Rietumvalstu sankcijas pret Krieviju būtu jāatceļ, ja tiks panākts progress Ukrainas krīzes risināšanā, pirmdien paziņoja Francijas prezidents Fransuā Olands.

«Es uzskatu, ka sankcijas ir jāaptur tagad. Tās jāatceļ, ja būs progress. Ja progresa nebūs, sankcijas paliks,» Olands sacīja divu stundu ilgā intervijā radiostacijai France Inter.

Olands sacīja, ka cer uz šādu progresu starptautiskās sarunās Kazahstānas galvaspilsētā Astanā 15.janvārī, kur ir paredzēta Ukrainas prezidenta Petro Porošenko un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās. Sarunās Astanā piedalīsies arī Vācijas kanclere Angela Merkele.

«Es došos uz Astanu 15.janvārī ar tikai vienu nosacījumu, ka jābūt jaunam progresam. Un es uzskatu, ka tāds būs. Tikties un runāt bez virzīšanās uz priekšu nav vērts,» sacīja Olands.

Parīzes terora aktu upuru skaits sasniedzis 129, bet ievainoti 352 cilvēki.

99 no ievainotajiem šobrīd ir kritiskā stāvoklī, kas vairo bažas, ka teroristu noslepkavoto skaits pieaugs.

Starp Parīzes terora aktu upuriem ir vismaz trīs ārvalstnieki - divi beļģi un viens portugālis.

Kā ziņots, naktī uz sestdienu notika teroristi uzbrukumi sešās dažādās Parīzes vietās.

Tīmeklī publiskotā paziņojumā atbildību par terora aktiem uzņēmies teroristiskais grupējums Islāma valsts.

«Astoņi brāļi, bruņoti ar sprāgstvielu jostām un triecienšautenēm,» veica «svētīgo uzbrukumu (..) krustnešu Francijai», teikts paziņojumā.

Paziņojumā, kas publicēts gan arābu, gan franču valodā, izteikti turpmāki uzbrukuma draudi Francijai, kamēr «tā turpinās savu krustnešu kampaņu».

Svētdien notikušajās Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā līdzšinējais prezidents Nikolā Sarkozī cietis sakāvi un turpmāk par valsts vadītāju būs sociālists Fransuā Olands. Savukārt finanšu problēmu nomocītās Grieķijas parlamenta vēlēšanās smagus zaudējumus piedzīvojušas valdošās partijas.

Francijas un Grieķijas vēlēšanu rezultāti var dot spēcīgu triecienu Eiropā valdošajai finanšu taupības politikai un radīt jaunas pārmaiņas reģionā, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

«Taupība vairs nevar būt neizbēgama,» savā uzvaras runā norādīja F. Olands. «Visās galvaspilsētās ir cilvēki, kas, pateicoties mums, cer uz taupības režīma beigām,» uzrunājot savus atbalstītājus, klāstīja jaunais Francijas prezidents. «Jūs esat kustība, kas veidojas Francijā un, iespējams, pat visā pasaulē.»

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka F. Olands vēlēšanu otrajā kārtā ieguvis 51,7% vēlētāju atbalstu, bet līdzšinējo Francijas prezidentu N. Sarkozī atbalstījuši 48,33% valsts balstiesīgo iedzīvotāju. F. Olands ir pirmais sociālistu pārstāvis, kas ieņēmis Francijas prezidenta amatu pēdējo 17 gadu laikā. Sakāvi vēlēšanās atzinis līdzšinējais prezidents Nikolā Sarkozī, kurš jau apsveicis F. Olandu.

Esošais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī zaudējis savam sīvākajam sāncensim Fransuā Olandam prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā. Abi politiķi nav ieguvuši nepieciešamo balsu skaitu, tāpēc sacentīsies vēlēšanu otrajā kārtā.

