Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Finanšu tirgus dalībniekiem 2019. gada izskaņā apcerot dažādus pozitīvus nākamo atskaites periodu scenārijus, ASV dolāra cena saruka. Tas daļēji saistīts ar to, ka šai valūtai pēdējos gados ir gluži vai drošā patvērums statuss. Tātad – ja dominē cerības, ka dzīve būs labāka, tirgus dalībnieki sāk uzdrošināties pārdot savus ASV dolārus un domāt par lielāka ienesīguma meklēšanu kaut kur citur.

Parasti pēdējā laikā tiek izcelts, ka agrākais ASV dolāra spēks, kas bija balstīts uz makroekonomikas un monetārās politikas diverģences stāstu, gandrīz pilnībā nu ir nogājis savu ceļu. Pagājušā gada beigās sāka izskatīties, ka tā varētu būt taisnība, un Bloomberg Dollar Spot indeksa vērtība decembrī saruka par 2%, kas bija straujākais šī indikatora kritums divu gadu laikā.

Jāteic gan, ka vidējā prognoze par labu vājākam ASV dolāram runā jau ilgi. Tiesa gan, noturīga dolāra cenas samazināšanās tā īsti materializējusies nav (nu jau divus gadus).

Irānas saspīlējums atkal liek patverties ASV dolāros

Brīžos, kad pieaug neskaidrība, daudzi joprojām mēģina raudzīties minētā drošā patvēruma (dolāru) virzienā. To lieliski parādīja arī šā gada sākums. Eiro/ASV dolāram pašā šā mēneša sākuma izdevās paviesoties virs 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas bija augstākais līmenis sešos mēnešos. Tomēr, eskalējoties asumiem Tuvajos Austrumos, daudzi tirgus dalībnieki atgriezās pie ASV dolāru uzpirkšanas. Tā rezultātā šīs nedēļas otrajā pusē eiro cena ASV dolāros jau ir par centu zemāka.

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara zemākajiem punktiem ir vērojama strauja cenu atveseļošanās. Nākotnē cenu virziens lielā mērā gan joprojām ir neskaidrs.

Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps). Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.

Šogad ļoti dāsnus guvumus investoriem sagādājušas ne tikai ASV akcijas, kuru cenas pieaugums kopš janvāra sākuma sācis tuvoties jau 30%.

Šajā periodā par 22% palēkusies arī Eiropas lielāko publiski kotēto uzņēmumu akciju dinamiku raksturojošā Stoxx 600 indeksa vērtība. Gluži ASV izaugsme tā joprojām nav, lai gan tas tāpat sniedzis izcilu iespēju nopelnīt visiem tiem, kas izvēlējušies tomēr ieguldīt vecā kontinenta akcijās. Katrā ziņā tas ir daudz labāk par to, ko jau gadiem piedāvā kādi krietni konservatīvāki ieguldījumi (piemēram, depozīti) vai naudas turēšana kontā, kas nu Latvijā jau sākusi saistīties ar zināmām izmaksām.

Pamatīgi atpaliek

Jāņem vērā, ka Eiropas akcijas pēdējos gados pamatīgi atpalikušas no savām ASV kolēģēm. ASV ekonomikai pēc iepriekšējās globālās krīzes klājies labāk un uzņēmumu peļņa augusi straujāk. Savukārt Eiropu nomocījusi ilgstoši ļoti lēzena ekonomikas izaugsme un sarežģīta politiskā situācija. Eiropu pamatīgi skāra, piemēram, parādu krīze un Bexit neskaidrība. Iespējams, pat arī ASV-Ķīnas tirdzniecības karš dziļāku brūci radījis tieši šī kontinenta tautsaimniecībai, jo uz jautājuma zīmes, Ķīnai sabremzējoties, ir nonācis Vācijas eksports. Bieži redzams pieņēmums, ka ASV uzņēmumus balsta spēcīgais vietējais patēriņš. Savukārt Eiropas uzņēmumi vairāk atkarīgi no eksporta.

Jūs, visticamāk, pazīstat Tomu un Džeriju – divus ikoniskus animācijas seriāla tēlus. Viņi nepārtraukti cīnās viens ar otru, bet arī nespēj iztikt viens bez otra. Tā ir simbioze, kas nekad nespēs uzplaukt, taču to nevar arī pārtraukt, jo tā sniedz taustāmu labumu. Gluži tāpat kā kaķa un peles spēles starp ASV un Ķīnu.

