Savulaik slepeno pazemes bunkuru izmantošanai mūsdienās ir dažādi piemēri, tostarp tajos mēdz piedāvāt arī nakšņošanas pakalpojumus. Taču zem rehabilitācijas centra «Līgatne» esošais padomju laiku slepenais bunkurs šādu iespēju tuvākajā nākotnē nepieļauj, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA «Rehabilitācijas centra «Līgatne»» klientu apkalpošanas daļas vadītāja Ludmila Annuškāne.
«Bunkurā netiks izveidota viesnīca, jo tam ir nepieciešami lieli ieguldījumi, kuru mums nav,» saka L. Annuškāne, kura bunkurā strādājusi arī padomju laikos. Bunkurs kā slepens objekts ir izbūvēts pagājušajā gadsimta astoņdesmitajos gados politiskās un valsts varas elites vajadzībām, valsts vadīšanai atomkara gadījumā.
FOTO: ekskluzīva viesnīca armijas bunkurā
Bunkurs ir cieši saistīts ar Rehabilitācijas centru «Līgatne», kuram šobrīd ir «atveseļošanās» periods, un tieši ieņēmumi no tūrisma plūsmas uz bunkuru palīdzējuši risināt centra finansiālās problēmas. Vēl 2013. gadā Rehabilitācijas centram «Līgatne» ikmēneša izdevumi regulāri bija lielāki nekā ieņēmumi. Līdz ar to izveidojās finansiālas problēmas, kuru rezultātā tas vairs nespēja segt tekošos izdevumus, nodokļu parādus un pieaugošos procentu maksājumus. Kopējais parāds sasniedza 442 428 eiro. Šobrīd visi parādi ir nomaksāti un Rehabilitācijas centrs «Līgatne» kaļ attīstības plānus.
Padomju laiku slepenais objekts ar segvārdu «Pansionāts» atrodas deviņus metrus zem zemes un tam ir vairāk nekā 2000 kvadrātmetru liela platība. Bunkuru iespējams apmeklēt kopš 2003. gada, kad tam noņēma slepenības zīmogu.
L. Annuškāne lepojas ar bunkuru, jo tas ir autentisks un saglabājis vēsturiskos elementus. Bunkurs ir aprīkots ar sakaru ierīcēm - teletaipiem, radiocentru, telefoniem. Darba kārtībā ir arī kondicionieri, dīzeļģeneratori, ūdens piegādes sistēmas un kanalizācija. Gandrīz visas ierīces darbojas vēl mūsdienās, tās demonstrē L. Annuškāne.
Bunkurā atrodamas arī vairākas kartes, kuras ir aizliegts fotogrāfēt, jo bunkurs joprojām skaitās daļēji stratēģisks objekts. «Viens zviedrs reiz bija sarunājis ekskursiju un pastiprināti interesējās par detalizētajām Latvijas kartēm, uzdodot tādus aizdomīgus jautājumus kā, piemēram, kas varētu notikt tad, ja uzsprāgtu hidroelektrostacijas,» atceras L. Annuškāne.
Pazemes bunkurā tūristiem par prieku darbojas ēdnīca, kurā iespējams iestiprināties ar padomju laika ēdieniem, piemēram, pelmeņiem, makaroniem ar gaļu un ķilavmaizēm.
Ļoti populāras padomju slepenajā bunkurā ir vecmeitu un vecpuišu ballītes, kā arī realitātes spēle «Objekts X». Katrs no dalībniekiem pirms spēles saņem nepieciešamo ekipējumu un instrukciju, kas tiek dēvēta par «slepenā dienesta informāciju» un kurā tiek izskaidrots, kas spēles laikā jāpaveic. Spēle norisinās bunkura daudzajās un plašajās telpās.
«Es šajā bunkurā esmu strādājusi vairāk nekā 30 gadus. Darba uzdevumi laika gaitā ir mainījušies, bet pat ar aizsietām acīm es zinātu kur kas atrodas. Kādreiz bunkurā strādāja 20 personas un, lai tajā tiktu, bija jāzvana pa telefonu, kas atradās pie bunkura durvīm. Atceros, ka kādreiz mēs baidījāmies pateikt vai izdarīt kaut ko nepareizi,» saka L. Annuškāne.
Padomju slepeno bunkuru ik gadu apmeklē ap 22 tūkstošiem apmeklētāju. Cenas ir atkarīgas no tā, cik liela grupa apmeklē bunkuru, bet minimālā cena par tūri latviešu valodā ir 6,60 eiro, krievu un angļu valodā - 11 eiro. Ekskursijas ilgums ir no vienas stundas līdz 1,5 stundām, un jārēķinās ar to, ka bunkurā ir tikai +16 grādi. Šāda temperatūra ir visu gadu.
Bunkuru ir iecienījuši skandināvi, tajā viesojušies arī tūristi no Ķīnas, Japānas, Taivānas un citām eksotiskām valstīm.