Redzes aprūpes uzņēmums OC VISION tirgū ievieš jaunu optikas zīmolu. Pasaules Optikas briļļu saloni tiks pārveidoti par optikas veikalu tīklu VIZIONETTE. 2019. gadā durvis klientiem vērs pirmie divi VIZIONETTE veikali - t/c Domina Shopping janvārī un Galerija Centrs oktobrī.

VIZIONETTE būšot stila eksperts un demonstrēs jaunākās modes tendences briļļu pasaulē, kā arī piedāvās ātru servisu: 80% gadījumu pircēji savas brilles varēs saņemt nākamajā dienā pēc to pasūtīšanas. Tiks piedāvāts brilles saņemt arī ar kurjera starpniecību. Veikalos būs pieejams pašapkalpošanās sektors.

Plānots, ka VIZIONETTE mērķauditorija atšķirsies no Pasaules Optikas auditorijas – VIZIONETTE uzrunās plašāku pircēju loku, nodrošinot demokrātiskas cenas un «radikāli atšķirīgu iepirkšanās pieredzi, ko sniegs OC VISION Redzes Akadēmijā skoloti redzes un stila konsultanti».

Jānis Dzenis, OC VISION valdes priekšsēdētājs, komentē: «Visa pasaule modernizējas un digitalizējas. Arī optikas nozarei ir pienācis laiks to darīt. Pēc rūpīgas tendenču analīzes, tika izstrādāts jauns optikas veikalu koncepts, kas ietver lielāko daļu inovāciju, kas patlaban pasaulē ir izgudrotas.»

Baltijas redzes aprūpes uzņēmums OC VISION tirgū ieviesis jaunu optikas zīmolu, un Pasaules Optikas briļļu saloni tiks pārveidoti par optikas veikalu tīklu VIZIONETTE.

Durvis vēris pirmais optikas veikals VIZIONETTE - t/c «Domina Shopping», savukārt otra salona atklāšanas pasākums «Galerija Centrs» gaidāms šī gada oktobrī.

OC VISION grupa trīs gadu laikā investēs vairāk nekā vienu miljonu eiro jaunu optikas salonu izveidei Rīgā. Optikas salona VIZIONETTE izveidē t/c «Domina Shopping» investēti 150 000 eiro. Jaunajos optikas salonos būs iespēja ne tikai iegādāties jaunākajām briļļu modes tendencēm pasaulē atbilstošas brilles, bet arī pirmo reizi optikas nozarē būs pieejams pašapkalpošanās sektors: briļļu izvēli atvieglos pārdomāts iekārtojums un tehnoloģijas.

Jānis Dzenis, OC VISION valdes priekšsēdētājs: «Kopš 1991. gada, kad tika atvērts pirmais Vision Express Latvijā, pagājis vairāk kā ceturtdaļgadsimts. Šo gadu laikā OC Vision ir pierādījis, ka vietējā kapitāla uzņēmums var veidot un attīstīt optometrijas nozari Latvijā. Bet pasaule nestāv uz vietas - tā nemitīgi modernizējas, un arī optikas nozarei to ir pienācis laiks darīt. Pēc rūpīgas tendenču analīzes tika izstrādāts jauns optikas veikalu koncepts - VIZIONETTE, kas ietver sevī lielāko daļu inovāciju, kas patlaban pasaulē ir izgudrotas.»

Tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" valdē darbu sācis komercdirektors Edgars Grandāns, informē kompānijā.

Kompānijā informē, ka "Tet" valdei Grandāns pievienojies ceturtdien, 16.martā.

Grandāns darbu "Tet" sāka 2023.gada 30.janvārī un atbild par produktu un piedāvājumu vadību privātpersonu un biznesa klientu segmentos, tostarp interneta, televīzijas, datu centru un citu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumu biznesu attīstību.

Pirms darba "Tet" Grandāns 11 gadus vadīja SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) Korporatīvo klientu dienestu, nodrošinot klientu apkalpošanu, pārdošanu un biznesa attīstību. Iepriekš četrus gadus viņš bija reklāmas aģentūras "Taivas Ogilvy" valdes priekšsēdētājs, bet vēl pirms tam bija valdes loceklis un privātpersonu apkalpošanas direktors apdrošināšanas kompānijas "If P&C Insurance" Latvijas filiālē.

