kontinentiem, vairāk nekā 90 valstīm un 500 universitātēm. Šajā laikā ir izspēlēti dažādi notikumi uzņēmumu dzīvē – to apvienošanās un iegādes, kā arī procentu likmju izmaiņas, valūtu devalvācijas, kā arī 2008. gada finanšu krīze.

Šogad spēle noritēs divās daļās – investīciju spēlē un tirdzniecības spēlē. Spēles atšķiras pēc tajās izmantojamiem instrumentiem un stratēģijas termiņiem. Simulācijas dalībniekiem būs iespēja izvēlēties – pieņemt ilgtermiņa lēmumus Investment Game vai darboties un pelnīt ātrā tempā Trading Game. Abas spēles tiek organizētas elektroniskajā tirdzniecības platformā, tādējādi nodrošinot spēles pieejamību visā pasaulē. Spēles sākumā katrs no dalībniekiem saņems savā pārvaldībā 100 000 eiro vērtu portfeli, kas, veicot virtuālus ieguldījumus fondu biržās ar reālām kotācijām, jāpārvalda reālā laikā.

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Hamburgā, Vācijā pirms aptuveni mēneša tika paziņoti galda spēļu balvas Spiel des Jahres (Gada labākā spēle) ieguvēji bērnu spēļu kategorijā Kinderspiel des Jahres (Gada labākā spēle bērniem). Par gada labāko galda spēli bērniem tika atzīta Latvijā radītā galda spēle Ice Cool.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Spēles autori ir: Egils Grasmanis, Jānis Grunte, Edgars Zaķis un Reinis Butāns. Kopā šie četri Brain Games darboņi strādā ar pseidonīmu Brian Gomez, kas lasāms uz spēles kastes vāka. Savukārt, spēles ilustrators ir mākslinieks Reinis Pētersons.

Spēles būtība ir virzīt pa spēles laukumu pingvīnu figūriņas– spēlētāji var likt tām slīdēt, virpuļot, atsisties pret sienām un lēkt tām pāri. Spēlei ir laukuma izkārtojums 3D formātā, ko veido kastes, kas pēc spēles beigām sakārtojamas viena otrā un kopā veido kompaktu iepakojumu vienā kastē.

«Līdz balvas iegūšanai gada laikā bijām pārdevuši 100 000 Ice Cool eksemplāru vairāk nekā 40 valstīs. Kopš Ice Cool ieguva balvu, principā esam pārdevuši vēl 100 000 eksemplāru (ieskaitot priekšpasūtījumus uz rudens/ziemas sezonu). Ice Cool pamazām top par pasaules mēroga hītu. Pagājušajā nedēļā saņēmām vēl vienu ļoti nozīmīgu balvu ASV - Best Family Game no Dice Tower. Esam ļoti lepni par spēles starptautisko veiksmi,» biznesa portālam db.lv saka Egils Grasmanis.

Latviešu spīdeklis Kristaps Porziņģis no Ņujorkas «Knicks» komandas Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) Visu zvaigžņu spēles balsojumā netika labāko trijniekā starp Austrumu konferences garajiem spēlētājiem, taču viņam paliek cerība tikt iekļautam starp rezervistiem.

Austrumu konferences komandas starta pieciniekā no garajiem spēlētājiem iekļuva Klīvlendas «Cavaliers» zvaigzne Lebrons Džeimss, Milvoki «Bucks» grieķu talants Jannis Adetokunbo un Filadelfijas «76ers» līderis Žoels Embīds.

Porziņģis spēlētāju balsojumā bija trešais, saņemot 100 balsis, kamēr Embīds ar 94 balsīm bija ceturtais. Līdzjutēju balsojumā latvietis saņēma 1 116 769 balsu un bija ceturtais, kamēr Embīds ar 1 285 587 balsīm ieņēma trešo vietu. Tāpat arī mediju balsojumā Porziņģis bija ceturtais, kamēr Embīds ieņēma trešo vietu, latvietim tiekot pie 14 balsīm, bet kamerūnietim pie 66 balsīm.

Līdzjutēju balsojumam ir 50% nozīme, kamēr pa 25% dod spēlētāju un mediju pārstāvju izvēle.

Hamburgā, Vācijā paziņoti galda spēļu balvas Spiel des Jahres ieguvēji bērnu spēļu kategorijā Kinderspiel des Jahres. Par gada labāko galda spēli bērniem atzīta Latvijā radītā galda spēle Ice Cool, ko izdevis Brain Games.

Fotogrāfijas raksta galerijā!

