Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Ģirts Trencis atsaucis prasību Jūrmalas pilsētas tiesā pret Jūrmalas pilsētas domi par savu nelikumīgo atstādināšanu no domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītāja amata 2008.gada martā un atlaišanu no darba 2008.gada jūlijā.

„Man ir ļoti rūgti to darīt, jo es apzinos, ka tiesā būtu uzvarējis. Taču situācija ir mainījusies, esmu kļuvis par domes priekšsēdētāju, tādēl turpināt tiesāties, manuprāt būtu neētiski,” skaidro Ģ.Trencis.

2008.gada septembra sākumā Ģ.Trencis, vēršoties Jūrmalas pilsētas tiesā, norādīja, ka atlaišana no Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītāja amata notika lielā steigā, ar acīmredzamiem darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem. Jūrmalas pilsētas tiesa Ģ.Trenča prasību pieņēma izskatīšanai, un pirmo tiesas sēdi nozīmēja 2008.gada oktobra vidū.

Ģenerālprokuratūra uzrādījusi apsūdzību Jūrmalas mēram Ģirtam Trencim. Apsūdzība uzrādīta par dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošanu.

DB jau rakstīja, ka KNAB uzskata, ka Trencis kā amatpersona rīkojusies pretēji saviem uzdevumiem un pienākumiem, tostarp Jūrmalas pašvaldības uzticētajam pienākumam kā Jūrmalas pilsētas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītājam pārvaldīt pašvaldības kapitālsabiedrības un pieņemt pašvaldības kapitāla daļu turētāja lēmumus, nepārkāpjot tiesību aktos noteiktās robežas. KNAB Trenci vaino 12 660 latu lielu zaudējumu radīšanā kūrortpilsētas budžetā.

Apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma 318. panta 2. daļas. Par to draud brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Neraugoties uz arodbiedrību protestiem, Darba likuma grozījumi, kas paredz būtiski samazināt atlaišanas pabalstus, tiks virzīti izskatīšanai Saeimā.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ir pret ieceri samazināt Darba likumā noteiktos atlaišanas pabalstus, jo nav skaidrs, vai tie ir ekonomiski pamatoti, šodien Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes sēdē paziņoja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Viņaprāt, Labklājības ministrijas arguments, ka ekonomisko ieguvumu no atlaišanas pabalstu samazināšanas nav iespējams aprēķināt, ir tikai aizbildināšanās, kas liecina par valsts vēlmi taupīt uz pabalstiem, kas būtu jāizmaksā valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem, kas zaudēs darbu valsts pārvaldē. Arodbiedrību pārstāvji norāda, ka izglītības sistēmas reformu dēļ darbu var zaudēt pat 14 tūkst. skolotāju, kas pabalstu samazināšanas gadījumā zaudēs arī lielu daļu no iztikas līdzekļiem.

Dabasgāzes patēriņš Latvijā un Eiropā turpina samazināties, eksperti uzskata, ka šāda tendence būs novērojama arī turpmāk.

Pakāpeniska atteikšanās no oglekļa intensīvas elektroenerģijas ražošanas, tostarp no dabasgāzes, ir Eiropas Savienības (ES) klimata un enerģētikas politikas mērķis, taču tas nenotiks vienā dienā - tam būs nepieciešami aptuveni desmit gadi, uzskata Mārtiņš Vancāns, energokompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs. Viņš norāda, ka Baltijas enerģijas cenu galvenie virzītājspēki, arī Latvijā, vēsturiski vienmēr ir bijuši saistīti ar fosilā kurināmā un CO2 emisiju cenām, kā arī elektroenerģijas pieprasījumu. Pašlaik situācija mainās, un tieši atjaunīgie energoresursi spēlē arvien lielāku lomu, atzīmē M.Vancāns.