Visa valsts pārvaldes lielība par draudzīgumu uzņēmējdarbības videi un aicinājumi pilnībā pāriet uz dokumentu elektronisku apriti, stāstot, cik tas ir ērti, tostarp piekodinot, ka obligāta ir e-adreses ieviešana uzņēmumiem, noplok praktiska piemēra priekšā par SIA dibināšanas laiku vienam ārvalstu uzņēmējam. Praktiski to ārvalstnieks var darīt pusotru mēnesi.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.oktobra numurā lasi

* Statistika

Ēdnīcās un kafejnīcās pusdieno kā pēc pagājušās krīzes

*Tēma

Dzīves līmenis samazinājies

* Aktuāli

PVN likme pārtikas precēm Latvijā - viena no augstākajām ES

* Meža nozares dzinējspēks

Lapkoku finiera lokšņu eksportā Latvija - devītā pasaulē

Pieprasījums pēc bērza lobskaidas ļauj plānot izaugsmi

* Sports un veselība

Vēderiņu audzēšana kļūst par valstisku problēmu. Latvijas Fitnesa un veselības asociācijas vadītājs Gints Kuzņecovs

* Tehnoloģijas

Biznesa vide Latvijā ir ļoti konkurētspējīga. Alekss Adamopuloss, Emergn dibinātājs

* Pasaulē

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Radošās izcilības festivāla ADWARDS ceremonijā noskaidroti labākie reklāmas, dizaina un citu radošo industriju darbi.

Starptautiskas žūrijas vadībā tika izvērtēti dažādās radošajās disciplīnās tapuši 256 darbi, kopumā tika piešķirti 18 pirmās pakāpes ordeņi un 32 otrās pakāpes ordeņi.

Festivāla ADWARDS darbi tika iesniegti un vērtēti vairākās kategorijās: integrētās kampaņas, TV & radio, interaktīvie un digitālie risinājumi, drukas māksla & dizaina meistarība, preses un vides reklāma, zīmola stāsts, sabiedriskās attiecības, netradicionālā komunikācija, pasākumi un sponsorēšana, zīmola saturs un izklaide, radošās izcilības eksports.

Darbus vērtēja 15 žūrijas locekļi no 11 valstīm, intensīvākajām diskusijām notiekot klātienē Rīgā. Žūrijas prezidents – Huans Garsia Eskudero (Juan García-Escudero) no aģentūras TBWA ESPAÑA, kurš ir strādājis vairāku pasaules līmeņa festivālu žūrijās.

Ķīnas tūristu piesaistei jāsadarbojas visām Baltijas valstīm, komentējot Latvijas un Ķīnas savatarpējās attiecības tūrisma jomā, sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) izpilddirektore Santa Graikste.

Viņa skaidroja, ka Ķīnas tirgus Latvijas tūrisma statistikā nav ieņēmis noteicošo vietu. Tostarp tā bijis gan pirms pandēmijas, gan arī tagad, kad, ņemot vērā stingros nosacījumus, tūristu plūsma no Ķīnas joprojām nav atjaunojusies.

Graikste uzsvēra, ka pie iespējas atkal ir jāstrādā ar šo tirgu, bet, ņemot vērā tā specifiku un lidojumu iespējas, vēlams to darīt Baltijas valstīm kopā. "Vēl labāk būtu, ja pie tā kopīgi strādātu gan Baltijas, gan Skandināvijas valstis," norādīja LVRA izpilddirektore.

Jau vēstīts, ka, saskaņā ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas politologu veikto pētījumu, patlaban Baltijas un Ķīnas attiecības ir vienā no zemākajiem punktiem, kā arī drīzs attiecību uzlabojums nav paredzams.

Nedz Nauris, nedz Sanita Strujeviči pirms ģimenes biznesa uzsākšanas šajā jomā nebija saistīti ar skaistumkopšanu.Tik vien, kā Nauris bija izbaudījis vīrietim paredzēto procedūru kādā bārberšopā. Tas izrādījās pietiekams impulss, lai dzimtu uzņēmējdarbības ideja.