Divas pasaules lielākās ekonomikas savā starpā konkurē un konfliktē, taču tās arī sadarbojas un veic tirdzniecības darījumus. Galvenie domstarpību un spriedzes avoti starp šiem milžiem ir cilvēktiesību un ģeopolitikas jomā. Tas savukārt ietekmē tirdzniecību un tehnoloģijas.

Liekas, ka vēl nesen ASV un Ķīnas tandēms šķita viens no veiksmīgākajiem starpvalstu sadarbības un valstu attīstības paātrināšanas piemēriem. Tagad, kad katra valsts cenšas iegūt priekšrocības pār otru, izmantojot tarifus, sankcijas, aizliegumus un citus līdzekļus, šī aina šķiet tāla un gandrīz neticama.

Ko dara Toms vai Džerijs, ja viņiem cīņā neveicas? Jā, viņi dodas meklēt sabiedrotos. Tāpat kā ASV un Ķīna - tās cenšas ietekmēt un pārliecināt citas valstis pievienoties tām, piedāvājot dažādus stimulus, palīdzību un dažādu veidu savienības. Dažas, acīmredzot, zem paklāja.

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien mēreni pieauga, neraugoties uz bažām par ieilgušo ASV-Ķīnas tirdzniecības karu un tā ietekmi uz globālās ekonomikas izaugsmi.

«ASV un Eiropas tirgi šodien ieturēja vēlamu atelpu no nemitīgās [akciju] pārdošanas, kas bija dominējusi lielu daļu šīs nedēļas,» sacīja IG tirgus analītiķis Džošs Mahonijs.

«CMC Markets UK» analītiķis Deivids Medens gan uzskatīja, ka «šī virzība izskatās neīsta, jo vēl arvien ir saspīlētas politiskās un ekonomiskās attiecības» starp ASV un Ķīnu.

Ieilgušā tirdzniecības kara jaunākajā posmā Ķīnas valsts mediji turpināja kāpināt Vašingtonas kritiku, un tika ziņots, ka Ķīnas iestādes ir apturējušas amerikāņu sojas pupu iepirkumus.

«Mēs esam pret tirdzniecības karu, bet nebaidāmies no tā,» mediju brīfingā sacīja Ķīnas ārlietu ministra vietnieks Džans Haņhujs.

Pasaules ekonomikas atveseļošanās procesa gaitā, ko daļēji noteikusi sabiedrību vakcinēšanās pret Covid-19 vīrusu un dažādu ierobežojumu mazināšana, investoru nauda lielā mērā plūdusi tieši ASV aktīvu virzienā.

Pieejamie Refinitiv Lipper dati liecina, ka investori visā pasaulē šā gada pirmajā pusē ASV vērtspapīru fondos un biržā tirgotajos fondos ieplūdinājuši līdzekļus 900 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir jauns rekords. Turklāt tas ir vairāk nekā investori naudu izvietojuši visā pārējā pasaulē kopā, kur neto ieplūdes rezultāts fondos bijis 840 miljardu eiro apmērā, ziņo The Wall Street Journal.

Piemēram, visā pagājušajā gadā kopā ASV fondos ieplūda par 800 miljardiem vairāk naudas, nekā noplūda. Pārējai pasaulei šī neto summa bija 1,2 triljonu ASV dolāru apmērā. Var spriest, ka šādi dati liecina par to, ka investori mēģina uzticēties tieši ASV ekonomikas atveseļošanās stāstam, kurš, iespējams, izskatās labāk nekā tas ir pārējais pasaulei.

Ministru kabineta komiteja 6.augustā lēma virzīt izskatīšanai valdībā Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos apjomīgos grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (OCTA likums).

FM skaidroja, ka likumprojekta mērķis ir pilnveidot un papildināt spēkā esošā OCTA likuma likuma normas, jo piedāvātie risinājumi novērsīs praksē konstatētās nepilnības un ieviesīs uzlabojumus ceļu satiksmes negadījumā (CSNg) cietušo personu, apdrošinājumu ņēmēju un autovadītāju interesēs, kā arī ieviesīs jaunus apdrošinātāja atbildības limitus personai un mantai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai.