22. maijā tika paziņots, ka Ice Cool ir nominēta kā viena no trim gada labākajām bērnu galda spēlēm. Šī nominācija to jau iecēla bērnu galda spēļu panteonā. Taču 19. jūnijs, kad apbalvošanas ceremonijā Hamburgā, Vācijā Ice Cool ieguva galveno balvu, kļuva par spēles panākumu virsotni. Uz apbalvošanas ceremoniju bija ieradušies arī spēles autori no Latvijas: Egils Grasmanis, Jānis Grunte, Edgars Zaķis un Reinis Butāns. Kopā šie četri Brain Games darboņi strādā ar pseidonīmu Brian Gomez, ko varam lasīt uz spēles kastes vāka. Savukārt, spēles ilustrators ir mākslinieks Reinis Pētersons.

Spiel des Jahres (Gada labākā spēle) ir apbalvojums galda un kāršu spēlēm, kas tika radīts 1978. gadā. Spiel des Jahres mērķis ir apbalvot dizainā un kvalitātē izcilas spēles, kas izdotas pēdējo 12 mēnešu laikā Vācijā, kas ir viena no lielākajām un senākajām galda spēļu industrijām. Nominācija Kinderspiel des Jahres (Gada labākā spēle bērniem) tika ieviesta 1989. gadā.

Lai spēlētu golfu, nav jābūt aristokrātam, un šā stereotipa laušana ir viens no Ozo golfa kluba mērķiem.

Par kluba apmeklētāju un golfa spēlētāju var kļūt ikviens, kurš ir ar mieru respektēt golfa laukuma noteikumus, spēles etiķeti un apģērba kodeksu, ar ko nezinātājs var iepazīties uz vietas, stāsta Armands Puče, Ozo golfa kluba (SIA Golfs & karti) direktors un līdzīpašnieks, Latvijas Golfa federācijas (LGF) prezidents. Viņaprāt, katram golfa spēlētājam ir jābūt gatavam izaicinājumam un jāsaprot, ka jebkurš hobijs prasa laiku un enerģiju. Lai sāktu spēlēt golfu, ir nepieciešami vien seši eiro. Ja spēle iepatiksies, interesentam, lai varētu spēlēt golfa laukumā un piedalīties sacensībās, būs nepieciešama Latvijas Golfa federācijas izdota Handikapa (HCP) karte. To var saņemt, nokārtojot Zaļās kartes testu vai atjaunojot iepriekšējā gada HCP karti. Zaļās kartes testam ir teorētiskā un praktiskā daļa.

Biznesa vidē spēļošana (gamification) nozīmē spēļu vai spēlēm līdzīgu elementu iekļaušanu uzņēmuma procesos, lai veicinātu iesaisti un efektivitāti.

Tas varētu ietvert punktu krāšanu, noteikta līmeņa sasniegšanu, sacensības, balvas, mērķu noteikšanu, veiksmes rādītājus u.tml. Galvenā ideja ir mudināt darbiniekus uz tādu uzvedību, kādu vēlaties redzēt vairāk, izmantojot cilvēka aizrautību iesaistīties spēlēs.Šī metode darba vietas produktivitātes palielināšanā ir visnotaļ jauna tendence, taču tā kļūst arvien populārāka pasaules uzņēmumu vidū, it sevišķi pēdējos gados, kuru laikā ir strauji attīstījušās tehnoloģijas un uzņēmuma procesu digitalizācija. Spēļošana ir saistīta ar dažādiem motivācijas paņēmieniem, kas palīdzētu cilvēkiem labāk iesaistīties savā darbā vai mācību procesā. Kā piemērs ir atlīdzības piešķiršana par sakrātajiem punktiem, kas ļauj novērtēt darbinieka sasniegumus un veicināt tālāku progresu. Savukārt mācību programmās spēļošana palīdz pārvērst saturu, kas citādi varētu šķist garlaicīgs vai novecojis, par kaut ko interaktīvu un jautru.

11.augustā savu debiju Apple AppStore piedzīvo Latvijas spēļu izstrādātāja Beetroot Lab mobilā spēle Polipong, turklāt tā saņēmusi arī Apple atzinību, jo iekļauta pie AppStore TOP 3 šobrīd ieteiktajām spēlēm pasaulē.

Pacietība, neatlaidība un precizitāte ir atslēgas kombinācija, lai virzītos uz priekšu šajā spēlē. Polipong ir veidota kā piedzīvojums, kas aizrauj ar košām grafikām un asprātīgām animācijām. Tā paredzēta mērķauditorijai, kas izmanto mobilās izklaides prāta atpūtināšanai no ikdienas steigas.