Izmaksu jautājums

Lai gan dabasgāze piedāvā elektroenerģijas ražošanu ar zemākām oglekļa emisijām, ilgtermiņā arī tā tiks aizstāta ar jaunām un tīrākām tehnoloģijām, uzskata M.Vancāns. “Mēs sagaidām, ka līdz ar atjaunīgās enerģijas ražošanas uzplaukumu pieprasījums pēc gāzes samazināsies, tomēr, tā kā atjaunīgo energoresursu pieejamība lielākoties nav kontrolējama, mums joprojām būs nepieciešamas arī dabasgāzes spēkstacijas. Tāpat gāzei saglabāsies svarīga loma nākotnes enerģijas bilancē kā rezerves jeb balansējošai jaudai. Teorētiski gāzi varētu pilnībā aizstāt, taču tas ir izmaksu jautājums. CO2 emisiju kvotu cenai būtu būtiski jāpalielinās vai arī alternatīvām enerģijas ražošanas tehnoloģijām jākļūst daudz lētākām, lai gāzes spēkstacijas izspiestu no ražošanas. Izvēršot atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanu, kopējais pieprasījums pēc gāzes gan, protams, samazināsies, bet tai joprojām būs būtiska loma kā rezerves ražošanas jaudai. Pašlaik Baltijas valstis ir koncentrējušās uz jaunu atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu attīstību, tomēr tas rada pieprasījumu pēc liela mēroga enerģijas uzglabāšanas risinājumiem un kontrolējamām ražošanas jaudām, lai padarītu enerģijas tirgu stabilu un prognozējamu,” uzsver M.Vancāns.

KNAB rosina saukt pie kriminālatbildības Jūrmalas domes mēru Ģirtu Trenci par dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Viņa rīcības dēļ pašvaldības budžetam kopumā radīti zaudējumi ne mazāk kā 12 660 latu apmērā.

Kriminālprocesa ietvaros noskaidrots, ka Jūrmalas pilsētas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītājs Ģ. Trencis, būdams vienīgais pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja pārstāvis SIA „Jūrmalas slimnīca” un pilnvarots pieņemt kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumus, veicis tīšas darbības, kas acīmredzami pārsniedz viņam ar normatīvajiem aktiem piešķirto tiesību un pilnvaru apjomu un ir pretrunā ar likumā Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu noteikto.

Kriminālprocesa materiāli liecina, ka 2008.gada martā SIA „Jūrmalas slimnīca” dalībnieku ārkārtas sapulcē Ģ. Trencis kā pašvaldības (SIA kapitāla daļu turētāja) vienīgais pārstāvis pieņēmis lēmumu slēgt mierizlīgumu kādā kriminālprocesā, kurā apsūdzība konstatējusi, ka SIA valdes priekšsēdētāja noziedzīgo darbību rezultātā cietušajai – SIA „Jūrmalas slimnīca” nodarīts materiāls kaitējums 23 660 latu apmērā. Pieņemot šo lēmumu, samazināta pašvaldības kapitālsabiedrībai atlīdzināmā kompensācija līdz 11 000 latu, tādējādi SIA Jūrmalas slimnīca un Jūrmalas pašvaldības budžetam kopumā radot zaudējumus ne mazāk kā 12 660 latu apmērā. Šāds mierizlīgums, kas noslēgts, pamatojoties uz minēto lēmumu, ir pretrunā likuma prasībām.

Jūrmalas mērs Ģirts Trencis uzskata, ka pret viņu uzsāktā krminālvajāšana ir gāztā mēra Raimonda Munkevica mēģinājums noturēties amatā, izmantojot KNAB kā ieroci.

„Es ļoti labi zinu, kā tapa šī lieta. Pēc tam, kad 26. septembrī Munkevicam tika iesniegts astoņu deputātu parakstīts iesniegums par neuzticības izteikšanu Munkevicam un manis amatā iecelšanu, jau 29. un 30. septembrī viņa kabinetā viesojās KNAB izmeklētāji. Viņi apspriedās, lai būtu pamats man pasludināt aizdomās turamā statusu,” skaidro Jūrmalas mērs Ģirts Trencis. Viņš uzskata, šis ir ļoti labi inscinēts politisks process. „Šis ir Munkevica mēģinājums jebkuriem līdzekļiem noturēties amatā, diemžēl, izmantojot KNAB kā ieroci,” tā Ģ.Trencis.

