Esošā Jūrmalas domes sasaukuma laikā šī pilsēta ir piedzīvojusi nu jau trešo mēru, šoreiz - bezpartejisko Ģirtu Trenci. Intervijā Db Ģ. Trencis nepārtraukti sūdzas par savu priekšteci R. Munkevicu, norādot, ka viņš gribējis nodot privatizācijai pat Jūrmalas kapus.
Kāpēc bija nepieciešama varas maiņa Jūrmalas domē, ņemot vērā, ka līdz nākamajām pašvaldību vēlēšaām palicis mazāk par gadu?
Pirmām kārtām ir tīri cilvēcīgi jārunā par iepriekšējā domes priekšsēdētāja Raimonda Munkevica darba stilu, par to, kā viņš vadīja domi - notika viņa viedokļa pasludināšana par vienīgo pareizo. Munkevica kungam bija arī izteikta necieņa pret likumu.
Tas ir smags apvainojums. Vai varat nosaukt kādu konkrētu piemēru, kā tas izpaudās?
Munkevica kungs stājās mēra amatā pirms diviem gadiem, un tajā laikā pret viņu tiesā bija divas krimināllietas. Stājoties amatā, viņš kļuva par domes pārstāvi un vienlaikus arī bija atbildētājs abās lietās. Būdams domes pārstāvis, tātad prasītājs, viņš ierosināja tiesā šīs lietas skatīšanu pret sevi kā atbildētāju beigt. Tādējādi viņš faktiski pārtrauca divas krimināllietas pats pret sevi, kas jau ir savdabīgs fakts. Tāpat no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas ir saņemti aptuveni 40 aizrādījumi, ka tiek pārkāpta likumdošana, ka tiek pieņemti nepareizi, nelikumīgi lēmumi, ka netiek izpildītas prasības publiskot domes informāciju utt. Munkevica kungs arī daudzus mēnešus nevēlējās sniegt domes deputātiem informāciju par to, cik likumīgi ir bijuši iepriekšējā mēra Jura Hlevicka laikā slēgtie zemes nomas līgumi. Šāda informācija netika sniegta 14 mēnešus, lai gan reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs to pieprasīja darīt kategoriskā formā. Deputātiem divus gadus arī nebija nekādas informācijas par notiekošo pašvaldību uzņēmumos. Burtiski dažas dienas pirms sēdes, kurā R. Munkevics tika atstādināts no mēra amata, vairāki deputāti bija pieprasījuši sasaukt ārkārtas sēdi, lai izskatītu saimnieciskus jautājumus, tostarp par līdzekļu piešķiršanu ERAF projektam veloceliņa ierīkošanai posmā Dubulti - Vai-vari. Šā projekta apstiprināšanas gadījumā ERAF varēja piešķirt līdz 900 000 latu lielu līdzfinansējumu. R. Munkevics šo sēdi nesasauca un rezultātā šis projekts simtprocentīgā apmērā naudu vairs nedabūs. Savukārt pērn R. Munkevics necaurspīdīgā ceļā bija plānojis nodot privatizācijai visus pašvaldības uzņēmumus, ieskaitot Jūrmalas kapus.
Par Jūrmalas pašvaldības uzņēmumu iespējamo privatizāciju publiskajā telpā ir ticis spriests vairākkārt. Kāds ir jūsu skatījums šajā sakarā?
Ekonomiskās krīzes laikā veikt privatizāciju ir absolūti bezjēdzīgi, jo iegūt pienācīgu naudas summu par uzņēmumiem šādos apstākļos faktiski nav iespējams. Tādējādi es šādas privatizācijas idejas neatbalstu. Vienā gadījumā mums gan ir tiesas lēmums, ka pakāpeniski privatizācijai jānodod uzņēmums Jūrmalas namsaimnieks. Skatīsimies, ko tur var iesākt, jo es esmu pret privatizāciju šādos apstākļos.
