Turpinot attīstību Eiropā un citviet pasaulē, taksometru izsaukšanas aplikācija Taxify kopš 2016. gada vidus pārliecinoši iekaro arī Āfrikas tirgu, ieviešot šajā reģionā arī iespēju pārvietoties ar motocikliem un auto rikšām, informē uzņēmumā.

Šobrīd pasažieru pārvadāšanas pakalpojumi igauņu radītajā Taxify platformā pieejami jau sešās Āfrikas valstīs – Ganā, Kenijā, Nigērijā, Dienvidāfrikas Republikā, Tanzānijā un Ugandā, un tā ir straujāk augošā kopbraušanas platforma šajā reģionā.

Ņemot vērā vietējo iedzīvotāju pārvietošanās paradumus un biežāk izmantotos transporta līdzekļus, uzņēmums aplikācijā ieviesis jaunu kategoriju, kurā līdzās vieglajām automašīnām šobrīd pieejami arī motocikli un auto rikšas, kas ir reģionā tradicionāli pārvietošanās līdzekļi. Jaunās transporta kategorijas būs pieejamas vairākās Austrumāfrikas pilsētās – ar motociklu taksometriem (vietējā valodā “boda boda”) turpmāk pārvietoties varēs Kampalas (Uganda) un Nairobi (Kenija) iedzīvotāji, savukārt Dar es Salaam (Tanzānija) pasažieriem tiks piedāvāta iespēja izsaukt auto rikšas (vietējā valodā “bajaji”).

Jūrmalas pašvaldībā izveidota darba grupa, kas izskatīs Latvijas Motoklubu asociācijas iesniegtos priekšlikumus un lems, vai veikt izmaiņas domes saistošajos noteikumos un motobraucējiem atcelt iebraukšanas maksu pilsētā, aģentūrai LETA pastāstīja pašvaldības pārstāve Zane Leite.

Kā aģentūrai LETA apstiprināja asociācijas vadītājs Aivars Freimanis jeb sabiedrībā plašāk pazīstams kā Frīdis, viņi domē iesnieguši oficiālu pieprasījumu atcelt motociklistiem un mopēdiem iebraukšanas maksu Jūrmalā. «Motocikli neaizņem vietu stāvvietās, ir daudz ekoloģiskāki, nerada sastrēgumus. Visā Eiropā, tostarp Latvijā, motocikli drīkst parkoties bez maksas jebkur, kur netraucē citiem iedzīvotājiem,» norādīja Frīdis.

Jūrmalā iebraukšanas maksa ir kā samaksa par to, ka stāvvietas pilsētā automašīnas var izmantot bez maksas, bet tā kā motociklistiem jebkurā gadījumā par stāvvietu nav jāmaksā, viņiem arī neesot pamata maksāt par iebraukšanu pilsētā.

Viena no pēdējos gados straujāk augošajām kompānijām Austrumeiropā ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas darbojas 14 valstu tirgos trīs kontinentos un kuras galvenais birojs atrodas Rīgā.

Kā izdodas audzēt peļņas rādītājus par spīti pandēmijai un šā gada krīzei, Dienas Bizness jautāja Eleving Group valdes priekšsēdētājam Modestam Sudņum (Modestas Sudnius).

Jau pieejama informācija, ka esat viens no straujāk augošiem uzņēmumiem reģionā, esat gan Eiropas, gan citu kontinentu tirgos. Pastāstiet par Eleving Group, kas ir jūsu specializācija?

Eleving Group pirmsākumi meklējami Latvijā pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad uzsākām lietotu automašīnu iegādes finansēšanu. Pamatideja bija palīdzēt cilvēkiem, kuriem nav iespējas saņemt kredītu bankā, kā arī veicināt tādu automašīnu iegādi, ko tradicionālās bankas nefinansē. Kā zinām, bankas labprātāk finansē jaunu automašīnu iegādi, tomēr ne visi tās var atļauties. Šo gadu laikā esam apguvuši daudzus pasaules tirgus un šobrīd pakalpojumus sniedzam ne vien Eiropā, bet arī tādās relatīvi eksotiskās valstīs kā Kenija, Uganda, Uzbekistāna u.c.

Valsts policija ceturtdien prezentēja 20 jaunos trafarētos Yamaha motociklus, kas izgatavoti un aprīkoti īpaši policijas vajadzībām. Līdz ar šo ieguvumu, Valsts policijas rīcībā esošo motociklu skaits audzis līdz 44, informē Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas Vecākā speciāliste Ilze Jurēvica.

