Šodien 15 domnieki, aizklāti balsojot, ar 10 balsīm nobalsoja par neuzticības izteikšanu domes priekšsēdētājam Raimondam Munkevicam (Jūrmala- mūsu mājas). Jau šovakar pulksten 20 notiks nākamā ārkārtas domes sēde, kurā deputāti vēlēs jaunu domes priekšsēdētāju.

Nomet Jūrmalas mēru Raimondu MunkevicuNomet Jūrmalas mēru Raimondu MunkevicuNomet Jūrmalas mēru Raimondu MunkevicuDb.lv jau ziņoja, ka par neuzticības izteikšanu R. Munkevicam parakstījušies TB/LNNK domnieki A.Tampe un J. Griķis, TP deputāti Z. Starks un A. Kalnciems, D. Urbanovičs (LSDSP), A. Kondratjuks (ievēlēts no LPP), J. Kuzins (ievēlēts no Dzimtenes) un Ģ. Trencis (b/p). Amatus saglabās gan abi domes priekšsēdētāja vietnieki Aigars Tampe un Dainis Urbanovičs, gan domes izpilddirektors Gatis Truksnis.Nomet Jūrmalas mēru Raimondu Munkevicu

Ģenerālprokuratūra uzrādījusi apsūdzību Jūrmalas mēram Ģirtam Trencim. Apsūdzība uzrādīta par dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošanu.

DB jau rakstīja, ka KNAB uzskata, ka Trencis kā amatpersona rīkojusies pretēji saviem uzdevumiem un pienākumiem, tostarp Jūrmalas pašvaldības uzticētajam pienākumam kā Jūrmalas pilsētas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītājam pārvaldīt pašvaldības kapitālsabiedrības un pieņemt pašvaldības kapitāla daļu turētāja lēmumus, nepārkāpjot tiesību aktos noteiktās robežas. KNAB Trenci vaino 12 660 latu lielu zaudējumu radīšanā kūrortpilsētas budžetā.

Apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma 318. panta 2. daļas. Par to draud brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Ģirts Trencis atsaucis prasību Jūrmalas pilsētas tiesā pret Jūrmalas pilsētas domi par savu nelikumīgo atstādināšanu no domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītāja amata 2008.gada martā un atlaišanu no darba 2008.gada jūlijā.

„Man ir ļoti rūgti to darīt, jo es apzinos, ka tiesā būtu uzvarējis. Taču situācija ir mainījusies, esmu kļuvis par domes priekšsēdētāju, tādēl turpināt tiesāties, manuprāt būtu neētiski,” skaidro Ģ.Trencis.

2008.gada septembra sākumā Ģ.Trencis, vēršoties Jūrmalas pilsētas tiesā, norādīja, ka atlaišana no Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītāja amata notika lielā steigā, ar acīmredzamiem darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem. Jūrmalas pilsētas tiesa Ģ.Trenča prasību pieņēma izskatīšanai, un pirmo tiesas sēdi nozīmēja 2008.gada oktobra vidū.

Budžets ar 4 milj. Ls deficītu, nomas maksu parādi, tiesvedības, kurām gals nav redzams,- tā ir tikai daļa no bijušajām un esošajām Jūrmalas pašvaldības problēmām. Par aktuālo Jūrmalas domē pēc 100 dienām amatā intervijā Db stāsta Jūrmalas mērs Ģirts Trencis.

Manuprāt, galvenais ir tas, ka vairums domes deputātu spēja strādāt vienoti, kopīgi gan izskatot, gan pieņemot ļoti būtiskus lēmumus. Kopīgā darbā arī spējām sabalansēt 2008.gada pašvaldības budžetu. Gadu pabeidzām ar piecu miljonu latu lielu pārpalikumu, kaut arī vēl 2008.gada septembrī budžetā bija četru miljonu latu liels deficīts. Šī piecu miljonu rezerve mums ļaus 2009.gadā izdzīvot.

Neparakstīju 35 līgumus, ko iepriekšējais mērs Munkevics bija sagatavojis. Vairums no šiem līgumiem bija par 9999 latiem un vairāk, bez pārredzamas iepirkumu procedūras. Kopējā visu līgumu summa ar PVN pārsniedza 930 tūkstošus latu. Šo summu 2009.gada budžetā varēsim izmantot sociālo pabalstu izmaksām.