Ģ.Trencis domā, ka SIA Jūrmalas slimnīcas bijušā vadītāja Jura Tračuma pārkāpums ir formāls līdzīgi kā tas bijis citām amatpersonām ( kā piemēru min dakteri Lasmani), kuru lietas beigušās bez nozīmīgiem sodiem. Identiski beigšoties arī šī lieta. „Domes kā cietušā pārstāvis ir izpilddirektors Gatis Truksnis, un es tur nekādā veidā nejaukšos,” turpina Ģ.Trencis.

Motoklubs Vēja brāļu ordenis tūkstošiem eiro investējis degvīna ražošanā, kas sākta pērn septembrī un ar kuru šogad plānots iepazīstināt plašāku publiku, atklāj motokluba prezidents Aivars Freimanis jeb Frīdis.

Kā stāsta A. Freimanis, vēja brāļiem jau kādu laiku ir pašiem savs degvīns VB40, ko ražo pēc kluba biedru izvēlētas receptes tepat Latvijā un ko var iegādāties 0,5 litru tilpumā gan plastmasas, gan stikla pudelē.

Degvīna, kuram savu vārdu piešķīris slavenais motoklubs un kas ir 40% grādu stiprs, ražošana sākta 2013. gadā septembrī, Rīgā, SIA Yellow Stone dzērienu ražošanas rūpnīcā, stāsta viens no degvīna izplatītāja SIA Tris-A īpašniekiem Artūrs Trencis.

Degvīns pagaidām pieejams aptuveni 20 tirdzniecības vietās un bāros. Kā skaidro A. Freimanis, uz lielajiem tirdzniecības tīkliem, kā Maxima vai Rimi, viņi neejot, jo iznākot vairāk finansiāli zaudēt, lai tikai tiktu tur iekšā.

Valsts prezidents Egils Levits šodien ir izsludinājis Saeimas pieņemto Rīgas domes atlaišanas likumu.

Likums paredz, ka ārkārtas vēlēšanas ir jāsarīko divu mēnešu laikā pēc domes atlaišanas, attiecīgi plānots, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks 25.aprīlī.

Līdz ar domes atlaišanu pilsētas vadības grožus pārņems pagaidu padome, kas pildīs likumos paredzētās domes funkcijas un darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā dome. Pagaidu administrācijas locekļi izvēlēti, "ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, personu reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu administrācijas spēju efektīvi darboties un risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi".

Pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics, vadītāja vietnieks būs Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet administrācijas locekļa amatā strādās Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Saeima ceturtdien vakarā pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.

Kā jau iepriekš bija pauduši, pret likumprojektu balsoja vairākums no "KPV LV" deputātiem. Savukārt par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā jautājumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam noteikts 3.janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta 16.janvārī.

Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos nevis trīs lasījumos.

Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.

Jau šodien valdība varētu lemt par Darba likuma grozījumiem, kas paredz samazināt atlaišanas pabalstus.

Saskaņā ar Labklājības ministrijas sagatavoto likumprojektu, atlaišanas pabalsta samazinājums neskartu tikai tos darbiniekus, kas pie attiecīgā darba devēja nostrādājuši mazāk nekā piecus gadus – viņi arī turpmāk varētu saņemt pabalstu viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā.

Darbiniekiem, kas pie attiecīgā darba devēja nostrādājuši piecus līdz desmit gadus, atlaišanas pabalstu plānots samazināt no divām vidējām mēnešalgām līdz pusotrai, bet darbiniekiem, kurus atlaiž darba devējs, pie kura viņi nostrādājuši desmit līdz divdesmit gadus – no trim mēnešalgām līdz divām mēnešalgām.

Darbinieki, kas zaudē darbu pie darba devēja, pie kura nostrādājuši vairāk nekā 20 gadus, pēc grozījumu spēkā stāšanās varētu pretendēt uz atlaišanas pabalstu divarpus mēnešu vidējās izpeļņas apmērā. Pagaidām šādiem darbiniekiem ir tiesības uz atlaišanas pabalstu četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā.