Kā uzsver Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, jaunie motocikli ir daudz jaudīgāki par iepriekšējiem. Tie ir pilnībā aprīkoti ar ceļu policijai nepieciešamo ekipējumu – bākugunīm, speciālajiem skaņas signāliem, skaļruni. Motociklos iebūvēti arī video radari, dators un internets, lai ceļu policisti nekavējoties varētu pieslēgties pie datu bāzēm, kuras nepieciešamas ikdienas darbam.

No 20 jauniegūtajiem motocikliem 16 nodoti speciālo uzdevumu nodaļai, bet 4 Rīgas ceļu policijas bataljonam, lai ar tiem nodrošinātu amatpersonu pavadīšanu, taču ikdienā motociklus izmantos satiksmes uzraudzībā.

Motocikli tika iegādāti jau šī gada sākumā kopā ar 40 Opel Insignia markas automašīnām. Viena pilnībā aprīkota motocikla kopējās izmaksas sastāda teju 24,5 tūkstošus. Šajā summā ietverta arī to reģistrēšana CSDD un obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļu apdrošināšana.

Pirmo reizi Jelgavas ceļu policisti saņēmuši četrus jaudīgus motociklus, ko tie izmantos satiksmes uzraudzībā, masu pasākumos, kā arī citiem uzdevumiem. Pieredze rāda, ka satiksmes dalībnieku respekts pret policistu uz motocikla ir lielāks, vēsta reģionālais portāls zz.diena.lv.

Policists Uldis Lācis, viens no četriem jelgavniekiem, kam uzticēti no Rīgas saņemtie motocikli, ar atslēgas puspagriezienu iedarbinājis vācu BMW 850, atceras jaunību, kad jau 16 gadu vecumā braucis ar čehu «Jawa».

«Šis motocikls, salīdzinot ar «javiņu», ir kā diena pret nakti,» secina policists. Dienesta motocikls ir gan ātrāks, gan ērtāks, tas arī vairāk tērē degvielu. Braucamais ir labi kopts, tādēļ nevar manīt, ka tas ražots 1997. gadā.

«Pamēģināju izbraukt uz ceļa – tūlīt jūt respektu no visiem braucējiem,» apmierināti saka U.Lācis. Viņam ir gadījies, ka nekaunīgi baikeri, pārsniedzot atļauto ātrumu, apdzen policijas auto. Turpretī, ieraugot policijas motociklu, ātrums tiekot samazināts.

Elektrotransportlīdzekļu skaits Latvijā aug, taču, lai tie uz ielām kļūtu par ikdienu, nepieciešams plašs atbalsta mehānismu kopums, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šī gada sākumā Latvijā bija reģistrēti 277 elektrotransportlīdzekļi, no kuriem 211 vieglie auto, 3 – kravas auto, bet pārējie – mopēdi, kvadracikli, motocikli. To skaits pakāpeniski aug, tomēr uz kopējā reģistrēto teju 888 tūkst. transportlīdzekļu fona tas joprojām ir nieks vien.

58% elektromobiļu ir uzņēmēju, 36% – pašvaldību un tikai 6% – privātpersonu īpašumā, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati.

Nepārtikušā valstī, ja zaļā domāšana nav spēcīgi attīstīta un nepastāv vesels atbalsta mehānismu komplekss, nav nekāda loģiska pamata iegādāties elektromobiļus, kuru cena ir augsta, uzsver Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Igaunijā radītā Eiropas kopbraukšanas platforma Bolt (iepriekš Taxify), uzsāk darbību Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā, informē uzņēmumā.

Bolt lietotnē Londonā tiks iestrādāta palīdzības izsaukšanas poga. SOS pakalpojums nodrošinās papildus drošību pasažieriem, un vajadzības gadījumā būs iespējams nekavējoties sazināties ar policiju. Mazāk steidzamos jautājumos pasažieri varēs sazināties ar Bolt diennakts klientu apkalpošanas centru Londonā. Lai no bīstamām situācijām pasargātu arī vadītājus, arī viņiem būs iespēja izmantot palīdzības izsaukšanas poga.