Pašvaldība, kuru ieraduma pēc mēdzam saukt par kūrortu - Jūrmala - piedzīvojusi kārtējo vadības maiņu.

Samērā neilgi mēra amatā pabijušo Raimondu Munkevicu, skanot "augstu laimi Latvijai", nomainījis ekspremjera Aigara Kalvīša brālēns, kādreizējais Jaunā laika biedrs Ģirts Trencis.

Uzreiz jāpasaka pats būtiskākais aspekts visā šajā pasākumā - te var runāt par politiskajām un šauram lokam arī ekonomiskajām batālijām, taču noteikti ne Jūrmalas interesēm vai vēl kaut ko tikpat abstraktu. Protams, ja mērs strādā slikti, viņš ir jāmaina, taču te jāņem vērā vairāki faktori. Vispirms jau līdz nakamajām pašvaldību vēlēšanām ir atlicis mazāk par gadu. Respektīvi, kolīdz Trencis būs tā kārtīgi iestrādājies, atkal vieta būs jādod nākamajam. Tāpat šīs pilsētas gadījumā droši vien jāpiekrīt reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam, kurš savulaik intervijā Db norādīja: "Ar to deputātu sastāvu, kāds šobrīd ir Jūrmalas domē, tur nekādas pozitīvas izmaiņas būt nevar. Tāpēc R. Munkevica noņemšana kādam būtu apmierinājums, bet tas neko nerisinātu."

KNAB rosina saukt pie kriminālatbildības Jūrmalas domes mēru Ģirtu Trenci par dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Viņa rīcības dēļ pašvaldības budžetam kopumā radīti zaudējumi ne mazāk kā 12 660 latu apmērā.

Kriminālprocesa ietvaros noskaidrots, ka Jūrmalas pilsētas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītājs Ģ. Trencis, būdams vienīgais pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja pārstāvis SIA „Jūrmalas slimnīca” un pilnvarots pieņemt kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumus, veicis tīšas darbības, kas acīmredzami pārsniedz viņam ar normatīvajiem aktiem piešķirto tiesību un pilnvaru apjomu un ir pretrunā ar likumā Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu noteikto.

Kriminālprocesa materiāli liecina, ka 2008.gada martā SIA „Jūrmalas slimnīca” dalībnieku ārkārtas sapulcē Ģ. Trencis kā pašvaldības (SIA kapitāla daļu turētāja) vienīgais pārstāvis pieņēmis lēmumu slēgt mierizlīgumu kādā kriminālprocesā, kurā apsūdzība konstatējusi, ka SIA valdes priekšsēdētāja noziedzīgo darbību rezultātā cietušajai – SIA „Jūrmalas slimnīca” nodarīts materiāls kaitējums 23 660 latu apmērā. Pieņemot šo lēmumu, samazināta pašvaldības kapitālsabiedrībai atlīdzināmā kompensācija līdz 11 000 latu, tādējādi SIA Jūrmalas slimnīca un Jūrmalas pašvaldības budžetam kopumā radot zaudējumus ne mazāk kā 12 660 latu apmērā. Šāds mierizlīgums, kas noslēgts, pamatojoties uz minēto lēmumu, ir pretrunā likuma prasībām.

Amatus zaudē ar eksmēru Munkevicu saistītās personas

Pēc dalībnieku sapulcēm, kurās pašvaldības uzņēmumu valdes atskaitījās par uzņēmumu finansiālo darbību, vairākos no tiem nomainīta vadība.

Db jau vairākkārt rakstīja par Jūrmalas domnieku cīņām par amatiem pašvaldības uzņēmumos un kapitāldaļu pārraudzīšanu. Tās notika kopā ar domes vadības maiņu, katrs nākamais mērs atcēla iepriekšējā nozīmētās amatpersonas.

