Laikraksta Dienas Bizness ikgadējā tautsaimniecības konferencē Biznesa prognozes 2017 viedokļu līderi iezīmē pozitīvās tendences un kritizē šķēršļus Latvijas ekonomikas izaugsmē.
Finanšu ministrija ar valsts budžetu nākamajam gadam izmanevrēja labi, lielu nodokļu paaugstinājumu nav, bet arī problēmu netrūkst. Tā, komentējot budžeta nakts rezultātu, konferences Biznesa prognozes 2017 finanšu panelī sacīja Domnīcas Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.
Pēc viņa domām, budžets ir zīmīgs ar divām lielām problēmām. Pirmkārt, nolemtais par mikrouzņēmumu regulējumu, kas V. Dombrovskim atgādinot situāciju, kad «nojaukšanai tiek gatavota māja, kurā dzīvo cilvēki – valdība saka, ka māju nojauks, bet tos, kas tur dzīvo, sūta uz mežu. Tikmēr cilvēki jautā, kur ir jaunā māja».
Otrs bubulis ir obligāta minimālā socnodokļa noteikšana. Vienkāršā darba darītāji, kas strādā nepilnu laiku, zaudēs darbu, un tas nav pareizi, uzskata eksperti. «Tieši tāpēc Trampi uzvar vēlešanās, jo politiķi nepievērš uzmanību vienkāršajiem cilvēkiem. Ja šis budžets būtu bez šīm problēmām un tiktu iestrādāta reinvestētās peļņas neaplikšana ar UIN, V. Dombrovskis valsts budžetu vērtētu ar plus zīmi. Ekonomistu papildina Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins: «Tikai vajag pateikt, ka mājai jumts brūk iekšā.» Viņš uzskata, ka mikrouzņēmuma regulējums sabiedrības svaru kausos pašlaik notiekošo diskusiju rezultātā ir zaudējis konkurencē valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai, «tāpēc jautājums, kā mēs to reformējam, ir pietiekami būtisks».
Ekspertu vidū bažas rada ambīcijas par lielākiem ieņēmumiem budžetā. Bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore, SIA Izdevniecības Rīgas viļņi izpilddirektore Ināra Pētersone, sekojot līdzi tam, cik sekmīgi VID veicas ar nodokļu iekasēšanu, vērtē, ka pakāpties līdz 8% nodokļu ieņēmumu pieaugumam nākamgad ir «gandrīz ticami». Tajā paša laikā VID strādā lielā stresā un arī nodokļu maksātāji, kas ir uz robežas – maksāt vai nemaksāt – tā rezultātā var nosvērties uz vienu vai otru pusi, stāstīja I. Pētersone. «Cīņā ar ēnu ekonomikas apkarošanu zaudējam daudz laika, jo pamanāmu pasākumu un aktivitāšu, kas varētu uzlabot situāciju, nav. Varam runāt par to, ka vidēja izmēra uzņēmumiem jākļūst par lielajiem, tas būtu apsveicami, jo šie uzņēmumi samaksā lauvas tiesu no visiem nodokļiem, tajā pašā laikā nedrīkst neredzēt, ka visneaizsargātākais ir mikrouzņēmējs,» uzsvēra I. Pētersone. Viens ir pieņemt lēmumus, bet ļoti svarīgi ir mazajiem uzņēmējiem, kas strādā pavisam melnajā ekonomikā, iet laukā uz pelēko un visbeidzot pārkvalificēties uz balto, turpināja I. Pētersone. Ceru, ka Finanšu ministrija un Ekonomikas ministrija radīs vienkāršu režīmu mazajam biznesam, kas būtu arī vienkārši administrējams. «Jārada mehānisms, lai šie cilvēki spētu nosegt savas ģimenes izmaksas,» rezumēja I. Pētersone.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente Lienīte Caune minēja, ka uzņēmēji nepiekrīt progresīvajam nodoklim, kamēr ir tik liels ēnu ekonomikas īpatsvars, lai tas «nekļūtu par kārtējo sitienu lielo algu saņēmējiem un tiem, kuri jau maksā nodokļus».
Konferences apmeklētājiem bija iespēja dzirdēt arī ekonomikas, ārlietu un izglītības paneļa dalībieku sacīto, iezīmējot tautsaimniecības ceļu 2017. gadam un turpmāk. Ekspertu sacīto detalizēti būs iespēja lasīt DB abonentiem veltītā žurnālā Biznesa prognozes 2017 nākamā gada sākumā.