«Mēs esam priecīgi par iespēju uzsākt darbību Lielbritānijas tirgū, sākot ar tās dinamisko galvaspilsētu. Londonā. Londona ir pelnījusi lielāku izvēli kopbraukšanas nozarē,» uzskata Markuss Villigs, Bolt dibinātājs. «Zemākas cenas pasažieriem un labāki darba apstākļi vadītājiem atstāj pozitīvu iespaidu uz tirgu, to var novērot visā pasaulē.»

Šī gada pirmajos trīs mēnešos Latvijā iegādāts par 61% vairāk jaunu hibrīdauto nekā šajā pašā laikā pirms gada, aģentūru LETA informēja "Citadele Leasing" pārstāvji, atsaucoties uz kompānijas apkopoto informāciju.

Pirmajā ceturksnī audzis ne tikai pieprasījums pēc hibrīdauto, bet arī automašīnām, kas aprīkotas ar gāzes dzinēju - tās iegādātas par 33% vairāk nekā pirms gada. Kopējais darījumu skaits jauno auto tirgū piedzīvojis kritumu 9% apmērā.

Biežāk pirktāko zīmolu topā pirmās piecas pozīcijas ieņem "Toyota", "Volkswagen", "Škoda", "Dacia" un "Renault" automašīnas. "Toyota", "Volkswagen" un "Škoda" ir trīs populārākie auto ražotāji gan privātpersonu, gan juridisko personu segmentā.

Pirmajā ceturksnī privātpersonas visbiežāk iegādājušās tādus auto modeļus kā "Toyota Rav4", "Toyota Yaris Cross" un "Toyota Corolla". Tikmēr juridiskās personas aktīvāk iegādājušās "Toyota Hillux", "Toyota Corolla" un "Renault Master".

Rīgas Motormuzeja rekonstrukcijā investēti 8,1 miljons eiro, aģentūrai LETA atklāja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.

Muzeja ēka ir uzbūvēta no jauna. Būvniecība un telpu iekārtojums izmaksāja 5,6 miljonus eiro, savukārt muzejā apskatāmā ekspozīcija izmaksāja 2,5 miljonus eiro.

Lukstiņš norādīja, ka finansējuma piesaistīšanai CSDD ir ņēmis kredītu. Patlaban nav skaidrs ieguldīto līdzekļu atpelnīšanas plāns, taču CSDD cer tos atpelnīt ar biļetēm.

Ekspozīcija izvietota trīs stāvos, vairāk nekā 4000 kvadrātmetru platībā, un tajā patlaban aplūkojami vairāk nekā 100 automobiļi, motocikli un velosipēdi. Muzeja ekspozīcija veidota kā interaktīvs stāsts par dažādiem spēkratiem, personībām un nozīmīgākajiem notikumiem auto vēsturē.

Rekonstrukcijas laikā muzeja krājumi ir papildināti ar vairākiem jaunieguvumiem un restaurētiem spēkratiem, no kuriem lielākā daļa būs redzami arī atjaunotajā muzeja ekspozīcijā.

Vespa spējusi vienā ripojošā priekšmetā apvienot visu, ar ko slavena Mikelandželo dzimtene

Aaah un aiziet! Odrija Hepberna, mazliet pārbiedētu seju un, knapi kontrolējot stūri, jau ļaujas Vespai sevi nest pa Romas ielām. Pa ielas nepareizo pusi, iztramdot gleznu pārdevējus un laiskus kafijas dzērājus, radot visapkārt vienu vienīgu haosu, kam galu var darīt tikai uzticīgi, kārtībai kalpojoši policisti. Šī ikoniskā aina ir no tikpat ikoniskās filmas Romas brīvdienas. Un tāpat kā šī filma ieskaitīta kino klasikas zelta fondā, tāpat arī Vespa – gan ne kino, bet dizaina klasikas zelta fondā.

Bezgala simpātiskā un varen itāliskā «lapsenīte». Cute! – teiktu amerikāņi.

Kaut skūteris nav sācies ar Vespa, tomēr tas noteikti ir slavenākais skūteris. Pēc dažādiem avotiem, kaut ko skūteriem līdzīgu ražoja jau kopš XX gadsimta sākuma, bet pēc skata tie vairāk atgādināja mazspēcīgus motociklus vai jaudīgus riteņus.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Velosipēdi, motocikli, jahtas, laivas, preces sportam un tūrismam, makšķernieku un mednieku piederumi – šie un citi piedāvājumi aplūkojami aktīvās atpūtas un sporta izstādēs Atpūta un sports 2017, Medības un makšķerēšana 2017, Motocikls 2017 un Baltic Boat Show 2017, kas no 24. līdz 26.martam notiek Ķīpsalā, informē BT1.