Sociālistu kandidāts F. Olands svētdien saņēmis 28,6% vēlētāju balstu, savukārt, N. Sarkozī atbalstīja tikai 27,07% vēlētāju. Trešajā vietā, sagādājot pārsteigumu politikas vērotājiem, iekļuva labējās Nacionālās frontes (FN) līdere Marina Lepēna, kuru par prezidenti vēlējās redzēt 18,12% vēlētāju.

Francijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta notiks 6. maijā, kad par uzvaru sacentīsies F. Olands un N. Sarkozī. Analītiķi norāda, ka N. Sarkozī nāksies pacensties uzrunāt labēji noskaņotos vēlētājus, kas atbalstījuši M. Lepēnu, vēsta BBC.

N. Sarkozī ir pirmais Francijas Piektās republikas prezidents, kas zaudējis prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā. Svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā vēlētāju aktivitāte bijusi rekordaugsta – vairāk nekā 80%.

Francijas prezidents Fransuā Olands un Vācijas kanclere Angela Merkele ceturtdien ieradīsies vizītē Kijevā, lai iepazīstinātu ar jaunu iniciatīvu Ukrainas krīzes izbeigšanai, un pēc tam piektdien dosies uz Maskavu.

«Es kopā ar Angelu Merkeli izlēmām nākt klajā ar jaunu iniciatīvu. Šodien dienas otrajā pusē mēs dodamies uz Kijevu. Mēs izteiksim jaunus piedāvājumus konflikta noregulējumam Ukrainā, un tie būs balstīti uz valsts teritoriālās vienotības saglabāšanu. Šodien mēs to apspriedīsim ar Ukrainas prezidentu, bet piektdien dosimies uz Maskavu tikties ar Krievijas prezidentu,» preses konferencē paziņoja Olands.

Kā ziņots, ceturtdien vizītē Ukrainā ieradās ASV viceprezidents Džo Baidens.

«Ukraina atrodas karā. Tiek izmantoti smagie ieroči un ik dienu tiek nogalināti civiliedzīvotāji,» paziņoja Olands, norādot, ka sankcijām, kas vērstas pret Krieviju, nav izdevies apturēt karadarbību. «Nevar teikt, ka mēs nedarījām visu, lai saglabātu mieru. Miers pie Eiropas robežām ir apdraudēts.»

Vācija izslēgusi iespēju, ka varētu tikt pārskatīts tā sauktais Eiropas Savienības (ES) finanšu disciplīnas līgums, kā to ierosina jaunais Francijas prezidents Fransuā Olands, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

«Nav iespējams pārskatīt finanšu disciplīnas līgumu,» norādīja Vācijas valdības pārstāvis Stefans Zeiberts. Viņš uzsvēra, ka līgumu jau parakstījušas 25 no 27 ES valstīm. Arī Vācijas kanclere Angela Merkele izslēgusi iespēju, ka fiskālās disciplīnas līgums varētu tikt pārskatīts. «Mēs Vācijā pieturamies pie viedokļa, ka fiskālais līgums ir nepārskatāms,» uzsvēra kanclere.

Berlīne arī norāda, ka Vācija nepieņems izaugsmes veicināšanu ar budžeta deficīta palielinināšanu un stingri tic strukturālu reformu veicinātai izaugsmei. Vācija arī apgalvo, ka atšķirīgie viedokļi jautājumā par fiskālās disciplīnas līgumu neizraisīs nopietnu sadursmi ar tuvāko sabiedroto – Franciju un Berlīne esot gatava «atvērtam dialogam».

Francijas prezidents Fransuā Olands pieļāvis iespēju, ka varētu tikt nacionalizēta pasaules lielākā tērauda ražotāja ArcelorMittal rūpnīca, tādējādi pastiprinot valdošās bažas, ka Francija investoriem kļūst aizvien nedraudzīgāka.

Savukārt Francijas Rūpniecības ministrs pavēstījis, ka ArcelorMittal īpašnieks, pasaules bagātākais indietis Lakšmi Mitals, Francijā vairs nav gaidīts.

