«Visiem – gan poļiem, gan lietuviešiem – ir izdevīgi pieslēgties Inčukalna pazemes gāzes krātuvei. Latvija ir stratēģiska visas Eiropas dabasgāzes krātuvju vieta,» intervijā DB uzsver bijušais ekonomikas ministrs, domnīcas Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis
Fragments no intervijas:
Grūti saprotams jautājums ir, kāpēc liberalizācija no Ekonomikas ministrijas tiek virzīta mākslīgi paātrinātā tempā, riskējot ar Latvijas Gāzes akcionāru līguma pārkāpumu, ja ir jau 2016.gads, bet 2017. gada 3. aprīlī šis līgums tāpat beidzas. Ko gan izšķir daži mēneši, ja runa ir par infrastruktūru, kas darbojas desmitgadēm ilgi?
Baidos, ka uz šo jautājumu atbildēt nevarēšu. Ekonomiski racionāli izskaidrojumi tam būtu tikai tad, ja būtu iespējams nopirkt gāzi par zemāku cenu, nekā to piedāvā Gazprom. Man nav zināms, vai tas ir iespējams. Tāpēc man nav zināms arī, kāds ir potenciāls ieguvums no liberalizācijas sasteigšanas. Ir jābūt ļoti skaidrām atbildēm par to, kādas būs gāzes cenas, kas tiks piedāvātas no alternatīvajiem piegādātājiem. Ja cenas būs zemākas, tad uz liberalizāciju ir jāiet tiešām pēc iespējas ātrāk, bet, ja tā nav, tad valdībai ir jādot skaidra atbilde, ka tie ir ģeopolitiski apsvērumi, kuru dēļ principiāli, neskatoties uz cenu, gāze tiks pirkta citur. Jebkurā gadījumā valdībai būtu jāinformē sabiedrība un uzņēmēji par to, kas liberalizācijas rezultātā notiks ar gāzes cenu – tā kļūs augstāka vai zemāka? Ja ir tik krasas cenu atšķirības starp Ameriku, Eiropu un Āziju un ja ASV valdība ir nonākusi pie secinājuma, ka gāzes eksports neatstās būtisku iespaidu uz ASV patērētāju, tas, visticamāk, nozīmē to, ka šīs ievestās gāzes apjomi tuvākajos gados nebūs būtiski. Tas ir vienīgais izskaidrojums, pie kura nenotiks strauja cenu izlīdzināšanās visos trīs pasaules reģionos. Protams, ja Eiropā ienāks ASV gāze, Krievija un citi pašreizējie gāzes piegādātāji, visticamāk, uzsāks «cenu karu». Mums kā patērētājiem tas varētu būt izdevīgi. Tomēr ņemsim vērā, ka Krievijai, rupji runājot, ir «truba». Un transportēšanas izmaksas, kad cauruļvads jau ir izbūvēts, ir ļoti zemas. Savukārt slānekļa gāzes ieguves, tās sašķidrināšanas un pēc tam regazifikācijas, tāpat SDG transportēšanas izmaksas kopumā ir ļoti augstas. Tādēļ, ja sākas gāzes «cenu karš», jautājums ir – kurš izkonkurēs kuru?
Visu interviju Gāzes dilemma – cena vai ģeopolitiski apsvērumi lasiet 28. janvāra laikrakstā Dienas bizness.