Līdztekus izstādes ekspozīcijai, norisināsies arī Fitnesa dienas Ķīpsalā, kurās interesenti varēs apmeklēt lekcijas, kā arī piedalīties dažādos sporta klubu izmēģinājuma treniņos.

Teju 200 uzņēmumu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Nīderlandes, Lielbritānijas, Ķīnas un Vācijas apmeklētājiem prezentēs savus produktus.

Viens no globālās dienaskārtības aktuālākajiem jautājumiem ir tirdzniecības karš starp ASV un ES, kas cita starpā ir visbūtiskākie sabiedrotie arī NATO aliansē. Kariņu iesāka ASV prezidents Donalds Tramps, paziņojot, ka viņa mērķis ir samazināt negodīgo tirdzniecības deficītu attiecībās ar ES, kas pašlaik ir 169 miljardu dolāru apmērā.

Jāpiezīmē, ka situāciju vēl vairāk saasina 2020. gadā gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas. Kā izteicies prominents ASV ekonomists Gerijs Hufbauers, Tramps no visas sirds tic, ka konfrontācija ar ārvalstīm nodrošinās viņam vēlētāju balsis. Jau šobrīd ASV ir noteikusi papildu tarifus ES dzelzs un alumīnija produktiem, uz ko mēs atbildējām ar tarifiem tādām ASV jutīgām precēm kā burbons, džinsi, motocikli u.c. Pašlaik aktuālākās domstarpības ir saistītas ar lidmašīnu ražotāju subsīdijām, kur Tramps uzskata, ka ES sniedz neatļautu atbalstu saviem aviācijas uzņēmumiem, kam ES savukārt nevēlas piekrist, norādot, ka ASV dara tieši to pašu. Līdz ar to Tramps gatavojas līdz novembrim izlemt, vai noteikt tarifus Eiropas autorūpniecības produkcijai, kā rezultātā varētu tikt apdraudēti 8,6% no eirozonas auto industrijas izlaides, kas nozīmētu ne tikai ienākumu samazināšanos, bet arī darba vietu skaita sarukšanu. No tā visvairāk ciestu ES lielākā ekonomika Vācija. Jau šajā vasarā Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) skatīs ASV ierosināto lietu par bloka neatļautu atbalstu Francijā bāzētajai Airbus ražotnei, kā arī ES atbildes iesniegumu par neatļautām ASV subsīdijām savai Boeing ražotnei. Pagaidām vēl ir pāragri prognozēt, kāds būs PTO verdikts, taču nav izslēgts, ka neatkarīgi no tā D. Tramps no saviem uzstādījumiem par negodīgu pārējo pasauli, kas negodīgi izturas pret amerikāņiem, neatkāpsies. Tajā pašā laikā vairākas ES amatpersonas, kā raksta vietne politico. eu, uzskata, ka Trampa draudi par tarifiem ES autorūpniekiem ir sava veida šantāža, lai panāktu, ka tirdzniecības sarunās starp ASV un ES tiktu iekļauta arī lauksaimniecība. Te arī rādās zināma šķelšanās starp ES dalībvalstīm, jo Vācija, lai izbēgtu no tarifiem autorūpniekiem, būtu lauksaimnieku jautājumā gatava piekāpties ASV, par ko ne dzirdēt negrib Francija, kurai lauksaimniecības jautājums ir daudz prioritārāks par tarifiem autorūpniecībai. Protams, ka tirdzniecības un tarifu karš nenāk par labu nedz ASV, nedz ES ekonomikām, tas nozīmē saspīlējumu ne tikai ekonomiskajās, bet arī politiskajās attiecībās. Turklāt, kā norāda politico.eu, kārtējās stiprās vācu sievietes (pēc analoģijas ar Angelu Merkeli) iecelšana EK prezidentes amatā nekādi nesekmēs ciešāku saišu izveidošanu ar Trampa administrāciju. Turklāt Urzula fon der Leiene ir bijusi Vācijas aizsardzības ministre, un Tramps atkārtoti ir pārmetis Vācijai, ka tā pārāk maz līdzekļu tērē aizsardzībai. Tā ka ES un ASV attiecībās nav gaidāmas vieglas dienas, kas dzīvi neatvieglo arī Latvijai, jo gan ES, gan ASV vienlīdz lielā mērā ir mūsu drošības garanti.