Jūs esat solījis veikt tīrīšanas vairākos pašvaldības uzņēmumos. Par kuriem uzņēmumiem un kādām tīrīšanām ir runa?
Kā jau minēju, divus gadus domes deputātiem nebija informācijas par notiekošo pašvaldības uzņēmumos. Tagad ir pieprasīts, lai nākošnedēļ visos uzņēmumos tiktu sasauktas dalībnieku sapulces un uzrādīti finansiālās darbības rezultāti šā gada pirmajos divos mēnešos. Ir jāredz, kāda ir to peļņas - zaudējumu bilance, un, balstoties uz šo informāciju, tad arī tiks izvērtēts, kā uzņēmumi ir strādājuši.
Konkrēti - kuri Jūrmalas pašvaldības uzņēmumi šādi tiks izvērtēti?
Visi. Man informācijas trūkst par visiem pašvaldības uzņēmumiem. Atkarībā no rezultātiem tad arī varētu tikt pieņemti kādi tālākie lēmumi.
Jūs pieminējāt faktu, kas atklājās pagājušā gada vasarā, ka ne viens vien vērtīgs zemes gabals Jūrmalā ticis iznomāts burtiski par santīmiem. Vai plānojat kaut ko mainīt šajā jomā?
Tas ir ļoti interesants jautājums. Šajā jomā var teikt, ka dzīvei tiešām piemīt zināma ironija. Vairākas firmas un arī privātpersonas savulaik bija panākušas to, ka viņiem par santīmiem, par dažiem procentiem no kadastrālās vērtības tiek iznomāti zemes gabali. Tajā laikā kadastrālā vērtība bija ļoti zema, jo tā nebija aktualizēta daudzus gadus. Tādējādi bija izdevīgi maksāt par nomu 10 % no kadastrālās vērtības gadā par zemes gabalu, kas atrodas ļoti labā vietā. Turklāt bija vienalga, cik laba ir tā atrašanās vieta, jo bija skaidrs, ka izmaksas tāpat būs zemas. Taču šā gada janvārī mainījās zemes kadastrālā vērtība un šobrīd vietām tā ir pat lielāka nekā attiecīgā zemes gabala tirgus vērtība. Tie, kas savulaik bija saslēguši ļoti izdevīgus zemes līgumus, nu ir nonākuši situācijā, ka zemes gabalus apbūvēt ir grūti, jo bankas vairs nedod kredītresursus, turklāt cilvēki arī vairs tik strauji nepērk dzīvokļus, bet nomas maksas par zemi būtiski pieaug. Ir, piemēram, zemes gabali, par kuru nomu šobrīd gadā ir jāmaksā pusmiljons latu. Rezultātā šobrīd ir izveidojusies situācija, kad daudzi lielie zemes nomnieki nomas maksu nemaksā, kopumā pa šo gadu vien jau uzkrājot 1.3 miljonus latu lielu parādu. Ir jau sagatavoti un tiks virzīti materiāli, lai no nomniekiem piedzītu šos parādus. Tuvākās nedēļas vai mēneša laikā būs prasība tiesā, ka lūdzam izmaksāt neizmaksāto nomas maksu.
Vairākkārt izskanējusi ideja par iebraukšanas maksas divkāršošanu Jūrmalā. Kāds ir jūsu skatījums šajā jomā?
Šis lēmums ir jāizvērtē ļoti rūpīgi. Pērn tas tika virzīts bez sagatavošanas, tāpēc netika arī izskatīts. Mums ir jāizvērtē, kā uz šāda soļa iespējamību varētu reaģēt pilsētas viesi.
Droši vien negatīvi…
Droši vien. Ja maksa par iebraukšanu Jūrmalā tiks palielināta, tad tikai tādā veidā, ka sezonas laikā tā varētu būt lielāka nekā pašreiz, bet visā pārējā laikā - nebūt vispār. Šāds solis varētu piesaistīt pilsētai viesus periodā, kad nav tūrisma sezona. Turklāt domāju, ka mūsdienu inflācijas apstākļos starp vienu un diviem latiem atšķirība vairs nav tik liela.