Sajutu, ka tā ir reāli forša lieta. Ja neesi bijis,pat nevari iedomāties to, ka aiziet pie friziera, sakopt matus un bārdu nozīmē stundu atpūsties no dzīves mūžīgajām skriešanām, relaksēties,» stāsta Nauris.«Sievietēm vienmēr ir bijušas savas procedūras,lai atslābinātos. Veči parasti pa fikso nogriež matus un iet tālāk. Apjaušot šo atšķirību, sapratu, ka tā ir forša lieta, kuru būtu vērts popularizēt un attīstīt,» atceras The Beard Barbershop saimnieks. Un šis impulss ideāli sapasēja ar mūžīgi urdošo ieceri pamēģināt veidot kaut ko savu.

Divi vienā

Nauris un Sanita vienā kursā studēja sabiedriskās attiecības Biznesa augstskolā Turība, tagad komunikācijas prasmes palīdz uzņēmuma popularizēšanāun veidojot attiecības ar klientiem. Sākotnēji meklētas telpas Pārdaugavā, jo «vīriešu frizētavas Rīgas centrā radušās kā sēnes pēc lietus». Nauris sapratis,ka cilvēkiem, kuri nedzīvo galvaspilsētas centrā,bārberšopa apmeklējums rada zināmas neērtības– jātērē laiks braucienam, jāmeklē un jāapmaksā autostāvvieta. Saskaitot šos apgrūtinājumus kopā,Nauris secinājis, ka bārdaiņus varētu interesēt vīriešu frizētava tuvāk mājām. Un kāpēc gan ne Mārupē?Sākotnēji telpu meklējumi šaipus Rīgas robežas bijuši neveiksmīgi, tāpēc pieņemts lēmums veikt pirmo mazo soli pretim savai iecerei – nevis atvērt savu vīriešu frizētavu, bet sākt ar bārdas kopšanas kosmētikas ražošanu mājas apstākļos. Sākumā bija kosmētikas gatavošanas eksperimentu un testēšanas periods, līdz 2017. gada septembrī Mārupes centrā durvis vēra savs salons. «Pašiem sava kosmētikas līnija un savas vietas atvēršana ir absolūti saistīti. Mums šķita svarīgi, ka mūsu salonā klientiem sniedzam ne tikai pieredzi, bet arī izmantojam produktus, kurus paši esam savām rokām maisījuši un ko esmu izmēģinājis uz savas bārdas,» saka Nauris.Pašu no bioloģiski sertificētām izejvielām gatavotās bārdas eļļas un balzami ir kā pakalpojuma pievienotā vērtība, ko sniegt klientiem. The Beard Cosmetics produkcija atrodama dažos veikalos Rīgā un ārpus tās, iepriekš tirgojušies arī Norvēģijā. Savs bārberšops pamazām dos iespēju nopietnāk attīstīt arī kosmētikas līniju, uzskata Nauris.

«Swedbank» ne vēlāk kā 2017.gada maijā pārtraukusi attiecības ar klientiem, caur kuru kontiem notikušas transakcijas, kas izraisījušas aizdomas par naudas atmazgāšanu, par ko ziņoja Zviedrijas sabiedriskā televīzija SVT, sākotnējā izmeklēšanā secinājusi finanšu izmeklēšanas un datu analīzes kompānija «Forensic Risk Alliance «, kurai «Swedbank» uzticējusi veikt izmeklēšanu par šīm aizdomām.

«Forensic Risk Alliance» analizējusi bankas sniegtos datus par 50 klientu kontiem, taču ne visos gadījumos spējusi noteikt, kas bijis iniciators attiecību ar klientiem pārtraukšanai.

Turpmākajā izmeklēšanā «Forensic Risk Alliance» plāno sīkāk pētīt «Swedbank» un aizdomīgo klientu attiecības.

Zviedrijas «Swedbank» uzraudzības padome pēc «Forensic Risk Alliance» sākotnējās izmeklēšanas rezultātu izskatīšanas paziņojusi, ka pilnībā uzticas bankas vadītājai Birgitei Bonnesenai un viņas spējām bankā vadīt cīņu pret naudas atmazgāšanu, paziņojis padomes priekšsēdētājs Larss Idemarks.

Savukārt Bonnesena uzdevusi bankā izveidot specializētu finanšu izlūkošanas struktūrvienību.

Pēc 20 gadu pieredzes preses un radio reklāmas jomā Līga Freimane izlēmusi sākt savu biznesu un veido raidījumu Izstāsti Latvijai.

