Eiropas vadošo futbola klubu vērtības reitingā pirmajā vietā ierindojas Spānijas Real Madrid un Lielbritānijas Manchester United, katra futbola kluba vērtībai sasniedzot 2,9 miljardus eiro.

Savukārt trīs vadošo futbola klubu (Real Madrid, Manchester United un Barcelona) vērtība veido aptuveni trešdaļu no visu 32 vadošo Eiropas futbola klubu kopējās vērtības, kas ir 26,3 miljardi eiro, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas nozīmīgāko futbola klubu vērtības pētījums Futbola klubu vērtējums: Eiropas elite (Football club’s valuation: The European elite).

KPMG Baltics SIA partneris Ondrejs Fikrle: «Eiropas profesionālo futbola klubu analīze parāda mainīgo ekonomisko situāciju futbolā. Lai gan futbola klubi ir starp pasaulē visatpazīstamākajiem zīmoliem ar ļoti lielu līdzjutēju skaitu visā pasaule, tomēr to finansiālā vērtība ir salīdzinoši maza. Tikai 9 no 32 pārskatā iekļautajiem klubiem vērtība pārsniedz 1 mljrd. EUR. Protams, būs arī interesanti novērot, vai Francijā notiekošais Eiropas futbola čempionāts Euro 2016 ienesīs izmaiņas kopējā futbola klubu novērtējumā.»

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Pašreizējā tiešā futbola atdeve Latvijas ekonomikai kopumā sasniedz 27,8 miljonus eiro, liecina UEFA GROW attīstības programmas ietvaros veiktais pētījums, kas mēra futbola vērtību un pienesumu sabiedrībai.

Iegūtie dati rāda, ka investīcijas futbolā ienes līdzekļus valsts ekonomikā – piemēram, rada jaunas darba vietas, un reizē ļauj valstij ietaupīt miljonus veselības aprūpē, noziedzības apkarošanā un citos būtiskos segmentos.

Minēto atdevi veido esošo futbola laukumu vērtība, ietverot 3,1 milj. eiro ieguldījumu būvniecības nozarē un 9,4 milj. eiro ieguldījumu laukumu izveidē un nomā, kā arī futbola dalībnieku tēriņu vērtība 15,3 milj. eiro apmērā, kas ir tiešie izdevumi, dalības maksas, aprīkojums, transporta izdevumi u.c.

Sociālajai nozarei futbols sniedz ietaupījumu 1,9 milj. eiro apmērā, ietverot noziedzības samazinājumu un izglītības sistēmas uzlabojumus. Savukārt veselības nozarei futbols sarūpē 15 milj. eiro ietaupījumu, dalībnieku vidū novēršot kardiovaskulārās saslimšanas, diabēta gadījumus, mentālās saslimšanas un citus veselības riskus. Pētījuma dati apliecinājuši, ka ikgadējā investīcija 118 eiro apmērā uz vienu spēlētāju dod Latvijas tautsaimniecībai 1515 eiro lielu atdevi.

Valsts policijas (VP) sāktajā kriminālprocesā par futbola spēļu sarunāšanu ir aizturētas trīs personas, trešdien notikušajā preses konferencē atklāja VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Aģentūra LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka starp aizturētajām personām ir arī bijušais Daugavpils futbola kluba «Dinaburg» prezidents, uz mūžu no Latvijas futbola diskvalificētais Oļegs Gavrilovs, kurš ir apsūdzēts arī citā kriminālprocesā par spēļu sarunāšanu. Šajā kriminālprocesā nākamā tiesas sēde paredzēta Daugavpils tiesā 23.decembrī plkst.10.30.

Ķuzis medijiem norādīja, ka policija vēlējusies, lai galvenajam spēļu sarunāšanas organizatoram tiktu piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, taču tiesa šai personai noteikusi drošības naudu 30 000 eiro apmērā. Ķuzis atzīmēja, ka VP izvērtēs naudas izcelsmi.

Viņš arī atzina, ka lietā iesaistītās personas jau iepriekš bijušas VP redzeslokā par līdzīga rakstura noziegumiem. Ķuzis gan neatklāja nevienas personas identitāti, taču atklāja, ka visi trīs ir Latvijas valstspiederīgie. Tāpat viņš norādīja, ka lietā tiek izmeklētā spēļu rezultātu manipulēšana vairākās oficiālās futbola spēlēs, tostarp Latvijas čempionātā. Noziedzīgā kārtā iegūtās summas vēl tiek skaidrotas.