Oktobrī ArcelorMittal, kas Francijā nodarbina aptuveni 20 tūkstošus cilvēku, pavēstīja, ka gatavojas Florangas ražotnē pārtraukt divu domnu krāšņu darbību, norādot, ka tās sarežģītajos tirgus apstākļos nav konkurētspējīgas. Krāšņu slēgšana apdraud vairāku simtu cilvēku darbavietas. Pēc Francijas valdības iebildumiem, kompānija lika sešdesmit dienu laikā Francijas valdībai atrast krāšņu pircēju. Valdībai izdevās atrast pircēju visai ražotnei, bet kompānija ražotni kopumā nevēlas pārdot.

Pēc Francijas uzsāktajiem uzlidojumiem, Mali ziemeļus kontrolējošie islāmistu nemiernieki pavēstījuši, ka plāno Francijai atriebties.

«Francija ir uzbrukusi islāmam. Mēs izdarīsim triecienus Francijas sirdī,» aģentūrai AFP sacīja Rietumāfrikas džihāda kustības (MUJWA) pārstāvis. Viņš arī norādīja, ka uzbrukumi Francijai tiks izdarīti visā pasaulē. Francijas prezidents Fransuā Olands jau nedēļas nogalē deva rīkojumu pastiprināt drošību sabiedriskajās ēkās un transporta tīklā, lai izvairītos no iespējamiem islāma radikāļu uzbrukumiem.

Aizvadītās nedēļas nogalē Mali ieradās Francijas karavīri un Parīze uzsāka gaisa triecienus pret islāmistu nemiernieku pozīcijām. Ar Francijas atbalstu Mali valdības spēkiem valsts austrumos izdevies atspiest islāmistus, tomēr rietumos nemiernieki izrādījuši sīvu pretestību un pārgājuši pretuzbrukumā, vēsta Reuters. Nemiernieku grupējuma MUJWA līderis Oumars Oulds Hamaha pavēstījis, ka Francija iekritusi lamatās, kuras ir daudz bīstamākas nekā Afganistāna un Irāka.

Eiropu pārņēmusī recesija patlaban apdraud kontinenta identitāti, pavēstījis Francijas prezidents Fransuā Olands, norādot, ka to izraisījusi stingrā taupības politika.

Uzstājoties konferencē, Francijas prezidents pauda uzskatu, ka finanšu krīze ir savaldīta, tomēr šobrīd lielākais drauds Eiropai ir ekonomikas recesija, kuru savukārt provocējusi taupības politika. Iepriekš kļuva zināms, ka šā gada pirmo ceturksni Francija noslēgusi ar iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu 0,2% apmērā. Tas sekojis tādam pašam kritumam aizvadītā gada pēdējos trīs mēnešos, tādējādi valsts ekonomikā iestājusies recesija.

Lai pārvarētu jaunos izaicinājums, eirozonā būtu jāizveido «ekonomikas valdība», kas palīdzētu reģionam nodrošināt ciešāku integrāciju. Šādai eirozonas vienotai ekonomikas pārvaldes struktūrai būtu savs prezidents un tā nodrošinātu harmonisku nodokļu un budžetu sistēmu. Eirozonas «ekonomikas valdības» izveidošana kļūšot par F. Olanda nākamo prezidentūras gadu prioritāti.

Francijas kūrortpilsētā Nicā ceturtdienas vakarā cilvēku pūlī iebrauca kravas automašīna, nogalinot vismaz 84 cilvēkus un daudzus ievainojot, līdz tās vadītāju nošāva policija, piektdien paziņoja Francijas amatpersonas.

Uzbrukumā ir nogalināti vismaz 84 cilvēki, un no ievainotajiem 18 ir kritiskā stāvoklī, paziņoja Francijas Iekšlietu ministrijas preses sekretārs.

Kravas automašīnas vadītājs tika nošauts, kad bija nobraucis divus kilometrus cauri pūlim pa Nicas Angļu promenādi (Promenade des Anglais), kur simtiem cilvēku bija ieradušies uz Francijas nacionālo svētku Bastīlijas dienas uguņošanu, sacīja Iekšlietu ministrijas preses sekretārs Pjērs Anrī Brandē.