Neskatoties uz opozīcijas iebildumiem, kā arī vienas koalīcijas partijas pretēju nostāju, koalīcijas partijas šodien panākušas grozījumus likumos, kas atlaišanas gadījumā Rīgas domi ļaus ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Par grozījumiem "Par pašvaldībām" un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, ar kuriem mainīta pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtība, nobalsoja četras koalīcijas partijas, kā arī pie frakcijām nepiederošā deputāte Anda Čakša un divi partijas "KPV LV" deputāti - Artuss Kaimiņš un Aldis Blumbergs, tādējādi balsojumā par vienu likumprojektu iegūstot 52, bet par otru likumprojektu - 51 balsi. Pret minētajām izmaiņām balsoja pārējie "KPV LV" deputāti un opozīcijas partiju deputāti, taču Zaļo un zemnieku savienības deputāte Janīna Jalinska balsojumā nepiedalījās.

Minētie likumprojekti šodien Saeimas sēdes darbakārtībā iekļauti, koalīcijas deputātiem piesaucot bezprecedenta situāciju un neņemot vērā par likumprojektiem atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas viedokli.

Kaut arī valdība jau pirms nedēļas piešķīra gandrīz 1.2 miljonus latu atlaišanas pabalstu izmaksām skolotājiem, skolotāju makos šī nauda varētu nonākt vien pēc vairākām nedēļām, raksta Latvijas Avīze.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa skaidrojusi, ka šobrīd dokumenti par naudas piešķiršanu atlaišanas pabalstiem tiek saskaņoti ar Izglītības un zinātnes ministriju. Pēc tam dokumenti tiks sūtīti uz Finanšu ministriju, jo naudas pārskaitīšanai nepieciešams finanšu ministra rīkojums. Visas šīs procedūras aizņems aptuveni divas nedēļas. Tikai tad nauda nonāks pašvaldību kontos. Naudu saņems visas pašvaldības, kuras lūgušas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) atbalstu pabalstu izmaksā: gan tās, kuras no sava budžeta jau samaksājušas pedagogiem atlaišanas pabalstus, gan tās, kuras atlaidušas gan ir, bet maksājušas neko nav.

29. un 30. janvārī Jūrmalas pašvaldības uzņēmumu vadītājiem jāiesniedz domei priekšlikumi par izdevumu daļas samazinājumu šī gada budžetā.

Notiks visu pašvaldības uzņēmumu dalībnieku sapulces, kurās to vadībai būs jāatskaitās par parādiem, kā arī jāiesniedz priekšlikumi algu un tarifu samazinājumiem. Jūrmalas mērs uzvēra, ka kapitālsabiedrībām nāksies samazināt iepirkumus. Viņš prognozē, ka parādi varētu būt lielākajiem pašvaldības uzņēmumiem Jūrmalas siltumam, Jūrmalas namsaimniekam un Jūrmalas ūdenim.

Jūrmalas domes priekšsēdētājs Ģirts Trencis atzina, ka vislielākās problēmas ir Jūrmalās siltumā, kur iepriekšējā valdes esot izpārdevusi pašvaldībai piederošos īpašumus, kā arī palielinājuši sev algas, neierēķinot algu paaugstinājumu tarifā. Trencis uzskata, ka tas ir traģiski, ka Jūrmalā par 60 līdz 80 m2 lielu dzīvokli komunālie maksājumi sasniedz 200 latus mēnesī.

Amatus zaudē ar eksmēru Munkevicu saistītās personas

Pēc dalībnieku sapulcēm, kurās pašvaldības uzņēmumu valdes atskaitījās par uzņēmumu finansiālo darbību, vairākos no tiem nomainīta vadība.

Db jau vairākkārt rakstīja par Jūrmalas domnieku cīņām par amatiem pašvaldības uzņēmumos un kapitāldaļu pārraudzīšanu. Tās notika kopā ar domes vadības maiņu, katrs nākamais mērs atcēla iepriekšējā nozīmētās amatpersonas.