Īsi pēc vēsturiskā sasnieguma, pirmo reizi iekļūstot UEFA Eiropas Konferences līgas grupu turnīrā, Latvijas čempionvienība futbolā RFS preses konferencē prezentējusi savu jaunatnes akadēmiju un telpu futbola komandu.

Latvijas visu laiku titulētākais telpu futbola klubs “Nikars”, kas 12 reizes kļuvis par Latvijas čempionu, turpmāk sauksies “RFS Futsal” un būs daļa no RFS futbola piramīdas.

Jebkuram bērnam vai jaunietim, kurš sapņo kļūt par jauno Elvi Stugli, Kasparu Dubru vai Emersonu, turpmāk šāda iespēja būs, pievienojoties “RFS Academy”. Vēlāk akadēmijas audzēkņiem būs iespēja izvēlēties, vai turpināt treniņus futbolā vai attīstīt savas prasmes telpu futbolā, kur treniņus un spēles var viegli apvienot ar studijām.

“RFS Academy” audzēkņiem būs iespēja ikdienā trenēties un spēlēt Baltijā modernākajā sporta kompleksā “LNK Sporta parks”, kā arī Teikā un Mežciemā.

Futbols jau sen ir pārstājis būt tikai sporta veids. Tas ir milzīgs sociāls rīks, kurā katrs var sevi realizēt dažādos veidos, apgūt jaunas iemaņas un pielietot tās dzīvē.

Tā intervijā DB norāda bijušais Latvijas futbola izlases kapteinis un šobrīd viens no trijiem kandidātiem uz Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta amatu Kaspars Gorkšs. Viņš ir pārliecināts, ka ar savu uzkrāto pieredzi, spēlējot arī klubos ārpus Latvijas, spēs viest pozitīvas pārmaiņas un ievest Latvijas futbolu jaunā ērā. Skaidrība, kurš turpmākos divus gadus stūrēs Latvijas futbola kuģi, tiks viesta jau pēc nedēļas.

Vai futbols ir sporta karalis Latvijā?

Šobrīd futbols ir masveidīgākais sporta veids Latvijā, ja skatāmies pēc iesaistīto jauniešu un bērnu skaita. Tā ir pozitīva zīme, jo bērnu skaits valstī kļūst mazāks, bet futbolā tas palielinās, tas nozīmē, ka mēs kaut ko darām pareizi. Arī Latvijas U-19 izlases panākumi parāda, ka jau pirms kāda laika ir sākts pozitīvu darbību kopums, kas šobrīd dod rezultātus. Tomēr Latvijas futbolā ir vajadzīga līdera sejas maiņa, lai dotu pozitīvu impulsu sabiedrībai, ka futbols vēlas mainīties. Un, iespējams, ar šo sejas maiņu mēs varam pavērt futbolam vēl lielākas iespējas gan valsts, gan pašvaldību līmenī un tādā veidā pārnest futbolu jaunā kvalitātē.

Palicis teju mēnesis līdz Latvijas Futbola federācijas (LFF) kongresam, kurā notiks arī LFF prezidenta vēlēšanas. Šoreiz izmaiņas būs, jo ilggadējais prezidents Guntis Indriksons savu kandidatūru nav pieteicis un būs jāizšķiras starp trīs kandidātiem: bijušo Latvijas Nacionālās futbola izlases spēlētāju Kasparu Gorkšu, Krišjāni Kļaviņu un Latvijas Telpu futbola asociācijas (LTFA) prezidentu Vadimu Ļašenko, kurš DB norāda, ka viņam ir skaidra vīzija, kā un kurā virzienā futbols Latvijā ir jāattīsta.

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Ko konkrēti ir nepieciešams izdarīt, lai situāciju uzlabotu?

Viss sākas no galvas, tāpēc LFF ir nepieciešams aktīvs prezidents, kurš grib strādāt. Lai gan šobrīd esmu tikai vēl kandidāts, man ir tikšanās ar biedriem un mēs runājam par futbola attīstību, jo katram ir savas problēmas, kuras vajag risināt. LFF preizdenta amata kandidātiem bija jāizstrādā sava programma par futbola attīstību. Man ir piecas galvenās vīzijas, proti, caurredzamība un godīgums, infrastruktūra un attīstība, apmācība visos līmeņos, spēlētāju, treneru, menedžeru konkurētspēja starptautiskā līmenī un reģionu nostiprināšana. Tas ir tas, uz ko es lieku akcentu, lai palīdzētu izmanīt situāciju futbolā Latvijā.