Šofera identifikācija vēl turpinās, bet kravas mašīnā tika atrasti 31 gadu veca tunisiešu izcelsmes francūža personas dokumenti. Tajos norādīts, ka šis vīrietis bija Nicas iedzīvotājs, pavēstīja ziņu avots policijā.

Parīze trešdien paziņojusi, ka šobrīd nav tādu apstākļu, lai Francija piegādātu Krievijai pirmo karakuģi Mistral.

«Republikas prezidents paziņoja, ka, neskatoties uz izredzēm uz pamieru, kas vēl ir jāapstiprina un jāievieš, pašlaik nav attiecīgo apstākļu, lai Francija piegādātu pirmo karakuģi,» paziņoja Francijas prezidenta birojs.

Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Jurijs Borisovs jau paziņojis, ka Francijas lēmums Krievijai nav nekāda traģēdija.

«Protams, tas ir nepatīkami un piedod papildu spriedzi sadarbībai ar mūsu franču partneriem, bet tā nav traģēdija,» paziņoja Borisovs.

Francija 2011.gadā piekrita pārdot Krievijai par 1,2 miljardiem eiro divus modernus helikopteru bāzes kuģus. Pirmais no tiem būtu jāpiegādā oktobrī vai novembrī, otrs - 2015.gadā.

Francijas prezidents Fransuā Olands paziņojis, ka eirozonas krīzei, kas Eiropā plosījusies jau četrus gadus, pienācis gals, tādējādi cenšoties atjaunot pasaules uzticēšanos reģionam.

Vizītē Japānā Francijas prezidents, uzrunājot vietējos biznesa līderus, apgalvoja, ka eirozonas krīze ir stiprinājusi Eiropu, vēsta BBC. «Es ticu, ka ekonomiskā krīze, nav vājinājusi eirozonu un tieši pretēji - to stiprinās. Patlaban mums ir visi stabilitātes un solidaritātes instrumenti. Panākts uzlabojums eirozonas ekonomiskajā pārvaldīšanā – izveidota banku savienība. Mums ir budžeta jautājumu regulēšanas instrumenti, kas ļauj kļūt labāk koordinētiem,» sacījis F. Olands.

«Jums Japānā jāsaprot, ka krīze Eiropā ir beigusies,» uzsvēris Francijas prezidents.

Bezdarba līmenis eirozonā sasniedzis rekordaugstu rādītāju – kopumā Eiropas monetārajā savienībā bez darba ir 19,38 miljoni cilvēku. Francijā bezdarbs sasniedzis augstāko līmeni pēdējo 15 gadu laikā. Savukārt Eiropas Komisija un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) salīdzinoši nesen aicināja Franciju ieviest dažādas reformas, pretējā gadījumā riskējot ar atpalikšanu no citām eirozonas valstīm.

Eiropas Savienībai (ES) izdevies pārvarēt krīzes un neskaidrības periodu, pavēstījis Francijas prezidents Fransuā Olands. Nākamajā gadā Francijas prezidents Eiropu vēlas redzēt vienotāku un tādu kas tic sev.

«Mēs šogad esam paveikuši lielu darbu un tas mums nākotnē liek skatīties daudz pārliecinošāk,» sacīja F. Olands. Viņš norādīja, ka ES panākusi progresu problēmu, kas veidoja eirozonas krīzes pamatu, atrisināšanā, vēsta euractiv.

F. Olands minēja vairākus pagrieziena punktus, kas ļāvuši pārvarēt eirozonas krīzi. Tādi bijuši Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) izveide, finanšu transakciju nodokļa ieviešana un veiksmīgo Grieķijas krīzes noregulēšanu. Francijas prezidents arī slavēja nesen panākto vienošanos par Eiropas banku uzraudzības sistēmas izveidi. Sistēmas izveide esot «globāls un liels sasniegums», norādīja F. Olands.