Vislielākās izmaiņas skar pašvaldības SIA Jūrmalas siltums un Jūrmalas attīstības projekti, kur valdes sastāvs mainījies gandrīz pilnībā. "Jūrmalas siltumā atgriezies tā ilggadējais direktors Uģis Vīksna. Diemžēl starp šī uzņēmuma bijušo valdi un domi bija izveidojusies savstarpēja neuzticēšanās, mums nebija nekādas informācijas par tur notiekošo," situāciju skaidro Jūrmalas mērs Ģirts Trencis. Ar Jūrmalas attīstības projektu darbību deputāti bijuši neapmierināti. "Vadība nevarēja atskaitīties par iztērētajiem līdzekļiem, notikušajiem iepirkuma konkursiem, kurus rīkoja pašu izveidota komisija. Tagad meklēsim tādu valdes priekšsēdētāju, kam ir jau pieredze pašvaldības mājokļu būvniecībā un iegādē," turpina Ģ.Trencis un neslēpj, ka "pēc speciālistiem skatīsies Rīgas virzienā". Amatu saglabās arī deputāts Ilmārs Ančāns, kurš to saņēma pēc sava paraksta atsaukšanas no iesnieguma par neuzticības izteikšanu Munkevicam. "Ne es viņu amatā iecēlu, ne noņemšu, lai tikai strādā," tā Jūrmalas domes priekšsēdētājs Ģ.Trencis.

Esošā Jūrmalas domes sasaukuma laikā šī pilsēta ir piedzīvojusi nu jau trešo mēru, šoreiz - bezpartejisko Ģirtu Trenci. Intervijā Db Ģ. Trencis nepārtraukti sūdzas par savu priekšteci R. Munkevicu, norādot, ka viņš gribējis nodot privatizācijai pat Jūrmalas kapus.

Kāpēc bija nepieciešama varas maiņa Jūrmalas domē, ņemot vērā, ka līdz nākamajām pašvaldību vēlēšaām palicis mazāk par gadu?

Pirmām kārtām ir tīri cilvēcīgi jārunā par iepriekšējā domes priekšsēdētāja Raimonda Munkevica darba stilu, par to, kā viņš vadīja domi - notika viņa viedokļa pasludināšana par vienīgo pareizo. Munkevica kungam bija arī izteikta necieņa pret likumu.

Tas ir smags apvainojums. Vai varat nosaukt kādu konkrētu piemēru, kā tas izpaudās?

Munkevica kungs stājās mēra amatā pirms diviem gadiem, un tajā laikā pret viņu tiesā bija divas krimināllietas. Stājoties amatā, viņš kļuva par domes pārstāvi un vienlaikus arī bija atbildētājs abās lietās. Būdams domes pārstāvis, tātad prasītājs, viņš ierosināja tiesā šīs lietas skatīšanu pret sevi kā atbildētāju beigt. Tādējādi viņš faktiski pārtrauca divas krimināllietas pats pret sevi, kas jau ir savdabīgs fakts. Tāpat no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas ir saņemti aptuveni 40 aizrādījumi, ka tiek pārkāpta likumdošana, ka tiek pieņemti nepareizi, nelikumīgi lēmumi, ka netiek izpildītas prasības publiskot domes informāciju utt. Munkevica kungs arī daudzus mēnešus nevēlējās sniegt domes deputātiem informāciju par to, cik likumīgi ir bijuši iepriekšējā mēra Jura Hlevicka laikā slēgtie zemes nomas līgumi. Šāda informācija netika sniegta 14 mēnešus, lai gan reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs to pieprasīja darīt kategoriskā formā. Deputātiem divus gadus arī nebija nekādas informācijas par notiekošo pašvaldību uzņēmumos. Burtiski dažas dienas pirms sēdes, kurā R. Munkevics tika atstādināts no mēra amata, vairāki deputāti bija pieprasījuši sasaukt ārkārtas sēdi, lai izskatītu saimnieciskus jautājumus, tostarp par līdzekļu piešķiršanu ERAF projektam veloceliņa ierīkošanai posmā Dubulti - Vai-vari. Šā projekta apstiprināšanas gadījumā ERAF varēja piešķirt līdz 900 000 latu lielu līdzfinansējumu. R. Munkevics šo sēdi nesasauca un rezultātā šis projekts simtprocentīgā apmērā naudu vairs nedabūs. Savukārt pērn R. Munkevics necaurspīdīgā ceļā bija plānojis nodot privatizācijai visus pašvaldības uzņēmumus, ieskaitot Jūrmalas kapus.

Piektdienas pēcpusdienā Jūrmalas domē iesniegts astoņu deputātu parakstīts iesniegums ar lūgumu sasaukt ārkārtas domes sēdi, kurā deputāti balsotu par mēra Raimonda Munkevica atstādināšanu no amata un jauna pilsētas galvas ievēlēšanu.