Ar likumprojektu paredzēts OCTA likumā veikt grozījumus, lai izslēgtu novecojošu terminu lietojumu. Tāpat ar likuma grozījumiem noteikts jauns regulējums attiecībā uz apdrošināšanas līguma spēkā stāšanos ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas, lai samazinātu to gadījumu skaitu, kad OCTA līgumi stājas spēkā pēc apdrošināšanas sabiedrībai izsniegtās licences apdrošināšanas veikšanai darbības apturēšanas.

Nereti pie mums dzird jautājumu – vai Trampa politika ir Latvijas interesēs? Tikmēr lielākās ASV investīcijas visā Baltijas reģionā jau atnesusi viena no pasaulē lielākajām investīciju kompānijām Blackstone Group.

13.septembrī tika oficiāli paziņots, ka, ieguldot vienu miljardu eiro, investīciju fonds Blackstone Group L.P. iegādāsies 60% akciju no Latvijā, Lietuvā un Igaunijā strādājošās AS Luminor Bank, bet līdzšinējiem īpašniekiem - skandināvu Nordea un DNB - katram paliks pa 20% akciju.

Gadiem ilgi pie mums ir vaicāts, kur gan kavējas nozīmīgas ASV investīcijas Latvijā, un, lūk, kur tās ir! ASV politika, protams, ir un paliek vispirms ASV interesēs, īpaši, kopš par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps. Bet ASV politikai arī nav jābūt kādas citas valsts kā tikai ASV interesēs. Un tas ir tas, kas no ASV ir jāmācās Latvijai, kuras politikai tāpat būtu jābūt tikai un vienīgi Latvijas interesēs.

ASV un Ķīna nupat panākusi progresu tirdzniecības frontē - šīs valstis parakstījušas kaut ko līdzīgu pamieram. Tas nozīmē, ka pēc gandrīz diviem gadiem ar strīdiem un tarifu vētrām šajā ziņā tuneļa galā parādījusies gaisma.

Paredzēts, ka konflikta "deeskalācija" notiks vairākās fāzēs - vispirms oficiāli panākts pamiers, kur pēc tam jau var domāt par kādu tarifu samazināšanu un tad - jaunu ilgāka termiņa tirdzniecības līgumu.

Formāli jaunā vienošanās noslēgta it kā starp diviem vienlīdzīgiem spēlētājiem. Patiesībā gan Ķīna (tās ekonomikas izaugsme nupat sabremzējusies līdz pašai lēnīgākajai 30 gados) izskatās ir tā, kas demonstrējusi gatavību ASV piekāpties gandrīz visās ar tirdzniecību saistītajās jomās - šī valsts piekrita palielināt ASV produktu iegādi par 200 miljardiem dolāriem, vairāk pavērt savu tirgu ārvalstu investīcijām un pastiprināt intelektuālā īpašuma un komercnoslēpumu aizsardzību.

Dažiem šis pandēmijas gads ir izrādījies pat ļoti veiksmīgs un, ja vērtē pasaules lielāko akciju tirgu sniegumu, tad acīs duras, piemēram, fenomenālais elektrisko spēkratu ražotāja “Tesla” akcijas cenas pieaugums.

Kopš gada sākuma šī uzņēmuma akcijas vērtības izaugsme putekļos atstājusi visu pārējo tirgu, kur tās cena ir palēkusies teju par 600% līdz 585 ASV dolāriem. Tāpat šāds tiks straujš pieaugums noticis par spīti gandrīz konstantajiem un daudzajiem ekspertu vēstījumiem, ka “Tesla” akciju burbulis drīz plīsīs.

Pagājušā gada beigās “Tesla” akciju ASV Nasdaq biržā varēja iegādāties aptuveni par 84 ASV dolāriem. Ja investoram tad būtu piederējušas 10 “Tesla” akcijas, tad viņa šāda ieguldījuma vērtība šādā periodā no 840 ASV dolāriem būtu palielinājusies gandrīz līdz 5900 ASV dolāriem, jeb peļņa būtu vairāk nekā 5 tūkst. ASV dolāri. Attiecīgi 100 “Tesla” akciju turēšana investoriem būtu nodrošinājusi 500 tūkst ASV dolāru peļņu. Jāņem vērā, ka “Tesla” akciju turēšana vēl fantastiskāk izskatās nedaudz ilgākā termiņā. Pagājušā gada maijā šīs kompānijas akciju varēja iegādāties vien par 37 ASV dolāriem!