Jūs mantojumā esat saņēmis budžetu ar aptuveni 4 miljonu latu lielu deficītu. Vai plānojat to pārskatīt, lai šo deficītu varētu samazināt?
Šobrīd jau notiek aktīvs darbs pie šā jautājuma - jau šīs nedēļas beigās to izskatīs domes deputāti. Pieļauju, ka līdz oktobra beigām tiks veikti tie darbi, kas ļautu sabalansēt budžeta deficītu, samazinot neefektīvos tēriņus.
Valstī kopumā šobrīd daudz tiek runāts par nepieciešamību realizēt taupības politiku. Kas ir tās pozīcijas, uz kuru rēķina, jūsuprāt, būtu iespējams ekonomēt līdzekļus Jūrmalā?
Mums ir «jānoīsina» dažādi nevajadzīgie izdevumi, kuru patiesībā ir diezgan daudz. Runa ir par izdevumiem sabiedriskajām attiecībām, komandējuma naudām utt. Jau tagad varu pateikt, ka ir atcelti divi komandējumi, tādējādi ietaupot aptuveni 4 000 latu. Nedomāju, vai ir jēga braukt nedēļu ilgā ekskursijā uz Japānu. Tāpat nedomāju, ka ir pareizi veikt ielu remontus decembrī, kad ir jau uzsnidzis sniegs - tad jau labāk to darīt nākošgad. Jāpiebilst, ka lielas nudas summas R. Munkevics tika virzījis savas publicitātes nodrošināšanai, faktiski tādējādi rūpējoties par savu atpazīstamībju. Pērn tika apstiprināts šā gada budžets sabiedriskajām attiecībām apmēram 300 000 latu apmērā. Man ir arī neoficiāla informācija, kas šobrīd tiek pārbaudīta, ka šīs publicitātes nodrošināšanai tika novirzītas naudas summas arī no līdzekļiem, kas bija paredzēti citiem mērķiem.
Tās tika novirzītas sabiedrisko attiecību kompāniju pakalpojumu apmaksai?
Jā. Tādējādi tika iztērēti ļoti nopietni līdzekļi. Domāju, ka pilsētas iedzīvotāji man piekritīs - ekonomiskās krīzes apstākļos 300 līdz 500 tūkstošus latu tērēt sabiedriskajām aktivitātēm, publicitātei ir pilnīgi bezjēdzīgi. Tāpat vienpersoniski ir ticis virzīts jautājums par 3 miljonu latu vērtas sociālās mājas būvniecību, par ko domes deputātiem nebija zināms - kādi ir iepirkumu konkursa rezultāti, kā tas ir noticis utt. Tagad mēs zinām, ka lētākā piedāvātā cena ir palikusi otrajā vietā.
Šis projekts tiks apturēts?
Tas tiks izvērtēts un iespējams, ka arī apturēts. Ir jāizvērtē, cik likumīgi ir noticis attiecīgais iepirkums. Ļoti iespējams, ka būs jāveic jauns iepirkums.
KNAB jums ir noteicis aizdomās turamā statusu krimināllietā, kurā par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu apsūdzēts bijušais pašvaldības SIA Jūrmalas slimnīca valdes priekšsēdētājs Juris Tračums. Kāda ir jūsu loma šajā lietā?
