Šonedēļ Latvijā tiks atklāts trešais reģionālais kultūras centrs, tā uzturēšanas pienākumi sadalīti starp valsti, pašvaldību un kultūras dzīves organizētājiem
Koncerti, izrādes, filmas – jaunās Vidzemes koncertzāles Cēsis programma ir saplānota līdz gada beigām. Un, lai arī ar dažiem izņēmumiem popmūzikas projektu izskatā, tā ir tuvu koncertzāles vadības izlolotajam ideālam.
Mācās no pilotprojekta
Kopš 2007. gada rīkotais Cēsu Mākslas festivāls kalpojis kā pilotprojekts Cēsu koncertzālei auditorijas un tās gaumes izpētes ziņā. «Tas daudz devis un, cerams, ļaus neizdarīt kļūdas,» saka koncertzāles valdes priekšsēdētājs Juris Žagars, kurš ir arī viens no festivāla organizatoriem. Gan festivāla, gan koncertzāles programma tiek būvēta «pēc savas līdzības. Ja tas mums patīk, tad arī mūsu draugiem patiks. Tas ir svarīgs kritērijs. Es arī biznesā tā saku – varu efektīgi pārdot tikai to, kas man patīk, ko es pats lietoju,» skaidro J. Žagars. Organizējot festivālu, šī taktika atmaksājusies, festivāla programmu izvēlas tikai tā komanda, un festivālam ir nozīmīga loma Latvijas vasaras kultūras aktivitātēs. Vai tas izdosies arī koncertzālē, vēl pāragri spriest, piekrīt valdes priekšsēdētājs, norādot, ka atšķirībā no festivāla koncertzālē kvalitāte būs jānotur ilgtermiņā. Tādēļ viņam jau bijušas asas vārdu pārmaiņas ar producentiem par atsevišķiem projektiem, kuru norise koncertzālē akceptēta, bet zem kuriem J. Žagars savu parakstu neliktu. «Nerunāju par to, vai tā ir popmūzika vai akadēmiskā mūzika. Arī popmūzika var būt kvalitatīva, stilīga, bet var būt vienkārši garlaicīga un slikta. Man patīk teiciens, ka jebkurā sabiedriskā aktivitātē ir privātā ieinteresētība, un es uzskatu – ja šī privātā ieinteresētība neizpaužas tikai vēlmē nopelnīt naudu, tad tā ir ārkārtīgi pozitīva. Tās var būt ambīcijas, labāku dzīves apstākļu radīšana pilsētā, kur tur dzīvo. Tā kā es dzīvoju Cēsīs, manās ambīcijas ir padarīt šo vietu par ideālo vietu dzīvošanai, par vietu, kur es ļoti, ļoti gribu dzīvot un kur man ļoti patīk,» viņš skaidro.
Valdes priekšsēdētāja kritiku izpelnījušies pasākumi Cēsīs tomēr notiks, jo par to uzņemšanu jau noslēgti līgumi, turklāt jaunajai koncertzālei jāpelna nauda. No zāļu nomas gadā iecerēts gūt vairāk nekā 28 tūkst. eiro. Tāpat tiek lēsts, ka pusi no izdevumiem, kas saistīti ar koncertdzīves organizēšanu, izdosies atpelnīt ar ienākumiem no biļetēm. Koncertdzīves organizēšanai gadā paredzēti ap 140 tūkst. eiro.
Pašvaldība un valsts
DB jau ziņojis, ka valsts no šā gada budžeta reģionālajiem kultūras centriem – jau strādājošajai Latgales vēstniecībai Gors Rēzeknē, Marka Rotko mākslas centram Daugavpilī, tūlīt atklājamajai Cēsu koncertzālei un topošajai Liepājas koncertzālei Lielais dzintars – sadalījusi 575 tūkst. eiro. Šī nauda paredzēta augstvērtīga kultūras satura nodrošināšanai, taču to nedrīkst izmantot infrastruktūras uzturēšanai, piemēram, komunālo pakalpojumu segšanai. Tam palīdzību piešķir pašvaldība.