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Finanšu tirgus no ierindas šobrīd, šķiet, nevar izsist nekas. Kopš gada sākuma ASV akciju cena palielinājusies jau gandrīz par 2%.

Tāpat jau tuvāko dienu jautājums var būt tas, ka ASV Dow Jones Industrial Average akciju indekss tirdzniecības sesiju pirmo reizi vēsturē noslēdz virs 29 tūkst. punktu atzīmes (un tad aiz kalniem vairs nav arī 30 tūkst. punkti). Jau pagājušonedēļ šim indikatoram izdevās paviesoties virs šī līmeņa. Tiesa gan, tirdzniecības sesiju tas tomēr noslēdza zem tā.

Pagaidām izskatās, ka akciju tirgū cenu pieaugumu, kas pagājušogad bija gandrīz 30% apmērā (ja runā par ASV akcijām), nav spējusi stādināt pat lielāka jauna atklāta kara iespējamība Tuvajos Austrumos. Irānas līdzšinējā atbilde ASV ģenerāļa nogalināšanai tiek vērtēta kā ierobežota. Pagaidām ticamāka izskatās konflikta deeskalācija, lai gan sagaidāms, ka šī spriedze turpinās uzturēt lielāku neskaidrību arī finanšu tirgū.

ASV prezidenta vēlēšanas gaidāmas vien nākamā gada novembrī. Tas gan nav traucējis šī amata kandidātiem jau kādu laiku piekopt aktīvu "vairākumsolīšanu". Var spriest par Trampa ēras populismu, lai gan izskatās, ka arī citi ASV vadītāja krēsla kārotāji, lai gūtu popularitāti, gatavi apsolīt ļoti, ļoti daudz.

Pēdējā laikā finanšu tirgus dalībnieki lielu uzmanību pievērsuši augušajai iespējamībai, ka sacensībai ar Trampu tiks izvirzīta ASV senatore Elizabete Vorena. Tas paspējis pamatīgi sašķobīt, piemēram, ASV naftas un veselības aprūpes industrijas vērtspapīru cenu. Viņa izteikusies, ka noteiks būtiskus aizliegumus ASV naftas ieguves tehnoloģijām (iespējams, pat aizliegs). Tāpat kreisā spārna ASV Demokrāti vēl runā par radikālām ASV veselības apdrošināšanas sistēmas pārmaiņām (stopkrāna noraušanu privātajai veselības apdrošināšanas industrijai). Vorena tāpat iecerējusi palielināt banku regulēšanu, mazināt ASV tēriņus aizsardzībai un īstenot dažādas «vienlīdzības» programmas.

Eiro/ASV dolāra virzienam kādā brīdī paredz pretēju tendenci.

Eiro cena ASV dolāros šogad, neskatoties uz agrākajām aplēsēm, sarukusi. Šo otrdien tā dzīvojās nedaudz zem 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas no šā gada sākuma ir kritums par 2,35%. Eiro cena ASV dolāros uz leju planēja arī visā pagājušajā gadā (kopumā tā saruka par 4,4%).

Šobrīd vidēji analītiķi turpina spītīgi paredzēt to, ka ASV dolāram kādā brīdī būtu jāsagurst. Pēc 12 mēnešiem eiro cena tiek pareģota pie 1,18 ASV dolāru atzīmes, liecina Thomson Reuters aptuveni 70 šī tirgus ekspertu aptaujas rezultāti (to mediāna). Tas ir aptuveni tikpat, cik līdzīgā aptaujā pirms mēneša. Liela daļa gan piebilst – ASV dolāram spēcīgam vajadzētu saglabāties vēl kādus trīs līdz sešus mēnešus. Tomēr pēc tam šīs valūtas cenai vajadzētu samazināties.

ASV FRS vadība 2.novembrī kārtējo reizi paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Jaunais bāzes procentu likmju koridors ir 3,75%-4,00% (grafikos bieži attēlo koridora augšējo atzīmi).