Par neuzticības izteikšanu līdzšinējam Jūrmalas mēram parakstījušies abi TB/LNNK domnieki Aigars Tampe un Juris Griķis, divi TP domnieki Zigurds Starks un Agris Kalnciems, kā arī Dainis Urbanovičs (LSDSP), Andrejs Kondratjuks (ievēlēts no LPP), Jānis Kuzins (ievēlēts no Dzimtene) un Ģirts Trencis (b/p).

DB jau vairākkārt rakstīja par kūrortpilsētas deputātu vēlmi mainīt domes vadību, taču līdz šim tas nav izdevies. Kā galvenos iemeslus vadības maiņai šoreiz deputātu vairākums min problēmas ar darba organizāciju domē. Iepriekšējais mēģinājums nomainīt mēru beidzās ar to, ka domnieks Ilmārs Ančāns saņēma amatu vienā no pašvaldības uzņēmumu valdēm.

Dabasgāzes patēriņš Latvijā un Eiropā turpina samazināties, eksperti uzskata, ka šāda tendence būs novērojama arī turpmāk.

Pakāpeniska atteikšanās no oglekļa intensīvas elektroenerģijas ražošanas, tostarp no dabasgāzes, ir Eiropas Savienības (ES) klimata un enerģētikas politikas mērķis, taču tas nenotiks vienā dienā - tam būs nepieciešami aptuveni desmit gadi, uzskata Mārtiņš Vancāns, energokompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs. Viņš norāda, ka Baltijas enerģijas cenu galvenie virzītājspēki, arī Latvijā, vēsturiski vienmēr ir bijuši saistīti ar fosilā kurināmā un CO2 emisiju cenām, kā arī elektroenerģijas pieprasījumu. Pašlaik situācija mainās, un tieši atjaunīgie energoresursi spēlē arvien lielāku lomu, atzīmē M.Vancāns.

Izmaksu jautājums

Lai gan dabasgāze piedāvā elektroenerģijas ražošanu ar zemākām oglekļa emisijām, ilgtermiņā arī tā tiks aizstāta ar jaunām un tīrākām tehnoloģijām, uzskata M.Vancāns. “Mēs sagaidām, ka līdz ar atjaunīgās enerģijas ražošanas uzplaukumu pieprasījums pēc gāzes samazināsies, tomēr, tā kā atjaunīgo energoresursu pieejamība lielākoties nav kontrolējama, mums joprojām būs nepieciešamas arī dabasgāzes spēkstacijas. Tāpat gāzei saglabāsies svarīga loma nākotnes enerģijas bilancē kā rezerves jeb balansējošai jaudai. Teorētiski gāzi varētu pilnībā aizstāt, taču tas ir izmaksu jautājums. CO2 emisiju kvotu cenai būtu būtiski jāpalielinās vai arī alternatīvām enerģijas ražošanas tehnoloģijām jākļūst daudz lētākām, lai gāzes spēkstacijas izspiestu no ražošanas. Izvēršot atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanu, kopējais pieprasījums pēc gāzes gan, protams, samazināsies, bet tai joprojām būs būtiska loma kā rezerves ražošanas jaudai. Pašlaik Baltijas valstis ir koncentrējušās uz jaunu atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu attīstību, tomēr tas rada pieprasījumu pēc liela mēroga enerģijas uzglabāšanas risinājumiem un kontrolējamām ražošanas jaudām, lai padarītu enerģijas tirgu stabilu un prognozējamu,” uzsver M.Vancāns.

Rīt Jūrmalas deputāti gatavojas balsot par neuzticības izteikšanu tagadējam mēram Raimondam Munkevicam ( Jūrmala - mūsu mājas). Astoņi no 15 domniekiem sola balsot par Munkevica atstādināšanu no amata.

Deputāti kā nākamo mēru min bezpartejisko deputātu Ģirtu Trenci. Savukārt R.Munkevics vaino Tautas partiju apvērsuma organizēšanā Jūrmalas domē. Gandrīz visi deputāti prognozē, ka amatus saglabās gan abi Munkevica vietnieki,- Aigars Tampe un Dainis Urbanovičs, kā arī domes izpilddirektors Gatis Truksnis.