Liepājā tuvāko gadu laikā plānots realizēt vērienīgu projektu - uzcelt slēgto futbola halli Zvejnieku alejā 2/4, kas būtu vienīgā šāda veida halle Latvijā.

Valdība ir lēmusi arī piešķirt 800 tūkst. eiro valsts līdzfinansējumu slēgtās futbola halles būvniecībai, kas tiktu izmantota bērnu un jauniešu sporta aktivitātēm, profesionālo futbola komandu treniņiem un spēļu norisei, tajā skaitā, starptautiska mēroga sporta sacensībām.

Slēgtās futbola halles aptuvenais apjoms plānots 12,5 tūkst. kvadrātmetru. Hallē paredzēts futbola laukums, tribīnes, balkoni, biroja un palīgtelpas, ģērbtuves, trenažieru zāle, tehniskās, noliktavu un citas telpas, kas nepieciešamas slēgtās futbola halles ekspluatēšanai. Projekta kopējās izmaksas plānotas 8,5 milj. eiro apmērā, tai skaitā jau minētie 800 tūkst. eiro. Nākamgad 1,7 milj. eiro plānots piesaistīt kā valsts budžeta finansējumu un pašvaldības finansējumu, bet 2020. gadā sešus miljonus eiro plānots piesaistīt kā valsts budžeta finansējumu, pašvaldības finansējumu un Latvijas Futbola federācijas (LFF) finansējumu.

Latvijas sporta klubu tīkls «People Fitness» nākamgad plāno atvērt klubus Somijas galvaspilsētā Helsinkos, Itālijas pilsētā Milānā un Apvienotās karalistes galvaspilsētā Londonā, pastāstīja «People Fitness» mārketinga direktore Aleksandra Dembo.

Viņa norādīja, ka uzņēmuma ieskatā minētie tirgi ir ļoti perspektīvi «People Fitness» sporta klubiem, jo Helsinkos, Milānā un Londonā ir ļoti augsts pakalpojuma pārklājuma rādītājs, kas, savukārt, nozīmē, ka tur ir lielāks potenciālo klientu skaits. «Mēs uzskatām, ka divi klubi katrā Baltijas valstu galvaspilsētā ir pietiekami. Šobrīd mums ir 10 000 aktīvo klientu un pakalpojuma pārklājuma līmenis Baltijas valstu tirgū šodien neļauj atvērt lielāku mūsu formāta fitnesa klubu skaitu. Turklāt mēs testējām modeli divus gadus un novērojām veiksmīgus rādītājus, tāpēc ticam šim modelim,» sacīja Dembo.

«People Fitness» pārstāve skaidroja, ka, domājot par darbības paplašināšanu, vērā tika ņemts arī tas, ka, piemēram, «People Fitness Riga Center» sporta klubā jau sasniegta maksimālā zāļu noslodze, turklāt visi ekonomiskie uzņēmējdarbības rādītāji apliecina tā sekmīgu darbību.

Tā ir ideja, kas caurstrāvo Latvijas Futbola federācijas (LFF) izstrādāto stratēģiju. Futbols ir ne tikai spēle, dažiem tā ir dzīve, bet kopumā tā ir vide, kas ļauj gūt patiesas emocijas, attīstīties un piedzīvot neiedomājamas lietas.

Tā intervijā Dienas Biznesam norāda LFF izpilddirektors Edgars Pukinsks, kurš federācijā strādā nu jau desmit gadus. Nākamā gada pavasarī ir gaidāmas LFF prezidenta vēlēšanas, kas nesīs pārmaiņas, jo šā brīža prezidents Guntis Indriksons ir paziņojis, ka, visticamāk, uz amatu vairs nekandidēs. E. Pukinsks ir pārliecināts, ka pārmaiņas nāks par labu un viens no jautājumiem, kas jāatrisina, ir saistīts ar futbola reputāciju. Ar jaunām asinīm un seju to uzlabot būs vieglāk.

Fragments no intervijas:

Kāds noskaņojums šobrīd valda futbola saimē?