Francijas prezidents Fransuā Olands draud nacionalizēt rūpnīcu, kas pieder tērauda ražotājam ArcelorMittal. Tas ir nākamais solis arvien «karstākajā» strīdā, kura laikā valsts ministrs pat paziņojis, ka ražotājs Francijā vairs nav vēlams, vēsta thelocal.fr.

Neilgi pirms sarunām ar tērauda magnātu Lakšmi Mitalu Olands paziņojis, ka tiek izskatīta iespēja nacionalizēt ArcelorMittal rūpnīcu Francijas ziemeļaustrumos.

Sarunas ilgušas stundu, informējis kāds Francijas ierēdnis. Prezidenta dienesta paziņojumā teikts, ka Olands prasa, lai sarunas starp valsti un kompāniju turpinātos līdz sestdien noteiktajām termiņa beigām, kad jāatrod jauns investors. Arī uzņēmuma pārstāvis apliecinājis, ka sarunas turpinās.

Vācijas kanclere Angela Merkele vēlreiz noraidījusi eirozonas parādu krīzes parādu risināšanas iespēju ar kopēju eirozonas obligāciju izlaišanu un mudināja tā vietā veicināt konkurētspēju Eiropas Savienībā (ES). «Vienotu eiroobligāciju nebūs, kamēr es dzīvoju,» viņa norādīja. Savukārt Francijas prezidents Fransuā Olands ir pārliecināts, ka tieši kopējām eiroobligācijām būtu jāglābj parādos slīgstošās valstis, vēsta pasaules mediji.

Ieteikums radīt kopējas eiroobligācijas ir pretrunā ar Vācijas konstitūciju, pauda A. Merkele. «Mēs strādājam, lai pārrautu parādu krīzes un ES noteikumu pārkāpšanas apburto loku,» viņa norādīja Vācijas parlamentam, kas šo izteikumu sveica ar aplausiem.

Vairāki ES vadītāji, piemēram, nesen ievēlētais Francijas sociālistu pārstāvis F. Olands, izteikuši piedāvājumu izlaist kopējas eirozonas obligācijas, kas garantētu atsevišķu valstu parādus, tomēr A. Merkele norādīja, ka tas nav pareizais ceļš, jo tas nebūtu produktīvs, vēsta BBC.

«Ir svarīgi, ka mēs nesolām lietas, ko nevaram piedāvāt,» norādīja Vācijas kanclere. Viņa norādīja, ka «solidāra atbildība var tikt nodrošināta tikai ar pietiekamu kontroli».

Publiski pazīstamas personas un uzņēmumus savulaik biedēja preses pastiprināta uzmanība viņu teiktajam un darītajam. Tagad šīs bažas nobāl interneta jaunajā realitātē, kur katru pārsteidzīgi publicētu teikumu vai foto kāri gaida tūkstošiem vērotāju. Ko mācīties no gadījumiem, kad interneta lietotāju labvēlības iegūšanai publicētās ziņas sagādā pilnīgi pretēju rezultātu?

Privātu ziņojumu kļūdaina publicēšana uzņēmumu korporatīvajos profilos, ļaundabīgas programmatūras, kas izsūta citiem cilvēkiem ziņas no augstu amatpersonu privātajiem profiliem – tā jau ir kļuvusi par interneta lietotāju ikdienu, un šādas kļūmes raisa smaidu, tomēr par skandālu to vis nenosauksi. Tomēr arī pavisam nopietnu sociālo mediju komunikācijas izgāšanos arī Latvijā netrūkst, lai gan, šķiet, nevienam nav gājis tik apkaunojoši kā amerikāņu politiķim Entonijam Vīneram, kurš mikroblogošanas vietnē twitter.com visu šīs vietnes lietotāju aplūkošanai publicējis intīmu fotogrāfiju, kas bija domāta pavisam privātai lietošanai. Cik graujoša šāda kļūda būtu Latvijas politiķu reputācijai, ir diskutējams jautājums, jo jāsecina, ka Latvijas sabiedrība ir gatava piedot arī pavisam atšķirīgi vērtējamus, internetā paustus politiķu uzskatus, bet tik nopietns reitingu grāvējs kā Francijas prezidenta Fransuā Olanda gadījumā pie mums vēl nav novērots.