Vislielākās izmaiņas skar pašvaldības SIA Jūrmalas siltums un Jūrmalas attīstības projekti, kur valdes sastāvs mainījies gandrīz pilnībā. "Jūrmalas siltumā atgriezies tā ilggadējais direktors Uģis Vīksna. Diemžēl starp šī uzņēmuma bijušo valdi un domi bija izveidojusies savstarpēja neuzticēšanās, mums nebija nekādas informācijas par tur notiekošo," situāciju skaidro Jūrmalas mērs Ģirts Trencis. Ar Jūrmalas attīstības projektu darbību deputāti bijuši neapmierināti. "Vadība nevarēja atskaitīties par iztērētajiem līdzekļiem, notikušajiem iepirkuma konkursiem, kurus rīkoja pašu izveidota komisija. Tagad meklēsim tādu valdes priekšsēdētāju, kam ir jau pieredze pašvaldības mājokļu būvniecībā un iegādē," turpina Ģ.Trencis un neslēpj, ka "pēc speciālistiem skatīsies Rīgas virzienā". Amatu saglabās arī deputāts Ilmārs Ančāns, kurš to saņēma pēc sava paraksta atsaukšanas no iesnieguma par neuzticības izteikšanu Munkevicam. "Ne es viņu amatā iecēlu, ne noņemšu, lai tikai strādā," tā Jūrmalas domes priekšsēdētājs Ģ.Trencis.

Šodien Jūrmalas deputāti apvienotajā domes komiteju sēdē izskatīs pašvaldības investīciju plānu laikam no 2009. līdz 2012. gadam.

2008.gadā Jūrmalas investīciju plānā paredzēti bija 21 miljons 173 tūkstoši latu, un domes priekšsēdētājs Ģirts Trencis prognozē, ka nākamgad šī summa būs līdzīga vai nedaudz mazāka.

Lielākie projekti, kuriem pašvaldībai līdz šim nav nepieticis naudas, ir mols pie Lielupes ietekas jūrā ( 25 līdz 30 miljoni latu), jaunais tilts pār Lielupi Jaundubultos ( ap 100 miljoniem latu).

Visvairāk naudas iecerēts tērēt izglītībai Pumpuru vidusskolas un Slokas pamatskolas rekonstrukcijai, bērnudārza Katrīna būvniecībai, varbūt arī Ķemeru vidusskolas remontam.

Kā lielākos nākamā gada projektus Ģ.Trencis min ielu remontus ( 700 tūkstoši latu,- Turaidas ielas, Meierovica prospekta, kā arī Tērbatas un Tallinas ielu rekonstrukcijas), Majoru kultūras nama remontdarbus ( 600 tūkstoši latu), iekšpagalmu labiekārtošana ( 400 tūkstoši latu).

Lietuvas Nodarbinātības dienests šogad saņēmis 52 paziņojumus par masveida darbinieku atlaišanu uzņēmumos, kopumā plānojot, ka darbu varētu zaudēt vairāk nekā 4400 cilvēku, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā pērn, kad masveida atlaišanas procesā bez darba palika 2300 cilvēku.

Dienestā norādīja, ka darbinieku atlaišanu veicina saspringtā ģeopolitiskā situācija pasaulē un enerģētikas krīze.

Lietuvas Nodarbinātības dienesta direktora vietnieks Gītis Darulis atzina, ka paziņojumu par masveida atlaišanu skaits varētu vēl vairāk pieaugt, ja enerģētikas krīzes dēļ ekonomiskā situācija neuzlabosies.

"Darba tirgus pašlaik atrodas paradoksālā situācijā. Augustā pieprasījums pēc darbaspēka pieauga par gandrīz 30%, piedāvājot 36 000 vakanču. Vienlaikus ir vairāk atlaišanu darbinieku skaita samazināšanas dēļ," viņš klāstīja.

Kā norādīja dienesta pārstāvis, visvairāk masveida atlaišanas plānotas ražošanas, transporta un noliktavu sektora uzņēmumos.

Tūlīt pēc Vecrīgas grautiņiem otrdienas vakarā sabiedrību parsteidza vēl kāds notikums - Valsts prezidenta Valda Zatlera izvirzītais ultimāts Saeimai, pieprasot virkni dažādu lietu, to neizpildes gadījumā piedraudot visus 100 deputātus padarīt par bezdarbniekiem.

Svarīgākais no tiem -līdz 31. martam jāpieņem grozījumi Satversmē, kas paredzētu tautai tiesības rosināt Saeimas atlaišanu.