Ir ļoti sarežģīti atbildēt uz šo jautājumu, jo futbola saimniecība ir liela un krāsaina. Ir lielie klubi, kuriem ir izveidota sava jaunatnes sistēma, kuri spēlē virslīgā, piemēram, Metta, Liepāja, Jelgava. Tajā pašā laikā ir virkne mazu klubu un organizāciju. Tāpēc pateikt «vidējo temperatūru palātā» ir sarežģīti. No sportiskā viedokļa raugoties, noskaņa ir ne visai pozitīva, jo sasniegumi nacionālās izlases līmenī šobrīd nevienu neapmierina, tostarp arī LFF. Tomēr darbs, ko veicam, un pārmaiņas, ko plānojam ieviest, dod cerību, ka lietas mainīsies uz labo pusi. Ir daudz interesantu sarunu par nākamgad pavasarī gaidāmajām LFF prezidenta vēlēšanām. Nevar teikt, ka šobrīd par situāciju futbolā kāds ļoti sēro, taču tajā pašā laikā neviens nav sajūsmā par to, kur esam.

Paredzēts, ka pilna izmēra futbola laukums, kuru nepieciešamības gadījumā varēs sadalīt pat sešos mazākos treniņa laukumos, atradīsies uz multifunkcionālās ēkas jumta - to paredz Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta Kaspara Gorkša parakstītais sadarbības memorands ar AS PN Project padomes priekšsēdētāju Aivaru Abromaviču (Aivaras Abromavičius), informē LFF.

Futbola laukumu paredzēts izveidot biznesa kvartāla projekta attīstīšanas ietvaros. «Viens no mūsu mērķiem ir Latvijā attīstīt Grassroots futbolu, dodot iespēju ikvienam bērnam, jaunietim un pieaugušajam neatkarīgi no viņa vecuma, nodarbošanās un sportiskā līmeņa spēlēt futbolu. Bez piemērotas infrastruktūras tas diemžēl nav iespējams. Tādēļ mums ir prieks būt daļai no šāda projekta un no savas puses darīsim visu, lai tas izdotos un futbols Latvijā kļūtu vēl populārāks. Manuprāt, šis ir piemērs, kā uzņēmēji ar sociāli atbildīgu pieeju palīdz visai sabiedrībai kļūt labākai,» komentē LFF prezidents K.Gorkšs.

«Attīstot savus projektus, mums vienmēr bijis svarīgi tajos iekļaut arī papildu ieguvumus gan sabiedrībai, gan apkārtējai videi. Futbola laukuma izveide, manuprāt, piešķirs papildu sabiedrisko nozīmīgumu un pievienoto vērtību visam Preses nama biznesa kvartālam. Ņemot vērā šādu infrastruktūras objektu sarežģītību gan būvniecības, gan uzturēšanas procesā, esam piesaistījuši augstākā līmeņa arhitektus un arī vienojušies par ilgtermiņa sadarbību ar Latvijas Futbola federāciju,» stāsta AS PN Project padomes priekšsēdētājs A.Abromavičs.

Krievijas miljardieris Dmitrijs Ribolovļevs Christie’s nama izsolēs pārdevis vairākus sev piederošus mākslas darbus par cenu, kas zemāka nekā to iegādes brīdī, tādējādi zaudējot aptuveni 150 miljonus ASV dolāru, raksta Bloomberg.

Miljardierim piederošais Marka Rotko 1949.gada darbs No.1. tika pārdots Londonas izsolē cenu diapazonā 10-15 miljoni dolāru, kas ir ievērojami mazāk par 36 miljoniem dolāru, ko viņš samaksāja 2008.gadā. Pagājušajā nedēļā Christie’s izsolēs miljardieris pārdeva vēl trīs mākslas darbus, un visus ar zaudējumiem, savukārt Auguste Rodina skulptūru pārdot neizdevās.

D. Ribolovļeva lēmums pārdot tik daudz slavenu 20.gadsimta mākslinieku darbus izraisīja neizpratni daudzu ekspertu vidū. Viņš jau pēdējo 18 mēnešu laikā zaudēja 100 miljonus dolāru, pārdodot trīs Pola Gogēna, Gustava Klimta un Rodina darbus.

D. Ribolovļevs savu bagātību ieguvis, pārdodot divas minerālmēslu kompānijas Krievijā. Iepriekš, iegādājoties mākslas darbus, viņš par tiem samaksāja rekordaugstu cenu.

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness rubrikā Ceļvedis ar saviem brīvā laika un atpūtas paradumiem, kā arī iedvesmas avotiem dalās AS LNK Industries valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs.

1.Vēderprieks

Mani droši var saukt par antigurmānu. Jo vienkāršāks un saprotamāks ir ēdiens, jo labāk man garšo. Gastronomiskie eksperimenti – tas nav par mani. Esmu bijis pietiekami smalkos restorānos, arī tādos, kam piešķirtas Michelin zvaigznes, bet secinājums vienmēr ir bijis viens – nekas nav labāks par ceptiem kartupeļiem, gurķu un tomātu salātiem ar krējumu un mājas kotleti. Rīgā labprāt iegriežos Mister Fox un Monterosso, bet Jūrmalā mani bieži var satikt Kafijas stūrītī Bulduros.