Neskatoties uz Lielbritānijas parlamentu deputātu noraidījumu militārām operācijām pret Sīriju, Francijas nostāja šajā jautājumā paliek nemainīga un uzbrukums pret šo valsti varētu notikt tuvāko dienu laikā, pavēstījis Francijas prezidents Fransuā Olands.

Francijas prezidents uzsvēris, ka aizvadītajā nedēļā notikušā ķīmisko ieroču izmantošana nedrīkst palikt nesodīta. Parīze ir gatava rīkoties arī bez Lielbritānijas piedalīšanās.

«Katra valsts var neatkarīgi izlemt par piedalīšanos militārajās operācijās. Tas ir spēkā gan Lielbritānijas, gan arī Francijas gadījumā,» F. Olands sacīja sarunā ar laikrakstu Le Monde.

«Ir tikai dažas valstis pasaulē, kuras spēj attiecīgā veidā piespiest ievērot noteiktas sankcijas. Francija ir viena no šādām valstīm. Mēs esam gatavi un izlemsim par savu pozīciju ciešā sadarbībā ar sabiedrotajiem,» klāstījis F. Olands. Francijas prezidents arī norādīja, ka nav izslēgts, ka uzbrukums Sīrijai varētu notikt tuvāko dienu laikā, vēsta BBC.

Parādsaistību krīzes nomocītā eirozona ļaunāko jau esot pārvarējusi, pavēstījis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible, norādot uz situācijas uzlabošanos saistībā ar Grieķiju.

Sarunā ar Vācijas laikrakstu Bild V. Šoible paudis pārliecību, ka, neraugoties uz prognozēm, kuras liecina, ka liela daļa eirozonas valstu 2013. gadā piedzīvos recesiju, situācija esot labāka nekā cerēts. «Situācija uzlabojas arī tāpēc, ka palielinās tirdzniecības apmēri ar ASV un Āziju,» sacījis V. Šoible.

Vācijas finanšu ministrs atzinīgi vērtējis Grieķijas paveikto, kas nesen saņēma starptautiskā aizdevuma maksājumu. «Valdība Atēnās zina, ka nevar finansiālo smagumu uzlikt citām eirozonas valstīm. Tāpēc viņi apņēmīgi īsteno reformas,» klāstījis V. Šoible, vēsta Euobserver.

Sarunā ar Vācijas laikrakstu V. Šoible arī norādījis, ka viņš ir pārliecināts, ka arī Francija, kas, lai pārvarētu krīzi, izvēlējusies palielināt nodokļus bagātniekiem, nevis samazināt sociālos pabalstus un pensijas, pildīs savas starptautiskās apņemšanās. «Es esmu pārliecināts, ka Francija pildīs savas apņemšanās. Franču valdība ļoti labi saprot, ka ir jāīsteno reformas, lai saglabātu savu konkurētspēju,» sacīja V. Šoible.

Francijas jaunā prezidenta Fransuā Olanda sociāldemokrātiem svētdien gūstot pārliecinošu uzvaru parlamenta vēlēšanās, vara valstī faktiski nonākusi vienas partijas rokās. Sociālistu jau ieņemtie politiskie bastioni bez pašas prezidentūras ir valsts reģionu valdības (25 no 27) un vairākums lielo pilsētu. Vai tas nozīmē, ka Francijas Piektā republika kļuvusi sociālistiska?

