Latvijā šā gada 31. janvārī bezdarbs bija 6,7%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2008. gada. «Trekno» gadu pīķī – 2007. gadā – bezdarba rādītājs bija tikai nedaudz zemāks – 6,2%. Tas ir viens no zemākajiem bezdarba rādītājiem Eiropas Savienībā. Tas liek uzdot būtisko jautājumu – vai iekšējie darbaspēka resursi ir izsmelti?
Ja skatāmies tikai uz skaitļiem, tad jāteic, ka mūsu rezerve ir teju 60 000 reģistrēto bezdarbnieku. Taču de facto situācija ir cita. 25% jeb ceturtā daļa no visiem bezdarbniekiem ir tieši ilgstošie bezdarbnieki, kuru integrācija darba tirgū ir ļoti sarežģīta un ko apgrūtina samērā lielais tādu personu īpatsvars, kam ir dažādas atkarības. Reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā 2018. gada decembra beigās lielāko īpatsvaru veidoja bezdarbnieki ar profesionālo izglītību – 36,2%, no kuriem puse (52,9%) ir vecumā 50 gadi un vairāk. Nereti arī šo cilvēku darba gaitu atsākšana ir apgrūtināta, jo prasmes neatbilst tam, ko pieprasa darba tirgus.
Jāteic, ka no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem tikai pusei bezdarba ilgums ir līdz pusgadam. Pārējie diemžēl šajā statusā iestrēgst, kas nozīmē, ka darba devēji ar viņiem īsti rēķināties nevar. Galvenie iemesli – dažādas atkarības, zema motivācija strādāt, prasmju neatbilstība darba tirgus pieprasījumam un zema mobilitāte, kas nozīmē, ka bezdarbnieki koncentrējušies vietās, kurās nav darba, bet nav gatavi pārcelties. Piemēram, Latgalē bezdarbs ir 15%, kamēr citos Latvijas reģionos, nemaz nerunājot par Rīgu, tas ir būtiski zemāks.
Līdz ar to visai apšaubāms ir arguments – maksājiet labas algas, tad darbinieki būs. Izskatās, ka nebūs gan. Kā jau minēts, ir gana daudz vakantu un labi apmaksātu darba vietu, kur, diemžēl, bet vairumam bezdarbnieku nav nepieciešamo prasmju, lai tās aizpildītu. Piemēram, inovatīvais uzņēmums HansaMatrix Innovation meklē eksperimentālās ražotnes inženieri, alga no 1200 līdz 1300 eiro. Cits uzņēmums Aizkrauklē meklē ražošanas vadītāju ar algu no 2000 eiro, uzņēmumam Tukumā vajadzīgs tekstila tehnologs ar algu no 1500 līdz 1700 eiro. Gribas pelnīt vēl labāk? Lūdzu, uzņēmums Līgatnē meklē eksporta vadītāju darbam ar Franciju. Alga no 2500 līdz 3100 eiro. Jāteic, ka vakanču portāli ir pārpilni ar darba sludinājumiem, kur piedāvātā alga krietni pārsniedz 1000 eiro. Protams, ir arī atbilstošas prasības, kurām, būsim godīgi, absolūtais vairums reģistrēto bezdarbnieku nekvalificējas. Līdz ar to zūd jēga apgalvojumam – maksājiet, un darbinieki būs.
Patiesība ir daudz skaudrāka – trūkst darbinieku tām vakancēm, kurās darba devēji ir gatavi maksāt labas algas. Jāpiekrīt, ka palīgstrādnieku un pārdevēju algas ir krietni zemākas. Taču Latvijas ekonomika noteikti vēl nav sasniegusi tādu līmeni, lai par mazkvalificētiem darbiem maksātu vairāk nekā 1000 eiro. Tas vienkārši jāpieņem kā fakts. Kāda ir izeja? Mācīties, apgūt prasmes un pieredzes, lai spētu pretendēt uz labāk apmaksātām darba vietām. Cita varianta īsti nav. Ja vien negribas pakot čemodānus.