„Patiesie apvērsuma organizētāji ir Tautas partija, kas ir kā trīsgalvains pūķis. Ienāca domē viens deputāts, bet tagad viņu ir jau trīs,” tā Raimonds Munkevics. Viņš uzskata, ka TP Jūrmalā ir ekonomiskas intereses- vēlēšanās nomainīt vairākus pašvaldību uzņēmumu vadītājus, arī mājokļu jautājumi.

Jaunievēlētais Jūrmalas domes priekšsēdētājs Ģirts Trencis savas gaitas jaunajā amatā uzsāk kā aizdomās turamais krimināllietā.

Jaunais Jūrmalas mērs KNAB birojā sniedzis atbildes uz biroja darbinieku jautājumiem un viņam piemērots aizdomās turamā statuss krimināllietā, kurā par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu apsūdzēts bijušais pašvaldības SIA Jūrmalas slimnīca valdes priekšsēdētājs Juris Tračums. Ģ. Trencis raidījumā 900 sekundes norāda, ka J. Tračums, iespējams, sev pretlikumīgi piešķīris 23 000 latu. Savukārt ar domi iepriekš bija noslēgts mierizlīgums par 11 000 latiem.

Izlīgums starp Jūrmalas domi un J. Tračumu tika apstiprināts 6.maijā un pirmās instances tiesa uzskatīja, ka kriminālprocess līdz ar to ir izbeidzams. Vēlāk apelācijas protestu par šādu lēmumu iesniedza prokuratūras pārstāvis.

Motoklubs Vēja brāļu ordenis tūkstošiem eiro investējis degvīna ražošanā, kas sākta pērn septembrī un ar kuru šogad plānots iepazīstināt plašāku publiku, atklāj motokluba prezidents Aivars Freimanis jeb Frīdis.

Kā stāsta A. Freimanis, vēja brāļiem jau kādu laiku ir pašiem savs degvīns VB40, ko ražo pēc kluba biedru izvēlētas receptes tepat Latvijā un ko var iegādāties 0,5 litru tilpumā gan plastmasas, gan stikla pudelē.

Degvīna, kuram savu vārdu piešķīris slavenais motoklubs un kas ir 40% grādu stiprs, ražošana sākta 2013. gadā septembrī, Rīgā, SIA Yellow Stone dzērienu ražošanas rūpnīcā, stāsta viens no degvīna izplatītāja SIA Tris-A īpašniekiem Artūrs Trencis.

Degvīns pagaidām pieejams aptuveni 20 tirdzniecības vietās un bāros. Kā skaidro A. Freimanis, uz lielajiem tirdzniecības tīkliem, kā Maxima vai Rimi, viņi neejot, jo iznākot vairāk finansiāli zaudēt, lai tikai tiktu tur iekšā.

Līdzšinējā dzīves realitāte neskaitāmas reizes ir pierādījusi kādu senu patiesību - laikā, kad valstī vai kādā no tās pašvaldībām tiek dalīta vara, par tās attīstību, iedzīvotāju labklājību un tamlīdzīgām augstām lietām domāts netiek.

Respektīvi, viss pārējais faktiski stāv uz vietas.

Diemžēl kopš pēdējām Latvijā notikušajām pašvaldību vēlēšanām mūsu valstī ir viena pilsēta, kur vispār ne par ko citu acīm redzami domāts netiek - Jūrmala. Ir zināma daļa pieaugušu vīriešu, par kuriem mēdz teikt, ka viņiem ir ieilgusi pubertāte. Nu lūk - Jūrmalas gadījums. Pat nepilnu gadu pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām tās deputāti par visām varītēm grib gāzt esošo mēru, vietā liekot jaunu.

Protams, Latvija ir demokrātiska valsts, kur šādas darbības var veikt kaut vai reizi nedēļā. Tāpat jāatzīst, ka līdz šim nav diez ko dzirdētas pozitīvas atsauksmes par līdzšinējo mēru Raimondu Munkevicu. Tikai jautājums ir viens - kāds no minētās maiņas būs labums Jūrmalai, tās iedzīvotājiem un tajā strādājošajiem uzņēmējiem? Nekāds! Munkevica vietā nāks kāds cits (kā reālākais kandidāts tiek minēts eksjaunlaicēns Ģirts Trencis), viņam vajadzēs izveidot sev lojālu koalīciju, iešūpoties, iepazīties ar līdz šim pieņemtajiem lēmumiem, Jūrmalas domes iekšējo ģeogrāfiju? Un re - nākamās pašvaldību vēlēšanas jau klāt! Tiesa, nekur nav teikts, ka atlikušo mēnešu laikā pārējie domes deputāti neizdomās, ka tā jau nu tās lietas neiet, un nenolems mēru nomainīt vēlreiz, turklāt ar attieksmi, ka tas taču tiek darīts, aizstāvot jūrmalnieku intereses.