Formāli jā. Tomēr, ņemot vērā Francijas oficiālās varas milzīgo daļu ekonomikā (lielāka nekā tradicionāli par sociālistisku uzskatītājā Zviedrijā), praktiski tā, politologa Veiko Spolīša vārdiem sakot, «nekad nav bijusi citāda». Pašreizējo politisko situāciju Francijā jāsaprot uz līdzšinējās pēckara vēstures fona, kur pastāvīgi notikusi «cīņa par virsvadību kreisajā flangā starp PSRS finansēto Francijas Komunistisko partiju un Sociālistisko partiju», kuras politika ieturēta Eiropas sociāldemokrātijas tradīcijās. Līdz ar padomju norietu no savstarpēji nogurdinošās cīņas kā uzvarētāji iznāca sociālisti, 1980. gados par prezidentu kļūstot Fransuā Miterānam, kura viens no padomniekiem bija F. Olands.

Francijas galvaspilsētā Parīzē ūdens līmenis Sēnā piektdien sasniedzis augstāko līmeni pēdējos 30 gados, un dienas gaitā, domājams, sasniegs sešus metrus virs normas, brīdinājuši meteorologi.

Gatavojoties plūdiem, slēgta Luvra un Orsē muzejs, kuros evakuēta daļa mākslas darbu.

Plūdos Francijā un Vācijā pēdējās dienās dzīvību zaudējuši vairāk nekā desmit cilvēki un tūkstoši bijuši spiesti pamest savas mājas. Plūdi skāruši arī Poliju un Beļģiju.

Nedēļas nogalē daudzviet Eiropā, sākot no Francijas un beidzot ar Ukrainu, tiek prognozētas jaunas lietavas.

Francijas prezidents Fransuā Olands plūdu smagāk skartajos apgabalos plāno izsludināt ārkārtas stāvokli, kas ļaus izmantot ārkārtas fondus palīdzības sniegšanai.

Valsts dzelzceļa kompānija SNCF slēgusi līniju, kas Parīzē iet gar Sēnas krastu.

Paralēli laikapstākļu izraisītajiem transporta ierobežojumiem Francijā trešo dienu turpinās arī dzelzceļa darbinieku streiks.

Eiropā tik populārā kreisā ideoloģija beidzot sāk rēķināties ar dzīves realitāti, kas tā pati tirgus loģika vien ir

Pirms divarpus gadiem politikas un ekonomikas apskatnieki varēja rakstīt slejas un pēcāk arī grozīt acis, cik vien tīk – Francijas vēlētājiem bija skaidrs, ka sociālistu ielaišana Elizejas pilī atrisinās viņu skaudrākās dilemmas – kā dzīvot un tērēt pa vecam, nedarot neko, lai pelnītu pa jaunam. Ir pagājis samērā nenozīmīgs laika sprīdis, un kas notiek? Francija reformējas brīvā tirgus virzienā, un prezidenta partejiskajai piederībai ar to nav nekāda sakara.

Fransuā Olands varētu būt kaut vai komunists, dzīves realitāte viņu būtu piespiedusi rīkoties. Likumsakarība ir vienkārša – ja brīvajam tirgum neļauj darboties, tad par dažādiem dzīves pabērniem visai drīz nespēs parūpēties ne valsts, ne arodbiedrības, ne viņi paši. Iespējamie scenārija attīstības varianti arī ir zināmi – uzspļaut visādiem grūtdieņiem, jo par viņiem tik un tā nekad patiesībā nav bijusi runa; turpināt ideoloģiski pareizo retoriku, bet darīt, kā vajag, vai arī atzīt, ka esam maldījušies un turpmāk tā vairs nedarīsim.

Eirozonas krīze ir aiz muguras, pavēstījis Francijas prezidents Fransuā Olands, vienlaikus slavējot darbu, kuru Eiropas Savienība (ES) ir paveikusi, lai pārvarētu problēmas.

«Es jau iepriekš esmu teicis, ka eirozonas krīze ir mums aiz muguras. Mēs esam Grieķijai piešķīrusi līdzekļus, kurus tā gaidīja. Spānijā mēs palīdzējām nesabrukt banku sistēmai. Esmu pārliecināts, ka arī itāļi spēs atrisināt politisko neskaidrību,» preses konferencē pēc Nobela Miera prēmijas saņemšanas Oslo, sacīja Francijas prezidents.