2.Dvēselei

Pēdējos gados no pārliecināta ciniķa, kāds biju jaunībā, esmu kļuvis par visai sentimentālu cilvēku. Grūti pateikt, vai tā ir tāda nenovēršama pieaugušā cilvēka transformācija, kura notiek, kad veidojas ģimene, dzimst bērni, vai arī iemesls ir kāds cits. Diezgan lielu daļu laika es veltu dažādām labdarības aktivitātēm. Tā redzamākā, par ko arī cenšamies iespējami daudz stāstīt, ir palīdzība dzīvniekiem, pareizāk - pavisam konkrētai dzīvnieku sugai – kaķiem. Man pašam mājās ir trīs kaķi, visi tie paņemti no ielas. Kaķi man ļoti patīk, līdz ar to, kad iepazinos ar cilvēkiem, kuri nodarbojas ar bez pajumtes palikušo kaķu aprūpi un ir izveidojuši patversmi Remi, nolēmu, ka atbalstīsim šo iniciatīvu.

Šodien, 22.augustā, Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē deputāti apstiprināja sagatavoto lēmumprojektu, ar kuru atceļ Rīgas domes lēmumu par pašvaldībai piederošā stadiona Krišjāņa Barona ielā 116 nodošanu bezatlīdzības lietošanā Latvijas Futbola federācijai.

Lēmums pieņemts, pamatojoties uz likuma Par pašvaldībām 21. panta pirmās daļas 27. punktu un ņemot vērā jūlija beigās saņemto biedrības Latvijas Futbola federācija vēstuli, kurā tā informē, ka ar biedrības rīcībā esošajiem resursiem nav iespējams saviem spēkiem pilnvērtīgi veikt sporta kompleksa projekta realizāciju un nodošanu ekspluatācijā iepriekš noteiktajā termiņā – 2017. gada jūnijā.

2012. gada 31. janvārī Rīgas dome pieņēma lēmumu pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 116A, Ērgļu ielā 2, Ērgļu ielā bez numura un Aleksandra Čaka ielā bez numura uz desmit gadiem nodot bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai – biedrībai Latvijas Futbola federācija. Bija paredzēts, ka līguma darbības laikā daļa uzbūvētās infrastruktūras tiks nodota bezatlīdzības lietošanā pašvaldībai publisko funkciju veikšanai - sporta, īpaši futbola, popularizēšanai, veselīga dzīvesveida un jaunatnes sporta aktivitāšu veicināšanai un sporta izglītības programmu īstenošanai Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Pēc sporta bāzes izbūves treniņu laukumus varētu izmantot arī tuvumā esošās izglītības iestādes un Rīgas Futbola skola.

Pašlaik Daugavpilī norit futbola stadiona Esplanādē rekonstrukcijas 1. kārta. Latvijas Futbola federācija piedāvā pilsētā šajā vietā būvēt pilnīgi jaunu stadionu ar 5000 skatītāju vietām, lai varētu uzņemt sieviešu un jauniešu futbola izlases.

Šādu piedāvājumu tikšanās laikā ar Daugavpils Domes priekšsēdētāja 1. vietnieku Rihardu Eigimu izteicis Latvijas Futbola federācijas Infrastruktūras attīstības komitejas priekšsēdētājs Vladimirs Žuka.

Vēl viens piedāvājums ir iespēja izmantot Daugavpils sporta bāzes, piemēram, bāzi Dzintariņš ārvalstu komandu treniņnometnēm. «Īpaši tas varētu ieinteresēt kaimiņvalstis, kuru komandām Rīga, Liepāja vai Ventspils ir tālu. Tikšanās laikā pārrunāja arī iespēju Daugavpilī uzbūvēt segto futbola manēžu,» norāda Daugavpils pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Šim projektam Latvijas Futbola federācija arī sola finansiālo atbalstu. R. Eigims un V. Žuks ir vienisprātis, ka Daugavpils futbola komandai jāsāk domāt par dalību futbola virslīgā.

Paplašinot darbību Latvijā, budžeta klases sporta klubu ķēde Lemon Gym šā gada rudenī Rīgā atvērs savu trešo sporta klubu, kurā tiks investēti ap 500 tūkstošiem eiro, informē kompānijas pārstāvji.