Televīzijā lielu daļu satura veido producentu grupu veidoti raidījumi, kas tos speciāli gatavo, un vidusmēra skatītājs to nereti pat nav pamanījis. Līga atzīst, ka konkurence šādu raidījumu vidū ir asa. «Mūsu mazajā Latvijas tirgū konkurence ir milzīga, jo mediju ir daudz un klientam ir iespējas izvēlēties. Konkurence ir veselīga, un jebkura uzņēmuma publiska aktivitāte veicina produkta noietu. Atšķirībā no citiem līdzīgiem raidījumiem mūsu pārraidē nav dažādas nozares kopā. Es šobrīd eju tādu ceļu, ka katram raidījumam ir savs temats. Varbūt nākotnē tas mainīsies, bet jābūt kaut kam vienojošam,» uzskata Līga.

Raidījums Izstāsti Latvijai ir skatāms trijās televīzijās – Latvijas Televīzijā, TV24 un iTV, kā arī sociālajos medijos. Šāds gadījums nav tipisks. «Principā tirgū ir tā, ka producents strādā vienam medijam, vienai televīzijai. Es gribēju atšķirties, lai klientam būtu lielāka auditorija un lielāka atdeve. Televīzijas bija atvērtas šādam piedāvājumam.» saka Līga. Viņa arī piebilst, ka ar laiku plānots paplašināties, lai klientiem būtu iespēja uzrunāt pēc iespējas lielāku mērķauditoriju.

Sigita un Saverio Bianki ir mājražotāji, kas nodarbojas ar itāļu virtuves popularizēšanu Latvijā. Viņu radītais zīmols Lazanjas Republika ir stāsts par mīlestību pret ēdienu un dalīšanos tajā.

Bianki ģimene mājražotāju statusu ieguva 2015.gadā un pirmo reizi pašu gatavotos itāļu ēdienus piedāvāja Ziemassvētku tirdziņā Doma laukumā. Tagad viņi gan piedāvā ēdienu tirdziņos un festivālos, gan izpilda pasūtījumus - nodrošina ēdināšanas pakalpojumus korporatīviem un privātiem pasākumiem. Vasarā katru nedēļu viņi viesojas citā pilsētā, kur itāļu ēdienus pasniedz Street Food ietvarā - gards ēdiens uz ielas, nevis restorānā.

Abi pavāri satikās Pizā, Itālijā, kur studēja sabiedriskās attiecības. Saverio Bianki bija vienīgais grupā, kas mācēja sarunāties angļu valodā, tādēļ abi ātri vien kļuva par draugiem. Jau studiju laikā abi guva pieredzi profesionālā pavārmākslā: Sigita strādāja picērijā un Saverio Bianki - savu draugu restorānā.

Mēs dzīvojam neparastā laikā, kas, nenoliedzami, nesīs lielas pārmaiņas. Šis ir pārbaudījums ne tikai globālajai ekonomikai, katras valsts veselības aprūpes sistēmai un sabiedrības saliedētībai, bet arī daudzu uzņēmumu un organizāciju spējai pielāgoties un pārvērst bailes un nedrošību konstruktīvā enerģijā.

Liela nozīme būs tam, kā vadītāji un darba devēji spēs šo situāciju vadīt un motivēt darbiniekus, spītējot satraukumam.

Kā rodas bailes?

Bailes rodas no iepriekšējās pieredzes. Ja mēs ieejam veikalā un ieraugām tukšus plauktus, mūsu atmiņā iezvanās trauksmes signāls, jo tas saistās ar pēcpadomju laikiem, kad pārtiku izsniedza uz taloniem. Ar prātu cilvēks saprot, ka ir cita situācija, bet smadzenes raida signālus neironu līmenī, un rodas baiļu sajūta.

Vēl viens aspekts – ļoti daudzos uzņēmumos un iestādēs šobrīd samazinās klientu skaits, darba ir mazāk, nav skaidrības par nākotni, jo neviens nevar pateikt, cik ilgi turpināsies vīrusa izplatība. Zemapziņa ceļ ārā atmiņas par neseno ekonomisko krīzi, kad daudzus atlaida, samazināja algas un bija grūti izdzīvot. Kopā ar neziņu, vai šī nenoteiktība turpināsies divas nedēļas vai divus mēnešus, bet varbūt vēl ilgāk, tas rada cilvēkos trauksmes sajūtu.