Vienlaicīgi ASV FRS turpinās savu aktīvu mazināšanu. Vēl martā ASV FRS aktīvi bija pārsnieguši 8,96 triljonus ASV dolāru, bet līdz oktobrim aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 242 miljardiem dolāru.

Globālā ietekme

ASV dolāram šobrīd vērojams straujākais procentu likmju kāpums kopš septiņdesmito gadu beigām. Tas nevar neatstāt būtiskas sekas uz globālo finanšu tirgu. Pēc BIS (Bank for International Settlements) šī gada otrā ceturkšņa datiem parāds ASV dolāros ārpus ASV pārsniedz 13 triljonus dolāru, bet ASV iedzīvotāji, uzņēmumi un valdības institūcijas aizņēmušās 66,8 triljonus dolāru. 75 bāzes punktu paaugstinājums šādam dolāru kredītu apjomam procentu izmaksas pasaulē sadārdzina par aptuveni 50 miljardiem dolāru mēnesī (vairāk nekā 8 miljardi ārpus ASV un ap 42 miljardiem dolāru ASV). Protams, viss parāds netiek pārfinansēts vienā dienā un procentu likmju paaugstināšanas ietekme uz tirgu pilnā apmērā būs jūtama tikai vairāku mēnešu laikā. Svarīgi atzīmēt, ka pie parāda apkalpošanas izmaksu pieauguma ārpus ASV vēl jāpieskaita klāt ASV dolāra vērtības kāpums. ASV dolāra indekss šogad kāpis par vairāk nekā 17%. Šo indeksu rēķina kā dolāra vērtības izmaiņas pret valūtu grozu kurā ietilpst eiro (58%), Japānas jena (14%), britu mārciņa (12%), Kanādas dolārs (9%), Zviedrijas krona (4%) un Šveices franks (4%).

Tuvojoties gada izskaņai, parasti palielinās visdažādāko prognožu izteikšanas aktivitāte. To var attiecināt arī uz finanšu tirgiem, kur daudzi cenšas uzminēt, cik veiksmīgs vai tieši pretēji - neveiksmīgs - varētu būt nākamais gads.

Jāteic, ka šā gada akciju pieaugums ar uzviju pārspējis lielāko daļu no pirms tam izteiktajiem paredzējumiem - kopš gada sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies jau par ceturto daļu. Šādu izaugsmi balstījuši pieņēmumi par jaunu centrālo banku atbalsta pasākumu vilni ekonomikai, un šķietamais progress ASV-Ķīnas tirdzniecības kariņa frontē. Aptuveni pirms gada 14 lielo Volstrītas banku prognozētāju aplēses par S&P 500 šā gada potenciālo sniegumu liecināja, ka vidēji ASV akciju cena šogad pieaugs par 10%.

Peļņa nosmelta

Ja aplūko šā brīža prognozes, tad jāsecina - liela daļa finanšu tirgus eksperti pēc tik dāsniem šā gada guvumiem nākotni tikpat spožu prognozēt baidās. Pamatā, šķiet, tiek lēsts, ka tik spējš nesenais akciju cenu pieaugums nosmēlis lielu daļu no nākamā gada akciju peļņas. Daudzi gan šajā pašā laikā atturas paredzēt kādu noturīgu akciju cenu samazināšanos. No pasaules ietekmīgākajām ekonomikām joprojām tiek gaidīta izaugsme, ražošanas atveseļošanā un tas, ka spēcīgs patēriņš aizēnos lēnīgākas biznesa investīcijas.Lai nu kā - The Wall Street Journal apkopotās astoņu Volstrītas banku vidējās prognozes par nākamā gada beigām liecina, ka tad S&P 500 akciju indeksa vērtība atradīsies pie 3241 punktu atzīmes. Tas no šīs nedēļas pirmās puses būtu pieaugums vien par 4%. Iespējams, tas, ka daudzi šobrīd nav pārlieku optimistiski, ir pat laba zīme, jo liecina, ka tendences vēl nediktē kāda vispārēja sajūsma un neievainojamības sajūta, kas parasti raksturīga cenu augtākajiem punktiem.