«Visa šī lieta bija provokācija. To organizēja bijušais partijas (Jūrmala – mūsu mājas) biedrs Māris Dzenītis, » tā par pret sevi ierosināto lietu par kukuļdošanu un arestu intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics (Jūrmala – mūsu mājas).

R.Munkevics uzskata, ka organizējis M.Dzenītis kopā ar savas avīzes galveno redaktoru Jāni Vilnīti. Viņi iedevuši diktofonu deputātei Ivetai Blauai, iemācīja ar to rīkoties un ierakstīja sarunas. «Viņi provocēja cilvēku, par kuru tiek uzskatīts, ka viņš devis kukuli Blauai. Droši vien, ka ierakstīja ne tikai sarunas ar viņu. Skaidrs, ka tas ir politiskās cīņas ierocis, viena no metodēm,» norāda bijušais mērs.

Viņš laikrakstam arī skaidro, ja I.Blaua domā, ka viņš kaut ko piedāvājis vai devis, tas neatbilst patiesībai. Ja tas attiecoties uz balsojumu par viņa amatu, tad tas esot mēģinājums visu to sašūt kopā un R.Munkevicu nolikt par galveno vainīgo. «Es neesmu bijis klāt, kad Pīrants ar kādu ir runājis vai kaut ko devis.»

Pēc Jūrmalas domes priekšsēdētāja ievēlēšanas ar desmit balsīm ir skaidras valdošās koalīcijas aprises, taču atšķiras viedokļi, vai tiks slēgts koalīcijas līgums.

Kā liecina Db rīcībā esošā informācija, par Raimondu Munkevicu balsoja trīs deputāti no viņa vadītās partijas Jūrmala – mūsu mājas (JMM) – Egmonts Krūmiņš, Vladimirs Maksimovs un pats R.Munkevics. Tāpat viņu atbalstīja Saskaņa centra deputātes Larisa Loskutova un Marija Vorobjova, Pilsoniskās savienības pārstāvis Romualds Ražuks, LPP/LC, LZS un KDS pārstāvis Gatis Truksnis, partijas Tev, Jūrmalai pārstāvis Arnis Ābelītis, Sabiedrības citai politikai deputāte Dzintra Homka, kā arī partijas Mūsu zeme līderis Ilmārs Ančāns. Par otru kandidātu Juri Visocki (Jaunais laiks) balsoja viņš pats, viņa partijas biedre Iveta Blaua, Zigmunds Starks (Tautas partija) un Aigars Tampe (TB/LNNK). Viena balsošanas zīme bija nederīga, un, visticamāk, tā piederēja JMM pametušajam deputātam Mārim Dzenītim. Viņš mēra amatam izvirzīja Romualdu Ražuku, kurš no šī goda atteicās.

Jūrmalas domes vadības maiņas gadījumos allaž notikušas izmaiņas arī pašvaldības uzņēmumu valdēs. Šie amati vienmēr bijuši politiskā tirgus objekts.

Vairāki ar Munkevicu saistīti cilvēki un partijas biedri līdz šim saņēma algas pašvaldības uzņēmumos "Domāju, ka amatus zaudēs tie, cilvēki, kurus saista ar mani. No 35 amatiem valdēs tie būs četri. Tas ir mīts, ko izplata TB/LNNK, ka visos uzņēmumos ir mani partijas biedri," tā R. Munkevics. Viņš prognozē, ka amatu Slokas slimnīcas valdē zaudēs arī deputāts Ilmārs Ančāns, kurš to saņēma pēc paraksta atsaukšanas no iesnieguma par neuzticības izteikšanu Munkevicam.

"Vispirms no pašvaldības uzņēmumiem gaidu pārskatus, lai varētu izvērtēt pēdējo deviņu mēnešu finansiālo darbību. Tad divu nedēļu laikā sasauksim dalībnieku sapulces visos uzņēmumos. Iespējams, ka būs izmaiņas," skaidro Jūrmalas mērs Ģirts Trencis.