Latvijā šogad 10 mēnešos pirmreizējā reģistrācija veikta 57 124 vieglajām automašīnām, kas ir par 10,3% vairāk nekā attiecīgajā laikā pērn, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apkopotā informācija.

2017.gada 10 mēnešos iegrāmatoti arī 7170 kravas auto, kas ir par 1,1% vairāk, 316 autobusi, kas ir par 22,5% vairāk, kā arī 2446 motocikli un tricikli, kas ir pieaugums par 9,4%.

Tāpat reģistrēti 1777 mopēdi, kas ir par 15,6% vairāk, 163 kvadricikli, kas ir par 22% mazāk, kā arī 5625 piekabes un puspiekabes, kas ir par 13,3% vairāk.

Kopumā šogad 10 mēnešos reģistrēts 74 621 transportlīdzeklis, kas ir par 9,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Latvijā pērn pirmreizējā reģistrācija veikta 60 625 vieglajām automašīnām, kas ir par 4,9% mazāk nekā 2015.gadā.

Latvijā pirmreizējā reģistrācija šogad pirmajos piecos mēnešos veikta 19 418 vieglajām automašīnām, kas ir par 30,7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apkopotā informācija.

Tāpat 2020.gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā pirmreizēji reģistrētas 2699 kravas automašīnas, kas ir par 31,7% mazāk nekā gadu iepriekš, 134 autobusi, kas ir par 7,6% mazāk, un 1537 motocikli un tricikli, kas ir par 20,4% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Gada pirmajos piecos mēnešos pirmreizēji reģistrēti arī 710 mopēdu, kas ir par 5,6% vairāk, 96 kvadracikli, kas ir par 1% mazāk, un 2677 piekabes un puspiekabes, kas ir par 22% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Tādējādi 2020.gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā kopumā pirmo reizi reģistrēts 27 271 transportlīdzeklis, kas ir par 28,7% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Latvijā 2019.gadā pirmreizējā reģistrācija tika veikta kopumā 91 006 transportlīdzekļiem, kas ir par 1,1% vairāk nekā gadu iepriekš, tostarp 68 074 vieglajām automašīnām.

Gadalaika maiņu Latvijā mēs uztveram kā pašsaprotamu parādību. Bieži vien divu nedēļu laikā gaisa temperatūras svārstības var sasniegt 15 grādus pēc Celsija, atvasaru nomaina pirmais sniegs, piejūras klimatu nomaina tropu karstums un tamlīdzīgi. Gadalaiku maiņas ir četras, tomēr ziemas atnākšanu visbiežāk pavada vairāk rūpju nekā citas gadalaiku maiņas. Latvijā strādājošie apdrošinātāji visvairāk rūpējas par autotransporta, personu veselības un īpašuma drošību. Katrā no šiem apdrošināšanas veidiem ziemas atnākšana ievieš korekcijas.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem no l. decembra līdz l. martam transportlīdzekļi, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, kā arī to piekabes jāaprīko ar ziemas riepām. Minimālais riepu protektora dziļums mērīšanas zonā – 4 mm (1).

Pieredzējuši autovadītāji jau laicīgi nomaina riepas, pārbauda akumulatora bateriju, logu tīrītājus, uzpilda neaizsalstošu logu tīrīšanas šķidrumu utml. Uz autoceļiem samazinās vidējais kustības ātrums, arī autobraucēju kļūst mazāk. Gandrīz pilnībā nav vairs redzami motorolleri un motocikli uz autoceļiem. CSDD ir paredzējusi iespēju pārtraukt jebkura transporta līdzekļu reģistrāciju uz laiku (2).

Latvijā pagājušajā gadā pirmreizējā reģistrācija veikta 68 081 vieglajai automašīnai, kas ir par 12,3% vairāk nekā 2016.gadā, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apkopotā informācija.

Pērn iegrāmatoti arī 8897 kravas auto, kas ir par 2,7% vairāk, 336 autobusi, kas ir par 27,3% vairāk, kā arī 2589 motocikli un tricikli, kas ir par 9,5% vairāk nekā 2016.gadā.

Tāpat reģistrēti 2217 mopēdi, kas ir par 37,6% vairāk, 188 kvadracikli, kas ir par 23,8% mazāk, kā arī 6648 piekabes un puspiekabes, kas ir par 14,3% vairāk nekā 2016.gadā.