Trešais Lemon Gym klubs atradīsies Ķengaragā, Maskavas ielā 264, tirdzniecības centra Ščecina telpās.

Kā ziņots iepriekš, pateicoties labvēlīgajai tirgus situācijai, līdz 2016. gada beigām Rīgā kopumā tiks atklāti četri Lemon Gym sporta klubi.

Lemon Gym ir pirmā budžeta klases sporta klubu ķēde Baltijā, kas savas durvis Latvijā vēra 2016. gada janvārī. Šobrīd Rīgā darbojas divi Lemon Gym klubi.

Jaunais sporta klubs būs aptuveni 900 m2 plašs un tajā, atbilstoši Lemon Gym sporta klubu konceptam, tiks piedāvāti vairāk nekā 70 Life Fitness trenažieri, kā arī bezmaksas wi-fi tīkls un bezmaksas stāvvieta, kas tiks paplašināta.

Jāņa Daliņa stadiona pārbūves un vieglatlētikas manēžas būvniecības darbi Valmierā tuvojas noslēgumam. Objektu plānots nodot ekspluatācijā vasarā.

Ministru kabinetā sēdē 1.jūnijā tika lemts par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 27 miljonu eiro apmērā 21 augstas gatavības projekta īstenošanai valstī. Valdība lēma no minētās summas 2,673 miljonus eiro piešķirt arī Jāņa Daliņa stadiona un vieglatlētikas manēžas pārbūves projektam.

Projektu būtiskākie kritēriji bija to augstā gatavība un īstenošanas uzsākšana vai pabeigšana 2021.gadā. Tāpat vērā tika ņemta projekta īstenošanas rezultātu ilgtspējas nodrošināšana pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Tādejādi valsts finansējuma daļa nacionālas nozīmes sporta infrastruktūrai Valmierā - Jāņa Daliņa stadiona pārbūvei, palielinājusies no 6,1 miljona eiro uz 8,773 miljoniem eiro.

Latvijas Futbola federācijas prezidents (LFF) Kaspars Gorkšs kopā ar Rīgas domes amatpersonām 21.augustā apmeklēja Rīgas 75. vidusskolu Ķengaragā(Ogres ielā 9) un klātiene iepazinās ar esošo skolas sporta infrastruktūru, kā arī vienojās kopīgi sadarboties tās attīstībā.

K. Gorkšs norāda, ka norāda, ka plānotie laukuma ieviešanas darbi ir svarīgs nākamais solis nesen parakstītajā sadarbības līgumā ar Rīgu, kas paredz kopīgu pūliņu pielikšanu arī citās futbola jomās. LFF ir ieinteresēta, lai pēc iespējas vairāk cilvēku iesaistītos futbolā un tajā paliktu, un tā labad lielā izmēra laukumu plašāka pieejamība kalpo kā neatņemama šādas nostājas sastāvdaļa.

Lielāko daļu no skolas teritorijas aizņems jaunais futbola laukums, kura izmērs būs apmēram 110 metri platumā un 72 metri garumā. Kopā ar federāciju plānots līdzās stadionam izbūvēt skatītāju tribīni ar nojumi, kurā paredzētas vietas apmēram 1000 skatītājiem. Jaunajā tribīnē būs arī ģērbtuves spēlētajiem un tiesnešiem, kā ar atsevišķa konferenču telpa, telpas saimnieciskās darbības nodrošināšanai un labierīcībām, stāstīja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

U-19 Eiropas telpu futbola čempionāta finālturnīra aplikāciju izstrādā "FanApps", informēja uzņēmuma pārstāvji.

«FanApps» izstrādā mobilās lietotnes sportistiem, klubiem, līgām, turnīriem un federācijām, lai tie varētu proaktīvi komunicēt ar faniem. Uzņēmuma jaunākais veikums ir Eiropas futbola pārvaldības organizācijas UEFA apstiprinātā mobilā lietotne Eiropas čempionāta finālturnīram telpu futbolā.

«FanApps» vadītājs Anrijs Brencāns ir gandarīts, ka Latvijas Futbola federācija ir novērtējusi tehnoloģiju nozīmi fanu iesaistei sacensībās. Līdz šim veiktā analīze ļāvusi secināt, ka vairāk nekā puse skatījumu federācijas mājas lapā ir veikti no mobilajiem tālruņiem. Līdz ar to loģisks ir lēmums, ka mobilā lietotne ir vide, ar kuras palīdzību komunicēt.