Turklāt šeit ir vēl kāds interesants aspekts. Ja tiešām šopavasar tiek atlaista Saeima, faktiski neierobežotu varu uz tuvākajiem pieciem līdz sešiem mēnešiem iegūtu premjers Ivars Godmanis. Ja būtisku lēmumu nepieņemšana biznesam ir nepatīkama, tad Godmaņa vienvaldība - neprognozējama. Un te jau ir grūti pateikt, kurš no šiem abiem faktoriem uzņēmējiem var radīt lielākus zaudējumus. Tomēr domājams, ka politiķi saņemsies un izpildīs Zatlera ultimātu, ar kuru viņš galvenokārt ir parūpējies par zināmu popularitāti sabiedrībā pašam sev. Vienkārši maz ticams, ka deputāti grib riskēt ar garantētu darba vietu vēl uz tuvākajiem diviem gadiem.

Baidoties, ka pašreizējās ekonomiskās situācijas dēļ viņas varētu atlaist no darba, vairāku privāto un valsts iestāžu darbinieces nolēmušas doties dekrēta atvaļinājumā, tādā veidā cenšoties sevi pasargāt no atlaišanas, atsaucoties uz Telegraf, ziņo Apollo.

Līdzīga situācija ir arī valsts iestādēs. "Mums nesen dekrēta atvaļinājumā devās priekšniece, baidoties no iespējamās štatu samazināšanas," laikrakstu informējusi kādas ministrijas darbiniece Marina. "Cilvēki patlaban gaida atlaišanu un algas samazināšanu, un aiziešana dekrētā ir veids, kā vismaz uz gadu sevi pasargāt no ekonomiskās krīzes sekām," viņa skaidro.

Bērnu un ģimenes lietu ministrijas pārstāvis Viesturs Kleinbergs laikrakstu informējis, ka šā gada deviņos mēnešos piedzimuši par 8 887 bērniem vairāk nekā pagājušajā gadā šajā pašā laika periodā. Turklāt septembrī pasaulē nākuši par 108 mazuļiem vairāk nekā pērn septembrī.

Pedagogi, kuri atbrīvoti no darba saistībā ar izglītības iestādes slēgšanu, reorganizēšanu vai pedagogu skaitu samazināšanu, saņems atlaišanas pabalstus.

Šādu lēmumu 15.septembrī atbalstīja Ministru kabinets, Db norādīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) speciālisti.

Ministrijas apkopotā informācija liecina, ka līdz šā gada 1.septembrim saistībā ar izglītības sistēmas reformu 25 pašvaldībās tiek slēgtas 47 skolas un atbrīvoti 680 pedagogi, kuru atlaišanas pabalstu izmaksai nepieciešami 619.6 tūkstoši latu. 25 pašvaldībās tiek reorganizētas 45 skolas un atbrīvoti 290 pedagogi, kuriem atlaišanas pabalsti nepieciešami 208 tūkstošu latu apmērā. Tāpat 749 pedagogi atbrīvoti atbilstoši noteiktajam skolēnu skaitam un vienu pedagoģisko likmi un pabalstu izmaksai nepieciešami 366.6 tūkstoši latu. Līdz ar to 1719 pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai pavisam kopā nepieciešami 1.194 miljons latu.

Jūrmalas deputāti domes sēdē apstiprināja pašvaldības investīciju plānu laikam no 2009. līdz 2012. gadam.

Visvairāk ieguldīs izglītībā

Visvairāk naudas iecerēts tērēt izglītībai,- Pumpuru vidusskolas un Slokas pamatskolas rekonstrukcijai, bērnudārza Katrīna būvniecībai,

Kā lielākos nākamā gada projektus Ģ.Trencis min ielu remontus ( 700 tūkstoši latu,- Turaidas ielas, Meierovica prospekta, kā arī Tērbatas un Tallinas ielu rekonstrukcijas), Majoru kultūras nama remontdarbus ( 600 tūkstoši latu), iekšpagalmu labiekārtošana ( 400 tūkstoši latu).

Izvērtē 2008. gada investīcijas

“ 2008. gada investīciju plāns pēc kopējās summa ir izpildīts, taču 60% objektu nekas nav ieguldīts, pārējos kaut kas ieguldīts, kamēr par ielu remontiem dome Munkevica vadības laikā samaksājusi vairāk kā miljonu latu plānoto 700 tūkstošu vietā,” turpina Ģ.Trencis. Viņš atzīst, ka Munkevics masveidā slēdzis līgumus par ielu remontdarbu veikšanu.