Publicēto darba sludinājumu skaits karjeras portālā cv.lv šā gada martā sarucis par 24% salīdzinājumā ar šā gada februāra mēnesī publicētajām vakancēm, liecina "CV-Online Latvia" apkopotie dati. Savukārt vidējais jauno pievienoto darba sludinājumu skaits līdz ar ārkārtas stāvokļa ieviešanu valstī samazinājies par vairāk nekā 60%.

"Darba tirgus šobrīd piedzīvo satricinājumu. Vēl pirms mēneša tendences liecināja par darba tirgus izaugsmi, taču ārkārtas stāvokļa ieviešana valstī saistībā ar Covid-19 epidēmiju radījusi tūlītēju darba tirgus lejupslīdi un darba tirgus atdzišanu gan Latvijā, gan citās valstīs.

Šobrīd bezdarbnieku rindas papildinājuši vairāki tūkstoši Latvijas darba ņēmēju un sagaidāms, ka to skaits šogad turpinās pieaugt. Vienlaikus būtiski sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, kas daudzās nozarēs un amatu kategorijās turpmākā gada laikā mainīs svaru kausus par labu darba devējiem, kas izjutīs lielāku atsaucību uz jaunizsludinātām vakancēm, tādējādi arī iegūstot dominējošas pozīcijas darba tirgū," norāda Aivis Brodiņš, "CV-Online Latvia" vadītājs.

Pērnā gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, ar ko tā sauktā zemes piespiedu noma ir aizstāta ar “likumisko lietošanu” kā reālservitūtu, vienlaikus samazinot atlīdzību par tās lietošanu uz 4% no tās kadastrālās vērtības gadā, kas ir apstrīdēti Satversmes tiesā.

Šī gada 1.janvārī stājās spēkā Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums, ar kura palīdzību likumdevējs cer izbeigt 28 gadus ilgušās attiecības starp zemes un savulaik privatizēto dzīvokļu īpašniekiem dalītajos īpašumos.

Lai apspriestu aktuālos problēmjautājumus dalīto nekustamo īpašumu jomā, biedrība “Zemes reformu komiteja” 9.februārī rīko konferenci, kuras ietvaros notiks arī diskusija par iespējamiem problēmu risinājumiem.

Sapulces (konferences) dalībnieki apspriedīs piespiedu dalītā īpašuma izveidošanās vēsturiskos aspektus un tā pašreizējās sekas, jaunā zemes lietošanas tiesību regulējuma ietekmi uz paredzēto dalīto īpašumu izbeigšanas risinājumu piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumā, pārrunās zemes izpirkšanas problemātiku par attiecīgā brīža kadastrālo vērtību, kā arī uzklausīs informāciju par zemes īpašnieku konstitucionālajām sūdzībām Satversmes tiesā un to virzību.

Vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi strādāt nekvalificētu darbu, cik par to viņi vēlas saņemt un kāpēc bankas darbinieks vēlas būt krāvējs – to ar kārtējā eksperimenta palīdzību vēlējās noskaidrot žurnālists un blogeris Deniss Barteckis.

Viņš ievietoja sludinājumu portālā un gaidīja iedzīvotāju reakciju.

«Veicu vēl vienu sociālo eksperimentu. Publicēju sludinājumu par vakanci portālā ss.lv. Nenorādīju nekādu specifiku vai darba samaksu. Uzrakstīju tikai dažus teikumus divās valodās. 20 minūšu laikā sludinājumam bija vairāk nekā 400 skatījumu, bet epastā saņēmu vairāk nekā 200 vēstules. Un tas notika, neskatoties, ka sludinājumu publicēju pēc pusnakts. Interesanti, ka cilvēki sūtīja CV ar motivācijas vēstulēm. Kāds amats tika piedāvāts? Krāvējs! Dienas laikā sludinājuma skatījumu skaits sasniedza 5000, bet saņemto vēstuļu skaits – vairāk nekā 1400. Turklāt lielākā daļa saņemto vēstuļu nebija no deklasētiem elementiem, bet pat tādiem, kam ir pat augstākā izglītība un diezgan laba darba pieredze. Ja vien viņi, protams, norādīja patiesu informāciju par sevi.»