Polipong tiek publicēta sadarbībā ar partneruzņēmumu ASV un pretendē uz izvietošanu prominentajā Apple kuratoru ieteikto spēļu sadaļā. Polipong ir veidota, īpašu uzmanību vēršot tieši uz Apple platformas īpašo funkciju izcelšanu. Kā piemēram, līdz ar spēles lejupielādēšanu, lietotājs tiks arī pie episkas ‘Uzlīmju’ pakas, kuras varēs izmantot, sūtot SMS iMessage applikācijā. Tajā pašā laikā, spēles skaņu celiņu ir iespējams lejupielādēt kā zvana toni no iTunes.

Aizvadītas Latvijā radītās galda spēles Icecool sacensības, kurās gan uzvarējuši citu valstu pārstāvji.

Nedēļas nogalē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Baltijas galda spēļu festivālā BaltiCon notika sacensības Latvijā radītajā un starptautiski apbalvotajā galda spēlē Icecool.

Galveno balvu - ceļojumu uz Lapzemi - laimēja 40 gadus vecais Čans Hungs Dongs (Khanh Hung Dong) no Kanādas «Tā bija ļoti saspringta spēle. Visi spēlētāji bija ļoti profesionāli un es pat biju nedaudz uztraucies,» stāsta Č. H. Dongs.

Otrajā vietā palika nīderlandietis Arjans Bijens (Arjan Bijen), bet trešajā – Marčins Triebs (Marcin Triebs) no Polijas.

Icecool turnīrā piedalījās spēlētāji no 13 valstīm - Japānas, Kanādas, Lielbritānijas, Holandes, Francijas, Austrijas, Vācijas, Polijas, Ukrainas, Rumānijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Icecool čempionātā Latviju pārstāvēja galda spēļu entuziasts Andris Iršeins. Atbildot uz jautājumu, kāda ir šīs spēles galvenā viltība, viņš saka: «Spēja izdarīt vajadzīgo sitienu bez ilgas vilcināšanās».

Latvijas vīriešu basketbola izlase sestdien Manilā Pasaules kausa mačā par piekto vietu pieveica Lietuvas valstsvienību, bet Pasaules kausa vienas spēles rekordu ar 17 rezultatīvām piespēlēm sasniedza Artūrs Žagars.

Latvija svinēja uzvaru ar 98:63 (28:20, 21:18, 28:9, 21:16).

Spēli Latvija sāka ar Klāvu Čavaru, Rodionu un Artūru Kuruciem, Rolandu Šmitu un Artūru Žagaru sastāvā, bet Lietuvai laukumā devās Igns Brazdeikis, Roks Jokubaitis, Toms Dimša, Tads Sedekerskis un Jons Valančūns.

Spēli ar diviem gūtiem punktiem sāka Valančūns, uz ko Latvija atbildēja ar Šmita trīspunktnieku un pieciem A.Kuruca vienā uzbrukumā gūtiem punktiem pēc Dimšas nesportiskas piezīmes (8:2).

Pēc R.Kuruca tālmetiena Latvija panāca 14:4 pārsvaru, bet ceturtajā minūtē pēc Žagara piespēles pirmos punktus čempionātā guva Čavars.

Sestajā minūtē trešo no četriem tālmetieniem trāpīja A.Kurucs, Latvijai tobrīd realizējot sešus no septiņiem tālmetieniem (22:11).

Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā

Tā intervijā saka AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Elektrotīkla sistēmas operators AS Sadales tīkls ir uzsācis darbu pie plašas investīciju programmas īstenošanas. Kādi ir uzņēmuma būtiskākie izaicinājumi šajā ziņā?

Vispirms jāņem vērā uzņēmuma mērogs. Sadales tīkls ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Ir vēl tikai neliels skaits lokālu sadales tīklu operatoru. Mūsu kopējais elektrotīklu garums – gaisvadu līnijas un kabeļu līnijas ir 95 tūkstošus kilometru garas – vairāk kā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa ekvatoru. Kopējais elektrības uzskaišu skaits ir aptuveni viens miljons. Klientu skaits ir mazliet mazāks – aptuveni 850 tūkstoši, jo vienam klientam var piederēt vairāki objekti, līdz ar to ir vairāki uzskaites punkti. Tā ir mūsu saimniecība, kas ik dienu jāuztur visā valstī, sākot no Liepājas līdz Zilupei.