«Ļoti precīzi ir noteikta mērķa auditorija, uz ko vērst mārketinga aktivitātes. Ir izplānota programma, kādā veidā veicināt jaunās aplikācijas atpazīstamību un vēlmi to izmantot. Aplikācijas lietotāji saņems karstos jaunumus, video stāstus par notikumiem aiz laukuma un varēs viktorīnās iegūt federācijas dāvātās balvas,» viņš stāsta. Eiropas futbola pārvaldības organizācija UEFA akceptēja «FanApps» piedāvāto risinājumu, apstiprinot izvēlēto kursu inovatīva risinājuma izmantošanai komunikācijā ar faniem. Viņš piebilst, ka jaunā pieredze uzņēmumam dod iespēju piedāvāt visiem sporta veidiem mobilo aplikāciju kā mūsdienīgu risinājumu atsevišķu turnīru un notikumu atspoguļošanai.

Leģendārais Latvijas futbolists un treneris Aleksandrs Starkovs, būdams Liepājas futbola kluba galvenā trenera amatā vien dažus mēnešus, pāragri sapņu pilis neceļ. Tomēr liek pamatu cīņām par panākumiem gan Latvijas čempionāta virslīgā, gan Eiropas kausos un uzskata, ka nekas nav neiespējams

Sports vienmēr saistīts ar uzvarām un zaudējumiem. To neskaitāmas reizes piedzīvojis arī leģendārais Latvijas futbola treneris, kurš ne vien ilgo darba gadu laikā 13 reižu izcīnījis Latvijas čempiona titulu, bet arī nacionālo valstsvienību vadīja vēsturiskajā 2004. gada Eiropas čempionātā un tā atlasē. Tai pašā laikā A. Starkovs piedzīvojis arī skaudrus mirkļus, piemēram, kad pērn Latvijas Futbola federācijas valde nolēma viņu atbrīvot no Latvijas valstsvienības galvenā trenera amata. Taču A. Starkovs māca, ka pēc neveiksmes nedrīkst ieslīgt izmisumā, un tagad ar pilnu atdevi cenšas attaisnot uz viņu liktās cerības jaunajā – Liepājas futbola kluba galvenā trenera – ampluā.

Rudenī Rīgā tiks atklāta modernākā futbola halle Baltijā "Playoff Arena" ar septiņiem mini-pitch jeb mazā izmēra futbola laukumiem, informē "Playoff Arena" futbola halles vadītājs Ilvars Koscinkevičs.

Futbola halle "Playoff Arena" atradīsies Pārdaugavā, blakus Kalnciema tiltam, pretim viesnīcai "Elephant". Tās atklāšana iecerēta 3.septembrī.

"Pirms 11 gadiem, kad studēju Francijā, draugi mani uzaicināja uzspēlēt futbolu. Spēlējām hallē mini-pitch laukumā, kas man bija pirmā tāda pieredze, un es biju ļoti patīkami pārsteigts, ka spēlēt četri pret četri nelielā laukumā var būt tik aizraujoši. Pēdējos gados, strādājot daudzviet Eiropā, pamanīju, ka šāda veida futbols ir ārkārtīgi populārs. Piemēram, Francijā ir vairāk nekā 200, Vācijā - pat vairāk nekā 300 šādu haļļu. Zinot, ka Rīgā pieprasījums pēc futbola laukumiem ir krietni lielāks nekā iespējas, nolēmu, ka šāds projekts ir jārealizē arī pie mums. Domāju, "Playoff Arena" ieņems ļoti nozīmīgu vietu Rīgas futbola infrastruktūrā un būs liels ieguvums sabiedrībai kopumā," skaidro Kristofers Ritovs, uzņēmējs un "Playoff Arena" futbola halles projekta autors.

Latvijas Futbola federācijas (LFF) valde otrdien, 30.augustā pēc nesekmīgā mēģinājuma piesaistīt projektam nepieciešamo finansējumu un neatrodot jauna futbola stadiona celtniecībai nepieciešamo atbalstu valsts un/vai pašvaldības līmenī lēma apturēt turpmāku sporta kompleksa Kr. Baronā ielā 116a rekonstrukcijas projekta realizēšanu, informē federācijas pārstāvis Toms Ārmanis.

Rīgas domes Īpašuma komitejas deputāti pirms nedēļas apstiprināja lēmumprojektu, kas paredz atcelt Rīgas domes lēmumu uz desmit gadiem nodot pašvaldībai piederošo stadionu Krišjāņa Barona ielā 116A bezatlīdzības lietošanā Latvijas Futbola federācijai, kas tur bija iecerējusi celt nacionālās izlases stadionu.