Varu izstāstīt šīs lietas būtību, un tad lai katrs pats vērtē, kas ir kas. Latvijā ilgstoši bija izveidojusies situācija, kad likumdošanā netika atrunāta kārtība, kādā tiek piešķirtas prēmijas dažādu uzņēmumu vadītājiem, kuriem nereti vienīgajiem bija paraksta tiesības. Tādējādi uzņēmumu vadītāji nereti nonāca interešu konfliktā, paši parakstīdami lēmumus par sevis prēmēšanu. J. Tračuma gadījumā situācija bija identiska. Bija izveidota piemaksu sistēma, kad ne tikai J. Tračumam, bet visiem slimnīcas darbiniekiem tika izmaksātas prēmijas no līdzekļiem, kas tika gūti no uzņēmuma sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Naudu saņēma visi, savukārt tiesas process tika ierosināts pret Tračuma kungu vienu pašu, pamatojoties uz minēto formālo pārkāpumu, kuru viņš pats arī nenoliedz. Jā, viņš ir parakstījis lēmumus par paša prēmēšanu. Pagājušā gada septembrī aktualizējās jautājums par Jūrmalas domes atlaišanu, ko aktualizēja vides ministrs Raimonds Vējonis. R. Munkevics, sajuzdams, ka vairs nav labi, ar lielu «troksni» atcēla no amata J. Tračumu, paskaidrojot, ka viņš ir zaudējis mēra uzticību utt. Viss jau būtu ļoti labi, bet? Domes deputāts J. Hlevickis tobrīd jau bija notiesāts pirmās instances tiesā un atradās apcietinājumā, taču vēl trīs mēnešus skaitījās minētā uzņēmuma valdē un saņēma par to atalgojumu, kaut gan reāli vairs nekādus pienākumus pildīt nespēja. Viens valdes loceklis tika atstāts amatā, kaut gan reāli nespēja pildīt savu darbu, otrs - tikai uz aizdomu pamata par pārkāpuma izdarīšanu zaudē amatu. Darba likumā tomēr ir minēta tāda lieta kā atšķirīgas attieksmes aizliegums. Tālāk Jūrmalas slimnīca vērsās tiesā pret J. Tračumu par piemaksu atmaksāšanu, bet viņš vērsās tiesā pret uzņēmumu, par, viņaprāt, netaisnīgo atlaišanu no darba. No J. Tračuma piedzenamā summa ir no 23 līdz 29 tūkstošiem latu, un man nav pārliecības, ka tā no viņa pilnībā tiks piedzīta. Varbūt šādos apstākļos labākā iespēja būtu mierizlīgums, un jautājums ir par tā summu - abas puses piekrita summai 11 000 latu apmērā.
Bet kāda ir jūsu loma šajā stāstā?
Es uzskatīju, ka ir jābūt domes lēmumam par šo mierizlīguma summu. Tāpat es uzskatu, ka mierizlīgums varētu stāties spēkā tikai tad, ja tam piekristu tiesa.
Kādu drošības līdzekli KNAB jums īsti ir piemērojis?
Par šo jautājumu es nevaru izteikties.
Jūs esat pozicionējis sevi kā bezpartejiskais deputāts. Vai līdz pašvaldību vēlēšanām plānojat pievienoties kādai partijai?
Es labprāt saglabātu bezpartejiska politiķa statusu, bet tas nozīmētu, ka pēc 8 mēnešiem man būtu jābeidz sava politiskā karjera. Bet par to es domāšu pēc vairākiem mēnešiem.
Jautāšu citādāk - kura no politiskajām partijām jums simpatizē visvairāk?
Uzskatu, ka man būtu jādarbojas kādā no labējām partijām. Konkrētāk es šobrīd negribētu atbildēt.
Šīs sarunas laikā jūs uzskaitījāt pietiekami daudz darāmo darbu. Kā plānojat to visu paspēt jums atvēlētajos 8 mēnešos?
Budžeta jautājumi ir jāsakārto katru gadu - to izdarīt ir iespējams. Pavirzīt uz priekšu attīstības plānošanas dokumentus arī ir iespējams - ir jāaktivizē darbs pie attīstības plāna izstrādes. Mazos pilsētas attīstības darbus ir iespējams paveikt, piemēram, sakārtot pilsētas publiskās tualetes. Savukārt lielos darbus - bērnudārza celtniecību, skolu remontu, sporta halles būvniecību utt. - tiešām pilnībā realizēt nav iespējams, taču tos var vismaz iesākt.