Jūrmalas mēram Ģirtam Trencim (TP) ir trīs padomnieki, no kuriem divi ir viņa partijas biedri. Katrs saņem 900 latu lielu algu ( pirms nodokļu nomaksas) mēnesī.

« Es izvēlējos padomniekus pēc viņu zināšanām un darba pieredzes nevis pēc partijas piederības vai personiskajām simpātijām. Viņiem ir darba līgumi uz manu kā mēra pilnvaru laiku, » skaidro Jūrmalas domes priekšsēdētājs Ģ.Trencis. Z.Starkam ir maģistra grāds vadības zinībās un domes izpilddirektora darba pieredze, G.Polis ir publiskās un privātās partnerības asociācijas izpilddirektors, bet A.Kalnciema padomi nepieciešami, jo Trencis atzīst, ka neorientējas sporta un izklaides jautājumos, kas Jūrmalai kā kūrortpilsētai esot svarīgi.

Pirms astoņiem gadiem dibinātais Jūrmalas pašvaldības uzņēmums Jūrmalas attīstības projekti par nekā nedarīšanu firmas darbiniekiem algās izmaksājis vairāk nekā 200 tūkstošus latu, ziņoja raidījums Nekā Personīga. Raidījums šai firmai pievērsis uzmanība pēc Valsts kontroles paziņojuma, ka uzņēmuma pamatkapitālā nelietderīgi ieguldīti 768 tūkstošus latu vērti zemes gabali.

Jūrmalas attīstības uzņēmums esot dibināts ar labu mērķi – būvēt dzīvokļus trūcīgākajiem pilsētas iedzīvotājiem. Taču labie plāni palikuši tikai uz papīra – būvniecība nenotika, tomēr algas atbildīgie saņēma. Kopš dibināšanas uzcelts neesot nekas.

Pašvaldības ieceres daudzu gadu garumā bremzējusi politisko līderu maiņa un korupcijas skandāli.

Kad 2010.gadā Jūrmalas mēra amatā nonāca Romualds Ražuks, viņš izlēma nevajadzīgo uzņēmumu likvidēt, informēja raidījums.

«Attīstības projekti bija tāda metode, kā to naudu paslēpt, lai tā nebūtu pašas domes budžetā. (..) Paslēpt no Valsts Kontroles, no jebkuras instances, kas skatītu šīs naudas izlietošanas lietderību,» Nekā Personīga skaidrojis tagad jau Saeimas deputāts Ražuks.

Līdz ar Ministru kabineta atteikumu sniegt valsts līdzfinansējumu Jūrmalas maģistrālo ielu remontiem, var apstāties arī jau iesāktie ielu remonti.

"Ja nebūs līdzfinasējuma, tad Zigfrīda Meierovica prospektu rekonstruēt nevarēsim, jo pašvaldības budžetā šim nolūkam naudas nepietiek," skaidro Jūrmalas mērs Ģirts Trencis. Viņš baidās, ka apdraudēts būs jau iesāktais Turaidas un Aizkraukles ielu rekonstrukcijas projekts, kas ir jau uzsākts. "Sākušies rakšanas darbi. Pagājušajā gadā mums kredītu piešķīra, tiesa saņēmām mazāku summu, kā nolemts, bet vismaz varējām uzsākt darbus,“ turpina Ģ.Trencis.

Db jau rakstīja, ka Jūrmalas dome uzsākusi Turaidas un Aizkraukles ielu rekonstrukcijas projektu. Tās ir ielas, kas ved uz Dzintaru koncertzāli un Dzintaru atrakciju parku. Projekta kopējās izmaksas ir 2.3 miljoni latu. Būvdarbus veic SIA Binders, būvuzraugs SIA Jurēvičs un partneri.Projekts paredz nomainīt visas inženierkomunikācijas ieklāt jaunu braucamās daļas asfalta segumu, uzstādīt jaunu apgaismojumu, izveidot bruģētu gājēju ietvi un veloceliņu, kā arī paredzēts apzaļumot pieguļošo teritoriju. Projekta ietvaros iecerēts arī rekonstruēt un labiekārtot laukumu pie Dzintaru koncertzāles, kā arī izbūvēt strūklaku un soliņus.