Daudziem mēģinot sadzīvot ar jaunajiem riskiem ekonomikai, ko nesusi Ķīnas vīrusa izplatīšanās, drošība tiek meklēta pie ASV dolāriem.

Būtībā daudzi tirgus dalībnieki raugās drošā patvēruma virzienā, kur šajā ziņā pirmais rindā ir neviens cits kā "karalis dolārs" (kurš izgriež pogas pat zeltam).

Arī iepriekšējās finanšu krīzes laikā ASV dolāra cenas izmaiņas lielā mērā bija uzskatāmas par tirgus dalībnieku optimisma vai pesimisma indikatoru. Ja ziņu fons bija drūms, neskatoties uz dažādām runām par pašas ASV ekonomikas un visas finanšu sistēmas (ne)stabilitāti, palielinājās pieprasījums pēc nosacīti drošajiem ASV dolāriem un tā vērtība auga, un otrādāk.

Katrā ziņā tieši šī valūta joprojām ir un paliek viens no pasaules finanšu sistēmas stūrakmeņiem.

Var spekulēt, ka kāda apokaliptiska scenārija gadījumā ticība tam pazudīs gluži vai pēdējā (jeb kam tad vispār atliek ticēt, ja ne ASV dolāram - nav jau dižas alternatīvas).

Tirdzniecības karš, ko izraisīja ASV un Ķīnas, kā arī ASV un ES ievedmuitas tarifu ieviešana, investorus ir darījis piesardzīgus, tomēr nekas neliecina, ka Ķīnas uzņēmumi pārstātu iepirkties Eiropā, to intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas SIA PricewaterhouseCoopers Biznesa konsultāciju nodaļas direktors Raimonds Dauksts, kurš pavisam nesen atgriezies Latvijā pēc vairāku gadu darbošanās ASV.

Viņaprāt, Latvijā pilnībā netiek izmantots biznesa konsultantu piesaistīšanas iespēju potenciāls, lai risinātu sarežģītus procesus uzņēmumu pirkšanā, pārdošanā, apvienošanā un sadalīšanā.

Fragments no intervijas

Kas ir tie stimuli, kas likuši atgriezties Latvijā?

Kad devos uz ASV, man jau bija skaidrs, ka kaut kad atgriezīšos Latvijā. Nozīmīga loma bija dzīves kvalitātei Latvijā, ko īsti nevar novērtēt līdz brīdim, kamēr neesi bijis ārzemēs. No savas pieredzes varu sacīt, ka Latvijā dzīves kvalitāte ir labāka, nekā mēs paši to apzināmies un novērtējam. Ir lietas, kuras, visu laiku dzīvojot Latvijā, pieņem par pašsaprotamām, bet, nonākot, piemēram, ASV, sāc novērtēt krietni vairāk. Piemēram, rodas jautājums par bioloģisku ēdienu, taču iegādāties ģenētiski nemodificētus pārtikas produktus, kas nebūtu pārsaldināti un citādi pārveidoti, nav nemaz tik vienkārši. Rīgā, nemaz nerunājot par citām Latvijas pilsētām, cilvēki ir pieraduši pie parkiem un kokiem vai jūras tuvuma. Savukārt ASV daudzās vietās par šādu skatu var tikai sapņot, un, lai to redzētu, ir jābrauc daudz desmitu un pat simtu kilometru attālumā. Lai ainavu ar parku (kokiem) varētu redzēt no sava mājokļa loga Ņujorkā, ir jāšķiras no simtiem tūkstošu un pat miljoniem ASV dolāru. Faktiski, esot ASV, novērtēju to, kas ir Latvijā, bet kā nav šajā ekonomiski bagātajā lielvalstī.

Šogad globālā pandēmija otrajā plānā aizbīdījusi lielvalstu tirdzniecības kariņus. Nupat gan Pasaules Tirdzniecības organizācija lēmusi, ka Eiropas Savienība (ES) ASV varēs noteikt papildu tarifus attiecībā uz tās eksportu četru miljardu ASV dolāru vērtībā, Reuters ziņojušas šim darījumam pietuvinātas personas.

Katrā ziņā, neskatoties uz milzīgajiem izaicinājumiem ekonomikai, izskatās, ka ASV un Eiropa tirdzniecības ziņā ir gatavas viena otrai likt papildu barjeras.