Cēsīs ēkas uzturēšanai gadā būs nepieciešami 285 – 355 tūkst. eiro, no pašvaldības paredzēts piesaistīt 140 – 219 tūkst. eiro, ap 85 tūkst. eiro ir valsts finansējums koncertzāles kompleksā esošajai Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas skolai, vēl pa 28 tūkst. eiro plānots gūt no zāļu nomas un sponsora piesaistes.
Šobrīd ir ārkārtīgi grūti prognozēt, cik izmaksās ēkas ekspluatācija. Rēzeknē, piemēram, elektrības izmaksas pirmajā mēnesī, kad nenotika neviens koncerts, sasniedza ap 14 tūkst. eiro, jo iepriekš nebija novērtēts, cik dārga ir kondicionieru darbība zālēs, kā piemēru min J. Žagars. Viņš gan domā, ka pašvaldību nebūs grūti pārliecināt par naudas nepieciešamību arī turpmākos gados, «jo šeit darbojas amatierkolektīvi, notiek pašvaldības pasākumi, ēka pieder pašvaldībai.»
Savukārt valstij ir pierādīta nepieciešamība atbalstīt koncertorganizāciju reģionos, tādēļ maz ticams, ka Kultūras ministrija pēkšņi mainīšot savu nostāju. Tāda rīcība būtu «konkrētā kultūras ministra pašnāvība, jo faktiski būtu uzskatāma par ES naudas izšķērdēšanu. Nebija jēgas būvēt šādus objektus bez valsts atbalsta to pastāvēšanai. Ja tas ir vietējais pašvaldības kultūras nams bez satura vai čaula, kur nāk iekšā katrs, kurš grib, tad nevajadzēja tos būvēt,» stingri nosaka J. Žagars.
Ieguldīti 13,2 milj. eiro
Kopējās investīcijas Cēsu koncertzāles izveidē ir 13,2 milj. eiro, no šīs summas 10,4 milj. eiro ir ERAF finansējums. Par šiem līdzekļiem rekonstruēts kultūrvēsturiska ēka, kur līdz šim mita Cēsu kultūras centrs, un piebūvēts tai jauns apjoms, aprīkotas un iekārtotas telpas. Koncertzālē ir vairākas zāles – lielā ar 800 sēdvietām un akadēmiskai mūzikai perfekti piemērotu akustiku, par to J. Žagars ir lepns. Viņš ar prieku izrāda arī Latvijas ozola koka grīdas, senās sijas, kas lielajā zālē aizgūtas no vēsturiskās ēkas. Rekonstruējot vēsturisko ēku, atjaunots majestātiskais balkons. Mazajā zālē, kurā maksimālā ietilpība ir 100 cilvēku, ierīkota kino zāle, to pēc vajadzības iespējams pārveidot par teātra zāli – skatuves laukums esot tikpat liels kā Dailes teātra kamerzālē. Izveidota arī ērģeļzāle, kamerzāle – mēģinājumu telpa, bet ēkas augšējā stāvā Panorāmas zāle, no kuras paveras izcils skats uz Cēsu vecpilsētu. To varēs iznomāt arī uz koncertu laiku, lai, piemēram, šaurākā kompānijā koncerta starplaikā iemalkotu šampanieti atsevišķā telpā, kur jau saklāti galdiņi. Tāda prakse ir ārzemēs operteātros un arī koncertzālēs, ieceri skaidro J. Žagars.
Uz koncertzāles telpām bez mūzikas skolas, pašvaldības aģentūras Cēsu Kultūras un tūrisma centrs nodaļas Cēsu kultūras centrs, kura pārziņā ir Cēsu amatiermākslas kolektīvi, koncertzāle būs mājvieta arī Vidzemes kamerorķestrim. Koncertzāles stratēģija paredz, ka gadā tās telpās notiks aptuveni 700 dažādu pasākumi, ieskaitot mēģinājumus un mūzikas skolas koncertus, un gadā tos apmeklēs kopumā 23 tūkst. cilvēku.