Daļai Mēru muižas tiks rīkota nomas tiesību izsole, liecina Smiltenes novada pašvaldības domes sēdē pieņemtais lēmums.

Kā aģentūru LETA informēja Smiltenes novada pašvaldības komunikācijas speciāliste Beāte Putniņa, interesenti varēs pretendēt uz nomnieka statusu kādai no piecām telpu grupām ēkas pagrabstāvā.

Pašvaldība lēma par Mēru muižas pagrabstāva iznomāšanu 419,7 kvadrātmetru (m2) platībā. To potenciālie nomnieki varēs izmantot kā biroja telpu vietu tirdzniecībai/pakalpojumiem, tūrisma un atpūtas pakalpojumu sniegšanai, kā kultūras, izglītības un zinātnes, veselības aizsardzības iestādi.

Atbilstoši 2022.gada 15.novembrī veiktajam SIA "Vindeks" atzinumam, Mēru muižas pagrabstāva telpu daļai noteikta maksa 0,20 eiro par vienu m2, neiekļaujot pievienotās vērtības nodokli, komunālos un citus maksājumus.

Lielāko Ziemassvētku dāvanu, iedzīvotāju ieskatā, šogad pelnījis Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), savukārt visvairāk žagaru būtu pelnījuši labklājības ministre Ilze Viņķele (V) un premjers Valdis Dombrovskis (V), liecina jaunākā DNB Latvijas barometra aptauja.

Jautāti, kurš sabiedrībā zināms cilvēks būtu pelnījis vislielāko Ziemassvētku dāvanu, ievērojami biežāk nekā citus cilvēkus iedzīvotāji nosauca Rīgas mēru Ušakovu - viņam dāvanu novēl 20%.

Iedzīvotāju viedokļi par to, kurš par šogad paveikto būtu pelnījis lielāko dāvanu, būtiski atšķiras atkarībā no sarunvalodas ģimenē. Ja no iedzīvotājiem ar krievu sarunvalodu ģimenē Ušakovu nosauca 42% aptaujāto, tad no latviski runājošajiem Rīgas domes priekšsēdētāju minēja vien 5%. Latviski runājošie savukārt par cilvēku, kurš visvairāk būtu dāvanas cienīgs, uzskatījuši premjeru Dombrovski. Viņam dāvanu vēl 13% latviski runājošo un 1% aptaujāto iedzīvotāju ar krievu sarunvalodu.

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa šodien par korupciju apsūdzētajam bijušajam Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam un kādreizējam pilsētas ātrās palīdzības valdes loceklim Normundam Pīrantam piesprieda naudas sodus, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Munkevicam par kukuļdošanu tiesa piesprieda 49 950 eiro, bet Pīrantam par šādu noziegumu - 47 360 eiro. Tāpat abiem trīs gadus liegts ieņemt vēlētus amatus valsts un pašvaldības institūcijās. Tiesa savā spriedumā atsaucās uz kādu Krimināllikuma pantu. Tas paredz, ja nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tiesa var noteikt citu, vieglāku soda veidu, nekā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēts likumā.

Tiesa nolēma Munkevicam atcelt drošības līdzekli - 71 143 eiro lielo drošības naudu un aizliegumu tikt ievēlētam Jūrmalas pilsētas domes institūcijās un amatos pēc sprieduma spēkā stāšanās. Arī Pīrantam tiesa nolēma atcelt drošības līdzekli - 56 914 eiro lielo drošības naudu un aizliegumu izbraukt no Latvijas pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Politisko spēku samērs Jūrmalā, kuras valdošajā koalīcijā ir deviņi no piecpadsmit deputātiem, šobrīd ir stabils, taču neoficiāli izskan bažas, ka situācija atkal var mainīties, raksta laikraksts Diena.