Drošības izjūtu dod gadiem ilgi zināmu sadarbības partneru izvēle

Tikko kā Liepājas pusē ekspluatācijā nodots ilgi lolots projekts – Ālandes upes atpūtas komplekss Grobiņā. Būvdarbus veica SIA Grobiņas SPMK – uzņēmums ar teju 30 gadu ilgu pieredzi.

Simbioze ar ceļiniekiem

Grobiņas SPMK nodarbojas ar inženiertehnisko pakalpojumu nodrošināšanu. Tas darbojas vairākos virzienos – būvniecībā, ražošanā un tirdzniecībā. Uzņēmums izbūvē gāzes vadus, siltumtrases, ūdensvadus un kanalizācijas sistēmas, kā arī iekšējos tīklus. Pārsvarā strādā Kurzemē. Tālākais objekts bijis Pļaviņās, kur Grobiņas SPMK izbūvēja siltumtrasi. «Tas bija piespiedu risinājums. Kad darbu tepat, uz vietas, bija maz, piedalījāmies iepirkumu konkursos citur Latvijā un Pļaviņās vinnējām. Tas ir smagi – tik tālu darbiniekiem, darbu vadītājiem braukāt, visu tehniku aizvest,» secinājis uzņēmuma īpašnieks Ilgonis Jēčis.

Tautsaimniecība Latvijā 2022. gadā augs, jo būs augsts pieprasījums no ārvalstu tirgiem, turklāt Latvijā būs pieejami ES struktūrfondu līdzekļi, tomēr par bīstamāko klupšanas akmeni uzņēmēji uzskata izmaksas audzējošu augstāku inflāciju nekā citās eirozonas valstīs, kas kaitē konkurētspēja.

Fragments no raksta

Par to, ka Latvijas tautsaimniecība rāpsies ārā no Covid-19 radītās bedres, ir pārliecināts ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs. Viņaprāt, nav tik svarīgi, vai, rēķinot (prognozējot) IKP pieaugumu, var pilnībā izslēgt inflācijas ietekmi, piemēram, vai konkrētā prece (izejviela) ietilpst aprēķina grozā vai ne.

“IKP aprēķina formula = saražotās preces un pakalpojumi + eksports - imports. Un, piemēram, jo dārgāki kļūst importētie energoresursi (gāze, degviela), jo mazāks kļūst mūsu IKP. Un ar to, ar ko, piemēram, koksnes izstrādājumi (un ne tikai), vinnējam – iegūstam lielākus ienākumus no to eksporta, sedzam tos papildu izdevumus, ko samaksājam par tiem pašiem importētajiem energoresursiem,” stāsta J. Ošlejs. Viņš norāda, ka pārdošanas cenas pieaug ne tikai Latvijā ražotajām precēm (un pakalpojumiem), bet arī citās valstīs ražotajām precēm un pakalpojumiem. “Ko iegūstam eksportā, to pazaudējam importā,” secina J. Ošlejs.

Latvieša Dagņa Skurbes radītā galda spēle Mission to Mars 2049, mūsdienīga un zinātniski korekta izklaide par Marsa kolonizācijas laikmeta izaicinājumiem, kas saņēmusi starptautiskās kosmosa sabiedrības atzinību, piesaistījusi nozīmīgas vietējās investīcijas un nonākusi pārdošanā.

Šobrīd kopējās piesaistītās investīcijas ir aptuveni 39 000 eiro, tostarp 6 500 eiro, kas savākti Indiegogo kampaņas laikā, lai spēli izstrādātu, un Radošo industriju biznesa inkubatora Creative Andrejsala līdzfinansējums 9 500 eiro apmērā. Pārējos līdzekļus izstrādātājam izdevies piesaistīt no investoriem, kas esot Latvijā novērtēti uzņēmēji.

Sociālajos tīklos spēli atzinīgi novērtējuši Discovery News Kosmosa ziņu redaktors Īans O’Nīls (Ian O'Neill), Polijas Kosmosa aģentūra, Space.com, viena no pasaulē vadošajām Visuma un astronomijas ziņu vietnēm, EarthSky, kosmosa ziņu žurnāls, The Mars Society, pasaulē lielākā biedrība Marsa kolonizēšanas veicināšanai un popularizēšanai, Marks Tompsons (Mark Thompson), BBC šova Stargazing Live vadītājs, Andreass Mogensens (Andreas Mogensen), dāņu izcelsmes Eiropas Kosmosa Aģentūras astronauts, Viktorija Džegarda (Victoria Jaggard), populārā amerikāņu zinātnes žurnāla Smithsonian kosmosa ziņu redaktore un citi.