LFF izpilddirektors Edgars Pukinsks paskaidroja, ka Kr. Barona ielas stadiona rekonstrukcijas projektā ieguldītie 1,16 miljoni EUR tika ņemti no UEFA piešķirtā speciālā budžeta, kas bija paredzēti konkrēti darbam pie šī projekta tehniskās izstrādes un saskaņošanas. Projekta dokumentācija, specifikācijas un tehniskie risinājumi paliek LFF rīcībā un var tikt izmantoti cita futbola stadiona projekta realizēšanai, ja tam atrastos nepieciešamie finansiālie resursi.

Latvijas Futbola federācija uzsākusi sadarbību ar KONAMI, kā rezultātā Latvijas futbola izlasi varēs redzēt jaunajā futbola videospēlē eFootball PES 2020.

Šis līgums nozīmē, ka videospēlē eFootball PES 2020 tiks oficiāli iekļauti Latvijas futbola izlases spēlētāji, spēļu forma un emblēma, kas ļaus visdedzīgākajiem futbola faniem gatavoties gaidāmajam UEFA EURO 2020 turnīram, kas sāksies nākamā gada jūnijā. Tāpat pavisam drīz tiks izziņota pieteikšanās Latvijas līdzjutējiem dalībai eUEFA 2020 kvalifikācijas e-futbola turnīram.

Kaspars Gorkšs, LFF prezidents: «LFF ir pagodināta noslēgt līgumu ar pasaules videospēļu celmlauzi un piedalīties KONAMI un UEFA izsludinātajā, jaunajā turnīrā UEFA eUEFA 2020 kopā ar 50 citām futbola federācijām. Tas būs pilnīgi jauns UEFA turnīrs, kas ekskluzīvi tiks aizvadīts eFootball PES 2020 platformā un dos iespēju e-sporta faniem pierādīt savas digitālās prasmes un ļaut Latvijas un savu vārdu nest pasaulē. Ar šo e-sporta sadarbību, mēs visi ceram, ka tā ļaus Latvijas faniem un e-sporta cienītājiem pievienoties strauji augošajai e-sporta pasaulei un ļaus paplašināt e-futbola mīļotāju skaitu arī šeit Latvijā. Pats ar bērniem pa retam uzspēlēju digitālo futbolu un varu pateikt, ka vienmēr ir bijis nedaudz žēl, ka Latvija nav starp spēlē iekļautajām valstīm. Tagad šis mazais sapnis sāk piepildīties.»

Sporta klubu tīkls "Lemon Gym" aicina sporta klubu apmeklētāju maksimālā skaita ierobežojumus noteikt atbilstoši sporta klubu izmēriem, proti, pēc to platības, atklāja sporta kluba "Lemon Gym" Latvijas reģiona vadītājs Jevgenijs Beļakovs.

Viņš rosināja Veselības, Izglītības un zinātnes ministrijas aicināt pārskatīt lēmumu par ierobežojumiem un atļaut atvērt sporta zāles ar noteikumu, ka katrai personai tiek nodrošināts minimāls brīvas vietas daudzums - no četriem līdz 10 kvadrātmetriem - un divu metru distance starp klientiem.

"Mēs uzskatām, ka nav pareizi salīdzināt lielos sporta klubus "Lemon Gym" ar platību no 1000 līdz 1600 kvadrātmetriem ar mazām studijām un platību līdz 250 kvadrātmetriem. Kur ir lielāks risks? Lielajā, labi ventilējamā zālē vai nelielā studijā, ja abiem ir vienāds klientu skaits?" jautāja Beļakovs, iesakot ierobežot maksimālo cilvēku skaitu pēc platības, nevis radīt vienādus nosacījumus mazām studijām un lieliem klubiem.

Atbalsti sporta attīstību - nobalso par mums un saņem abonementu BEZMAKSAS!

Balsot var vienreiz dienā līdz 13.11.2017 - 23:59

Īsumā par to, kas tad ir Sportlex?

SPORTLEX - vienotais sporta abonements. Ideja ir vienkārša - ar vienu abonementu var apmeklēt dažādus treniņus un nodarbības daudzos dažādos sporta klubos: trenažieru zāles, jogas studijas, baseinus, Crossfit studijas, deju skolas un daudz daudz ko citu. Abonements darbojas kā ērta mobilā aplikācija, kas ir vienlaicīgi klienta kartiņa, nodarbību saraksts un meklētājs.