Dots pret dotu

Abu reģionu tirdzniecības strīds saasinājās pēc tam, kad 2018. gadā ASV lēma noteikt tarifus ES alumīnijam un tēraudam. Eiropa uz to savukārt atbildēja ar tarifiem vairākiem ASV ražojumiem, piemēram, skarti tika Harley-Davidson motocikli un Levi Strauss & Co džinsi.Tāpat pirms laika (2019. gada rudenī) ASV sankcijas skāra Eiropas preces 7,5 miljardu ASV dolāru apmērā (gadā). ES šāds “sods” tika noteikts kā adekvāts saistībā ar reģiona nelegālo finansiālo palīdzību Francijas lidaparātu ražotājam Airbus. Eiropa ASV atbildi parādā nepalika un norādīja, ka gluži “tīras” nav arī ASV nodokļu atvieglojumu iniciatīvas Boeing. Attiecīgi nu ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas svētību sperta minētā atbilde agrākajiem ASV tarifiem saistībā ar Airbus-Boeing “sāgu”.

Šonedēļ pirmo reizi vēsturē ASV lielas kapitalizācijas uzņēmumu Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība pārsoļoja pāri 33 tūkstošu punktu atzīmei.

Kopš šā gada sākuma minētā indeksa vērtība ir palielinājusies jau par 7,4%, bet kopš pagājušā gada pavasara zemākajiem punktiem – par 80%. Ir gandrīz nepārtraukti spiedumi par to, ka ASV akcijas nebūt vairs nav lētas. Šajā pašā laikā tiek gaidīts straujš ASV ekonomikas uzrāviens, kuru, visticamāk, būs cementējusi jaunā nupat pieņemtā ASV palīdzības "paka" tautsaimniecībai teju divu triljonu ASV dolāru vērtībā.

Izsludinātā summa ir milzīga, un šādi lieli skaitļi akciju tirgiem mēdz patikt. Tāpat akciju cenu virzībai arvien augstāk var palīdzēt tas, ka šie stimuli nozīmēs kārtējo naudas pārskaitījumu no ASV valdības šīs valsts iedzīvotājiem – šoreiz 1400 ASV dolāru vērtībā uz galviņu. Var mēģināt spekulēt, kādu tieši patēriņu balsīs šāda papildu nauda. Tomēr skaidrs ir arī tas, ka daļa no šī summas tiks tērēta to pašu akciju iegādei, kas cenas šajā tirgū var palīdzēt virzīt arvien augstāk.

Vasaru finanšu tirgos mēdz uzskatīt par cenu izmaiņu ziņā mežonīgāku periodu. Neskatoties uz šādu reputāciju, viss šā gada jūnijs-augusts lielākajiem akciju tirgiem bijis pozitīvs.

Šo trīs mēnešu laikā ASV Standard & Poor’s 500 akciju indeksa vērtība palielinājās par 6,3%. Kopš gada sākuma ASV akciju guvumi tādējādi ir 16,7% apmērā un 12 mēnešu skatījumā – 3% apmērā. Šāds ASV akciju cenu pieaugums atkal izgriezis pogas Eiropai. Vecā kontinenta kopējā akciju tirgus raksturojošā Stoxx 600 indeksa vērtība kopš vasaras sākuma pieaugusi par 3%, kopš gada sākuma – par 12,7% un gada skatījumā tā ir pat nedaudz samazinājusies – par 0,5%.

Šobrīd ASV aktīvi, ja salīdzina ar lielu daļu pārējās pasaules piedāvājumu, šķiet, tiek uztverti gluži kā drošais patvērums. Piemēram, The Wall Street Journal raksta – ārvalstu investori uz ASV akciju un obligāciju pusi plūdina naudu straujākajos tempos gada laikā. Proti, pasaulē, kur dominējot lēzena ekonomikas izaugsme un parādu kalns ar negatīvu ienesīgumu kļūstot arvien lielāks, ārvalstu investori ASV aktīvus uztver nedaudz cerīgāk. Jūnijā tie ASV akcijas un obligācijas esot iegādājušies 64 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir visvairāk kopš pagājušā gada augusta, liecina ASV Valsts kases departamenta dati.