Eiropas Komisija (EK) piektdien pieņēma kapitāla tirgus atveseļošanas paketi, kas ir daļa no komisijas vispārējās stratēģijas atlabšanai pēc Covid-19 krīzes, informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paketē ir ierosinātas mērķtiecīgas izmaiņas kapitāla tirgus noteikumos, kas veicinās lielākus ieguldījumus ekonomikā, ļaus ātri rekapitalizēt uzņēmumus un palielinās banku spēju finansēt atveseļošanos, norādīja Komisija.

EK 28.aprīlī jau bija ierosinājusi Banku nozares paketi, lai atvieglotu banku aizdevumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem visā Eiropas Savienībā (ES), savukārt, piektdien pieņemto pasākumu mērķis ir palīdzēt kapitāla tirgiem sniegt atbalstu Eiropas uzņēmumiem, lai tie atgūtos no krīzes.

Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis (JV) norādīja, ka EK turpina centienus palīdzēt ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem jaunā koronavīrusa krīzes un tai sekojošās atveseļošanās laikā. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir palīdzēt uzņēmumiem piesaistīt kapitālu publiskajos tirgos.

«Swedbank» klientiem nav jābažījas par aizdomām, ka bankā varētu būt notikusi naudas atmazgāšana, jo nav pamata uzskatīt, ka «Swedbank» Igaunijā varētu piemeklēt tāds liktenis kā «Danske Bank», kurai naudas atmazgāšanas dēļ jāslēdz Igaunijas filiāle, paziņojis Igaunijas centrālās bankas viceprezidents Madiss Millers.

«Runājot par »Swedbank« gadījumu, jāteic, ka banka nevar izfiltrēt katru klientu veikto transakciju. Tāpēc »brīdinājuma karodziņi« parādās pēc [transakcijas] un bankai ir izvēle, vai tā vēlas pārtraukt attiecības ar klientu. Mums jāatzīst, ka, pirmkārt, attiecībā uz »Swedbank« vēl nav notikusi oficiāla izmeklēšana, un otrkārt, kad runa ir par šādām aizdomām, bankas atbilstoši likumam vienmēr ir ļoti sliktā pozīcijā, tās nevar sniegt komentārus par individuālu klientu veiktām transakcijām vai [sniegt informāciju], vai attiecīgā persona ir bankas klients,» sacīja Millers radiostacijas «Kuku» raidījumā «Majandusruum» («Ekonomikas telpa»).

Igaunijas Bankas viceprezidents pauda viedokli, ka pašreizējos standartus cīņā pret naudas atmazgāšanu nebūtu jāizmanto, lai izvērtētu transakcijas, kas notikušas pirms desmit gadiem, jo regulējums un transakciju uzraudzība šajā laikā būtiski mainījušies.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) pievienojas 53 citām uzņēmēju organizācijām un nozaru asociācijām prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar šī gada 1.jūliju.

LVRA, balstoties uz biedru aptauju, jau iepriekš publiski paudusi, ka ir vairāki būtiski argumenti, kādēļ plānotās izmaiņas ir jāatceļ:

1) COVID-19 krīze un tās sekas, kas joprojām nosaka tūrisma, viesmīlības un ar to saistīto nozaru darbu; jo īpaši nebūtiskās ieceļošanas aizliegums, kas liedz iebraukt ārvalstu tūristiem;

2) tiek pārkāpta Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomē panāktā vienošanās;

Nav īstais brīdis ieviest minimālās sociemaksas 

Pandēmijas radītās ekonomiskās krīzes laikā nedrīkst ieviest prasību no 1. jūlija darba...

3) netiks veidotas darba attiecības ar personām, kam objektīvu apstākļu dēļ vienīgā iespēja strādāt ir nepilna laika darbs (piemēram, studenti, ģimenes ar maziem bērniem, personas ar invaliditāti u.c.) un arī pašiem nav izdevīgi reģistrēties kā pašnodarbinātajiem.

Arī Raidorganizāciju un Reklāmas asociācijas pieprasa nepārdomātās nodokļu reformas atlikšanu 

Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija vērsusies pie valsts augstākajām...