Ja bijušais mērs Raimonds Munkevics (Jūrmala – mūsu mājas), pret kuru izvirzīta apsūdzība par kukuļdošanu grupā, atsakās no mandāta vai to zaudē pēc notiesāšanas, vietā nāktu viņa partijas biedrs, Jūrmalas domes darba aizsardzības speciālists Jānis Poļaks. Tad opozīcija varētu mēģināt spēku samēru domē vēlreiz mainīt. Opozīcijai ar sešām balsīm atliktu pierunāt vai pārpirkt vēl divus deputātus, lai gāztu šābrīža mēru Romualdu Ražuku (PS). Sarunu atšifrējums, kas ir Dienas rīcībā, liecina, ka pārpirkšanas mehānisms ir visai vienkāršs un aizvien cinisks, tiesa, kā rāda pieredze, ne vienmēr izdodas.

29. un 30. janvārī Jūrmalas pašvaldības uzņēmumu vadītājiem jāiesniedz domei priekšlikumi par izdevumu daļas samazinājumu šī gada budžetā.

Notiks visu pašvaldības uzņēmumu dalībnieku sapulces, kurās to vadībai būs jāatskaitās par parādiem, kā arī jāiesniedz priekšlikumi algu un tarifu samazinājumiem. Jūrmalas mērs uzvēra, ka kapitālsabiedrībām nāksies samazināt iepirkumus. Viņš prognozē, ka parādi varētu būt lielākajiem pašvaldības uzņēmumiem Jūrmalas siltumam, Jūrmalas namsaimniekam un Jūrmalas ūdenim.

Jūrmalas domes priekšsēdētājs Ģirts Trencis atzina, ka vislielākās problēmas ir Jūrmalās siltumā, kur iepriekšējā valdes esot izpārdevusi pašvaldībai piederošos īpašumus, kā arī palielinājuši sev algas, neierēķinot algu paaugstinājumu tarifā. Trencis uzskata, ka tas ir traģiski, ka Jūrmalā par 60 līdz 80 m2 lielu dzīvokli komunālie maksājumi sasniedz 200 latus mēnesī.

Šodien Jūrmalas deputāti apvienotajā domes komiteju sēdē izskatīs pašvaldības investīciju plānu laikam no 2009. līdz 2012. gadam.

2008.gadā Jūrmalas investīciju plānā paredzēti bija 21 miljons 173 tūkstoši latu, un domes priekšsēdētājs Ģirts Trencis prognozē, ka nākamgad šī summa būs līdzīga vai nedaudz mazāka.

Lielākie projekti, kuriem pašvaldībai līdz šim nav nepieticis naudas, ir mols pie Lielupes ietekas jūrā ( 25 līdz 30 miljoni latu), jaunais tilts pār Lielupi Jaundubultos ( ap 100 miljoniem latu).

Visvairāk naudas iecerēts tērēt izglītībai Pumpuru vidusskolas un Slokas pamatskolas rekonstrukcijai, bērnudārza Katrīna būvniecībai, varbūt arī Ķemeru vidusskolas remontam.

Kā lielākos nākamā gada projektus Ģ.Trencis min ielu remontus ( 700 tūkstoši latu,- Turaidas ielas, Meierovica prospekta, kā arī Tērbatas un Tallinas ielu rekonstrukcijas), Majoru kultūras nama remontdarbus ( 600 tūkstoši latu), iekšpagalmu labiekārtošana ( 400 tūkstoši latu).

Grieķijas iedzīvotāji valsts finanšu nedienās vaino ārpasauli, nevis pieņem to, ka ar viņu valsti kaut kas nav kārtībā un ir nepieciešamas «rūgtas zāles» tās ārstēšanai, raksta Reuters.

«Vienkāršie cilvēki nesaprot situācijas nopietnību, ne tikai Grieķijā, bet arī visā pasaulē,» norāda HIS Global Insight analītiķi. Vardarbīgi protesti pret valdības taupības pasākumiem, kas nepieciešami, lai valsts saņemtu starptautisko finanšu palīdzību, tiek apvienoti ar politiskiem cīniņiem, kas spēcīgi baida starptautiskos tirgus.

Grieķijas sabiedrība pilnībā neatver situācijas dramatismu, kas liek investoriem bažīties par to, ka politiskās ķildas un opozīcija taupības pasākumiem var likt valstij bankrotēt. Kamēr tādas valstis kā Latvija, kas pieņēma «Starptautiskā Valūtas fonda zāles», īsu brīdi mocijās, bet tagad jau sāk atgūties, Grieķija aizvien vairāk sāk atgādināt Argentīnu, kas bankrotēja 2001. gadā un joprojām ir «izmesta» no finanšu tirgiem, secina aģentūra.