Pērn kopumā reģistrēti 90 334 transportlīdzekļi, kas ir par gandrīz 13,4% vairāk nekā 2016.gadā.

Latvijā 2016.gadā reģistrēti 79 677 transportlīdzekļi, kas ir par 4,1% mazāk nekā gadu iepriekš.

Latvijā pirmreizējā reģistrācija šogad septiņos mēnešos veikta 30 703 vieglajām automašīnām, kas ir par 24% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apkopotā informācija.

Tāpat 2020.gada septiņos mēnešos Latvijā pirmreizēji reģistrētas 3926 kravas automašīnas, kas ir par 28,9% mazāk nekā gadu iepriekš, 152 autobusi, kas ir par 20,8% mazāk, un 2685 motocikli un tricikli, kas ir par 7,5% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Septiņos mēnešos pirmreizēji reģistrēti arī 1179 mopēdi, kas ir par 2% vairāk, 142 kvadracikli, kas ir par 10,1% vairāk, un 4308 piekabes un puspiekabes, kas ir par 11,3% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Tādējādi 2020.gada septiņos mēnešos Latvijā kopumā pirmo reizi reģistrēti 43 095 transportlīdzekļi, kas ir par 21,8% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Latvijā 2019.gadā pirmreizējā reģistrācija tika veikta kopumā 91 006 transportlīdzekļiem, kas ir par 1,1% vairāk nekā gadu iepriekš, tostarp 68 074 vieglajām automašīnām.

Ja Rīgas apkaimē jūs apturēs ceļu policists, iespējams, viņš patrulēšanas vietā būs nokļuvis ar kādu no 40 jaunajiem, glaunajiem automobiļiem Opel Insignia, taču mugurā būs par paša naudu pirktas bikses, jaka, ziemas apavi vai pat uzpleči. Tik absurda situācija ar iepirkumiem izveidojusies Valsts policijā (VP). Skaļi runāt par to uzdrošinās vien retais likumsargs, un arī aiz lepnās Opel Insignia spēkratu publiskās demonstrēšanas janvāra pirmajā nedēļā dažas lietas palika nepateiktas, piektdien raksta laikraksts Diena.

VP lielapjoma iepirkumā laurus jau otro reizi plūc SIA Auto Blitz - vairāk nekā puse tās kapitāldaļu pieder a/s Mūsa Motors Grupa. Šī uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieks ir Saeimas deputātes, varas partijas Vienotība valdes priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas vīrs Jānis Āboltiņš. Iepirkumu uzraudzības biroja dati rāda, ka Opel dīleris SIA Auto Blitz trijos darbības gados pamanījies ar savas pārstāvētās markas automobiļiem apgādāt ne vienu vien valsts iestādi, tiekot pie vairākiem miljoniem eiro. Lauvas tiesa nopelnīta tieši Iekšlietu ministrijas iepirkumos. Šo jomu jau vairāk nekā trīs gadus pārrauga Rihards Kozlovskis, kurš pēc Reformu partijas kraha pievienojās Vienotībai.

Statistikas dati rāda, ka krīzes laikā ir samazinājies nodarbināto atalgojums un tas ir noticis privātajā sektorā.

No iepriekšējās krīzes parauga – brīdī, kad apstājās ekonomika privātajā sektorā, nekas cits neatlika, kā samazināt algas un atlaist darbiniekus valsts sektorā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 15. septembra numurā:

Pakistānā Vespa fani cīnās, lai atrastu rezerves daļas, saglabātu vai atjaunotu savus motorollerus.

Pakistānā šobrīd lielu popularitāti iemantojuši lētie, Ķīnā ražotie motocikli, tomēr valstī joprojām ir entuziasti, kuri cenšas saglabāt savus itāļu zīmola Vespa motorollerus, par spīti rezerves daļu un profesionālu mehāniķu trūkumam.

Itālijas kompānijas Piaggio ražotie Vespa motorolleri pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados valstī bija statusa simbols, jo tikai turīgākie varēja atļauties tos importēt no Eiropas. Tomēr mūsdienās viss strauji ir mainījies, lētajai masveida produkcijai iekarojot šīs valsts tirgu.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Šogad globālā pandēmija otrajā plānā aizbīdījusi lielvalstu tirdzniecības kariņus. Nupat gan Pasaules Tirdzniecības organizācija lēmusi, ka Eiropas Savienība (ES) ASV varēs noteikt papildu tarifus attiecībā uz tās eksportu četru miljardu ASV dolāru vērtībā, Reuters ziņojušas šim darījumam pietuvinātas personas.