Līdz ar to: pieaugs bezdarbs; cietīs mazkvalificētais darbaspēks un personas ar zemiem ienākumiem; valsts budžets no plānotajiem 50 mlj. EUR, ticamāk, saņems 8-10 mlj. EUR;

4) minimālā VSAOI ieviešana palielinās izmaksas vismaz 20 - 30% apmērā, kas ir ļoti straujš izmaksu pieaugums ņemot vērā esošo situāciju.

Pieprasa atlikt nodokļu reformas uzsākšanu 

Biedrība Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) ir nosūtījusi atklāto vēstuli valsts prezidentam...

Ievērojot minēto, LVRA aicina Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) ir profesionāla darba devēju organizācija, kas apvieno naktsmītnes un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus profesionālai sadarbībai, ar mērķi, uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti, sakārtot Latvijas viesnīcu tirgu un pārstāvēt Latvijas viesnīcu un restorānu biznesu pasaulē. LVRA ir asociācijas "Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā" (HOTREC) biedrs.

PR tīkls Centrāleiropā un Austrumeiropā MSL turpmāk oficiāli darbosies kā viens no Publicis Groupe Latvia zīmoliem, līdzās radošajai aģentūrai Leo Burnett, mediju aģentūrai Starcom un digitālajai aģentūrai Digitas.

Ar MSL zīmola ieviešanu vietējā mērogā Publicis Groupe paplašina sabiedrisko attiecību pakalpojumu klāstu Baltijas valstu tirgos.

Jānis Pencis, Publicis Groupe Latvia izpilddirektors, stāsta: "Sabiedriskās attiecības vienmēr ir bijušas mūsu sniegto pakalpojumu klāstā, un pēdējo gadu laikā esam plānojuši šo biznesa daļu attīstīt. Esmu gandarīts, ka šodien šie plāni beidzot ir īstenojušies, pateicoties paplašinātajai komandai jaunās izpilddirektores Baibas Kauliņas vadībā."

"Laikā, kad pasaule piedzīvo milzīgas pārmaiņas, sabiedrisko attiecību nozarei vienmēr ir bijusi izšķiroša loma, palīdzot zīmoliem pielāgoties pasaules dinamikai un saglabāt aktualitāti. Komunikācija ir kļuvusi daudz plūstošāka, dinamiskāka un daudzslāņaināka," komentē Baiba Kauliņa, MSL Baltics izpilddirektore.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izsludina pieteikšanos prestižai vadības prakses programmai, kuras ietvaros uzņēmums piedāvā labi apmaksātu 12 mēnešu stažēšanos pie “Tele2” komercdirektora Raivo Rosta.

No parastās praktikantu programmas Management trainee jeb vadības prakses programma atšķiras ar to, ka jaunietis ikdienā strādā kopā ar uzņēmuma TOP līmeņa vadītāju, kurš ir viņa mentors 12 mēnešu garumā, praktikants tiek reāli iesaistīts projektu vadībā un uzņēmuma svarīgāko lēmumu pieņemšanā, kā arī saņem atalgojumu par nostrādāto laiku.

Šādu vadības prakses programmu, kas ir ļoti izplatīta daudzviet pasaulē, “Tele2” Latvijā izsludina trešo reizi, un šoreiz viens jaunietis vai jauniete visa gada garumā būs līdzās “Tele2” komercdirektoram Raivo Rostam lēmumu pieņemšanā jautājumos, kas skar pārdošanu, mārketingu, klientu lojalitātes veicināšanu, produktu attīstību, sabiedriskās attiecības u.c.

Ekonomiskās sekas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā būs nopietnas, atzina banku analītiķi, atzīmējot, ka lielākās izredzes ietekmēt Krievijas ambīcijas ir ierobežot tās rīcībā esošos resursus.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka ekonomiskās sankcijas nespēs noslāpēt Krievijas ģeopolitiskās ambīcijas, tostarp pašreizējo uzbrukumu Ukrainai. "Kremlis šādiem apstākļiem ir ilgstoši gatavojies un ir pietiekami imūns, pat, ja ekonomika un sabiedrība piedzīvos grūtus laikus," viņš teica.

Vienlaikus Gašpuitis atzīmēja, ka lielākās izredzes ietekmēt Krievijas ambīcijas ir ierobežot tās rīcībā esošos resursus - ekonomikas izaugsmi un tamlīdzīgi, bet tas ir ilgtermiņa instruments ar grūti prognozējamu ietekmi.