Interese liela
«Mana doma ir, ka vasara ir mūsu sezona, ka mēs sezonu sākam nevis septembrī, bet 1. jūnijā, kad cilvēkiem parādās vēlme izbraukt no Rīgas. Esam Cēsu festivālā novērojuši, ka cilvēkam nav tik svarīgs pats pasākums, bet tas ir labs iemesls, lai izbrauktu no Rīgas,» atklāj J. Žagars. Vai šī taktika izrādīsies pareiza, laiks rādīs, taču apmeklētāju interese par Latgales vēstniecību Gors un Marka Rotko mākslas centru pirmajā to darbības gadā bijusi liela.
Rotko centru gada laikā apmeklējuši vairāk nekā 100 tūkst. cilvēku. Papildu pastāvīgajai Marka Rotko ekspozīcijai tajā gada laikā notikušas 20 dažādas izstādes – lielu vērību izpelnījās Pētera Martinsona keramikas izstāde Spēles, Silvas Linartes glezniecības izstāde Atspulgi, Dilvina Smita fotogrāfiju un tekstila izstāde Logi, Jura Utāna, kā arī Salvadora Dali un Eduarda Pustovoitova izstādes. P. Martinsona keramikas un grafikas darbu kolekciju centrs arī saņēmis kā dāvanu un, ņemot vērā šī Daugavpilī dzimušā mākslinieka lomu keramikas attīstībā, nolemts izveidot Martinsona māju, kurā izvietot mākslinieka darbu pastāvīgo ekspozīciju. Kopumā gada laikā centra kolekcija pieaugusi četras reizes.
Vēl lielāku interesi saistījusi Latgales vēstniecība Gors, kurā gada laikā notikuši vairāk nekā 100 dažādi pasākumi – akadēmiskās, populārās un tautas mūzikas koncerti, teātra izrādes, deju koncerti, piedzīvotas filmu, muzikālu un dejas uzvedumu pirmizrādes, izstāžu atklāšanas un cita veida norises, kas piepildījušas 14 tūkst. m2 lielo koncertzāles ēku, stāsta koncertzāles vadītāja, SIA Austrumlatvijas koncertzāle valdes priekšsēdētāja Diāna Zirniņa. Kopumā gada laikā pulcēti vairāk nekā 135 tūkst. apmeklētāju.
Neatbildēts gan ir jautājums, kā apmeklētāju plūsmu ietekmēs Cēsu koncertzāles atklāšana un vēl topošais Liepājas Lielais dzintars – vai visu reģionālo centru pasākumiem pietiks klausītāju un skatītāju. Jāņem arī vērā, ka daļa no pirmā gada apmeklētājiem vairāk ir tūristi, kas pasākuma apmeklēšanu apvienojuši ar koncertzāles apskati un otrreiz tajā, iespējams, neatgriezīsies.
Ir mīnusos
2013. gadā Gora ieņēmumi no biļešu tirdzniecības bijuši 184,3 tūkst. eiro, gandrīz 117 tūkst. eiro piesaistīti no telpu nomas un dalības projektu konkursos. Savukārt izdevumi pērn sasnieguši 779,7 tūkst. eiro, no kuriem 73% novirzīti ēkas uzturēšanas izdevumu un pasākumu rīkošanas izmaksu segšanai. Koncertzāles vadība gan uzsver – pirmo darbības pusgadu tā strādājusi ar pašu spēku un pašvaldības atbalstu, jo valsts finansējums profesionālās mākslas pieejamībai reģionos atvēlēts vien no šā gada. Rezultātā uzņēmuma apgrozījums pērn bija 254,5 tūkst. eiro, kas ir 22,5 reizes vairāk nekā 2012. gadā apgrozītie 11,3 tūkst. eiro, liecina Lursoft informācija. Ņemot vērā koncertzāles darbības aktīvu sākšanu, strauji pieauguši arī zaudējumi – no 36,3 tūkst. eiro 2012. gadā līdz 121,8 tūkst. eiro pērn.
#1/30
#2/30
#3/30
#4/30
#5/30
#6/30
#7/30
#8/30
#9/30
#10/30
#11/30
#12/30
#13/30
#14/30
#15/30
#16/30
#17/30
#18/30
#19/30
#20/30
#21/30
#22/30
#23/30
#24/30
#25/30
#26/30
#27/30
#28/30
#29/30