«Mums nav jāiziet no eirozonas krīzes situācijas, tas jau ir izdarīts,» sacīja Francijas prezidents F. Olands, piebilstot, ka pēc sešiem mēnešiem, kas pavadīti mēģinot atrisināt problēmas, galvenajai uzmanībai patlaban jābūt pievērstai nodarbinātības uzlabošanai.

Francijas prezidents Fransuā Olands nepietiekami īsteno ekonomiskās reformas un tas var radīt problēmas visā eirozonā, tā otrdien intervijā ziņu aģentūrai Reuters France sacījis Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks (V).

«Esam pieredzējuši, ka Olands vairākkārt ir sacījis, ka viņam ir ekonomikas atdzīvināšanas plāns, taču šīm runām nav sekojusi vērā ņemama darbība,» intervijā paudis Vilks.

Francijas prezidents janvāra vidū prezentēja savu «atbildības paktu», kurā piedāvāts samazināt darbaspēka izmaksas, ja uzņēmumi nodrošinās darba vietas, vēstī Reuters.

Decembrī Francijā bezdarbnieku skaits sasniedza 3,3 miljonus, tāpēc Francijas prezidents apņēmās līdz pagājušā gada beigām samazināt bezdarbnieku skaitu.

«Francija ir nozīmīgs spēlētājs, un, ja kāda liela valsts iepaliek citām lielajām valstīm (..), tas var radīt problēmas eirozonai kopumā,» Vilks sacīja Reuters.

Francijas prezidents Fransuā Olands iecerējis atcelt skolēnu mājasdarbus. Iepazīstinot ar savām idejām saistībā ar izglītības sistēmas reformu, Francijas prezidents sacījis, ka, ja valsts vēlas atbalstīt bērnus un atjaunot līdztiesību, darbam ir jānotiek skolā, nevis mājās.

Lai gan šāds iespējams Francijas solis izklausās revolucionārs, tomēr pedagoģijā tas nav nekas iepriekš nepieredzēts, vēsta Wall Street Journal. Tā, piemēram, ASV Mērilendas štatā kādā pamatskolā mājasdarbi tiek aizstāti ar obligāto 30 minūšu ilgu grāmatu lasīšanu pēc skolas dienas, bet kāda Vācijas vidusskola eksperimenta nolūkos no tiem atteikusies vispār.

Pēc skolas pildāmo mājasdarbu atcelšana esot ieplānota, lai atbalstītu skolēnus, kuriem mājās nav pozitīvas vides un tie tādēļ ir mazāk sekmīgi. Tā pat Francijas prezidents ierosinājis arī saīsināt skolas dienu, pagarināt skolas nedēļu, saīsināt vasaras brīvdienas un palielināt skolotāju skaitu.

Oktobrī paredzētā Eiropas Savienības (ES) valstu samita laikā ar saviem atklājumiem par situāciju Grieķijas finansēs nāks klajā Atēnu starptautiskie aizdevēji, tādējādi izšķirot valsts likteni, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Aizvadītās nedēļas nogalē Grieķijas premjers Antonis Samars tikās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Fransuā Olandu, lai pārrunātu iespējamu aizdevuma noteikumu mīkstināšanu.

Vācijas kanclere pavēstīja, ka viņas valsts darīs visu nepieciešamo, lai Grieķija paliktu eirozonā, bet atteicās atbalstīt Atēnu lūgumu pēc aizdevuma programmas termiņa pagarinājuma. Noraidošs pret Grieķijas lūgumu bija arī Vācijas ekonomikas ministrs Filips Reslers, kurš uzsvēra, ka «vairāk laika» vienmēr nozīmējot «vairāk naudas». Savukārt Francijas prezidenta Fransuā Olanda nostāja bijusi mīkstāka.