Tāpat viņš minēja, ka sankcijas, kas tēmētas pa lielajiem stratēģiski nozīmīgākajiem uzņēmumiem, nozarēm, kapitālu un finanšu sektoru, lielos vilcienos ir iezīmētas pareizi, bet to precīza ievērošana būs liels izaicinājums. Turklāt, pie pašreizējā pavērsiena, tās nāktos tēmēt arī uz plašāku sabiedrības labklājības ietekmēšanu.

Nepieciešamības gadījumā Havas Group varētu iegādāties arī citus uzņēmumus Latvijā vai Baltijā, taču konkrēti darījumi pagaidām netiek plānoti.

To intervijā DB norāda Havas Group prezidents un izpilddirektors Ziemeļvalstīs, Centrāleiropā, Austrumeiropā un Tuvajos Austrumos Alberto Kanteli (Alberto Canteli). Jau ziņots, ka pērnā gada nogalē Havas Group iegādājās mārketinga komunikāciju aģentūras Idea Group kontrolpaketi, tādējādi veicot lielāko investīciju Baltijas komunikāciju aģentūru vēsturē. A. Kanteli šo darījumu uzskata par veiksmīgu, norādot, ka kopumā Baltijas tirgum ir liels potenciāls.

Fragments no intervijas

Kā kopumā vērtējat mediju aģentūru tirgu pasaulē – kā tas ir mainījies?

Reklāmas nozare sevi ir izsmēlusi, tāpēc jāatzīst, ka mēs pārstāvam biznesu, kas ir lielu pārmaiņu priekšā. Liela daļa mediju aģentūru savu darbību sāka kā reklāmas vietu nodrošinātāji un reklāmu izvietotāji, konsultējot un pārstāvot klientu intereses tiešajā reklāmā, taču, laikam ejot, situācija ir mainījusies – šobrīd aģentūras jau nodrošina pilnu servisu. Havas Group es strādāju jau 20 gadus, un jāatzīst, ka šo gadu laikā daudz kas ir mainījies. Manuprāt, pārmaiņas ir laba lieta, es piekrītu teicienam, ka pastāvēs tas, kurš mainīsies. Tieši pārmaiņas mūsu uzņēmumam ļāvušas kļūt par tirgus līderi, jo nereti citi tirgus spēlētāji vienkārši nespēj konkurēt ar mūsu piedāvājumu. Kamēr konkurenti iegādājās jaunas reklāmas aģentūras, palielinot tikai to skaitu, mēs esam rīkojušies gudrāk – esam apvienojušies ar pasaulē lielāko reklāmas, satura un tehnoloģiju aģentūru Vivendi, kas neapšaubāmi sniedzis mums jaunas iespējas tirgū.

20. un 21. jūnijā Rīgā tika aizvadīts Trīs jūru iniciatīvas (3JI) biznesa forums, kurš pulcēja 12 3JI reģiona valstu līderus, iniciatīvas stratēģiskos partnerus, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvjus.

Atklājot Biznesa forumu, Latvijas Republikas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka šajos apstākļos par ekonomiku nevar runāt atrauti no drošības jautājumiem, tādēļ būtiski kāpināt valstu aizsardzības izdevumus, kas vienlaikus stiprinās arī investoru pārliecību par reģiona attīstības perspektīvām. “Sadarbība Trīs jūru reģionam sniedz jaunas ekonomiskās attīstības iespējas kā arī veido noturīgāku sabiedrību, kas spēj izturēt ārējo spiedienu un agresiju”.

3JI biznesa forumā galvenokārt tika runāts par jaunajiem ekonomiskajiem izaicinājumiem, kurus izraisījis karš Ukrainā. Gan politiskajā gan biznesa līmenī tika panākta vienošanās, ka 3JI valstu savienojamības projektos turpmāk jāiekļauj arī Ukraina. Atbalstu 3JI valstu centieniem pauda arī ASV. "Mēs vēlamies paziņot par 300 miljonu ASV dolāru piešķīrumu Trīs jūru investīciju fondam, tādējādi apliecinot mūsu atbalstu šim reģionam," tā ASV Starptautiskās attīstības finanšu korporācijas izpilddirektors. Skots A. Natans.