Katrā ziņā, neskatoties uz milzīgajiem izaicinājumiem ekonomikai, izskatās, ka ASV un Eiropa tirdzniecības ziņā ir gatavas viena otrai likt papildu barjeras.

Dots pret dotu

Abu reģionu tirdzniecības strīds saasinājās pēc tam, kad 2018. gadā ASV lēma noteikt tarifus ES alumīnijam un tēraudam. Eiropa uz to savukārt atbildēja ar tarifiem vairākiem ASV ražojumiem, piemēram, skarti tika Harley-Davidson motocikli un Levi Strauss & Co džinsi.Tāpat pirms laika (2019. gada rudenī) ASV sankcijas skāra Eiropas preces 7,5 miljardu ASV dolāru apmērā (gadā). ES šāds “sods” tika noteikts kā adekvāts saistībā ar reģiona nelegālo finansiālo palīdzību Francijas lidaparātu ražotājam Airbus. Eiropa ASV atbildi parādā nepalika un norādīja, ka gluži “tīras” nav arī ASV nodokļu atvieglojumu iniciatīvas Boeing. Attiecīgi nu ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas svētību sperta minētā atbilde agrākajiem ASV tarifiem saistībā ar Airbus-Boeing “sāgu”.

Otrdien, 14.aprīlī, valdība apstiprināja grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas precizē prasības VAS Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) reģistrējamiem mazizmēra kuģošanas līdzekļiem un to īpašniekiem.

Eiropas Savienības (ES) tiesību akti nosaka, ka mazizmēra kuģošanas līdzekļiem ir jābūt marķētam ar CE marķējumu. Tas apliecina, ka ES tirgū piedāvātie atpūtas kuģi, ūdens motocikli vai to motori atbilst visām drošības pamatprasībām.

Šobrīd, veicot kuģošanas līdzekļu un to motoru reģistrāciju, noteikumos nav noteiktas prasības pārbaudīt, vai attiecīgie ražojumi ir marķēti ar CE marķējumu, kas savukārt veicina neatbilstošu produktu nokļūšanu pie patērētāja, kā arī veicina negodīgu konkurenci iekšējā tirgū.

MK apstiprinātie grozījumi MK noteikumos Nr.213 Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrējamo kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtība paredz ieviest normu, ka CSDD nereģistrē tādus atpūtas kuģus, to motorus un ūdensmotociklus, kuriem nav veikta atbilstības novērtēšanas procedūra un kuri nav marķēti ar CE marķējumu, tādējādi nepieļaujot neatbilstošu produktu nokļūšanu pie patērētāja, kā arī aizsargājot ES tirgu.

Starp visiem neapdrošinātajiem mototransportlīdzekļiem, ar kuriem izraisīti ceļu satiksmes negadījumi (CSNg), pārliecinoši dominē mazlitrāžas (līdz 50 cm3) spēkrati, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika par 2013. – 2017.gadu.

No pēdējos piecos gados notikušajiem 102 gadījumiem, ko izraisījuši neapdrošināti mototransportlīdzekļi, lielākajā daļā (54,9%) vainojami mazlitrāžas motocikli vai mopēdi. «Šī ir ļoti svarīga atziņa, kas apliecina, ka daudzu mazlitrāžas mototransportlīdzekļu vadītāji joprojām aizmirst, nezina vai ļaunprātīgi ignorē to, ka kopš 2011.gada arī šādiem spēkratiem jāiegādājas OCTA,» skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

2017.gadā ar neapdrošinātu mototransportlīdzekli kopumā izraisīti 25 negadījumi, kas ir otrs lielākais skaits pēdējo piecu gadu laikā. «Lai arī kopējais CSNg skaits, kuru izraisītājs bijis motocikla vai mopēda vadītājs, pēdējos gados samazinās, tomēr joprojām, īpaši motosezonas sākumā, novērojam motobraucēju vieglprātību attiecībā uz savas atbildības apdrošināšanu,» skaidro J.Abāšins, piebilstot, ka šogad (līdz 25.aprīlim) jau reģistrēti 4 CSNg, ko izraisījis neapdrošināts mototransportlīdzeklis.